Kūdras ieguve Latvijā

1. K R A Kūdras ieguve Latvijā 2011. Rīga G.Cankalis u.c.

2. Purvu izplatība Eiropā Purvi aizņem apmēram 956,949 km² no visas Eiropas teritorijas. Tie visplašākās teritorijas aizņem Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kur atrodas ~75% no purviem kas saglabājušies Eiropā.

4. Kūdras atradnes aizņem 6811,88 km2 vai 10,5 % no Latvijas teritorijas (64589 km2). • Apzinātas vairāk kā 9600 atradnes no kurām vairāk kā 5100 ir lielākas par 10 ha un vairāk par 1100 lielākas par 100 ha. • Atradnēs uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu 40% mitras, dažādu tipu, kūdras. • Latvijā atrodas aptuveni 0,4% no pasaules kūdras krājumiem. • Detāli izpētītie kūdras krājumi purvos, kur vēl nav uzsākta kūdras ieguve, ir tuvu 160 milj.t. • No detāli pētītajiem kūdras krājumiem ap 35% jeb 55 milj.t atrodas aizsargājamajās teritorijās.

5. Daži fakti no vēstures: • Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gs. sākumā. • 1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu. • Intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana sākās tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā. • Tika nodibināta Kūdras izmantošanas valde. • Sistemātiska purvu apzināšana uzsākta pagājušā gadsimta 20-tajos gados, kad pie Latvijas Universitātes tika nodibināta Purvu un kūdras izmantošanas katedra, kas pārtapa Purvu institūtā.

6. Ieskats kūdras ieguves vēsturē Latvijā • Pirms Pirmā pasaules kara kūdru raka jau vairāk kā 300 purvos. Visbiežāk ļoti nelielos apjomos un tikai vienas vai divu saimniecību vajadzībām (kurināšanā un lauksaimniecībā). • Pagājušā gadsimta 30-tajos gados nodibināja vairākus lielus valsts uzņēmumus kūdras ieguvei - “Misas kūdras fabrika”, “Olaines kūdras fabrika”, “Līvānu kūdras fabrika”. • Pēc Otrā pasaules kara nodibināja vēl vairākas jaunas kūdras fabrikas – “Baložu”, “Sedas”, “Cesvaines” un citas. • Vēl kūdru ieguva vairāki pārvietojamo mehanizēto kolonu uzņēmumi. Lielākais kūdras pieprasījums bija enerģētikā (Rīgas TEC 1) un lauksaimniecībā - pakaišiem. • 1996.gadā nodibināja sabiedrisku organizāciju - Latvijas Kūdras ražotāju asociāciju, kura veicina kūdras ražošanas attīstību valstī. Šobrīd no asociācijas biedriem 16 ir kūdras ieguvēji. • 2009.gadā 68 purvos kūdru ieguva 42 firmas un privātie uzņēmumi

7. Kūdras ieguves vietas 2009.gadā

10. Maksimālie kūdras ieguves apjomi (> 3 milj.t gadā) saistīti ar periodu, kad Latvijā to plaši izmantoja enerģētikā (Rīgas TEC-1) • Ieguves apjomu pazemināšanās zem 1 milj.t gadā skaidrojami ar krasu tās pielietošanas samazināšanos pakaišiem

11. Kūdras ieguves apjomu izmaiņas Latvijāpēc 2000. gada (tūkst.t) • 2009.gadā Latvijā tika iegūts 855,4 tūkst.t 40% mitras kūdras • Kūdras ražotāju asociācijas uzņēmumi ieguva 640,68 tūkst.t kūdras jeb 75% no kopējā apjoma

