1 / 13

RĪGAS FILMU FONDS Rīgas Filmu komisija

RĪGAS FILMU FONDS Rīgas Filmu komisija. Projekts. Projekta mērķi. Projekta būtība – citu valstu konkurencē iespējams piesaistīt ievērojamus ārvalstu kino līdzekļus, ja ir izveidoti investīcijām pievilcīgi finanšu mehānismi.

Download Presentation

RĪGAS FILMU FONDS Rīgas Filmu komisija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. RĪGAS FILMU FONDSRīgas Filmu komisija Projekts

  2. Projekta mērķi Projekta būtība – citu valstu konkurencē iespējams piesaistīt ievērojamus ārvalstu kino līdzekļus, ja ir izveidoti investīcijām pievilcīgi finanšu mehānismi. Projekta uzdevums – izveidot Rīgā līdzfinansējuma fondu ārvalstu producēšanas grupu un ārvalstu finansējuma piesaistei. Projektamērķi: • Ārvalstukino nozares finansējumapiesaistīšanaRīgai • Latvijas un Rīgaskultūraseksportaveicināšana • Rīgasatpazīstamībaspasaulēveicināšana • Rīgaskinonozaresinfrastruktūrasattīstīšana un jaunu darba vietu radīšana • Rīgasradošoindustrijuattīstīšana • Kultūrtūrismaattīstīšana

  3. Valstis, kurās eksistē reģionālie filmu fondi vai citi ārvalstu finansējuma piesaistīšanas mehānismi Apvienotā Karaliste, ASV, Austrālija, Beļģija, Brazīlija, Čehijas Republika, Dienvidāfrika, Francija, Grieķija, Honkonga, Islande, Indija, Īrija, Itālija, Japāna, Kanāda, Ķīna, Kolumbija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Singapūra, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

  4. Piemēri kino finanšu piesaistei • 2004. gadā Ungārija ieviesa nodokļu atlaižu sistēmu, kuras rezultātā ārvalstu filmu producenti, kas uzņēma filmas Ungārijā, no Ungārijas atguva 20% iztērētā finansējuma. Pateicoties šai valsts līdzfinansējuma shēmai, jau 2008. gadā ārvalstu filmu producenti Ungārijā iztērēja 150 miljonus ASV dolāru. Kopš 2009. gada Ungārija atmaksā 25 % no Ungārijā iztērētās naudas. • VācijasFederālaisfilmufonds 3 gadosinvestējis84 700 00 €ārvalstufilmuprojektos, kastiekrealizētiVācijā. TārezultātāVācijāiztērētiārvalstulīdzekļi540 miljonu € apmērā. Vācijā atmaksā 17% no Vācijā iztērētās naudas. • Maltas likumdošanā paredzēta obligāta 22% līdzekļu atmaksa no filmēšanas laikā Maltā iztērētā finansējuma.

  5. Priekšlikums Rīgas Filmu fondam • Līdz 10-15 % finansējuma, kas filmas uzņemšanas laikā iztērēts Rīgā, atmaksa pēc audita, kas pierāda finanšu ieguldījumu Rīgas ekonomikā. • Rīgas Filmu fonda atbalsta intensitāti max. 15% apmērā var saņemt filmu projekti ar nozīmīgumu Rīgas, tās tēla un kultūras kontekstā (piemēram, Rīga tiek filmēta un filmā atspoguļota kā Rīga) • Pārējos gadījumos – atbalsta intensitāte līdz 10%.

  6. Veiksmīgs Latvijas un Rīgas piemērs 2008. gada nogalē Rīgā un Valmierā tika uzņemta Holivudas studijas HallmarkspēlfilmaIrēnas Sendleres drosmīgā sirds. 33 filmēšanas dienu laikā Latvijā tika atstāti vairāk nekā 1,5 miljoni latu, filmēšanas laukumā tika nodarbināti 150 Latvijas filmu profesionāļi, kā arī masu skatos iesaistīti apmēram 2000 Latvijas iedzīvotāji.

