Koncepcija par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu

1. Koncepcija par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu Baiba Medvecka Politikas koordinācijas departaments, Valsts kanceleja Valsts sekretāru sanāksme, 15.10.2009.

2. Pamatojums: • Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns • Realizēt 2009.gadā visaptverošas reformas izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un civildienesta jomās • Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai • Izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm • Mērķis: maza, profesionāla, un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā. • Mērķis (MK 15.09.2009.ārkārtas sēde): līdz 2013.gadam tiek nodrošināta vispārējās valdības sektorā nodarbināto skaita samazināšana, kur sektorā strādājošie veido ne vairāk kā 8% no iedzīvotāju skaita • Atbalsts sistēmas reformām no Pasaules Bankas (Aide Memoire) • Civildienesta labāka pārvaldība • Kompetenta un profesionāla civildienesta nodrošināšanai nepieciešams ieviest modernu cilvēkresursu vadības politiku, tai skaitā nodrošinot ticamus statistikas datus par valsts civildienestu

3. Koncepcijas mērķis: kompakts, skaitliski mazs, profesionāls un politiski neitrāls civildienests Koncepcija neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, izglītības, tai skaitā, profesionālās izglītības skolām, ārstniecības iestādēm, kultūras iestādēm (muzejiem, bibliotēkām, teātriem), Saeimu, Latvijas Banku, FKTK, kā arī diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem 3

4. 4

5. Ieguvumi būtiski uzlabotu valsts civildienesta sistēmas administrēšanu un atvieglotu cilvēkresursu vadības procesus • Vienots tiesiskais regulējums (normu interpretācija); • Atlases kritēriji; • Rotācija civildienesta ietvaros; • Vienota lietvedība (rīkojumi, termiņi); • Nav nepieciešama ierēdņu amatu saskaņošana; • Vienota lēmumu apstrīdēšanas kārtība; • Atvieglota statistiskās informācijas iegūšana un analīze.

6. 2 varianti valsts civildienesta sistēmas turpmākai attīstībai: • 1. Valsts civildienesta paplašināšana • 1.A – iekļaujot darbiniekus un pašvaldības • 1.B – iekļaujot arī neatkarīgās iestādes • 2. Valsts civildienesta sašaurināšana

7. 1.A variants: valsts civildienesta paplašināšana, iekļaujot pašvaldības Valsts civildienestā tiek iekļauts: visi valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātie (ierēdņi un darbinieki); ir saglabājams specializētais valsts civildienests, vienlaicīgi pārskatot specializētajā civildienestā iekļaujamo amatpersonu loku (neattiecinot to uz Ārlietu ministriju); pašvaldības (administratīvais aparāts), kas pieder pastarpinātajai pārvaldei un veic arī Valsts civildienesta likumā noteiktās ierēdņa amatiem raksturīgās funkcijas savas pašvaldības administratīvajās robežās. Valsts civildienesta ierēdņa statuss netiek attiecināts uz: Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; ierēdņa statuss netiek attiecināts uz izglītības, tai skaitā, profesionālās izglītības skolām, un ārstniecības iestādēs, kā arī – kultūras iestādēs (muzeji, bibliotēkas, teātri) nodarbinātajiem. 7 7

9. 1.B variants: valsts civildienesta paplašināšana, iekļaujot pašvaldības un neatkarīgās iestādes • Papildus 1.A variantā iekļautajam nodarbināto lokam civildienests ieviests neatkarīgajās iestādēs (iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam un kuru vadītājus amatā apstiprina Saeima – Valsts kontrole, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Tiesībsarga birojs, Nacionālā radio un televīzijas padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Centrālā zemes komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un kurās nodarbinātos plānots iekļaut vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Valsts civildienestā netiek iekļauta Latvijas Banka, FKTK un Saeima). - pastāv vienādas dienesta tiesiskās attiecības ar pārējiem valsts civildienesta ierēdņiem, ciktāl to nenosaka speciālie likumi, piemēram, iecelšana amatā un atbrīvošana, kā arī tiek noteikts specifisks mehānisms disciplināratbildības jomā.

10. 2. variants: valsts civildienesta sašaurināšana Valsts civildienestā tiek iekļauti: • augstākā līmeņa vadītāji • citi vadītāji (nepieciešams atsevišķs lēmums) Saglabājas: • Sadrumstalots darba un dienesta tiesisko attiecību regulējums: ierēdņi, darbinieki, valsts dienestā nodarbinātie, valsts amatpersonas statuss

12. Paldies par uzmanību!