SPORTA ĒTIKAS KODEKSS

1. SPORTA ĒTIKAS KODEKSS Studiju palīglīdzeklis Autore: profesore, dr.phil. A.Kuzņecova

2. SATURS Ievads 1.Sporta ētikas kodeksa devīze un pamatatziņas 2.Godīgas spēles ētiskie apsvērumi 3.Tradicionālie sporta pamatprincipi 4.Sporta ētikas kodeksa rekomendācijas Secinājumi Literatūra

3. IEVADS Sports– visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās [Sporta likums].

4. Sports ir kultūras sastāvdaļa, kas bagātina sabiedrību un vairo draudzību starp tautām, ja vien tiek ievērots godaprāts. Godprātīgi nodarbojoties ar sportu, indivīds var sevi labāk iepazīt, izteikt, attīstīt, piepildīt un parādīt savas spējas, pat sasniegt meistarību.

5. Vai ētikai sportā vajadzētu balstīties uz noteiktiem principiem, uzvedības normām un ētiskām vērtībām Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz sporta ētika kā profesionālās ētikas paveids.

6. SPORTA ĒTIKA ir sporta filozofijas apakšnozare, mācība par darbības principiem, uzvedības normām, ideāliem un ētiskām vērtībām, uz kurām sporta jomā iesaistītajiem cilvēkiem jābalstās savā praktiskajā rīcībā.

7. SPORTA ĒTIKA organiski iekļaujas sporta izglītības sistēmā visos tās līmeņos, pildot dažādas funkcijas: • izglītojošo, regulatīvo, • tikumiskās audzināšanas un pasaules uzskata veidošanas funkciju, kā arī prognozējošo funkciju.

8. SPORTA ĒTIKA • izstrādā priekšrakstus, kodeksus, kā saskaņot ētiskās vērtības ar sportā un sporta izglītības darbā iesaistīto cilvēku personiskajām interesēm un vēlmēm.

9. Studiju palīglīdzekļa mērķis: raksturot Sporta ētikas kodeksa būtību un tā praktisko nozīmi sportistu, izglītības un sporta darba speciālistu dzīvē.

10. Studiju palīglīdzekļa uzdevumi: 1.Noskaidrot Sporta ētikas kodeksa devīzi un pamatatziņas; 2.Raksturot kodeksa pamatprincipa – godīgas spēlesētikas apsvērumus; 3.Noskaidrot tradicionālos sporta ētikas pamatprincipus; 4.Sporta ētikas kodeksa un Sporta likuma rekomendācijas.

11. 1.SPORTA ĒTIKAS KODEKSA DEVĪZE UN PAMATATZIŅAS

12. Jau Eiropas Hartā „Sports visiem” tika atzīta nepieciešamība vienoties par kopējā darba turpināšanu sporta attīstībai Eiropā, kurā pamatojas uz daudzpusīgas demokrātijas, likumu un cilvēku tiesību ievērošanu, un uz ētikas principiem, kuri jāietver Sporta ētikas kodeksā [Eiropas Sporta Harta].

13. Profesionālās ētikas kodeksā jābūt: • norādītam kodeksa mērķiem; • noteiktiem profesionālās darbības ētikas standartiem (profesionālās ētikas principiem, personāla pienākumiem un tiesībām, uzvedības normām un ētiskām vērtībām, ko institūcija uzskata par svarīgām); • precīzi izklāstītiem norādījumiem par to, kā organizācija vēlas, lai tās darbinieki rīkotos ne tikai pildot savus profesionālos pienākumus, bet arī problemātiskās vai neviennozīmīgās situācijās.

14. Profesionālās ētikas kodeksi ir morālās regulācijas programmas, kas ietver pašas būtiskākās saistības, kuras katrā profesijā ir obligāti jāievēro, lai iespējami labāk noritētu profesionālā darbība, lai tā būtu jēgpilna un produktīva.