  7. Filmas Irēnas Sendleres drosmīgā sirds (The Courageous Heart Of Irena Sendler )Latvijas filmēšanas dienu tāme LV tāmessadalījums pa pozīcijām (neietverotārzemjufilmēšanasgrupasdalībniekudienasnaudas,avioizdevumusun neparedzētosizdevumus). Tāmeaptverlaikaposmu no 2008.gada oktobralīdz 2009.gada februārim PozīcijasnosaukumsLVL ietverotnodokļus • Autoratlīdzības LV filmēšanasgrupas dalībniekiem1 186300 • Autoratlīdzības LV aktieriem un masuskatu dalībniekiem1 104490 • Viesīcu un dzīvokļuīres izmaksas1 157500 • Transporta, speciālāstehnikasīres un kadraautomobīļu (LV) īres izmaksas1 130960 • Degvielasizmaksas55000 • Filmēšanainepieciešamāvilcienasastāva, lokomotīvesīres, tehniskāssagatavošanasu.c. dzelzceļaizmaksas23000 • Rekvizītu (LV) īresizmaksas21200 • Masuskatukostīmuizgatavošana un īre (LV)38650 • Grimmamateriāluizmaksas(LV)22265 • Lokācijuīres, sagatavošanas un izmantošanasizmaksasietverot auto stāvvietasu.c.124500 • Ēdināšanasizmaksasfilmēšanaslaikā LT + LV122390 • Policija, med.aprūpe, apdošināšana, muitautml.30945 • Birojaizmaksas, ietverotbiroja,noliktavu,darbnīcuīri,visastelekomuniācijas, internetu, birojatehnikasīri505800 KOPĀ1505000 Tiešaisfilmēšanasperjods no 2008.gada 13.novembra līdz 22.decembrim (33 filmēšanasdienas) LV Filmēšanasgrupa – 86 cilv. (patstāvīgitikaiesaistīti 56 dalībnieki un 12 šoferi) Kopējaisfilmēšanasgrupaslielumskatrudienu ~125 cilvēki. Masuskatospiedalījās 2000 Latvijasiedzīvotājikāarī 30 LV profesionālieaktieri Hallmark sadarbības producents Latvijā – Telekompānija Forma Pro

  8. Priekšlikumi Rīgas Filmu fonda darbības shēmai • Ārvalsts producents noslēdz sadarbības līgumu ar Rīgas producentu , kas apliecina konkrētu nodomu Rīgā uzņemt filmu ↓ • Rīgas producents iesniedz projektu Rīgas Filmu Fondā, kas veic projekta izvērtēšanas procedūru ↓ • Pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas Fonds ar Rīgas producentu slēdz līgumu, paredzot finansējuma atmaksu tikai pēc filmas projekta realizācijas Rīgā, ja tā būs notikusi saskaņā ar noslēgto līgumu ↓ • Filma tiek uzņemta Rīgā ↓ • Rīgas producents iesniedz Fondam auditētu atskaiti par filmēšanas periodā Rīgā iztērētajiem līdzekļiem ↓ • Pēc atskaites apstiprināšanas Fonds izmaksā Rīgas producentam līdzekļus saskaņā ar līgumu Projekta līdzfinansējums līdz 10-15% apmērā no Rīgā iztērētās summas tiek atmaksāts pēc izmaksu Rīgā dokumentēta pierādījuma.

