1 / 15

VARAM 19.02.2014. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un decentralizācijas iespējas uz vietējām pašvaldībām. VARAM 19.02.2014. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Prezentācijas saturs. I Problēmjautājumi II Decentralizācija

diane
Download Presentation

VARAM 19.02.2014. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un decentralizācijas iespējas uz vietējām pašvaldībām VARAM 19.02.2014. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

  2. Prezentācijas saturs I Problēmjautājumi II Decentralizācija III Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā IV Teritoriālais iedalījums – idejas apspriešanai V Turpmākās darbības virzieni

  3. I Būtiskākie problēmjautājumi • Apriņķu pašvaldības vai plānošanas reģioni– politiskā izšķiršanās. • Valstī nav noteikts vienots reģionāli teritoriālais iedalījums ar administratīvajiem centriem, valsts pārvaldes institūciju dažādais teritoriālais strukturējums reģionos – to ietekme iedzīvotājiem uz pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību. • Daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, izveidota iedzīvotāju skaita ziņā neviendabīga novadu pašvaldību sistēma. • Izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas realizēt savas autonomās funkcijas. • Pašvaldību sistēma kopumā nespēj nākotnē pārņemt decentralizējamas funkcijas.

  4. IIa MK atzinums par decentralizāciju - secinājumi • Atzinuma sagatavošanas procesā sadarbībā ar ministrijām un pašvaldībām konstatēts, ka ir virkne valsts tiešās pārvaldes funkcijas un uzdevumi, kurus būtu lietderīgi decentralizēt uz vietējām pašvaldībām, neveidojot apriņķu pašvaldības. • Decentralizācijas realizācija ir rūpīgi jāsagatavo, jāizveido attiecīga normatīvo aktu bāze, iespējams jāīsteno pilotprojekti pirms vispārējas funkcijas decentralizācijas. • Funkciju un uzdevumu decentralizācija jāīsteno vienlaicīgi ar attiecīga finansējuma nodošanu vietējām pašvaldībām (sākotnēji finansējums var būt mērķdotācija). • Jāveicina jau notiekošais decentralizācijas process - profesionālās izglītības iestāžu un atsevišķu autoceļu posmu - nodošana pašvaldībām. • Jāuzlabo pašvaldību funkciju izpildes pārraudzība un jāizveido decentralizēto funkciju izpildes monitoringa sistēma. • Kā pārejas periods līdz atbilstošas pašvaldību sistēmas izveidei būtu pašvaldību sadarbības teritoriju veidošana un pašvaldību sadarbības organizēšana, lai nodrošinātu decentralizēto funkciju efektīvu izpildi.

  5. IIb Valsts 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās – grupā virs 10 000 iedz. Teorētiska kapacitāte pārņemt un izpildīt valsts decentralizējamās funkcijas ir pašvaldībām virs 10 000 iedzīvotāju, to praktiski pamato arī īstenotā rajonu pašvaldību reorganizācija. Atsevišķu funkciju izpildē iedzīvotāju skaita ziņā nelielas pašvaldības meklē un īsteno sadarbību ar citām pašvaldībām.

  6. IIc Iespējamās decentralizējamās funkcijas Ministriju viedokļi: • Valsts vietējie autoceļi • Profesionālā izglītība • Saskaņojumu izglītības iestāžu jomā • Veselības aprūpes jomā • Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā • Kadastru datu jomā Pašvaldību viedokļi: • Valsts vietējie autoceļi • Profesionālā izglītība • Saskaņojumi izglītības iestāžu jomā • Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā • Vietējā sabiedriskā transporta organizēšana • Valsts sociālās palīdzības iestāžu pārņemšana • No vardarbības cietušo bērnu rehabilitācija • Sabiedrības veselības politikas realizācija • Nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumu plānošana un īstenošana • Kultūras pieminekļi un dabas rezervāti • Kriminālsoda – piespiedu darbs –izpilde • Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenzēšana • Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrācija - uzraudzība • Rezerves zemes fonda pilsētas zemesgabalu pārvaldīšana

  7. IIIa Grozījumi likumāPašvaldību brīvprātīga apvienošanās Likumprojektā ietvertas normas, kas nodrošina pašvaldību apvienošanos atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 391. sadaļā ieteiktajam: • lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, MK tiek piešķirtas pilnvaras noteikt administratīvo teritoriju grupas, kurās pašvaldības var sadarboties un apvienoties. Ja pašvaldības vēlas apvienoties, tad: • noteikta kārtība pašvaldību apvienošanās likumprojekta virzībai; • iekļauts regulējums, kas ļauj pašvaldībām apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu starplaikā; • ja pašvaldības apvienojas vēlēšanu starplaikā, tad apvienotās pašvaldības domi veido visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti (norma labi darbojās ATR sagatavošanas procesā).

