Download
1 / 31
310 likes | 545 Views
Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI). Prezentācijas saturs. Saimniecību struktūra Latvijā Izmantotie dati analīzei S ituācijas raksturojums , datu anal ī ze Aptaujas rezultāti Secinājumi un ieteikumi.
E N D
Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
Prezentācijas saturs • Saimniecību struktūra Latvijā • Izmantotie dati analīzei • Situācijas raksturojums, datu analīze • Aptaujas rezultāti • Secinājumi un ieteikumi
EK grupējums Klases nosaukums Grupējums Latvijas SUDAT klase ELV klase ELV I < 2 Ļoti mazas saimniecības Mazākas par ekon.lieluma slieksni II 2 - 4 1. 2-4 III 4 - 6 Mazas saimniecības 2. 4-8 IV 6 - 8 V 8 – 12 Vidēji mazas saimniecības 3. 8-16 VI 12 - 16 VII 16 - 40 Vidēji lielas saimniecības 4. 16-40 VIII 40 - 100 Lielas saimniecības 5. 40-100 IX 100 - 250 Ļoti lielas saimniecības 6. 100-250 x > 250 7. >250 Saimniecību iedalījums
Saimniecību klases ELV Saimniecību skaits Īpatsvars % 2005 2007 2005 2007 Mazās saimniecības < 2 113 780 90 568 85,5% 80,0% 2,0 – 3,9 10 713 11 589 8,1% 10,2% 4,0 – 7,9 4 563 5 614 3,4% 5,0% Vidējās saimniecības 8,0 – 15,9 2 181 2 915 1,6% 2,6% 16,0 – 39,9 1 130 1 689 0,8% 1,5% Lielās saimniecības 40,0 – 100 391 671 0,3% 0,6% > 100 247 335 0,2% 0,3% Pavisam 133 004 113 382 100% 100% Saimniecību sadalījums Latvijā
Izmantotie dati • CSP dati par saimniecību struktūru (2007), lauksaimnieciskās ražošanas struktūru līdz 2009 un stāvokli lauksaimniecībā kopumā līdz 2009. • LAD dati par saņēmējiem 1.4.1.pasākumā Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai (1334 saņēmēji) • SUDAT datu bāzē esošo saimniecību skaits, kurām uzrādīts saņemtais atbalsts šajā pasākumā attiecīgajā gadā : • 2007.gadā – 265. • 2008.gadā – 337, • 2009.gadā – 157. • Visus 3 gadus (2007.-2009.) – 106. • Saimniecību aptauja, kuras piedalījušās pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” (šajā vai iepriekšējā periodā). Tika saņemtas 507 anketas, no kurām apkopojumā ietvertas 502
Ar zemiem ienākumiem vai negatīvu NPV esošu saimniecību īpatsvars ELV grupās 2007. un 2009.g. (%SUDAT kopā)
Galveno saimniecību lieluma grupu īpatsvars dažu nozīmīgu lauksaimniecības produktu ražošanā (%)
Saimniecību struktūra, kas piedalās 1.4.1.pasākumā (% no kopskaita, kas piedalās pasākumā)
Saimniecību struktūra, kas piedalās 1.4.1.pasākumā (% no reģionā attiecīgajā grupā esošām)
Saimniecību skaita izmaiņas dažādās apgrozījuma grupās 2010.gadā pret 2009.gadu (piedalās 1.4.1.pas.)
