Uzņēmējdarbības tiesiskās formas - PowerPoint PPT Presentation

uz m jdarb bas tiesisk s formas n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Uzņēmējdarbības tiesiskās formas PowerPoint Presentation
Download Presentation
Uzņēmējdarbības tiesiskās formas

play fullscreen
1 / 43
Uzņēmējdarbības tiesiskās formas
686 Views
Download Presentation
prentice
Download Presentation

Uzņēmējdarbības tiesiskās formas

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

  1. Uzņēmējdarbības tiesiskās formas 1.Uzņēmumu un komercdarbības tiesisko formu klasifikācija 2.Individuālā uzņēmējdarbība 3.Kapitālsabiedrības 4.Personālsabiedrība

  2. Faktori, ietekmējošie uzņēmējdarbības formas izvēli Sakot uzņēmējdarbību, jebkuram uzņēmējam jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: - pieejamajiem resursiem; - dibinātāju skaita; - atbildības par uzņēmējdarbības rezultātiem; - likumdošanas u.c.

  3. Uzņēmumu tipoloģija Uzņēmumu tipoloģija ir zinātniska metode, kuru lieto, uzņēmumus sadalot pēc noteiktām kopīgām pazīmēm un apkopojot tos salīdzināmās grupās. Uzņēmumus var apvienot noteiktās grupās pēc šādiem kritērijam: - pēc lieluma; - pēc īpašuma formas; - pēc atbildības; - pēc nozaru specializācijas; - pēc organizatoriski tiesiskās formas.

  4. Pēc lieluma: - lieli, - vidēji - mazi uzņēmumi. Mazie un vidējie uzņēmumi ir tirgus ekonomikas svarīgākie elementi un dinamiskākā, elastīgākā uzņēmējdarbības realizācijas forma. To dibināšana un attīstība ir labvēlīgas ekonomiskas vides būtisks nosacījums, kas veicina preču ražotāju konkurenci.

  5. Mazo un vidējo uzņēmumu klasifikācija

  6. Pēc īpašuma formas: - privātie; - valsts; - jauktā īpašuma uzņēmumi. Latvijas ekonomika ir jauktā ekonomika ar privāta un valsts sektora apvienojumu. Jauktās ekonomikas pazīmes: - brīvā tirgus mehānisms; - brīvā uzņēmējdarbība; - ekonomiskā iniciatīva; - nepilnīgā konkurence. Pastāvot jauktai ekonomikai, noteikta tautsaimniecības daļa pieder privātpersonām, vienlaikus cita tautsaimniecības daļa pieder valstij vai vietējai pašvaldībai.

  7. Pēc atbildības: - pilnas mantiskas atbildības uzņēmumi; - ierobežotas mantiskas atbildības uzņēmumi. Pilna mantiska atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām atbild īpašnieks – sākumā ar to īpašuma daļu, ko viņš ieguldījis uzņēmumā, bet, ja ar šo īpašumu parādu dzēšanai nepietiek, tad arī ar savu personisko īpašumu. Ierobežota atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām tā īpašnieks atbild tikai ar uzņēmumā ieguldītā īpašuma daļu, bet neatbild ar savu personisko īpašumu.

  8. Pēc nozaru specializācijas: - ražošanas; - pakalpojumu sniegšanas; - komerciālie; - konsultatīvie; - finanšu un citi.

  9. Pēc organizatoriski tiesiskās formas: - individuālie komersanti; - SIA; - akciju sabiedrības; - pilnsabiedrības; - komanditsabiedrības.

  10. Uzņēmuma tiesiskā forma nosaka vairākus tā darbības aspektus: - īpašnieka atbildību; - peļņas sadales kārtību; - pilnvaru sadali; - kontroles formu; - ieguldījumu veidus pamatkapitālā; - kapitāla piesaistīšanas veidu u.c. Saskaņa ar Komerclikumu komercdarbību var organizēt šādās tiesiskajās formās:

  11. Komercdarbības tiesiskās formas

  12. Komercreģistrā reģistrētie komersanti un to filiāles uz 01.09.2012. skaitot no 01.01.2002

  13. Komercdarbības tiesiskās formas īpatsvars Patlaban visizplatītākā komercdarbības forma ir SIA: - SIA – 88% no visiem Komercreģistra reģistrētajiem aktīviem subjektiem; - individuālais komersants – 10,8%; - akciju sabiedrības – 0,3%; - pilnsabiedrības – 0,3%; - komanditsabiedrības – 0,1%; - pārējas – 0,5%.

