Prof., vad. pētn. Maija Kūle

1. Prof., vad. pētn. Maija Kūle Nacionālās identitātes jautājumi: filosofija par valodu VPP - 2011

2. Tehnoloģiju gadsimts • 21. gs. tehnoloģiju nozīme komunikācijas un saprašanas modeļu izmaiņā • Mūsdienu teorijas par informācijas gadsimtu • Mūsdienu teorijas par uz zināšanām balstītu sabiedrību (arī par zināšanu universitātēm), radošo šķiru un tehnoloģiju nozīme to veicināšanā

3. Nākotnes digitalizētā cilvēka identitāte

4. Virtuālā realitāte un identitātes • Elektronisko mediju pasaule – mākslīgā paradīze?!? • Nīče – animal fingens, būtne, kas rada fikcijas • Gūtenberga galaktika neizmirst, bet maina savu jēgu un formu • Personālā datora pasaules digitālā ontoloģija

5. nākotne • Hiperpaātrinājums • Acumirklīguma pasaule, pazušana bez atlikuma • Dokumentu eksistence kā divkārša; uz ekrāna + datora atmiņā, programmēšanas valodā. Tās ir identiskas, atšķiras “valodas” • Būtība ir parādības kopija; ikdienas pasaulē parādība ir būtības kopija • Neparedzamais plašums; digitālais var izplatīties tikai “pa virsmu”

6. Bilingvālā izglītība • Latvijāiriztrādātakoncepcija par bilingvāloizglītību, kurai gala rezultātājānoved pie izglītībasapgūšanaspamatāvalstsvalodā. Kāpēcirtikdaudzstrīdu par šokoncepciju? Šismodelistačukatramskolniekampiedāvāsaprastvairāk, iegūtvēlkādujaunu, pasaulesainu. • Principātasirpozitīvivērstsmodelis un pilnīgiatbilstmūsdienucivilizācijasattīstībasvirzienam un dzīvesformaiuzpriekšu: iegūtvairāk, saņemtvairāk, t.i., attīstīties. Tasneņemnost, bet dod. Tehnoloģijas palīdz to realizēt.

7. Bilingvālisma problēmas • Konceptuālālīmenīgrūtiiebilstpretprincipu, kuršdod, nevisatņem. Strīdi, protams, politiķu, pedagogu un skolniekuvidūir par metodēm, līdzekļiem, tempu. Tātadotrasvalodasnepieņemšanaikrieviskirunājošoskolēnuvidūirvēlkādicitiiemesli. • Te varētuslēptiestas, ka valodafunkcionēkāvaras forma, pie tam arvarunavjāsaprottikai un vienīgipolitiskāvara, bet ganspēks, kasliekraudzītiesnoteiktāvirzienā, kassuģestē un pakļauj. Lietojotjebkuruvalodu, notiekšīpakļaušanās, vienalga, vairunājamkā "kārkluvācieši" vai "krūmuangļi".

8. Cita valoda • Daudzi no cittautiešiem, kasdzīvoLatvijā, līdzarpadomjusistēmassabrukumuirzaudējušiprivilēģijas un ietekmi. Tasnevienamnavnoslēpums. Un tagad, neveidojotnekāducitureāluopozīcijupretvalsti, opozīcijavēlveģetēvalodasnepieņemšanaslīmenī, instinktīviizjūtot to, ka valodasapgūšananozīmējaucitu - tolerantu un dialoģisku - attiecībudzimšanu, jaunāspolitiskāssituācijasrespektu. • Jaagrāk, padomjuiekārtā, krievuvalodaslietošanavisur un vienmērbijavalodaskāvarasizpausmes forma (kopanācaarideoloģiskiem un visādiemcitaveidapiespiešanaslīdzekļiem), tad tagadnoteiktadaļacittautiešu, kurinevēlasmācītieslatviešuvalodu, mēģinasaglabātšoizzudušovarasformu, izmantojotkrievuvalodu.

9. Tolerance kā vērtība • Jāatzīst, ka daļaicilvēkunespējaiemācītiesvalstsvalodunavgrūtāsgalvas, vecumavailingvistiskātalantatrūkumadēļ, • bet gantādēļ, ka instinktīvālīmenīirsaglabājusiesnedrošība, savassituācijasneskaidrība, nestabilitāte, kurumēģinakompensētariluzoruvalodasvaruvaikāpatlaban – pretojotiesizglītībasreformai – arvardarbībasdraudiem un referenduma ierosināšanu par otro valsts valodu.