Neto apgrozījuma sadalījums saimniecībās, kas piedalās 1.4.1.pasākumā(aptaujas rezultāti -% no saimniecību skaita)
1.4.1. pasākumam loma saimniecības stiprināšanā (aptaujas dalībnieku skaits, kuri piedalījušies pasākumā Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai)
Darbinieku dalījums vecuma grupās pa reģioniem (visi strādājošie)
Visnepieciešamākie atbalsta pasākumi saimniecības attīstības veicināšanai
Nepieciešamās izmaiņas 1.4.1. pasākuma turpmākajai ieviešanai
Secinājumi un ieteikumi • Pasākumi, kas specifiski orientēts uz nelielo saimniecību izaugsmi un iekļaušanos tirgū, ir lietderīgi un atbalstāmi. 1.4.1. pasākums bija ļoti pieprasīts, un tas orientēts tieši uz to saimniecību lieluma grupu attīstību, kuru vidū ir 80% un vairāk saimniecību, kuras līdz šim nespēj nodrošināt pietiekamu ienākumu apjomu, lai būtu ilgtspējīgas. • Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem, mazo saimniecību rentabilitāte un resursu patēriņš uz produkcijas vienību (izņemot darba patēriņu) būtiski neatšķiras no citām lieluma grupām, taču to saražotie apjomi ir par mazu, lai gūtu pietiekamus ienākumus. • šīs saimniecības ir par mazu, lai tām būtu brīvi līdzekļi ieguldījumiem vai tās spētu ņemt kredītus, tām nepieciešami specifiski attīstību veicinoši pasākumi. • ekonomiskā lieluma slieksnis, uz kuru saimniecībai vajadzētu tiekties, ir 16 ELV (tas aptuveni atbilst neto apgrozījumam 18-20 tūkst. Ls gadā).
Secinājumi un ieteikumi • Lietderīgi paredzēt līdzekļus tieši mazajām un vidējām saimniecībām.Kā kritērijs tam, kāda daļa naudas rezervējama mazo un vidējo saimniecību attīstībai, nevar būt ražotās produkcijas apjomi, bet tas var būt šo saimniecību rīcībā esošā zeme, kā arī nodarbinātie cilvēki; taču būtu jāievēro, ka līdz šim gan iepriekšējos, gan šajā periodā proporcionāli daudz lielāku atbalstu saņēmušas lielākās saimniecības, līdz ar to mazajām būtu jāpiemēro paaugstināts koeficients. • Ieteicamākais kritērijs finansējuma sadalei pa reģioniem būtu saimniecību skaitu attiecīgajās ELV grupās, kā arī lauksaimniecībā nodarbināto skaitu. • Lietderīgi palielināt atbalstāmo saimniecību loku, nosakot, ka uz atbalstu var pretendēt saimniecības sākot no 0 apgrozījuma (kuras tikko uzsākušas darbību vai līdz šim nav neko pārdevušas) līdz aptuveni EUR 14 000 (Ls 10 000) gadā.
Secinājumi un ieteikumi • Mazo un vidējo saimniecību attīstībai nepieciešamas ilgtermiņa programmas, tādēļ nav pamata liegt saimniecībai, kas vienreiz sekmīgi startējusi šādā pasākumā, pieteikties atkārtoti; jo vairāk ņemot vērā, ka investīciju programmās (piem., struktūrfondi, Lauku saimniecību modernizācija u.c.) saimniecības var pieteikties atkārtoti, ko izmanto galvenokārt tās saimniecības, kurām līdzekļi to atļauj, bet nevis kurām ekonomiski tas būtu visnepieciešamāk. • Mazo un vidējo saimniecību grupā ir turpināms atbalsts tehnikas un aprīkojuma iegādei, jo tieši piemērotas tehnikas trūkums (vai ka tā ir novecojusi) tiek minēts kā galvenais iemesls, kas rada saimniecībai grūtības. • Stimulējama kooperācija, tai skaitā tehnikas pakalpojumu kooperatīvi, lai rastu iespēju tehniku racionāli izmantot, kā arī paredzēt iespēju realizēt projektu vairākām saimniecībām kopā (jaudīgākas tehnikas iegāde, kaltes būvniecība utt.).
Secinājumi un ieteikumi • Lietderīgi īpaši sekmēt ieguldījumus ne tikai lauksaimnieciskajā ražošanā vienas saimniecības ietvaros, bet pakalpojumu sniegšanā un lauksaimniecības produktu pārstrādē. Tieši šīm jomām var tikt noteikta prioritāte, tādēļ, ka tas veicina vairāk kā vienas saimniecības attīstību. • izglītības un konsultāciju attīstība, ar mērķi izglītot lauksaimniekus kā lietderīgāk ieguldīt līdzekļus, ar ko nodarboties ņemot vērā viņa konkrētos apstākļus, priekšroku dodot individuālām konsultācijām salīdzinot ar grupveida apmācību.