  14. Individuālā uzņēmējdarbība Individuālā uzņēmējdarbība ir pati vecākā, vienkāršākā un viena no izplatītākajām uzņēmējdarbības formām. Individuālajos privātajos uzņēmumos tā īpašnieks parasti ir arī sava uzņēmuma organizētājs un vadītājs. Viņš vienpersoniski uzņemas risku, mantisko atbildību par visām savām parādsaistībām, kā arī apņemas nodrošināt uzņēmuma darbību ar nepieciešamajiem resursiem. Viņam ir pilnīgas tiesības uz visiem uzņēmējdarbības ienākumiem, kā arī iespēja vienpersoniski pieņemt lēmumus.

  15. Individuālais komersants Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta Komercreģistrā. Individuālais komersants ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskas personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu komercdarbību ar mērķi gūt peļņu. Individuālajam komersantam ir pilna atbildība par savām saistībām, viņš atbild ar visu savu mantu, ieskaitot savu personisko īpašumu. Komerclikumā noteikts, ka fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai Komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums pārsniedz 200000 latu vai arī atbilst šādām pazīmēm: 1.gada apgrozījums no šis darbības pārsniedz 20000 latu; 2.tā nodarbina vienlaikus vairāk nekā 5 darbinieki.

  16. Nereģistrēts komersants Fiziska persona var veikt saimniecisko darbību, arī nereģistrējoties kā individuālais komersants. Ir atšķirības starp reģistrētu komersantu un fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību kā individuālā darba veicējs vai arodnodarbinātais (Komercreģistrā reģistrēts komersants).

  17. Reģistrēto un nereģistrēto komersantu salīdzinājums

  18. Individuālā komersanta priekšrocības un trūkumi

  19. Kapitālsabiedrības Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuru pamatkapitālu veido pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsumma. Kapitālsabiedrību veidi: - sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir slēgta tipa sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts; - akciju sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.

  20. Kapitālsabiedrības dibinātājs un dalībnieks Kapitālsabiedrības dibinātājs var būt fiziska vai juridiska persona, kas parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus. Sabiedrību var dibināt viena vai vairākas personas. Kapitālsabiedrības dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas. Dalībniekam ir ierobežota atbildība, viņš atbild ar sabiedrībā ieguldītā īpašuma daļu, bet neatbild ar savu personisko mantu.

  21. Sabiedrības pamatkapitāls Pamatkapitālu apmaksa ar naudas vai mantisku ieguldījumu. Apmaksas veidu nosaka līgumā. Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā. Mantisko ieguldījumu novērtē: 1.ja tā vērtība nepārsniedz Ls 4000 un kopējais mantiskais ieguldījums ir mazāks par pusi no sabiedrības pamatkapitāla - paši dibinātāji. 2.ja mantiskā ieguldījuma vērtība pārsniedz Ls 4000 – eksperts( kas iekļauts Komercreģistra sarakstā).

  22. Kapitālsabiedrības dibināšanas kārtība un pārvaldes institūcijas Kapitālsabiedrības dibināšanas kārtība : 1.Izstrādā un paraksta dibināšanas dokumentus. 2.Izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un ieceļ revidentu. 3.Apmaksa pamatkapitālu noteiktā apmērā. 4. Organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu. 5.Samaksa reģistrācijas nodevu. 6.Iesniedz Uzņēmuma reģistra nodaļā pieteikumu. Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas: 1.Dalibnieku kopsapulce (lēmējvara) 2.Padome 3.Valde (izpildinstitūcija).