15. Profesionālās ētikas kodeksi • sniedz profesionālās ētikas vadlīnijas uzņēmumu vadītājiem, konkrētu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, visiem strādājošiem, norādot prasības, kuras ir saistītas ar precīzu profesionālo pienākumu izpildi, lojalitāti pret uzņēmumu, citu cilvēku tiesību aizsargāšanu u.tml.

16. Tā kā dažādu nozaru valsts amatpersonu un darbinieku grupām ir savas specifiskās funkcijas, dažādu nozaru un iestāžu personāla ētikas kodeksā iekļaujamo principu un normu kopums ir atšķirīgs.

17. Katrā profesijā īpaša nozīme ir profesionālās ētikas pamatprincipiem un morāles normām, kas ietver sevī: • to obligāto standartu, kas jāievēro, lai iespējami labāk noritētu profesionālā darbība; • likumus, paraugus, etalonus, personības iekšējās pašregulācijas kārtību, kuras pamatā ir augsti ideāli, • ētiskās, profesionālās vērtības un • tikumi, kuri sabiedrībā veido pievilcīgu katras profesijas pārstāvja tēlu.

18. Ētiskās vērtības • norāda uz to, kādam ir jābūt profesionālam darba darītājam, tās formulē jābūtību , t. i., ideālu, pēc kā tiekties. • Ja norādītie profesionālās ētikas pamatprincipi un morāles normas darba procesā tiek realizētas, tās kļūst par ētiskām vērtībām.

19. Ētiskās vērtības, principi un normas vienmēr ir savstarpējā mijiedarbībā • Savā kopumā tie ir darba un uzvedības kultūras stūrakmeņi. • Ētikas normas var būt gan nerakstītas (piemēram, sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas), gan rakstītas, kad tās tiek iekļautas konkrētas profesijas vai institūcijas ētikas kodeksā.

20. Sporta ētikas kodeksu pieņēmusi Eiropas Padomes Ministru komiteja 1992.gada 24.septembrī. Tas ir oficiāls vēstījums par nodomiem, kuru pieņēmuši par sportu atbildīgie Eiropas ministri.

21. Sporta ētikas kodeksa devīze: GODĪGA SPĒLE – CEĻŠ UZ UZVARU !

22. GODĪGAS SPĒLES DEFINĪCIJA Godīga spēle ir kas vairāk nekā spēle noteikumu robežās. Tajā iekļauti tādi jēdzieni kā • draudzība, • citu respektēšana un spēle labvēlīgā noskaņojumā.

23. Sporta ētikas kodeksa galvenā rūpe un mērķis ir bērnu un jauniešu godīga spēle, ņemot vērā, ka bērni un jaunieši ir nākamie pieaugušie darbinieki un sporta zvaigznes.

24. Sporta ētikas kodekss ir adresēts iestādēm un visiem pieaugušajiem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz bērnu un jauniešu iesaistīšanu un piedalīšanos sportā.

25. Sporta ētikas kodekss atzīst sportu par sociālu un kulturālu darbību • kas godīgi praktizēta, bagātina sabiedrību un sekmē tautu draudzību. • Sports tiek atzīts arī par indivīda darbību, kas godīgas spēles gadījumā dod iespēju sevis iepazīšanai, izteikšanai un pilnveidošanai, personīgiem sasniegumiem, prasmes apgūšanai un spēju demonstrēšanai, sociālai saskarsmei, priekam, labai veselībai un labsajūtai. • Sports veicina iesaistīšanos sabiedrībā un atbildību par plašo klubu loku un vadītājiem, kas darbojas brīvprātīgi. Turklāt, atbildīga iesaistīšana aktivitātēs palīdz veicināt atbildību pret apkārtējo vidi.

26. 2.GODĪGAS SPĒLES ĒTIKAS APSVĒRUMI

27. Godīgu spēļu sekmējošie ētikas apsvērumi ir neatņemami sporta aktivitāšu, sporta politikas un vadīšanas elementi, un tie ir piemērojami visos sporta darbības līmeņos, t.i., kā izklaides sporta veidos, tā sporta sacīkstēs.

