Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma

2. Nekustamais īpašums likuma izpratnē ir kapitāla aktīvs.(likuma 11.9panta 2.daļa) Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja likuma 9.pantā nav noteikts citādi. (likuma 8.panta 3.daļas 11.punkts) Ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek piemērota 15% likme. (likuma 15.panta 3.1daļa)

3. Ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas: maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese. (likuma 9.panta 1.daļas 33.punkts)

4. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotājuienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 45.punkts)

5. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.6panta otro daļu. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 48.punkts)

6. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, atsavinot daudzdzīvokļu nekustamo īpašumu, kurš fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, ar nodokli nav apliekama nekustamā īpašuma daļa, kurā personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bija deklarētā dzīvesvieta. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 51.punkts)

7. Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta. Ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 52.punkts)

8. Ienākuma kvalificēšana Ienākuma gūšana no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav kvalificējama kā saimnieciskā darbība, t.i. nav jāvērtē, vai izpildās likuma 11.panta 1.3daļā minētie kritēriji, ja izdevumi, kas saistīti ar ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. (likuma 11.panta 1.4daļa)

9. Apliekamā ienākuma noteikšana Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. (likuma 11.9panta 1.daļa un 2.daļas 4.punkts)

10. Iegādes vērtības noteikšana Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. (likuma 11.9panta 5.daļa)

11. Iegādes vērtības noteikšana Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un nekustamā īpašuma iegādes saistību. (likuma 11.9panta 5.daļa)

12. Iegādes vērtības noteikšana Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993.gada 31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos. (likuma 11.9panta 5.1daļa)

13. Iegādes vērtības noteikšana Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu. (likuma 11.9panta 4.daļa)

14. Ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad: • par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim; • lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 87.punkts)

15. Iegādes vērtības noteikšana Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma: 1) vērtību par kādu dāvinātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

16. 2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību; 3) aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim. (likuma 11.9panta7.3daļa)

17. Iegādes vērtības noteikšana Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo). (likuma 11.9panta 7.daļa) Piemērojot likuma 11.9panta septīto daļu, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (aktuālā) tiek noteikta uz atsavināšanas gada 1.janvāri. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 88.punkts)

18. Iegādes vērtības noteikšana Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (2011.gadā – 1,69). (likuma 11.9panta 7.1daļa)

19. Iegādes vērtības noteikšana Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā. (likuma 11.9panta 7.2daļa)

20. Kur iegūt informāciju par nekustamā īpašuma iegādes vērtībām? • Aktuālā kadastrālā vērtība (atsavināšanas gadā uz 01.01.) VZD izsniegtajā kadastra izziņā, ja darījums ir tekošajā gadā, tad var pārliecināties arī www.kadastrs.lv . • Kadastrālā vērtība iepriekšējos gados vai novērtējums kadastrā VZD izsniegtajā kadastra izziņā. Ja NĪ neietver mežaudzi, tad kadastrālā vērtība ir vienāda ar novērtējumu kadastrā. • Kadastrālā vērtība, kad NĪ reģistrēts zemesgrāmatā Zemesgrāmatas nodalījumā. • Pirkuma, dāvinājuma līgumā, mantojuma masā norādītās vērtības vai saskaņā ar darījumu apliecinošiem dokumentiem

21. Ienākuma gūšanas diena Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas. (likuma 16.1panta 1.daļa)

22. Ienākuma gūšanas diena Ja nodokļa maksātājs ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāk nekā trīs taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo trīs taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav. (MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 3.punkts)

23. Ienākuma gūšanas diena Par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai. (MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 5.punkts) • Uz saņemto rokasnaudu neattiecina izdevumu daļu. Attiecīgi izdevumu daļu pieskaita pie izdevumu daļas nākamajam saņemtajam ieņēmumam no kapitāla aktīva, kas saņemts pēc rokasnaudas. (MK 2009.gada 28.decembra noteikumu Nr.1660 „Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtība” 9.5.punkts

24. Ienākuma gūšanas diena Ja ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. (MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 6.punkts)

25. Ienākuma gūšanas diena Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts. (MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 7.punkts)

26. Nodokļa maksāšana Iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma atsavināšanas taksācijas gada laikā maksā, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla: – līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus; – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir no 100,01 līdz 500 latiem; – ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir līdz 100 latiem. (likuma 19.panta 5.3daļa)

27. Nodokļa maksāšana Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas. (likuma 19.panta 3.2daļa)

28. Īpašie noteikumi lauksaimnieciskās zemes atsavināšanai Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi: 1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai VID – kā saimnieciskās darbības veicēja;

29. 2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no 1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks. (likuma 11.7panta 3.daļa) • Minēto normu nepiemēro, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme, ēkas, būves un mežs. (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 80.punkts)

30. Deklarācijas par ienākumu no kapitāla veidlapas paraugu apstiprina MK 2009.gada 28.decembra noteikumi Nr.1660 “Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību”. • Noteikumi nosaka deklarācijas DK un tās pielikuma (DK1) aizpildīšanas kārtību.