  23. Kapitālsabiedrības peļņas sadale Valde sagatavo un iesniedz sapulcei priekšlikumus par peļņas izlietojumu. Priekšlikumā norāda: - sabiedrības tīrās peļņas apmēru; - dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas lielumu; - peļņas izlietojumu citiem mērķiem. Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. Dividende ir izmaksājamā peļņas daļa uz vienu akciju ( SIA dalībnieka daļu). Dividendes izmaksā tikai naudā vienu reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes izmaksā dalībniekiem proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

  24. SIA Ir slēgta tipa kapitālsabiedrība ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais īpašums – daļas. Saeima 2010.g. 15. aprīlī pieņēma grozījumus Komerclikumā. Tie paredz, ka turpmāk fiziskas personas SIA varēs dibināt ar pamatkapitālu Ls1. Pamatkapitālu laika gaitā būs jāpalielina līdz Ls 2000.

  25. Daļa Daļa ir dalībnieka ieguldītā kapitāla vienība. Daļas nominālvērtību dalībnieki nosaka statūtos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība. Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē likvidācijas gadījumā. Daļu uzskaitei tiek aizpildīts dalībniekureģistrs, kurā norāda dalībnieku, daļas nominālvērtību, katram dalībniekam piederošo daļu skaitu un datumu, kad dalībnieki veic daļu apmaksu.

  26. Ko var darīt ar daļu? - Daļā dod tiesības saņemt dividendi; - Katra daļa dod vienas balss tiesības sabiedrības kopsapulcē; - Ja dalībnieks pārdod savu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirkuma pirmtiesības; - Daļu var ieķīlāt saskaņā ar komercķīlas noteikumiem; - Dalībnieka nāves gadījuma daļa pariet mantojumā; - Daļa var pāriet sabiedrības īpašumā, ja dalībnieks atsakās no savas daļas, vai dalībnieku izslēdz no sabiedrības vai izbeigusies dalībnieka darbība.

  27. SIA pārvalde SIA pārvaldes institūcijas ir: - dalībnieku sapulce - valde - padome, ja tāda ir izveidota. Dalībnieku sapulces kompetence ir: - grozījumu izdarīšana statūtos; - pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; - padomes un valdes locekļu ievēlēšana; - gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana; - revidenta ievēlēšana; - lēmumu pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju. SIA valde ir izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. Sabiedrība izveido padomi, ja tas ir paredzēts statūtos. Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv dalībnieku intereses sapulču starplaikā.

  28. SIA pamatkapitāls SIA pamatkapitālu var palielināt: - esošajiem dalībniekiem izdarot jaunus ieguldījumus; - jauniem dalībniekiem izdarot jaunus ieguldījumus; - palielinot esošo daļu vērtību.

  29. SIA priekšrocības un trūkumi

  30. Lielākas SIA Latvijā - Lattelecom - Ventspils nafta termināls - Tele – 2 - Rīgas satiksme - Rīgas ūdens - Tramvaju un trolejbusu pārvalde u.c.

  31. Akciju sabiedrība Ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāls veidojas, apvienojot daudzas sīkas kapitāla vienības, ko sauc par akcijām. AS dod iespējas apvienot lielu kapitālu, līdz ar to AS ir lieli, spēcīgi uzņēmumi. Akciju īpašnieku sauc par akcionāru. Akcionāri atbild par sabiedrības saistībām tikai ar ieguldījumiem AS pamatkapitālā, bet neatbild ar savu mantu. AS dibinātāji var būt fiziskas un juridiskas personas. Akciju sabiedrības kapitāls veidojas no: - dibināšanas kapitāla, kas nedrīkst būt mazāks par Ls 25000 ; viss dibināšanas kapitāls jāiegulda naudā; - kapitālu var palielināt, izlaižot un pārdodot akcijas un obligācijas.

  32. Akcija Ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības kapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši akciju kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Akciju nominālvērtību nosaka statūtos. Dividende ir ienākums no akcijas, ko saņem akcionārs.

