1 / 34

Ilgtspējība, Sustainability, Nachhaltigkeit, Устойчивость

CLEAN DRIVE – kampaņa tīrākiem automobiļiem Eiropā 3.daļa. Ilgtspējīga attīstība un “Zaļais transports”. Ilgtspējība, Sustainability, Nachhaltigkeit, Устойчивость.

keefer
Download Presentation

Ilgtspējība, Sustainability, Nachhaltigkeit, Устойчивость

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. CLEAN DRIVE – kampaņa tīrākiem automobiļiem Eiropā3.daļa. Ilgtspējīga attīstība un “Zaļais transports”

  2. Ilgtspējība, Sustainability, Nachhaltigkeit, Устойчивость sabiedrības stāvoklis, kurš raksturojās ar tādu cilvēku rīcību, kāda prognozējami dos iespēju mūsu pēctečiem neiet bojā pilnīgu dabas un psiholoģisko resursu izsīkšanas dēļ

  3. Hans Carl von Carlowitz Jēdziena Ilgtspējīga (Nachhaltigkeit) termina autors1713. gadā - raksts par mežu ilgtspējīgu izmantošanu.“No meža var paņemt tikai tik daudz, cik tas var ataugt”

  4. Sustainable1972. g. - „Romas kluba“ pārskats „ Izaugsmes robežas“1980. g. - Apvienoto Nāciju Generalsekretariāta publicēta „Pasaules konservatīvā stratēģija” (World Conservation Strategy)Starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992.gadaattīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai

  5. 2000. g. Portugālija - Lisabonas stratēģija (ekonomiska izaugsme, zināšanas, inovācijas un nodarbinātība) • Zviedrija - Gotenburgas stratēģija ar galveno prioritāti Ilgtspējīgā attīstība (Sustanable development), pievienojot vides faktoruesošiem ekonomiskam un sociālam • Portugāli pret Zviedriem - „ekonomiskā izaugsme” daudz labāk saprotams nekā „Ilgtspējīgā attīstība”. (No2007 . gada raksta Energy- Cites publikācijas „ Time”)

  6. Ekoloģiskais pēdas nospiedums • Ecological footprint - ekoloģiskā pēda, dabas noslodze – nepieciešamo produktu un materiālu ražošanai vajadzīgo zemes un ūdens virsmas ekvivalents, bet enerģijas patēriņam - nepieciešams laukums radušos izmešu absorbcija

  7. Ekoloģiskā pēdas modeli Viljams Ris un Matis Ukernedžls 1996. gadā Kanādā Teritorijas aprēķins, kura ir nepieciešama vienam cilvēkam, ņemot vērā esošo patēriņa līmeni un saražoto atkritumu daudzuma pārstrādi. Ekoloģiskā pēda – kā ilgtspējīgas reģiona, valsts un visas zemeslodes attīstītības indikators

  8. 2005. gadā cilvēces ekoloģiskā pēda sastādīja -17.5 miljardi ha • no 1961. gada ekoloģiskā pēda palielinājās par 30%. • Elektroenerģijas ražošana no fosiliem enerģijas avotiem aizņem 45% no visas ekoloģiskās pēdas

  9. Ja visa pasaule patērētu tā, kā ASV, tad jau šodien mums vajadzētu četras tādas planētas kā zeme

  10. Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas oglekļa dioksīda emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni, sasniedzot 4,1 tonnas CO2 uz cilvēku gadā

  11. Latvija CO2 izmešu avoti Enerģija mājoklim - 37% (samazinās) Transports – 26% ( pieaug uz citu pozīciju rēķina) Pārtika - 25 %( samērā stabils) Patēriņa preces – 9% Pakalpojumi - 3% Pasaules Dabas Fonds ir izveidojis īpašu kalkulatoru, kur katrs var aprēķināt sevis radītos izmešus http://www.pdf.lv/klimats/

  12. Elektriskie automobiļi varēs būt konkurent spējīgi salīdzinājumā ar automobiļiem, kas izmanto gāzi apmēram pēc 5 gadiem (Dr. Steven Chu, the U.S. Secretary of Energy, 2010). Lai tas notiktu akumulatoru kapacitāte jāpaceļ 5 reizes, cena jāsamazina 3 reizes, Akumulatoram līdz nomaiņai - līdz 150 000 km noskrējiena