31. Veidlapa sastāv no: • Deklarācijas par ienākumu no kapitāla (DK), kura sastāv no 2 daļām: - I daļa “Ienākumi no kapitāla pieauguma”; - II daļa “Procentu ienākumi, kas gūti par 2010.gada janvāri/februāri”; • Deklarācijas pielikuma “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā” (DK1).

32. 1.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā ir pārdevusi nekustamo īpašumu (māju). Māju fiziskā persona īpašumā ir ieguvusi 1994.gadā atjaunojot īpašuma tiesības uz šo nekustamo īpašumu un zemesgrāmatā māja reģistrēta 1995.gadā. Māja fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, bet šajā mājā nav bijusi fiziskās personas deklarētā dzīves vieta.

33. Tā kā šajā mājā nav bijusi fiziskās personas deklarētā dzīves vieta, tad neizpildās likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumi un ienākums no mājas pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15% likme). • Lai noteiktu mājas iegādes vērtību, ir piemērojama likuma 11.9panta septītā daļa, kura nosaka, ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību atsavināšanas gadā. !!! Šādos gadījumos likums neparedz piemērot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu

34. 2.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva zemes gabalu, kuru šī persona īpašumā ieguvusi 2002.gadā uz dāvinājuma līguma pamata, bet dāvinājuma līgumā nav norādīta konkrētā zemes gabala vērtība.

35. Ienākums no zemes gabala pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15%), jo zemes pārdošana nekad neatbilst likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumiem. • Lai noteiktu šāda zemes gabala iegādes vērtību, piemēro MK 21.09.2010. noteikumu Nr.899 87.2.punktu. Tātad par zemes gabala iegādes vērtību tiek uzskatīts zemes gabala novērtējums kadastrā uz 2002.gada 1.janvāri.

36. 3.piemērs • Fiziska persona 2011.gadā pārdeva dzīvokli. Dzīvoklis 2008.gadā saņemts dāvinājumā no tēva, dzīvoklī nav bijusi deklarēta fiziskās personas dzīves vieta. Tēvs šo dzīvokli bija nopircis 2001.gadā un tad pat arī reģistrējis to zemesgrāmatā, bet viņa rīcībā vairs nav dokumentu, kas pierāda dzīvokļa iegādes vērtību.

37. Tā kā dzīvoklis fiziskās personas īpašumā ir mazāk par 5 gadiem un šajā dzīvoklī nav bijusi fiziskās personas deklarētā dzīves vieta, tad neizpildās likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumi un ienākums no dzīvokļa pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15% likme). • Iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9panta 7.3daļu. Tātad par dzīvokļa iegādes vērtību tiek uzskatīta aktuālā kadastrālā vērtība 2001.gadā (kad dzīvoklis reģistrēts zemesgrāmatā uz tēva vārda).

38. 4.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva nekustamo īpašumu (māju un piemājas zemi). Nekustamais īpašums nopirkts 1998.gadā, bet zemesgrāmatā iereģistrēts tikai 2008.gadā. Nekustamajā īpašumā fiziskā persona 2008.gadā deklarēja arī savu dzīvesvietu.

39. Tā kā nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā ir mazāk par 5 gadiem, tad neizpildās likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījums un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15% likme). • Iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9panta 7.1daļu. Tātad par nekustamā īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta aktuālā kadastrālā vērtība 2011.gadā, kura koriģē, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu – 1,69. !!! Iegādes vērtību nosaka pēc iegādes datuma, nevis pēc reģistrēšanas ZG

40. 5.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā pārdevusi nekustamo īpašumu (māju un zemi). Zemes gabals nopirkts 2005.gadā un tad pat reģistrēts arī zemesgrāmatā. Pēc tam uz šī zemes gabala tika uzcelta dzīvojamā māja, kura tika nodota ekspluatācijā 2008.gadā un tad pat tika arī iereģistrēta zemesgrāmatā. Kopš 2008.gada mājā ir deklarēta fiziskās personas dzīvesvieta.

41. Pārdodot nekustamo īpašumu (zemi un dzīvojamo māju) par nekustamā īpašuma iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad pārdodamais nekustamais īpašums pilnībā reģistrēts zemesgrāmatā, tas ir, 2008.gads. Līdz ar to, viss pārdodamais nekustamais īpašums nav bijis ilgāk par 60 mēnešiem fiziskās personas īpašumā - neizpildās likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumi - ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15% likme). • Nosakot kopējo nekustamā īpašuma iegādes vērtību, summē zemes iegādes vērtību, t.i., pirkuma līgumā norādīto vērtību (jo zeme nopirkta 2005.gadā) un dzīvojamās mājas būvniecības izmaksas saskaņā ar dokumentiem (vai, ja nav dokumentu, tad kadastrālā vērtība ekspluatācijā nodošanas gadā), jo māja izveidota savai dzīvošanai.