  33. Akciju veidi - Parastās akcijas dod tiesības saņemt dividendes, kuras lielums būs atkarīgs no uzņēmuma peļņas, un tās ir balsstiesīgas. - Priekšrocību akcijas dod īpašas tiesības attiecībā uz dividendēm (tās ir augstākas), bet tām nav balsstiesību. - Personāla akcijas var iegūt tikai sabiedrības darbinieki, un tās pilnībā apmaksa sabiedrība. Šīs akcijas nedod balsstiesības un tiesības uz likvidācijas kvotu.

  34. Akciju kurss Ir cena, par kādu akciju pērk un pārdod fondu biržā. Akciju kurss ir akciju tirgus cena, un to ietekmē akciju pieprasījums un piedāvājums, fondu tirgus aktivitāte un citi faktori. Reālajā dzīvē akciju kurss reti kad atbilst akciju nominālai vērtībai.

  35. Akciju cenas noteikšana Cenu priekšrocību akcijām (C pr.a) aprēķina pēc šādas formulas: C pr.a = Fiksēto dividenžu summa : Priekšrocību akciju tirgus vērtību. Parasto akciju cenu (C par.a) aprēķina šādi: C par.a = Prognozējamo dividenžu pašreizējā vērtība : Parasto akciju tirgus cena + r, kur r – diskonta likme decimāldaļās. Dividenžu pašreizējo vērtību (D pv) aprēķina pēc formulas: D pv = D(1 + g) : (r – g), kur D – dividenžu bāzes summa (Ls) g – prognozējamais dividenžu gada pieauguma temps decimāldaļās r – diskonta likme decimāldaļās.

  36. Akciju sabiedrības pārvaldes struktūra - akcionāru kopsapulce (augstākā institūcija, kas apstiprina gada pārskatu un balso par peļņas sadali); - padome, ko ievēlē akcionāru kopsapulce un kas pārstāv akcionāru intereses kopsapulces starplaikā; - valde, kas reāli vada uzņēmuma darbību. Akciju daudzumu, kas nodrošina balsu vairākumu, līdz ar to vadību akciju sabiedrībā, sauc par akciju kontrolpaketi.

  37. Akciju sabiedrības priekšrocības un trūkumi

  38. Lielākas AS Latvijā - Latvenergo - Latvijas kuģniecība - Ventspils nafta - Latvijas dzelzceļš - Latvijas nafta - Rīgas siltums - Swedbank - Latvijas valsts meži u.c.

  39. Personālsabiedrība Personālsabiedrību izveido divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar noslēgto līgumu. Personālsabiedrības dibināšanas un darbības pamats ir dalībnieku līgums. Līgums nosaka sabiedrības darbības mehānismu, atbildības pakāpi un sadali, peļņas sadales kārtību u.c. Katram dalībniekam ir viena balss. Personālsabiedrības neiegūst juridiskas personas statusu. Personālsabiedrības parasti apvienojas būvuzņēmēji, amatnieki, mežizstrādātāji, jo sabiedrība var ieguldīt konkrētu mantu vai naudu, kā arī savu darbu. Peļņu sadala proporcionāli dalībnieku ieguldījuma daļām sabiedrībā. Komerclikums paredz divu veidu personālsabiedrības: - pilnsabiedrība - komanditsabiedrība.

  40. Pilnsabiedrība Pilnsabiedrībā visi dalībnieki - līguma slēdzēji -uzņemas pilnu atbildību par sabiedrības saistībām. Pilnsabiedrības biedri atbild par savas sabiedrības saistībām ar savu īpašumu. Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību, apvienojušās divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas.

  41. Komanditsabiedrība Ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopējo firmu, un kurā uz līguma pamata ir apvienojušas divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena biedra (komandīta) atbildība pret sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo (komplementāru) – atbildība nav ierobežota.

  42. Peļņas sadale Personālsabiedrībās atšķirībā no kapitālsabiedrībām nodokļus maksā katrs līgumsabiedrības dalībnieks par savu daļu. Peļņustarp dalībniekiem sadala dalībnieku kopsapulce, un tā tiek pievienota katra dalībnieka kapitālam, lai tas turpina darboties sabiedrības mērķiem. Sabiedrības dalībnieks drīkst prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma daļa nav samazinājusies.

  43. Personālsabiedrību priekšrocības un trūkumi