14. 2009.gadā kūdras ieguvi veica 42 uzņēmumi no kuriem 16 bija Kūdras ražotāju asociācijas biedri. Kūdras ieguve notika 68 atradnēs. Kūdras ražotāju asociācijasuzņēmumi ieguvi veica 47 atradnēs vai to daļās, bet pārējie uzņēmumi 30 atradnēs vai to daļās. SIA “Pindstrup Latvia” kūdras ieguvi veica 7 atradnēs, bet A/S “Seda” un SIA “FloraBalt SIA” 6 atradnēs. Kūdras ieguves apjoms asociācijas uzņēmumos 2009.gadā svārstījies no 9,0 līdz 113,8 tūkst.t. Citos uzņēmumos 2009.gadā ieguves apjomi mainās no 0,06 līdz 33,6 tūkst.t. Vēl SIA “Sanare-KRC Jaunķemeri” Slokas purvā ieguvis 0,67 tūkst.t dziedniecisko dūņu kuru mitrums ir 90%.

16. 2009.gadā iegūtās kūdras apjomi (%) pielietojot dažādas ieguves tehnoloģijas • Pakāpeniski pieaug iegūtās gabalkūdras un grieztās kūdras apjomi

20. Saražotā produkcija • Sūnu frēzkūdra • Grieztā sūnu kūdra (nepārstrādāta un plucināta jeb drupināta) • Frakcionēta un neitralizēta kūdra • Kūdras mikrodārziņš, maisījumi un substrāti dārzkopjiem amatieriem • Profesionālie kūdras substrāti • Kurināmā frēzkūdra un gabalkūdra • Kūdras granulas, no 2010.gada arī briketes, apkurei • Dziednieciskās dūņas

21. Vairāk kā 2/3 no iegūtās kūdras un tās produkcijas tiek iepakota

22. Kūdra kā kurināmais

23. Kūdras ražotāju asociācijas uzņēmumu apgrozījums 2009.gadā sastādīja vairāk kā 51 milj. Ls un tajā skaitā eksports sastādīja ap 47 milj. Ls Strādājošo skaits asociācijas uzņēmumos svārstās ap 1500 cilvēkiem, bet kūdras ieguves sezonas laikā tas pieaug vairāk kā 2 reizes

24. Kūdras eksports Vairāk kā 95% no iegūtās kūdras eksportē uz 87 Pasaules valstīm. Eksportē gan frēzkūdru, gan griezto sūnu kūdru, gan dažādus substrātus

25. Kūdras pārstrādes un izmantošanas perspektīvas Kūdras ražotāju asociācija sadarbojoties ar Valsti saskata perspektīvas sekojošos virzienos: 1.Rast iespēju kūdras plašākai izmantošanai enerģētikā - atbilstoši pieņemtajām “Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2007. – 2016.gadam”, kurā teikts ka valdība atbalstīs atjaunojamo resursu izmantošanu, lai samazinātu atkarību no importētiem energoresursiem. Šajā sakarā: zinātnieki kūdru uzskata par biokurināmo, kas lēnām atjaunojas. Balstoties uz aprēķiniem, lai izlietotu visus rūpnieciskos, kurināšanai izmantojamos, kūdras krājumus un iegūstot tos bāzes scenārija apmēros (2020.gadā – 0,73 milj.t), nepieciešami 300 gadi. Šobrīd valsts kopējā enerģētikas bilancē kūdra sastāda tikai 0,1%. 2.Jaunu profesionālo kūdras substrātu izveide un ražošana. 3.Kūdras kompleksā pārstrāde kuras rezultātā radīt humīnskābes, lopbarības raugu, krāsvielas, aktīvās ogles, humusa produktus u.c.

26. LKRA nostāja • Apzināties kūdras rūpniecības devumu valsts labklājības veidošanā • Valstiskā / pašvaldību līmenī izveidot sarakstu ar nākotnes kūdras ieguves platībām • Iztrādājot teritoriālo plānojumu paredzēt rūpnieciski izmantojamās kūdras ieguves lauku teritorijas • Nenodot nesamērīgi daudz kūdras purvu platības dabas liegumos • Izstrādāt vienotus kūdras ieguves teritoriju: 5.1. nomas līgumu nosacījumus 5.2. izsoļu organizāšanas nosacījumus