  8. IIIb Pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās – to finansēšana Saskaņā ar Finanšu ministrijas iebildumiem likumprojektā nav iekļauta norma par pašvaldību apvienošanās izdevumu finansēšanu no valsts budžeta, tas, mūsuprāt, nav korekti, jo: • pašvaldības par lēmumu apvienoties būs “sodītas” ar nekompensētiem papildus izdevumiem; • NAP 2014.-2020. ir paredzēti finanšu līdzekļi pašvaldību apvienošanās stimulēšanai; • veicot administratīvi teritoriālo reformu tika piešķirtas dotācijas pašvaldībām, kuras brīvprātīgi apvienojās; • dotācijas piešķiršana nodrošināja, ka 95% pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu veica brīvprātīgi.

  9. IIIc Lauku teritorijas jēdziens likumprojektā Lauku teritorija likumprojektā definēta kā teritorija ārpus pilsētas robežām. Šāda definīcija izstrādāta saistībā ar doto uzdevumu normatīvo aktu sagatavošanas procesā teritorijas plānošanas jomā, proti: • lai novērstu formālu pretrunu no likuma 7.panta “Novads” izslēgta norma, kas nosaka, ka novadā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas; • precizēts likuma 11.pants “Ciemi”, nosakot, ka ciema teritorija ir lauku teritorija; • precizēts likuma 12.pants “Viensēta”, nosakot, ka viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka lauku teritorijā.

  10. IIId Administratīvo teritoriju robežu grozīšana Likumprojektā ietverta norma, kas sadala administratīvo teritoriju robežu grozīšanas kompetenci starp Saeimu un MK. • Saeima groza robežas, ja robežu grozīšanas rezultātā republikas pilsēta vai novads maina savu statusu vai arī novada teritoriālā vienība tiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. • MK veic robežu grozījumus, kuru rezultātā administratīvās teritorijas statuss netiek mainīts vai novada teritoriālā vienība netiek pievienota citai administratīvai teritorijai (nelieli robežu grozījumi). • Tādējādi tiks atrisināta pretruna, ka Saeima veic robežu grozījumus, bet robežu aprakstus apstiprina MK.

  11. IIIe Apriņķa normu izslēgšana no likuma Apriņķa pašvaldību veidošanas lietderība nav pierādīta, kā arī: • ministrijas neparedz būtisku valsts tiešās pārvaldes funkciju vai uzdevumu decentralizāciju uz reģionālajām pašvaldībām; • lielās vietējās pašvaldības jau tagad ir gatavas pārņemt valsts tiešās pārvaldes decentralizētas funkcijas; • vairākums vietējo pašvaldību neatbalsta reģionālo pašvaldību veidošanu; • nelielā valstī reģionālās pašvaldības var kļūt valsts budžetam par nevajadzīgu slogu; • bijušo reģionālo pašvaldību (rajona pašvaldību) funkcijas un manta nodota vietējām pašvaldībām, līdz ar to apriņķu pašvaldību izveidei zaudēts ekonomiskais pamats.

  12. Lai unificētu dažādo teritoriālo pieeju, valstī būtu jānosaka divi pamata teritoriālie strukturējumi, kuros efektīvi kopā varētu darboties valsts institūcijas un pašvaldības IV Teritoriālais iedalījums – idejas apspriešanai Valsts pārvaldes kopējais reģionālais iedalījums Administratīvos centrus un robežas nosaka Saeima Pašvaldību sadarbības ietvars Ietvaru nosaka MK, galīgo lēmumu pieņem Saeima atbilstoši pašvaldību lēmumiem

  13. Visās ES valstīs administratīviem reģioniem ir noteikti administratīvie centri Citu ES valstu prakse reģionālā iedalījuma noteikšanā • Igaunijā -15 reģioni aradministratīviem centriem • Lietuvā-10 reģioni ar administratīviem centriem

  14. Turpmākie darbības virzieni • Izveidot efektīvu pašvaldību institucionālo un funkcionālo darbības sistēmu, kā arī pilnveidot pašvaldību sadarbību ar valsts institūcijām reģionos, radot kompleksus priekšnosacījumus administratīvo teritoriju ekonomiskai attīstībai un efektīvai publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. • Turpināt pašvaldību administratīvo teritoriju un valsts funkcionālo teritoriju struktūras sakārtošanu, pilnveidojot un attīstot pašvaldību un valsts institūciju kopdarbības iespējas noteiktā teritoriju ietvara grupās. • Īstenot mērķtiecīgus pasākumus pašvaldību kapacitātes stiprināšanā un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanā, nododot pašvaldībām tādas valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk attiecīgo teritoriju iedzīvotāju interesēs.

  15. Paldies! • www.varam.gov.lv

More Related