10. E.Fromms par valodu • Ēriks Fromms atklāj kādu būtisku likumsakarību varas psiholoģiskajā analīzē: alkas pēc vardarbības slēpjas nevis spēkā, bet vājumā. Tieksme pēc vardarbības ir kompensējošs mehānisms, kā noslēpt nespēku un kompleksus, tajā izpaužas cilvēka nespēja dzīvot pašam savu pilnvērtīgu dzīvi, veidot savu patību. Tie ir izmisīgi centieni ar varu aizstāt spēku, kura nav.

11. Rolans Barts: valodu karš • 1973.g. RolansBartssarakstījanelielueseju "Valodukarš". Valoda – navruna par kādunacionālovalodu, bet par principu – irsadalīts, daudzveidīgsfenomens. Valodaiirplurālistiskaiedaba. • ValodukaršBartaizpratnēnenozīmēvalodasrunātājusadursmi, bet gansociolektusadursmi. Valodaspozicionēseviattiecībāpretvaru. Vienaveidavalodasvarsaukt par en-krātiskām (kratos – vara), jotāstiekizstrādātasvalstisko, sociālo un ideoloģiskomehānismuietvaros.

12. A-krātiskās valodas • Citaveidavalodasveidojaskāa-krātiskas (ne-varasjebpret-varas) valodas, kasvēršaspretpirmajāmvainorobežojotiesmēģinanostātiesārpustām. Enkrātiskāsvalodasirizplūdušas, neprecīzas, it kāpierasti "dabiskas", jotāsirmasukultūrasvalodas – prese, radio, TV, sadzīvesvalodas, doksa - ikdienasdomāšanaslīmenis. Tāsirganļotipieejamas, visursastopamas, ganarītriumfējošas, pielīpošas; tādas, kascenšasiespiestiesprātā. • A-krātiskāsvalodas, kasnorobežojas noikdienišķāsapziņaslīmeņa, irparadoksālas un jaunradespilnas. Tāsbalstās, kāsakaBarts, uzdomāšanu, nevisuzideoloģiju.Lielāmērātāsizstrādā un lietointelektuāļi, nevispolitiķi.

13. Valoda, identitāte un vara • Valodā vara un verdzība ir kopā. Valodai ir tieksme uz stereotipiem, jo katrā zīmē iekšā guļ briesmonis, ko sauc par stereotipu. Spožais apmāns, ko spēj valoda, lai censtos izrauties no varas dimensijas, ir literatūra – neangažēta, cilvēciska literatūra. • Valodas enkrātiskā darbība nereti pārvēršas par piespiedu ļaunu darbību. Pasaule ir pilna ar vārdiem, kam nav nekādas nozīmes, kas kalpo tikai par iznīcināšanas simboliem.

14. Attēlu vara un identitātes izpratnes • Mediju realitātes un ikdienas realitātes cauraušanās, izstieptā tagadne; robežu nojaukšana starp realitāti un simulāciju • Kibertelpa kā iespēja būt starp virtuāliem objektiem, notikumiem • Nevis atrasties attēla priekšā, bet atrasties attēla pasaulē

15. Stelarc: identitātes gūsts

16. Identitātes gūsts

17. Migrējošie alfabēti: Romas projekts • Kā nenoslīgt informācijas jūrā? Dati, fakti un vērtības filosofiskā skatījumā • Zināšanu ieguves saikne ar praksi, zināšanu pārveide 21. gs. • Latvijas situācija un valodas attīstības raksturiezīmes virtuālajā vidē • “Migrējošo alfabētu” projekts pasaulē, tehnoloģijas un valodas. ILIESI, UNESCO Wdigital Library projekts

18. Valodas un globalizācijas identitātes The UNESCO World Digital Library project is an efforttoward thconstitution of networks oftransnationalizationandglobalization. It • is based on textual synchronizationamong different alphabets (Arab, Chinese,Roman, Russian). Progetto Migrazioni at ILIESI-CNR,aims to havehumanitiespresent in all higher education curricula • and to give students full freedom inselectingtheargumentativestrategy • that seems best to them. • What is at stake is the ability to learnnew languages, to translate, and last butnot least to gain insights about eachindividual’s own cultural identity on thebasis of a dialogical exchange.