  13. Ekoloģiskā pēda no elektromobīļiem - atkarīga no elektriskās enerģijas izcelsmes: - iegūta ar ogli kurināmas elektrostacijās – ekvivalents ar gāzi darbināmam automobilim . Parēķinot uz benzīnu . – 5.2 ltr/100 km (45.2 mpg), - atjaunojamie resursi, atomelektrostacijas, fosilais kurināmais -3 - 4 ltr/ 100 km (78.4 to 58.8 mpg), - kurināmais tikai atjaunojamie resursi - 2ltr/100 km (117.6 mpg).

  14. ES stingri noteiktie mērķi • 2010.: 5,75 % biodegvielas transporta sektorā • 2020.: 10 % bioenerģijas transporta sektorā • ES ir ieviesusi CO2-direktīvas personīgajiem auto: • 130 g/km (-10 extra) līdz 2012.-2015. • 95 g/km 2020.g. • 70 g/km 2025.g. ”Soda nauda” auto ražotājiem, kas nesasniegs šo mērķi  dārgākas automašīnas  grūtāk pārdot zaudēta tirgus daļa, utt. 130g CO2/km=aptuveni5,4litri benzīna vai 4,9 litri dīzeļdegvielas uz 100km

  15. Ļoti ambiciozi EK mērķi: • līdz 2030 . gadam katram otrajam automobilim uz Eiropas Savienības ceļiem nav iekšdedzes motors., • līdz 2050. gada iekšdedzes motoriem ir pilnīgi jāpazūd no pilsētu ielām

  16. Ženēvas autosalons (Geneva Motor Show, 2011) • 700 autobrendi no 30 valstīm . • 170 premjeras, no tām ceturtdaļa – automobiļi ar alternatīvu piedziņu (hibrīds, pilnīgi elektro, gāzes). Pašlaik situācija, piemēram, Vācija • no 51 mil reģistrēto automobiļu tikai 40 000 hibrīdi. • no 3 mīl 2010. gadā reģistrētiem - tikai 1000 elektromobili

  17. Daudzas valstis ar monetāro un nemonetāro līdzekļu palīdzību stimulē pieprasījumu uz zaļiem automobiļiem. • Izšķirosi izmantošanas paplašināšanai būs atbilstošas infrastruktūras izveidošana. • Pat Ķīnā, kuru apkārtējas vides sargāšana gandrīz nevienu neuztrauc , iegulda līdzekļus zaļo automobiļu ražošana lai nezaudētu pozīcijas pasaules tirgū

  18. Appleton Mayer 2011. gada februārī-martā veica 30 000 autoīpašnieku aptauju 10 lielākas pasaules galvaspilsētās (Tokio, Šanhaja, San-Paulo, Parīze, Seula, Nju-Jorka, Londona, Berlīne, Maskava, Kijeva)

  19. Gatavi nopirkt „zaļo ” automobili - 16% • 30% - Tokio • 28% - Šanhaja • 24% - Seula • 19% - Berlīne, Nju-Jorka • 1% - Maskava, Kijeva

  20. Kāpēc nepērk? • 90% - nav izsmeļošas informācijas par tādiem auto • 76% - augsta cena • 69% - nav atbilstošas infrastruktūras

  21. Kāpēc pirktu? • 91% - izdevumu ekonomija • 21% - rūpes par vidi • 25% - iespēja „parādīt sevi” (prestiža faktors)

  22. Kā stimulēt pārdošanu? • Organizēt līzinga programmas (visam automobilim vai tā dārgākiem elementiem: akumulators, mājas uzlādēšanas ierīče); • Organizēt nokalpojošo elementu (akumulatoru, elektrodzinēju) utilizācijas sistēmu, bezmaksas konsultācijas; • Valsts monetārie un nemonetārie stimulēšanas instrumenti (nodokļi, bezmaksas stāvvietas, atļauja izmantot sabiedriskā transporta joslas utt.) • Kompāniju iniciatīvas finansiāli atbalstīt darbiniekus kas vēlās iegādāties. (Google piedāvā 5000$ kredītu). Korporatīva autoparka nomaiņa pret zaļākiem automobiļiem (SIXT iniciatīva Latvijā)

