slide1
Download
Skip this Video
Download Presentation
Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 22

Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs - PowerPoint PPT Presentation


  • 233 Views
  • Uploaded on

Projekta ClearSupport ieviešanas progress Latvijā, saistība ar Valsts Pētījuma programmu enerģētikā un energoefektivitātes projektu perspektīvas. Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs LZA kor.loc.,Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs' - jeslyn


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
slide1
Projekta ClearSupport ieviešanas progress Latvijā, saistība ar Valsts Pētījuma programmu enerģētikā un energoefektivitātes projektu perspektīvas

Fizikālās Enerģētikas Institūts

Enerģijas resursu laboratorija

Laboratorijas vadītājs

LZA kor.loc.,Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

atbalsts projektu bir as veido anas
Atbalsts projektu biržas veidošanas

FEI & konsultatīvā padome

  • Valsts pētījumu programma enerģētikā -
  • sastāv no 7 apakšprogrammām, ieskaitot
  • enerģijas efektivitātes tehnoloģiju pilnveidošanu un vadību,
  • atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanas iespēju un tehnoloģiju izpēti un novērtējumu

ClearSupport:

Dānija

Vācija

Latvija

Polija

Lietuva

Čehija

Slovēnija

Grieķija

  • Energoefektivitātes projektu ieinteresētās puses
  • Latvijas pašvaldību savienība; Lielo pilsētu asociācija; Rīgas mājoklis;
  • Energoefektivitātes projektu realizētāji;
  • Namu pārvaldes, namu īpašnieki utt.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

clearsupport projekts
ClearSupport projekts
  • Projekta ietvaros:
    • Veikta dalībvalstu kopējas ekonomiskas situācijas, ēku energoefektivitātes, enerģētikas un tt. analīze un tā ļauj teikt, ka problēmas ir līdzīgas.
    • Izveidota informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs.
    • Apkopota un izanalizēta:
      • informācija par enerģijas efektivitātes projektu likumdošanas un institucionālo bāzi, kā arī par projektu organizatoriskiem noteikumiem.
      • informācija par enerģijas efektivitātes projektu finansējumu;
      • informācija par enerģijas efektivitātes projektu tehniskiem risinājumiem.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

informat va b ze par ener ijas efektivit tes projektiem vis s projekta dal bvalst s
Informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs
  • Informatīvajā bāzē apkopoti realizētie energoefektivitātes projekti un izanalizēti visi plusi un mīnusi.
  • Salīdzināti realizētie projekti dažādās valstīs ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas efektivit tes projektu finans jums
Enerģijas efektivitātes projektu finansējums
  • Apkopota un izanalizēta enerģijas efektivitātes projektu finansējumu shēmas visās projekta dalībvalstīs.
  • Salīdzināta dažādu valstu prakse un iespējams izmantot praktiski pārbaudītas shēmas, ņemot vērā visas to priekšrocības un trūkumus.
  • Piemēram, Slovēnijas, Lietuvas un Polijas prakse ēku energoefektivitātes projektu realizācijā ir atšķirīga un varētu būt aprobēta arī citās valstīs.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas efektivit tes projektu tehniskie risin jumi
Enerģijas efektivitātes projektu tehniskie risinājumi
  • Enerģijas efektivitātes projektu tehnisko risinājumu analīze parādīja, ka siltumcaurlaidības radītāji nedaudz atšķiras (ņemot vērā klimatiskos parametrus), kā arī normatīvās vērtības un ēku energoefektivitātes novērtēšana un tehniskie risinājumi ir ļoti līdzīgi.
  • Praktiski norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības koeficienti līdzīgām ēkām un materiāliem arī daudz neatšķiras.
  • Tas ļauj secināt, ka tehniskie risinājumi un atbilstošās investīcijas varētu tikt izmatotas arī Latvija.
  • Projekta gaitā ēku energoefektivitātes projekti ir apkopoti un aprakstīti Excel formās.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

inform cija par projektu
Informācija par projektu

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

energoefektivit te un ener ijas taup ana
Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana

Enerģijas lietderīgu izmantošanu ēkās sekmē gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāte būtiski ir atkarīga no pielietotās tehnoloģijas. Uzlabot enerģijas efektivitāti tādējādi nozīme izmantot labākas tehnoloģijas, lai patērētu mazāk enerģijas.