42. 6.piemērs • Fiziska persona 2011.gadā pārdevusi 2 h lielu zemes gabalu, kas 2011.gadā pirms pārdošanas atdalīts no tai piederoša 10 h liela zemes gabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja. Viss nekustamais īpašums 1997.gadā ir mantots no mātes, 1998.gadā reģistrēts zemesgrāmatā un kopš 2001.gada ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta. Mantojuma masā nekustamā īpašuma vērtība nebija norādīta.

43. Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, piemēro MK 21.09.2010. noteikumu Nr.899 52.punktu, līdz ar to ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli. • Nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, vērā tiek ņemts nekustamā īpašuma iegūšanas veids un laiks, tātad, šajā gadījumā iegādes vērtība ir zemes aktuālā kadastrālā vērtība atsavināšanas gadā, kura dalīta ar patēriņa cenu indeksu 1,69. Bet tā kā tiek pārdoti tikai 2 h no kopējās platības, jeb 1/5 daļa no kopējās platības, tad arī iegādes izdevumos drīkst iekļaut tikai 1/5 daļu no zemes aktuālās kadastrālās vērtības atsavināšanas gadā, kura dalīta ar patēriņa cenu indeksu 1,69.

44. 7.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā ir pārdevusi nekustamo īpašumu, kurš sastāv no lauksaimniecības zemes un meža. Nekustamais īpašums pārdots citai fiziskai personai. Nekustamais īpašums iegūts 1997.gadā atjaunojot īpašumtiesības. Zemesgrāmatā nekustamais īpašums iereģistrēts 1998.gadā.

45. Ienākums no šāda nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15%), jo atsavināšana neatbilst likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumiem (nav deklarētā dzīvesvieta). • Iegādes vērtība tiek noteikta pamatojoties uz likuma 11.9panta septīto daļu, t.i., nekustamā īpašuma aktuālā kadastrālā vērtība, kura neietver mežaudzes vērtību. !!! Uzmanība jāpievērš VZD izsniegtajai kadastra izziņai (pielikums Nr.1): - zemes vienības pamatdatiem (lai konstatētu zemes lietošanas veidus – LIZ, mežs, pārējā zeme), - NĪ kadastrālai vērtībai (lai nesajauktu ar novērtējumu kadastrā, kura ietver arī mežaudzes vērtību).

46. 8.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā pārdevusi dzīvokli, kurš iegūts uz uztura līguma pamata. Dzīvoklis īpašumā iegūts un zemesgrāmatā iereģistrēts 2002.gada augustā. Uztura līgumā nav minēta dzīvokļa vērtība. Uztura līgumā ir noteikts, ka viena mēneša uzturēšanas uztura vērtība ir Ls 30. Uzturdevēja nav tiesīga līdz uzturņēmējas mūža beigām bez viņas piekrišanas atsavināt dzīvokli. Uzturņēmēja mirusi 2010.gada oktobrī.

47. Ienākums no dzīvokļa pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15%), jo atsavināšana neatbilst likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumiem (nav deklarētā dzīvesvieta). • Uzturdēvējs aprēķina dzīvokļa iegādes vērtību: mēnesī maksājamo uztura vērtības apmēru reizinot ar mēnešu skaitu no uztura līguma noslēgšanas brīža līdz brīdim, kad radās tiesības atsavināt šo nekustamo īpašumu, t.i., Ls 30 x 99 mēn. (no 2002.gada augusta līdz 2010.gada oktobrim (ieskaitot)).

48. 9.piemērs • Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva nekustamo īpašumu (zemi) par 14000 latiem. Zeme ir saņemta mantojumā 1999.gada augustā. Mantojuma apliecībā norādītā zemes vērtība ir 3000 latu. Zemes aktuālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2011. ir 11000 latu.

49. Nekustamā īpašuma iegādes vērtība nodokļa aprēķināšanai: Ls 11000/1,69=Ls 6508,88 • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas: Ls 14000 – Ls 6508,88 = Ls 7491,12 x 15%=Ls 1123,67 !!! Mantojuma un dāvinājuma gadījumā, ja NĪ iegūts īpašumā līdz 2001.gadam, maksātājam ir tiesības izvēlēties, kuru iegādes vērtību piemērot – vai mantojuma masā norādīto, vai aktuālo kadastrālo dalītu ar koeficientu 1,69. !!! Piemērojam maksātājam labvēlīgāko iegādes vērtību.