  23. Kādam nolūkam tiks izmantots „zaļais ” automobilis? • 35% - īsām distancēm ( 50 -60 km dienā) • 22% - jauktai izmantošanai (pa pilsētu un ārpus tās) • 12% - braucieniem tāliem attālumiem

  24. Kādām tehnoloģijām tiks dota priekšroka? • PHEV (Plug-in hybrid), - 8 no 10 pilsētām (Tokio, Šanhaja, San-Paulo, Parīze, Seula, Nju-Jorka ,Londona, Berlīne ), kur par nobalsoja 26 – 29% • Dabas gāze – 24% Maskavā un 21% Kijevā , otrā vietā PHEV, trešā auto , kas izmanto biodegvielu (metanols, biodīzelis, biogāze)

  25. Kā „zaļie” automobiļi iekaros patērētāju? • Ekonomiskums – 91% • Laba uzlādes un apkopes infrastruktūra -85% • Izmantojamās tehnoloģijas drošība – 77% • Vienas uzlādes brauciena attālums – 73% • Materiālas kompensācijas no valsts vai pašvaldību puses - 5. vieta • Dizains – 6. vieta

  26. Aptauja2000 respondentu no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Francijas • 1.Pie noteikumiem kad „zaļo” automobiļu pārdošanas cena , degviela un apkope pielīdzināsies konvencionālo automobiļu līmenim - gadā pasaulē tiks pārdoti 1,5 mil gabali, no tiem 600 000 Eiropā • 2. Pieprasījums uz elektromobīļiem tiks noteikts no četru patērētāju grupu pārstāvjiem: • - zaļi domājošiem • - kas rūpējās par līdzekļu ekonomiju • - kas izvairās risku un nesteidzās • - „Premium klases” pircēji , kas pērk prestiža dēļ

  27. Bain & Company vērtējums • Pasaulē pašlaik ap 350 000 Premium klases patērētāju, no tiem trešdaļā Eiropā. Pirkums notiks pat tad, ja cena būs pat par 10 000 EUR lielāka par tradicionālā automobiļa cenu. Krievijā LexusHibrīdam ir ļoti labas izredzes. (analoģija ar iPhone , iPad pircējiem.) • Premium klases autoražotāju tirgu var notikt pārdale par labu BMW, Audi. Toyota, Honda un Mitsubishi brendiem

  28. Ne visās jomās katrs cilvēks var būt "zaļš", jo tas ir fiziski neiespējami, ja cilvēks grib dzīvot pilnvērtīgu un interesantu dzīvi. • Plaši izplatīts viedoklis: Zaļais dzīvesveids, pirmkārt, ir katra indivīda naudas līdzekļu ietaupīšana un tikai otrajā vietā var būt vides un dabas aizsardzība.

  29. Zaļais dzīves veids praktizēt ekoloģisku un pilnīgā harmonijā ar dabu dzīvi ir savā ziņa novirze no mūsdienu sabiedrībā praktizējamām vidējām normām Zaļa dzīve –2 360 000 rakstu Google meklētājā "Dzīvesveids” - jēdziens tiek izmantots socioloģijā, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un ieradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem. (1929. gadā ieviesa austriešu psihologs Alfreds Adlers. Pašreizējā plašākā nozīmē to izmanto kopš 1961. gada.)

  30. Pārdomām • Cilvēces attīstība līdz šim ir notikusi pēc noteiktām likumsakarībām, un viens no universāliem likumiem ir Lex parsimoniae(Aristotelis, Ptolomejs, Imanuils Kants) • „Jebkuras pārmaiņas dabā notiek ar vismazāko iespējamo piepūli„ • Ilgtspējīga attīstība prasa papildus piepūli un ir dārga • Vai mēs esam spējīgi, pretstatā šim likumam, izvēlēties paaugstinātās piepūles ceļu?

  31. Paldies par uzmanību! Rīgas Menedžeru Skola Aleksejs Milovskis alex.mil@rms.lv

More Related