1 / 58

Apmācības juridiskajos jautājumos “Administratīvais process un tā aktualitātes”

Apmācības juridiskajos jautājumos “Administratīvais process un tā aktualitātes”. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ. Projekts „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr.1DP /1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr.1DP /1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088.

jirair
Download Presentation

Apmācības juridiskajos jautājumos “Administratīvais process un tā aktualitātes”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Apmācības juridiskajos jautājumos “Administratīvais process un tā aktualitātes” IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Projekts „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088

  2. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU IZPRATNE ECT UN EKT JAUNĀKAJOS TIESU SPRIEDUMOS

  3. Administratīvo procesu iestādē regulējošās normas Administratīvā procesa likumu izmanto, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

  4. Eiropas Kopienas tiesas kompetence • EKT uzdevums ir nodrošināt tiesiskumu EK līguma interpretēšanā un piemērošanā. • EKT cita starpā ir kompetenta sniegt prejudiciālus nolēmumus par EK līguma interpretāciju, kā arī par Kopienas institūciju pieņemto tiesību aktu interpretāciju un spēkā esamību. • EKT sniedz vienīgi normas iztulkojumu, bet dalībvalsts tiesa piemēro šo iztulkojumu izskatāmajā lietā. • EKT nav arī tiesību atzīt par spēkā neesošu nacionālu tiesību aktu vai tā normu. Tomēr jāņem vērā, ka EKT sniegtā interpretācija var novest pie rezultāta, kad kāda no nacionālo tiesību normām ir pretrunā ar Kopienas tiesību normu un līdz ar to nav piemērojama. • EKT nav tiesību lemt par EK līguma vai tā normu spēkā esamību, taču tā var izvērtēt regulu, direktīvu, lēmumu, Kopienas noslēgto starptautisko līgumu ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām u. c., tajā skaitā nesaistošu Kopienas tiesību aktu vai to normu tiesiskumu. EKT var atzīt attiecīgo tiesību aktu vai tā daļu par spēkā neesošu, konstatējot tā neatbilstību primārajām Kopienas tiesību normām vai vai Kopienai saistošām un tieši piemērojamām starptautisko tiesību normām.

  5. Pašvaldībās plašāk piemērojamā prakse • Publisko iepirkumu joma; • Darba tiesības.

  6. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi • Gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tās tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, [..] ir obligāta attiecībā uz Konvencijas normu interpretāciju, un šī prakse izmantojama arī attiecīgo Satversmes normu tulkošanai.

  7. Prasības pret Latviju • Domu, pārliecības un ticības brīvība • Vārda brīvība • Pulcēšanas un biedrošanās brīvība • Diskriminācijas aizliegums • Īpašumtiesību aizsardzība • Tiesības uz izglītību • Tiesības uz brīvām vēlēšanām

  8. Administratīvo aktu izdošanas un atcelšanas, un faktiskās rīcības sekas

  9. APL 1.panta pirmā daļa Iestādes jēdziens IESTĀDE Tiesību subjekts Struktūrvienība Amatpersona Publisko tiesību līgums Normatīvais akts iestāde — institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls (Valsts pārvaldes iekārtas likums 1.panta 3.punkts)

  10. Administratīvais process

  11. APL 24.pants Administratīvā procesa dalībnieki

  12. APL 25.pants Iesniedzējs

  13. APL 27. un 28.pants Adresāts un trešā persona Administratīvais akts vai faktiskā rīcība ADRESĀTS TREŠĀ PERSONA Statusu iegūst automātiski Statusu piešķir ar lēmumu

  14. APL 29.pants APL 29.pants Privātpersonu pārstāvība administratīvajā procesā

  15. APL 38.pants Pārstāvības noformēšana

  16. APL 55.-70.pants Administratīvā procesa stadijas

  17. APL 59. un 60.pants Informācijas iegūšana Objektīvās izmeklēšanas princips Administratīvo aktu var pamatot tikai ar tiem faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai Pieprasa no citas institūcijas Dokumenti, ekspertīze, liecības, apskate u.c. Iegūst no dalībniekiem, ja tā ir viņu rīcībā Iegūst no lieciniekiem, ekspertiem u.c. Paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā Tieši nepieciešama lietas izlemšanai

  18. APL 62.pants Procesa dalībnieku uzklausīšana Uzklausīšana nav nepieciešama: Ja administratīvais akts varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus attiecīgajā lietā. Ja personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

  19. APL 63.pants Lēmums administratīvajā lietā Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, kuri bijuši uzaicināti izteikt savu viedokli.

  20. APL 1.panta 3.daļa Administratīvā akta pazīmes

  21. Individuāla persona konkrētā gadījumā

  22. APL 1.panta trešā daļa Vispārīgs administratīvais akts

  23. APL 81.pants Tiesisko seku veidi

  24. APL 1.panta trešā daļa Administratīvais akts nav:

  25. APL 67.panta otrā daļa Rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas Var neietvert, ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja rasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli

  26. APL 70.pants Administratīvā akta stāšanās spēkā un spēkā esamība • Administratīvais akts stājas sēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam, ja normatīvajos aktos vai pašā aktā nav noteikts citādi. • Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai un iesniedzējam. • Administratīvo aktu var paziņot: • Rakstveidā, • Mutvārdos, • Ar publikāciju “Latvijas Vēstnesis”, • Pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, • Citādi.

