1 / 60

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ. I DZĪVĪBAS ĶĪMIJA. ORGANISKO VIELU KLASIFIKĀCIJAS PAMATI UN GALVENĀS FUNKCIONĀLĀS GRUPAS. 4. LEKCIJA. ORGANISKO VIELU KLASIFIKĀCIJAS PAMATI UN GALVENĀS FUNKCIONĀLĀS GRUPAS. Vielu struktūras atveidošanas principi Galvenās funkcionālās grupas

louis-albert
Download Presentation

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ I DZĪVĪBAS ĶĪMIJA ORGANISKO VIELU KLASIFIKĀCIJAS PAMATI UN GALVENĀS FUNKCIONĀLĀS GRUPAS

  2. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU KLASIFIKĀCIJAS PAMATI UN GALVENĀS FUNKCIONĀLĀS GRUPAS • Vielu struktūras atveidošanas principi • Galvenās funkcionālās grupas • Kondensēšanās un hidrolīzes reakcijas • Ēteri un esteri • Alkāni, alkēni, aromatiskie savienojumi • Spirti, cukuri • Aminoskābes • Nukleotīdi

  3. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi

  4. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  5. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi Atņemot metāna (CH4) molekulai ūdeņraža atomu, iegūstam metilradikāli (CH3-), ar reakcijas spējīgu nepiesātinātu valences saiti + = H2C= + =CH2 = H2C=CH2

  6. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi Vienkāršotā (saīsinātā) struktūrformula Struktūras izomeri

  7. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  8. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  9. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  10. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  11. 4. LEKCIJA Vielu struktūras atveidošanas principi Molekulas struktūras atveidošanas veidi

  12. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Molekulu sastāvā esošas atomu grupas ar noteiktām ķīmiskām īpašībām

  13. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Pārējo, ar funkcionālo grupu savienoto molekulas daļu apzīmē ar R-

  14. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Funkcionālo grupu klātbūtni molekulās apzīmē ar specifiskām galotnēm ķīmiskajos nosaukumos

  15. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Funkcionālo grupu klātbūtni molekulās apzīmē ar specifiskām galotnēm ķīmiskajos nosaukumos

  16. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS

  17. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Metāna oksidēšana Spirts Aldehīds Skābe

  18. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Funkcionālo grupu klātbūtni molekulās apzīmē ar specifiskām galotnēm ķīmiskajos nosaukumos

  19. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Vienā molekulā var atrasties vairākas vienādas vai dažādas funkcionālās grupas Kompleksās karbonskābes. Pienskābe Daudzvērtīgie spirti – polioli. Glicerols (glicerīns)

  20. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS

  21. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Optiskā (spoguļ-) simetrija / hiralitāte (+/-) D/L izomeri - enantomeri Pienskābes 2. C atoms savienots ar 3 dažādām funkcionālām grupām un H atomu

  22. 4. LEKCIJA Funkcionālās grupas Funkcionālās grupas spēj savā starpā reaģēt • Kondensācijas (savienošana, atņemot ūdens molekulu) reakcija. • Hidrolīzes (sašķelšana, pievienojot ūdens molekulu) reakcija. R -OH + OH-R R-O-R +H2O R-O-R +H2O R -OH + OH-R

  23. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Kondensējoties divām spirta molekulām, veidojas ēteri

  24. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Kondensējoties spirta un skābes molekulām, veidojas esteri

  25. 4. LEKCIJA FUNKCIONĀLĀS GRUPAS Kondensējoties spirta un skābes molekulām, veidojas esteri Etiķskābes metilesteris, metilacetāts

  26. 4. LEKCIJA Organisko vielu grupas Alkāni– visvienkāršākās organiskās molekulas, kuras veido tikai C un H atomi, kopējā ķīmiskā formula: CnH2n+2 Vienkāršākais alkāns: metāns: CH4

  27. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS Alkānu radikāli veidojas, ja no alkāna molekulas atņem vienu ūdeņraža atomu. Radikālu nosaukumus atvasina ar galotni –il (decil-) no atbilstošo alkānu nosaukumiem.

