vii elektromagn tisk indukcija n.
Download
Skip this Video
Download Presentation
VII ELEKTROMAGNĒTISKĀ INDUKCIJA

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 64

VII ELEKTROMAGNĒTISKĀ INDUKCIJA - PowerPoint PPT Presentation


  • 483 Views
  • Uploaded on

VII ELEKTROMAGNĒTISKĀ INDUKCIJA. 7.1. Elektromagnētiskās indukcijas parādība. 1831. g. Faradejs konstatēja, ka visos gadījumos, kad kāda noslēgta kontūra daļa pārvietojas magnētiskajā laukā tā, ka mainās magnētiskā plūsma caur ko ntūru, kontūrā rodas elektriskā strāva.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'VII ELEKTROMAGNĒTISKĀ INDUKCIJA' - gerry


Download Now An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
vii elektromagn tisk indukcija

VIIELEKTROMAGNĒTISKĀ INDUKCIJA

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 1 elektromagn tisk s indukcijas par d ba
7.1. Elektromagnētiskās indukcijas parādība

1831. g. Faradejs konstatēja, ka visos

gadījumos, kad kāda noslēgta kontūra

daļa pārvietojas magnētiskajā laukā tā,

ka mainās magnētiskā plūsma caur ko

ntūru, kontūrā rodas elektriskā strāva.

Strāvu sauc pa indukcijas strāvu, bet

tās ierosināšanu – par elektromagnēti

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide3
sko indukciju. Elektrodzinējspēku, kas

izraisa indukcijas strāvu, sauc par

indukcijas elektrodzinējspēku(EDS).

Mīnusa zīme izsaka Lenca likumu: indu

kcijas EDS darbojas tādā virzienā, ka

inducētās strāvas magnētiskā lauka

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide4
indukcija vērsta pretēji magnētiskā lau

ka indukcijas maiņai, kas šo EDS indu

cē. Ja kontūrs, caur kuru iet mainīgā

plūsma Φ, ir spole, kurai ir w vienādu

vijumu, tad atsevišķo vijumu indukcijas

EDS ir saslēgti virknē. Tāpēc kopējais

EDS ir visu šo elektrodzinējspēku

summa:

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide5
Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija
7 2 vado a stie a kust ba viendab g magn tisk lauk
7.2. Vadoša stieņa kustība viendabīgā magnētiskā laukā

Stienis kustas ar pastāvīgu ātrumu v

homogenā magnētiskā laukā ar induk

ciju B.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide7
Uz stienī esošām lādētām daļiņām ied

arbojas magnētiskā lauka izraisīts

spēks, piemēram, uz daļiņu ar lādiņu q

darbojas spēks

Ja indukcija B ir vērsta z ass virzienā,

ātrums v – y ass virzienā, tad uz pozit

īvu lādiņu q darbojas spēks F, kurš

vērsts x ass virzienā. Uz negatīvu lādi

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide8
ņu –q darbojas pretēja virziena spēks.

Stieņa vienā galā uzkrājas negatīvie lā

diņi, radot pozitīvo lādiņu pārsvaru stie

ņa otrā galā. Šie lādiņi rada elektrisko

lauku E, kurš līdzsvaro kustības izraisīto

lauku F/q:

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide9
Lādiņu pārvietošanās vairs nenotiek.

Kādā laika momentā elektriskā lauka

aina attēlota sekojošā zīm.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide10
Lādiņi stieņa galos izvietojas atbilstoši

elektriskā lauka sadalījumam. Lauks

pastāv kā stienī tā arī ārpus tā.

Kas notiek sistēmā K’, kura kustās ar

ātrumu v? Tā kā ātrums v nav liels, mag

nētiskā lauka indukcija B’ maz atšķiras

no B. Sistēmā K’ inducējas viendabīgs

elektriskais lauks

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide11
Ienesot stieni sistēmā K’, tas nonāk ele

ktriskā laukā, kas izraisa lādiņu pārviet

ošanos. Tās rezultatā, inducētais elekt

riskais lauks stienī kompensējas ar lādi

ņu izraisīto lauku un rezultējošais lauks

būs vienāds ar nulli.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide12
Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija
7 3 elektromagn tisk indukcija no elektronu teorijas viedok a
7.3. Elektromagnētiskā indukcija no elektronu teorijas viedokļa

Ja laboratorijas atskaites sistēmā K ma

gnētiskajā laukā ar indukciju B kustas

lādiņš q ar ātrumu v, tad novērotājs ša

jā atskaites sistēmā konstatē, ka uz lā

diņu darbojas magnētiskais Lorenca

spēks

F = qvB.