  27. APL 74.pants Spēkā neesošs administratīvs akts Administratīvais akts NAV spēkā, ja Nav saprotams, kas to izdevis Izdevusi iestāde, kurai nav atbilstoša piekritība Nelabvēlīgā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījums Pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama

  28. APL 358. un 359.pants Administratīvā akta izpilde IZPILDIESTĀDE

  29. APL 75.pants Apstrīdams administratīvais akts Administratīvo aktu var apstrīdēt Ja tas nav pieteikami skaidrs Pieļautas procesuālās kļūdas Pieļautas saturiskas kļūdas Pretrunā ar tiesību normām Nevar nepārprotami izsecināt uzlikto tiesisko pienākumu, piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Nav ievērotas normatīvajos aktos ietvertās procedūras Nepareizi piemērotas tiesību normas Balstās uz nepatiesiem faktiem Nav ievērota tiesību normu hierarhija Kļūdas lietderības apsvērumos

  30. APL 81.pants Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu • Augstākā iestāde izskata lietu pēc būtības, kopumā vai daļā. • Augstākā iestāde ar savu lēmumu var: • Atstāt aktu negrozītu, • Atcelt aktu, • Atcelt aktu kādā daļā, • Izdot satura ziņā citādu aktu, • Konstatēt, ka spēku zaudējis akts ir bijis tiesisks vai prettiesisks. Lēmums par administratīvo aktu nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumā, ja augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas procesuālo tiesību normas.

  31. APL 49. un 50.pants Termiņa neievērošanas sekas NEIZPILDA Ja iespējams, darbības uzskatāma par izpildītu Ja nav iespējams, ir tiesības prasīt atlīdzinājumu

  32. APL 89.-91.pants Faktiskās rīcības jēdziens un veidi • Faktiskā rīcība ir rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstams arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Faktiskās rīcības veidi: - Klasiskā faktiskā rīcība, tostarp bezdarbība (reālakts), - Neapzināta (beznodoma) faktiskā rīcība, - Izziņa. Persona var iesniegt iesniegumu par plānoto vai jau iesāktu faktisko rīcību, kā arī par notikušu faktisko rīcību.

  33. APL 98.pants Uzziņa par tiesībām Informācija ar personas tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā Uzziņa Adresātam nav saistoša Iesniegumā par uzziņu ietver

  34. APL 99. un 100.pants Uzziņas sagatavošana Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdots administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

  35. VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU NODARĪTO ZAUDĒJUMU PIERĀDĪŠANA UN ATLĪDZINĀŠANA

  36. Atlīdzinājums par: Prettiesiska administratīvā akta Prettiesiskas faktiskās rīcības Radīto

  37. Mantiskais zaudējums • Mantiski novērtējams pametums (arī CL 1770.p.). • Pametums – mantisks samazinājums. • Arī neiegūtā peļņa un juridiskās palīdzības izmaksas (max apmērs MK not.). • Mantiskais zaudējums ≠ laiks un pūles.

  38. Personisks kaitējums • „Personisks” apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. • Kaitējums fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm. • Juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

  39. Morālais kaitējums • Morālais kaitējums = personiskais kaitējums. • Izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

  40. Cietušais Prettiesiska rīcība Cēloņsakarība Zaudējumi

  41. Līdzatbildība • Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu. • Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

  42. Pierādīšana • Mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. • Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

  43. Zaudējumu apmērs • Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību. • Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus. • Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

  44. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma apmērs Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs

  45. Iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu KOPIJA VARAM Funkcionāli augstāka iestāde Pašvaldības dome Citas pašvaldības dome IESNIEGUMS Prettiesiska rīcība Tiešās pārvaldes funkcijas un uzdevumi Pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi Citas pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

  46. Amatpersonas atbildība • Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību. • Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts. • Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi. • Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

  47. ATSENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA JUDIKATŪRA

  48. Jaunākās atziņas (1) • Administratīvā akta pamatojuma pārbaude tiesā: “Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem.” • Iestādes tiesības lūgt tiesu pārskatīt lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu: “Administratīvā akta darbības apturēšana tāpat kā pagaidu noregulējums ir pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības būtība ir taisnīguma, proti, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību nodrošināšana. Taču pagaidu aizsardzības piemērošana attaisnojas tad, ja ir pamats pieņemt, ka tā saskan ar sagaidāmo tiesas spriedumu (ir pietuvināta lietas iznākumam).” • Pašvaldības tiesības pārsūdzēt Valsts vides dienesta trešajai personai izsniegtu atļauju piesārņojošām darbībām: “Piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procesā divi publisko tiesību subjekti – valsts un pašvaldība – izvērtē atļaujas izsniegšanas iespējamību, taču noteicošais viedoklis valsts pārvaldes ietvaros ir valsts tiešās pārvaldes iestādei, kas lemj par atļaujas izsniegšanu. Tā ir interešu saskaņošana valsts pārvaldes iekšienē, kurā pašvaldība nevis atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu iepretim valstij (kas ļautu pārsūdzēt valsts iestādes lēmumu administratīvajā tiesā), bet kā publisko tiesību subjekts dod savu ieguldījumu tiesiska administratīvā akta izdošanā.”

  49. Jaunākās atziņas (2) • Privātpersonas tiesības prasīt iekšējo normatīvo aktu ievērošanu “Iekšējs procedūras regulējums ir vērsts uz to, lai visas attiecīgajā lēmuma pieņemšanas procedūrā iesaistītās amatpersonas vai darbinieki rīkotos šīm personām saprotamā un vienveidīgā kārtībā. Tādējādi šāds regulējums ir pašas iestādes interese atvieglot, paātrināt, sistematizēt vai kā tamlīdzīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Šāds regulējums nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālo kārtību un nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai.” • Administratīvā procesa uzsākšana no jauna un tās sekas “Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz adresāta iesnieguma pamata ir divpakāpju process, kurā notiek iesnieguma pieļaujamības un iesnieguma pamatotības vērtēšana.” • Uzraugošās institūcijas apsvērumi, piemērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas “Katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā.” • Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli “Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.”

  50. DELEĢĒŠANAS LĪGUMA UN CITU PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU SLĒGŠANA

More Related