28. Sporta ētikas kodekss paredz stingras ētiskās robežas, lai turētos pretī mūsdienu sabiedrības spiedienam, kas grauj tradicionālos sporta pamatprincipus.

29. Godīga spēle ir ne tikai uzvedības, bet arī domāšanas veids. Tā ietver jautājumus, kas saistīti ar: • krāpšanās apkarošanu, • spēlētāja cienīgu izturēšanos, • dopingu, vardarbības (gan fiziskas, gan vārdiskas) lietošanu, • nevienādām iespējām, • pārmērīgu sporta komercializāciju un korupciju.

30. GODĪGA SPĒLE IR POZITĪVS JĒDZIENS • Kodekss atzīst sportu par sociālu un kulturālu darbību, kas godīgi praktizēta, bagātina sabiedrību un sekmē tautu draudzību. • Sports tiek atzīts arī par indivīda darbību, kas godīgas spēles gadījumā dod iespēju sevis iepazīšanai, izteikšanai un pilnveidošanai, personīgiem sasniegumiem, prasmes apgūšanai un spēju demonstrēšanai, sociālai saskarsmei, priekam, labai veselībai un labsajūtai.

31. KODEKSĀ AKCENTĒTA ATBILDĪBAS NOZĪME SPORTĀ • Sports veicina iesaistīšanos sabiedrībā un atbildībupar to plašo klubu loku un vadītājiem, kas darbojas brīvprātīgi. • Atbildīga iesaistīšana aktivitātēspalīdz veicināt atbildību pret apkārtējo vidi.

32. GODĪGA SPĒLE,PIRMKĀRT, PAREDZ ATBILDĪBU, jo bērnu un jauniešu iesaistīšanās un piedalīšanās sportā notiek plašākas sociālās vides ietvaros.

33. OTRKĀRT, GODĪGA SPĒLE PAREDZ, ka potenciālais guvums sabiedrībai un indivīdam no sporta tikai pieaugs, ja godīga spēle tiks izvirzīta uzmanības centrā, nevis atstāta nomaļus, kā tas ir pašlaik.

34. TREŠKĀRT, GODĪGA SPĒLE PAREDZ, ka godīgai spēlei jādod priekšroka no to puses, kas tieši vai netieši ietekmē un sekmē bērnu un jauniešu sportisko pieredzi.

35. Sporta ētikas kodeksā norādīts, ka VISIEM SPORTĀ IESAISTĪTAJIEM IR JĀRESPEKTĒ SPORTA TRADICIONĀLIE PAMATPRINCIPI.

36. 3.TRADICIONĀLIE SPORTA PAMATPRINCIPI

37. Tradicionālie sporta pamatprincipi (latīņu principium – pamats, pirmsākums) ir morālās apziņas forma, kurā normas un prasības izpaužas maksimāli vispārināti): • godīga spēle, • sportisks gars, • laba griba, • sportista cienīga izturēšanās un brīvprātīga iesaistīšanās.

38. KODEKSĀ AKCENTĒTAS BĒRNU UN JAUNIEŠU TIESĪBAS piedalīties gūstot prieku par savu piedalīšanos sportā.

39. Sporta ētikas kodekss valdībām rekomendē: • atbalstīt tālāk izklāstīto Sporta ētikas kodeksu; • tulkot šo kodeksu nacionālajās valodās, • izplatīt sporta organizācijās un visur tur, kur noris darbs ar jaunatni, izmantojot Sporta ētikas kodeksā izklāstītos principus, veidofiziskāsaudzināšanas programmas skolas un augstskolas apmācībai; • rosināt reģionālās, nacionālās un starptautiskās sporta organizācijas savos centienos stiprināt sporta ētiku, ievērot kodeksa principus.

40. Sporta ētikas kodeksā atspoguļoti morālo pienākumu principui un tikumi, kas nosaka to, kas ir labs un, kas ir slikts, un sniegtas rekomendācijas, kādiem būtu jābūt sportā iesaistītiem cilvēkiem, lai tie būtu labi un cienījami.