Turpretim enerģijas taupīšana lielā mērā ir atkarīga no patērētāja uzvedības izmaiņām.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas pat ri latvij pa nozar m
Enerģijas patēriņš Latvijā pa nozarēm

Lielākie enerģijas patērētāji pēdējos gados mājsaimniecība un transports, attiecīgi 36% un 25%. Savukārt mājsaimniecības sektorā, apmēram, 85% no patērētās enerģijas tiek izmantoti mājokļu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Šie skaitļi pārliecinoši pamato enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas lielo lomu mājsaimniecību ēkās.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ku sadal jums p c uzcel anas gadiem
Ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas efektivit tes projektu nepiecie am ba latvij
Enerģijas efektivitātes projektu nepieciešamība Latvijā

Daudzdzīvokļu ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

Savrupmāju sadalījums pēc uzcelšanas gadiem

Zemās prasības pret norobežojošo konstrukciju siltuma noturību un ne vienmēr augsta celtniecības darbu kvalitāte ir divi galvenie faktori zemam komforta līmenim un lieliem siltumenerģijas zudumiem ēkās, kas celtas laika periodā no 1958.-1992. un veido lielāko daļu no dzīvojamā fondā.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas cenu k pums
Enerģijas cenu kāpums

Realizētos projektos īpatnējā siltumenerģijas patēriņa samazinājums sasniedzis no 36% līdz pat 47% un atbilstošs izmaksu samazinājums sasniedzis no 30% līdz 46%.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

energoefektivit tes nepiecie am ba
Energoefektivitātes nepieciešamība:
  • Mājsaimniecības patēriņš ir ap 40 % no kopējā gala enerģijas patēriņa;
  • 85% enerģijas mājsaimniecībās tiek patērēti apkurei un siltā ūdens sagatavošanai;
  • Dzīves kvalitātes, komforta paaugstināšana, enerģijas pieejamība un enerģijas apgādes drošība;
  • Enerģijas apgādes drošums un vides kvalitātes saglabāšana;
  • Ilgtspējīgas attīstības veicināšana;

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ener ijas ekonomijas potenci ls dz vojam s m j s
Enerģijas ekonomijas potenciāls dzīvojamās mājās

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

dz vojam fonda pieder bas strukt ra
Dzīvojamā fonda piederības struktūra

Avots: CSP-gada grāmata

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

energoefektivit te m jok u sektor
Energoefektivitāte mājokļu sektorā

Lai gan daudzdzīvokļu mājas lielākoties ir privātīpašumā (86%), pašvaldībām un valstij jāuzņemas vadošā un koordinējošā loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā ēkās.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

pa vald bu loma energoefektivit tes projektu realiz cij
Pašvaldību loma energoefektivitātes projektu realizācijā
  • Pašvaldības ir atbildīgas par siltumapgādes organizēšanu savā teritorijā, bet ilgtermiņa siltumapgādes plānošanā viens no galvenajiem aspektiem ir siltumenerģijas pieprasījums, ko lielā mērā ietekmē energoefektivitāte ēkās.
  • Valsts enerģētikas politikas divi galvenie uzdevumi - enerģijas apgādes drošība un vides kvalitātes saglabāšana ir sasniedzami, paaugstinot energoefektivitāti ēkās.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

projektu realiz cijas meh nismi
Projektu realizācijas mehānismi
  • Dažādās īpašuma formas (privātīpašums, pašvaldības, valsts) daudzdzīvokļu ēkās apgrūtina lēmuma pieņemšanas procedūru jautājumos par energoefektivitātes pasākumu realizāciju ēkā. Pastāv arī dažādas ēku apsaimniekošanas formas – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, namu pārvaldes, privātie uzņēmumi un tml.
  • Dažāda veida realizēto projektu finansu mehānismi:
    • dažos projektos tie bija kredīti, kurus saņēma dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai pilnvarota juridiska persona,
    • citos gadījumos no pašvaldībām ir iespēja saņemt līdzfinansējumu, bet visos gadījumos ir noteikts nepieciešamo dokumentu saraksts un lēmumu pieņemšanas kārtība.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

priek likumi aktivit t m energoefektivit tes veicin anas jom
Priekšlikumi aktivitātēm energoefektivitātes veicināšanas jomā:
  • Likumdošanas pilnveidošana un standartu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators);
  • Atbalsta mehānismu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Bankas, Latvijas vides investīciju fonds, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, utt.);
  • Izglītošana un apmācība (visas institūcijas un masu medījas);
  • Ēku energosertifikācijas un monitoringa sistēma (EM, BEMA, Vides min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators);
  • inovācija un pētniecība u.c. (EM, BEMA, LVIF, FEI, RTU, ..)

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

r i ener ijas efektivit tes pas kumiem
Šķēršļi enerģijas efektivitātes pasākumiem:
  • Zināšanu un informācijas trūkums par enerģijas efektivitāti un enerģijas taupīšanu;
  • Efektīvas organizatoriskās struktūras trūkums, kas skaidri definētu katras institūcijas uzdevumus enerģijas efektivitātes paaugstināšanas politikas realizēšanā;
  • Ekonomisko stimulu trūkums enerģijas efektivitātes pasākumu plašai izmantošanai (enerģijas cenas ikgadu samazina to ietekmi);
  • Apgrūtināta pieeja lētiem finanšu resursiem;
  • Enerģijas patērētāju organizēšanas problēmas efektīvākam energoresursu izlietojumam daudzdzīvokļu ēkās.

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

slide22
Paldies par uzmanību!

02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

ad