Lādiņa atskaites sistēmā K’, kas attiecī

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide14
bā pret atskaites sistēmu K’ kustas ko

pā ar lādiņu q, lādiņš q ir nekustīgs.

Novērotājs atskaites sistēmā K’ konsta

tēs, ka uz nekustīgo lādiņu darbojas

elektriskais spēks F’, un secinās, ka

lādiņš atrodas elektriskajā laukā ar

intensitāti E’,t.i.

F’ = qE’.

Kas ir šī elektriskā lauka E’ avots?

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide15
Magnētiskā lauka B avots, piemēram

strāvas vads, kas ir nekustīgs atskaites

sistēmā K, attiecībā pret atskaites sistē

mu K’ kustas ar ātrumu v’= -v. Tāpēc

punktā, kur atrodas lādiņš q, magnētisk

ais lauks laikā mainās un novērotājs at

skaites sistēmā K’ konstatē elektrisko

lauku. Šis lauks nav nekustīgu lādiņu

elektrostatiskais lauks.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide16
To ievērojot,var secināt, ka mainīgs

magnētiskais lauks rada neelektrostati

skas dabas elektrisko lauku. Ja lādiņa

kustības ātrums v ir daudz mazāks par

gaismas ātrumu c, tad magnētiskais

spēks F atskaites sistēmā K un elektris

kais spēks F’ atskaites sistēmā K’ ir

vienādi. Aizstājot lādiņa kustības ātru

mu v ar magnētiskā lauka avota kustī

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide17
bas ātrumu –v’, dabūjam elektriskā lau

ka intensitātes izteiksmi sistēmā K’:

E’= - v’B.

Šī izteiksme ir spēkā jebkurā inerciālā

atskaites sistēmā K, kurā magnētiskā

lauka avoti kustas ar ātrumu v, t.i.

E = - vB.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide18
Sistēmā K kontūru ar kustīgu malu 1-2

perpendikulāri tā plaknei šķērso magn

ētiskais lauks ar indukciju B. Mala 1-2

ārēja spēka ietekmē pārvietojas ar ātr

umu v. Uz lādiņiem e iedarbojas Loren

ca spēks

F = e(vB),

virzienā 1-2 uz pozitīvajiem un 2-1 -

negatīvajiem lādiņiem. Notiek lādiņu

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide19
atdalīšanās, starp vadītāja galiem 1 un

2 rodas potenciālu starpība un kontūrā

plūst strāva.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide20
Kustoša vada atskaites sistēmā rodas

elektriskais lauks ar intensitāti

E = -vB.

Šī lauka spēka padarītais darbs, pārvie

tojot lādiņu e attālumā dl,

dA = eE∙dl.

Darbs lādiņa vienības pārvietošanai pa

noslēgtu kontūru ir elektrodzinējspēks

E.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide21
Tā kā elektrodzinējspēks inducējas tikai

posmā l, tad integrējot dabūjam

E = - (vB)∙l.

Javadītājs pārvietojas x ass virzienā,

tad v=dx/dt. Ievietojot šo v izteiksmi un

cikliski samainot jauktā reizinājuma

vektoru kārtību, iegūst

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide22
Reizinājums (ldx) ir laukums dS, ko

laikā dt apraksta kontūra mala l. Tātad

laikā dt magnētiskā lauka indukcijas

vektora plūsma caur kontūru izmainās

par lielumu dΦ=dS∙B. Rezultātā iegūst

Faradeja indukcijas likumu

E = - dΦ /dt.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide23
Indukcijas elektrodzinējspēka un strā

vas virzienu kustošā vadītājā nosaka

pēc labās rokas likuma: ja labo roku no

vieto tā, ka ārējā magnētiskā lauka in

dukcijas vektors ieiet delnā un atliektais

īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā,

tad četri pirksti parāda indukcijas EDS

un strāvas virzienu.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 4 virpu ains elektriskais lauks
7.4. Virpuļains elektriskais lauks