41. 4.SPORTA ĒTIKAS KODEKSA REKOMENDĀCIJAS

42. Sporta ētikas kodeksa rekomendācijas visos valdības līmeņos, ieskaitot struktūras, kas strādā ar valdību ir pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai. .

43. Sevišķa atbildība ir tiem, kas iesaistīti oficiālā izglītībā: • sporta un ar to saistītām organizācijām, ieskaitot sporta federācijas un vadošos orgānus, • fiziskās izglītības asociācijām, • treneru apvienībām un institūtiem, • medicīnas un farmakoloģijas darbiniekiem un • plašsaziņas līdzekļiem, kam ir pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai.

44. Rekomendācijas komerciālajam sektoram: • sporta preču ražotājiem, • mazumtirgotājiem. • tirdzniecības aģentūrām u.tml. ir pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai.

45. Pienākums dot savu ieguldījumu godīgas spēles veicināšanai ir: VISIEM INDIVĪDIEM: • ieskaitot vecākus, sporta pedagogus (sporta skolotājus, trenerus), • tiesnešus, amatpersonas, sporta vadītājus,administratorus, • žurnālistus, ārstus un farmaceitus, un tos atdarināšanas cienīgos augstas klases sportistus, kas sasnieguši panākumus un slavu sportā.

46. Katrai no šīm institūcijām un indivīdiem ir sava atbildība un loma.Sporta ētikas kodekss tikai tad būs efektīvs, ja visi, kas iesaistīti sportā,būs gatavi uzņemties to atbildību, kas noteikta šajākodeksā.

47. Sporta ētikas uzmanības centrā ir sportista, sporta darbinieka un speciālista: • personības profesionālā morāle, tās specifika un veidošanas nosacījumi; • ētiskās kompetences veidošanas un attīstības likumsakarības; • tikumiskās īpašības, kuras nodrošina pienācīgu profesionālo pienākumu izpildi; • savstarpējās attiecības profesionālo kolektīvu iekšienē, un tās specifiskās tikumiskās normas, kuras raksturīgas noteiktai profesijai; • profesionālās un tikumiskās audzināšanas īpatnības.

48. Valsts iestāžu saistības un sporta darba vadītāju pienākumi: • sekmēt minēto ētikas kritēriju apgūšanu visur, kur saskarsme ar sportu; • mudināt un atbalstīt ar sportu saistītās organizācijas, kas savās sporta aktivitātēs ievēro veselīgu ētiku; • rosināt pasniedzējus un skolotājus, veidojot skolu fiziskās audzināšanas programmas, uzsvērt to, lai audzēkņi pievērstos sportam un to darītu godīgi.

49. Valsts iestāžu saistības un sporta darba vadītāju pienākumi: • ierosināt veikt pētījumus vietējā un starptautiskā mērogā, lai palīdzētu pārvarēt problēmas, kas rodas jauniešiem, nodarbojoties ar sportu, lai samazinātu nevēlamu rīcību un, lai sekmētu godīgu attieksmi; • veicināt augstu ētisko principu ieviešanu visās sabiedriskajās jomās, kas saistītas ar sportu; • stimulēt un atbalstīt tās organizācijas un indivīdus, kas apliecinājuši stabilus ētikas principus sporta darbā;

50. Valsts iestāžu saistības un sporta darba vadītāju pienākumi: • veicināt profesionālo izglītību, iekļaujot sporta un godīgas spēles sekmēšanu kā fiziskās izglītības mācību programmas centrālo daļu; • atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt godīgu spēli sportā, sevišķi starp jauniešiem, kā arī rosināt institūcijas, lai tās savā darbā godīgai spēlei dotu priekšroku; • veicināt gan nacionālos, gan starptautiskos pētījumus, kas padziļina mūsu izpratni par to jautājumu kompleksu, kas saistīts ar jauniešu iesaistīšanu sportā un, kas nosaka sliktas uzvedības pakāpi un godīgas spēles sekmēšanas iespējas.