  9. Priekšlikumi Rīgas Filmu fonda darbībai; projektu izvērtēšanas kritēriji • Juridiskais risinājums – Rīgas Filmu fonds kā Rīgas Domes struktūrvienība. Fondam iesniegtos projektus izvērtē Fonda ekspertu komisija, kurā ietilpst Rīgas Domes pārstāvis, Nacionālā Kino centra pārstāvis, ārvalstu kino eksperts u.c. eksperti. • Filmu projektu vērtēšanas kritēriji: • Ekonomiskie kritēriji – finansiālais ieguldījums, izmantojot Rīgas pilsētas (tai skaitā, pašvaldības) infrastruktūru, Rīgā reģistrēto uzņēmumu pakalpojumus, darbaspēku, u.t.t. • Kultūras kritēriji – Rīgas kultūrvides izmantošana; Rīgas vēstures un kultūrvēsturiskās vides popularizēšana; Rīgas, tās iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vides atpazīstamības veicināšana U.c. – Rīgas Filmu fonda projekta detalizētāku izstrādi veic darba grupa

  10. PIEMĒRI: Ārvalstu filmu projekti, kas var tikt uzņemti Rīgā 2010. gadā, pastāvot RFF finansējumam • Mantojums (Kanāda, Apvienotā Karaliste) • Mākonis virs nogāzes (Japāna) • Salauztā pasaule (Vācija) • Sakritību grāmata (Francija, Krievija) • Pēdējā laiva uz Gotlandi (Austrija, Vācija, Latvija) • 350 gadus vēlāk (Krievija, Vācija, Francija, Latvija) • Vientuļā sala (Igaunija, Krievija, Latvija) • LingLing(Īrija, Latvija) • Props un Berta(Dānija, Latvija) • Telepātija (Īrija, Latvija) Ar kopējo budžetu 30 285 950 LVL PILOTA PROJEKTA MINIMĀLĀ MODEĻA PIEMĒRS: • Rīgā tiek uzņemtas 5 filmas ar kopējo budžetu 1, 4 miljoni LVL • 5 filmas Rīgā iztērē 3 018 000 LVL • Rīgas Filmu fonda un filmu komisijas atbalsts 393 283 LVL

  11. Turpmākā rīcība RFF Pilota projekta īstenošanai • 2010. gada Rīgas Domes (RD) budžetā paredzēt 393 283 LVL līdzfinansējums 5 ārvalstu kino projektu piesaistei, kas tiek izmaksāts tikai pēc ārvalstu finansējuma atstāšanas Rīgā. • Ja RD paredz lielāku budžeta līdzfinansējumu, plānojams proporcionāli lielāka ārvalstu finansējuma ienākšana Rīgā. • Rīgā plānots iztērēt vismaz 3 018 000 LVL ārvalstu kino finansējuma. • RD tiek izveidota ekspertu komisija (RFF) filmu projektu izvērtēšanai. • Projektu izvērtēšanai 2010. gadā var iesniegt visu gadu; finanšu auditus veic RD Finanšu departaments. • Līdz 2010. gada beigām tiek izstrādāti RFF tālākie darbības principi, stratēģija, budžets, u.c.

  12. PIEMĒRS: Tēriņu sadalījums Rīgā 5 filmu modelī

  13. PIEMĒRS: Tiešie ieņēmumi Rīgai un Latvijai, papildus uzņēmēju ieņēmumiem Rīgas pilsētas tieši ieņēmumi LVL Valsts tiešie ieņēmumi LVL Algas ieņēmumu nod. 25% 24 000 Pašvaldības telpu īre 10 000 Pašvaldības SIA pak. 230 000 Rīgas Satiksme 120 000 KOPĀ: Tiešie ieņēmumi Rīgas pilsētai – 384 000 LVL* PVN viesnīcu pakalpojumi 50 400 PVN dažādi pirkumi 69 720 PVN ēdināšanas pak. 39 270 PVN transporta pak. 57 960 Air Baltic pakalpojumi 44 000 Autoratlīdz.līg. nod. 23% 179.860 KOPĀ: Tiešie ieņēmumi valstij – 441.210 LVL* Uzskaitīti tikai filmēšanas grupu tiešie izdevumi, nav ieskaitīti individuālie pirkumi, pakalpojumu, ēdināšanas u.c. izdevumi Rīgā.

More Related