Indukcijas EDS nav atkarīgs no kontūra

materiāla, bet tikai no tā, cik ātri mainās

magnētiskās indukcijas vektora plūsma

caur virsmu, ko norobežo kontūrs. No

kontūra pretestības ir atkarīga strāva.

Kontūrs var būt no vadītāja, dielektriķa

vai arī matemātisks. Visos gadījumos,

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide25
kad tas aptver mainīgu indukcijas vekto

ra plūsmu, tajā pastāv indukcijas EDS.

Bet EDS kontūrā ir elektriskā lauka in

tensitātes vektora E cirkulācija pa šo

kontūru. Tas nozīmē, ka ap mainīgu

magnētiskās indukcijas plūsmu atskai

tes sistēmā, kurā kontūrs ir nekustīgs,

pastāv elektrisks spēka lauks, t.i.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide26
kur L ir kontūrs, kas aptver mainīgā

magnētiskā lauka indukcijas vektora

plūsmu. Izmantojot šo formulu, var atrast

elektriskā lauka intensitātes E atkarību

no magnētiskā lauka indukcijas vektora

maiņas laikā. Ja starp poliem 1 un 2

pastāv mainīgs magnētiskais lauks, tad

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide27
caur kontūra L

norobežoto virsmu

S magnētiskās

indukcijas vektora

plūsma

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide28
Φievietojot E cirkulācijas izteiksmē,

iegūst

Ja kontūra norobežotā virsma S laikā

nemainās, tad plūsmas maiņu nosaka

tikai indukcijas B maiņa. Tāpēc, izman

tojot Stoksa formulu, var rakstīt

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide29
Vienādība ir pareiza jebkurai virsmai S,

tāpēc zemintegrāļu funkcijas ir vienādas

Izteiksme atspoguļo faktu, ka mainīgs

magnētiskais lauks rada virpuļainu elek

trisko lauku.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 5 mijindukcija
7.5. Mijindukcija

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide31
Kontūrs L1 ir nekustīgs attiecībā pret

kontūru L2. Kontūrā L1 plūst regulējama

strāva I1. Šī strāva rada magnētisko la

uku, kura daļa Φ21 caurstrāvo kontūru

L2:

kur S2 kontūra L2 aptvertais laukums.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide32
Ja kontūru forma un stāvoklis vienam

attiecībā pret otru nemainās, tad Φ21 ir

proporcionāla strāvai I1:

Φ21/I1=const.

Mainoties strāvai I1, mainīsies plūsma

Φ21un kontūrā L2 inducēsies EDS,

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide33
Konstanti apzīmē ar M un sauc par mij

induktivitāti vai mijindukcijas koeficien

tu. Tā lielums ir atkarīgs no kontūru ģe

ometriskajiem izmēriem, savstarpējā no

vietojuma un vides magnētiskajām īpaš

īpašībām. Mērvienība ir henrijs (H).

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 6 pa indukcija
7.6. Pašindukcija

Strāvai I1 mainoties, mainās magnētis

kās indukcijas vektora plūsma caur ko

ntūru L1, un tajā inducējas EDS

kur Φ11 ir strāvas I1 radītā magnētiskā

lauka plūsma caur kontūru L1.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide35
Tā kā plūsmu var izteikt Φ11=L1∙I1, tad

Konstanti L1 sauc par pirmā kontūra in

duktivitāti vai pašindukcijas koeficientu.

Induktivitātes mērvienība ir henrijs (H).