  28. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS STRUKTŪRAS IZOMERI:

  29. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS Cikliskie alkāni: CnH2n Cikloheksāns

  30. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • Alkēni • Ja no diviem blakusesošiem oglekļa atomiem atņem pa vienam ūdeņraža atomam (dehidrēšana), veidojas kovalenta dubultsaite. Ogļūdeņražus, kas satur vienu vai vairākas dubultsaites sauc par alkēniem.

  31. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS Alkēni Etilēns

  32. 4. LEKCIJA Orgānisko savienojumu grupas Telpiskie izomeri Brīva rotēšana ap kovalento saiti – izomeri neveidojas

  33. 4. LEKCIJA Orgānisko savienojumu grupas Telpiskie izomeri Brīva rotēšana ap kovalento saiti – izomeri neveidojas

  34. 4. LEKCIJA Orgānisko savienojumu grupas Telpiskie izomeri trans- butilēns cis- butilēns Nespēja rotēt ap dubultsaiti rada izomerizēšanas iespēju

  35. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS Aromātiskie savienojumi (arēni) Benzola gredzenā konjugētās (saistītās) dubultsaites nav cieši saistītas pie viena vai otra oglekļa atoma. Tās pārviertojas (fluktuē) molekulas sastāvā.

  36. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • Alkīni • Ja no diviem blakusesošiem oglekļa atomiem atņem pa diviem ūdeņraža atomiem (dehidrēšana), veidojas trīskāršā kovalentā saite. Ogļūdeņražus, kas satur vienu vai vairākas trīskāršās saites sauc par alkīniem.. To nosaukumus atvasina no atbistošo alkānu nosaukumiem, aizstājot galotni -āns ar galotni -īns. Lieto arī triviālos nosaukumus, piem.: etīns = acetilēns

  37. 4. LEKCIJA Organisko vielu grupas • OGĻŪDEŅI (CUKURI) • Vispārīgā ķīmiskā formula (CH2O) = ogļhidrāti • Vienkāršas molekulas – monosaharīdi: 3 – 6 C atomu ķēde + viena karbonil- (aldehīd-) un vairākas hidroksil- funkcionālās grupas. • Kondensācijas reakcijās veidojas di-, tri- un polisaharīdi.

  38. 4. LEKCIJA Organisko vielu grupas OGĻŪDEŅI (CUKURI)

  39. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS Ogļūdeņu tautomerizācija a-D-glikopiranoze D - glikoze b-D-glikopiranoze

  40. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS b-D-fruktofuronoze a-D-glikopiranoze a-D-2-dezoksiribofuranoze a-D-ribofuranoze 5 C atomi + O atoms = piranozes; 4 C atoms + O atoms = furanozes (ribozes, fruktoze)

  41. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • AMINOSKĀBES ETIĶSKĀBE GLICĪNS ( Gly; G)

  42. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • NEPOLĀRAS AMINOSKĀBES Alanīns (Ala; A)

  43. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • NEPOLĀRAS AMINOSKĀBES Valīns (Val; V) Leicīns (Leu; L) Izoleicīns (Ile; I)

  44. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • NEPOLĀRAS AMINOSKĀBES Fenilalanīns (Phe; F) Triptofāns (Trp; W)

  45. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • NEPOLĀRAS AMINOSKĀBES Metionīns (Met; M) Prolīns (Pro; P)

  46. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • POLĀRAS AMINOSKĀBES Serīns (Ser; S) Treonīns (Thr; T)

  47. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • POLĀRAS AMINOSKĀBES Cisteīns (Cys; C) Metionīns (Met; M)

  48. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • POLĀRAS AMINOSKĀBES Fenilalanīns (Phe; F) Tirozīns (Tyr; Y)

  49. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • POLĀRAS AMINOSKĀBES Asparagīns (Asn; N) Glutamīns (Gln; Q)

  50. 4. LEKCIJA ORGANISKO VIELU GRUPAS • SKĀBAS AMINOSKĀBES Aspargīnskābe (Asp; D) Glutamīnskābe (Glu; E)

More Related