1 / 7

Aksiālā stiepe un spiede

Aksiālā stiepe un spiede. Šajā gadījumā šķērsgriezuma iekšējos elastības spēkus var aizvietot ar to kopspēku — aksiālspēku ( asspēku ) N, kas vērsts pa stieņa asi.

ilar
Download Presentation

Aksiālā stiepe un spiede

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Aksiālā stiepe un spiede Šajā gadījumā šķērsgriezuma iekšējos elastības spēkus var aizvietot ar to kopspēku — aksiālspēku (asspēku) N, kas vērsts pa stieņa asi. Ass spēksN izvēlētajā šķēlumā ir visu uz vienu pusi no šķēluma pielikto ārējo spēku projekciju uz asi, kas sakrīt ar stieņa asi, algebriska summa. To spēka projekciju, kura izraisa atšķeltās stieņa daļas stiepi, uzskata par pozitīvu (lieto ar pluss zīmi), bet to, kura izsauc spiedi – par negatīvu (lieto ar mīnus zīmi). San Venāna princips: No slodzes pielikšanas veida spriegumu sadalījums ir atkarīgs tikai slodzes pielikšanas vietas tuvumā un nav atkarīgs šķērsgriezumos, kas ir pietiekami attālināti no slodzes pielikšanas vietas.

  2. Deformāciju aprēķins stiepē un spiedē. Huka likums. stieņa absolūtais pagarinājums stieņa relatīvā deformācija Huka likums – relatīvā lineārā deformācija ir tieši proporcionāla spriegumam. E – garenelastības modulis jeb Junga modulis. Raksturo materiāla īpašības stiepē (spiedē). Šķērsdeformācijas. Puasona koeficients. - Puasona koeficients

  3. Materiālu deformatīvās konstantes

  4. MATERIĀLU MEHĀNISKĀS ĪPAŠĪBAS Plastiski materiāli (mazoglekļa tērauds, bronza, varš, alumīnijs) Trausli materiāli (speciālas tērauda šķirnes, čuguns, akmens, stikls, ķieģeli) Stiepe - stiprības robeža - proporcionalitātes robeža - elastības robeža - tecēšanas robeža - nosacītā stiprības robeža

  5. Spiede

  6. Pieļaujamie spriegumi un drošības koeficienti Pieļaujamos spriegumus stiepē un spiedē, ja tie ir vienādi, apzīmē ar []. Ja minēto pieļaujamo spriegumu lielumi ir dažādi, tad lieto šādus apzīmējumus: [st] — pieļaujamais spriegums stiepē, [sp] —pieļaujamais spriegums spiedē. Pieļaujamo spriegumu trausliem materiāliem nosaka kā daļu no stiprības robežas: . Trausliem materiāliem stiprības robežas stiepē un spiedē ir dažādas (Bsp>Bst), tāpēc pieļaujamie spriegumi arī ir dažādi — spiedē tie ir ievērojami lielāki nekā stiepē. Plastisko materiālu sagrūšana stiepes gadījumā notiek pie ievērojamām paliekošajām deformācijām, turklāt deformāciju intensīvs pieaugums sākas pie spriegumiem, kas atbilst materiāla tecēšanas robežai. Šajā gadījumā par bīstamo jeb robežspriegumu pieņemts uzskatīt tecēšanas robežu T un pieļaujamo spriegumu noteikt kā zināmu tās daļu, t.i., Pieļaujamo spriegumu spiedē plastiskiem materiāliem pieņem tādu pašu kā stiepē, jo tecēšanas robežas vērtība kā stiepē, tā spiedē ir aptuveni vienāda. Viendabīgiem, plastiskiem materiāliem, kam piemīt pietiekami pastāvīgas mehāniskās īpašības, drošības koeficientu [nT] var pieņemt samērā mazu; trausliem, pēc sastāva neviendabīgiem materiāliem, kuru stiprības robeža svārstās plašā diapazonā (čuguns, akmens), drošības koeficients [nB] jāpieņem daudz augstāks. Ja konstrukcija uzņem statiskas slodzes, var pieņemt tēraudam [nT]=1,4...1,8, čugunam [nB]=3...4,5, trausliem, viendabīgiem leģētu rūdītu tēraudu tipa materiāliem [nB]=3...4. Faktiskie drošības koeficienti:

  7. Materiālu pieļaujamie spriegumi statiskai slodzei

More Related