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 7 kont rs ar induktivit ti
7.7.Kontūrs ar induktivitāti

Pašindukcijas parādība izpaužas vien

mēr, kad kontūrā mainās strāva. Pašin

dukcijas EDS kavē strāvas izmaiņu. Tā

pēc ieslēdzot vai izslēdzot kontūru ar

induktivitāti, strāva mainās pakāpeniski,

bez lēcieniem. Induktivitātes iegūšanai,

vadu tin spolēs; jo lielāks vijumu skaits

w, jo lielāka ir spoles induktivitāte.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide37
Induktivitāti apzīmē ar simbolu

Dota elektriska ķēde ar zināmiem para

metriem R un L. Momentā t = 0 ķēdi

pieslēdz līdzsprieguma avotam E0.

Jānosaka strāvas izmaiņas likumu i(t).

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide38
Strāvai mainoties,

spolē inducējas

EDS, kurš ir vērsts

pretī strāvas virzie

nam, t.i. pretī avo

ta E0.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide39
Tas ir pirmās kārtas nehomogēns dife

renciālvienādojums, kura atrisinājumu

meklē formā

i = iuz +ibr.

iuz ir nehomogenā vienādojuma parciā

lais atrisinājums iuz = E0/R.

ibr ir atbilstošā homogēnā vienādojuma

vispārīgais atrisinājums.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide40
Raksturīgais vienādojums ir

Lp+R = 0,

un sakne

p=-R/L.

Atrisinājums ir

ibr = Cept.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide41
Nehomogēnā vienādojuma vispārīgais

atrisinājums

i = E0/R+Cept.

Konstanti C nosaka pēc sākuma nosa

cījuma. Tā kā induktīvā elementā strā

va nevar mainīties ar lēcienu, tad mom

entā t = 0, strāva i(0) = 0. Tas ir iespē

jams, ja C=-E0/R. Atrisinājums galīgā

formā, (|1/p|= τ = L/R)

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide42
Strāvas atkarība no laika grafiski attēlota

sekojošā zīmējumā. Redzams, ka prakti

ski strāvas izmaiņa turpinās aptuveni 5τ

sek.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide43
Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija
slide44
Kas notiks, ja spoli atslēgs no enerģijas

avota? Slēdža kontaktiem attālinoties,

strāva strauji samazināsies un izraisīs

bezgalīgi liela pašindukcijas EDS indu

cēšanos spolē. Šis Ldi/dt sitīs cauri gai

sa spraugu starp slēdža kontaktiem,

izveidosies elektriskais loks, caur kuru

izlādēsies spoles magnētiskajā laukā

uzkrātā enerģija. Lai šos procesus no

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

v rstu spolei paral li sl dz izl des rezi storu ar lielu pretest bu
vērstu, spolei paralēli slēdz izlādes rezistoru ar lielu pretestību.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide46
Ja pirms slēdža atslēgšanas spolē plū

da nemainīga lieluma strāva I0, tad pēc

atslēgšanas momentā t = t1 strāvas izm

aiņu apraksta vienādojums (R=RL+Rizl)

Ldi/dt +iR=0,

kura atrisinājums ir

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 8 magn tiskaj lauk uzkr t ener ija
7.8. Magnētiskajā laukā uzkrātā enerģija

Strāvai spolē samazinoties, elektriskā

enerģija rezistorā R pārveidojas siltu

ma enerģijā un pamazām izkliedējas

apkārtējā vidē. Tā kā laikā dt izkliedē

tais enerģijas daudzums ir dw = Ri2dt,

tad visa izkliedētā enerģija būs

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide48
Izdarot substitūciju x=2R(t-t1)/L, iegūst

Šīs enerģijas avots ir spoles induktivitā

te un tās magnētiskais lauks. Šādu dar

ba daudzumu veica baterija E0 laikā no

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide49
no slēdža ieslēgšanas momenta t=0

līdz momentam t1. Protams, baterija

nodrošināja arī to enerģijas daļu, kura

rezistoros pārvērtās siltumā.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 9 nob des str va
7.9. Nobīdes strāva

Elektrisko lādiņu lokālo blīvumu un elek

trislā lauka intensitāti saista diferencial

vienādojums

div E =ρ/ε0.

Šeit ρir koordinātu un laika funkcija. Ku

stoši lādiņi veido elektrisko strāvu. Par

cik lādiņu nevar ne radīt, ne iznīcināt,

tad lādiņu blīvums ρ un strāvas blīvums

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide51
J vienmēr apmierina nepārtrauktības

vienādojumu

Ja strāvas blīvums J laikā nemainās,

tad tas tiek saukts par līdzstrāvas blīvu

mu. Līdzstrāvas blīvuma magnētiskais

lauks apmierina vienādojumu

rot B = 0J.

Jaaplūko izkliedētu laikā mainīgu lādi

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide52
ņublīvumu(x,y,z,t) ar  piemē

ram, kondensatora izlādēšanos caur

rezistoru, tad tas nozīmē, ka

div J  0.

Bet virpuļainam laukam nav izteces un

noteces, tāpēc divergence no jebkuras

vektoriālas funkcijas rotora līdzinās nul

lei, t.i.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide53
Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija
slide54
div J = div((1/0)rot B) =0.

Tātad esam nonākuši pie pretrunas. Ac

īm redzot, sistēmās ar laikā mainīgiem

lādiņiem vienādojums rot B = 0Jnav

pielietojams. Iepriekšējā zīmējumā izvē

lēts kontūrs L, kurš aptver vadu ar strā

vu I. Var rakstīt

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide55
Ja izvēlas virsmu S’, kura nešķeļ strāv

as vadu, tad varētu domāt, ka rot B ir

vienāds ar nulli. Bet tā tas nevar būt, tā

pēc Maksvels rakstīja, ka

Paņemot diverģenci, iegūst

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide56
Izteiksmes kreisā puse ir vienāda ar nul

li, tāpēc arī labajā pusē ir jābūt nullei.

Par cik

tad labā puse izskatās šādi

kas līdzinās nullei.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide57
Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija
slide58
Iepriekšējā zīmējuma labajā pusē attē

Iots elektriskais lauks. Kondensatoram

izlādējoties, elektriskā lauka intensitāte

E samazinās. Šajā gadījumā ir

vērts pretī vektoram E, tāpēc rot B uz

S’ virsmas būs tikpat liels, kā uz virsm

as S. Vektorlauks rodas, lai no

drošinātu vadmības strāvas nepārtrauk

tību. Maksvels šo strāvu nosauca par

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide59
nobīdes strāvu vakuumā un rakstīja

Tātad, mainīgais elektriskais lauks indu

cē mainīgu magnētisko lauku.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

7 10 maksvela vien dojumi
7.10. Maksvela vienādojumi

Kad Maksvels matemātiski aprakstīja

elektrības un magnētisma teoriju, viņš

nevarēja izmantot relativitātes teoriju,

jo tā radās pusgadsimtu vēlāk. Nebija

zināmas matērijas elektriskās īpašības

un saistība starp gaismu un elektroma

gnētismu. Un tomēr Maksvels ieviesa

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide61
locekli , nosaucot to par nobīdes

strāvu. Tam bija pirmšķīrīga nozīme.

Maksvels izveidoja pilnīgi nobeigtu elek

tromagnētiskā lauka teoriju. Maksvela

vienādojumi vienotā sistēmā

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide62
Šie vienādojumi apraksta lādiņu un strā

vuelektromagnētisko lauku vakuumā.

Pirmais vienādojums apraksta Faradeja

elektromagnētisko indukciju, otrs – izsa

ka magnētiskā lauka atkarību no vada

mības strāvas blīvuma un nobīdes strā

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide63
vas blīvuma, trešais – ir Kulona likuma

ekvivalents un ceturtais vienādojums

apgalvo, ka magnētiskā lauka avots ir

elektriskā strāva.

Tukšumā, kur  un J līdzinās nullei, Ma

ksvela vienādojumi iegūst pilnīgi simet

risku formu, un te vienādojums ar no

bīdes strāvu iegūst ļoti svarīgu nozīmi.

Kopā ar pārinieku tas izsaka iespēju

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija

slide64
elektromagnētisko viļņu eksistēšanu.

Tas Maksvelam atļāva spīdoši attīstīt

gaismas elektromagnētisko teoriju.

Ņ.Nadežņikovs VII Elektromagnētiskā indukcija