Izgl t bas sist mu att st ba eiropas valst s skolot ju izgl t ba
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 20

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība PowerPoint PPT Presentation


  • 87 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība. Asoc. Prof.. A. Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 7034338, 7034368 Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts) e-mail: [email protected]

Download Presentation

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Izgl t bas sist mu att st ba eiropas valst s skolot ju izgl t ba

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība

Asoc. Prof.. A. Rauhvargers,Rektoru padomes ģenerālsekretārs

telefons 7034338, 7034368

Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts)

e-mail: [email protected]


Skolot ju izgl t ba visp r j un profesion l

Skolotāju izglītība: vispārējā un profesionālā

  • Vispārējā: programmas daļa, kas aptver vispārējos priekšmetus un tos 1-2 priekšmetus, ko skolotājs mācīs skolā.

  • Profesionālā: kursi, kas nodrošina pasniegšanas prasmes un prakses skolā

  • - paralēli vispārējiem kursiem (paralēlā jeb konkurentā metode)- vai pēc vispārējo kursu apguves (konsekutīvais modelis)

    Konsekutīvajā modelī tā parasti ir pēcdiploma izglītība.

  • Ir valstis, kurās pastāv noslēguma kvalifikācijas fāze, esot jau darbā. Tas ir pārejas periods starp izglītību un pilnu skolotāja statusu (Vācija, Francija, Luksemburga)


Konkurent un konsekut v mode a izplat ba eirop pamatskola

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā- pamatskola

Konkurentā un konsekutīvā skolotāju izglītības modeļa izplatība EiropāPAMATSKOLAS SKOLOTĀJI


Konkurent un konsekut v mode a izplat ba eirop vidusskola

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā vidusskola

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība EiropāVIDUSSKOLAS SKOLOTĀJI

Vairāk izplatās konsekutīvais modelis (Austrija, Ungārija, Bulgārija)


Pirmsskolas skolot jus galvenok rt gatavo augstskolas l men

Pirmsskolas skolotājus galvenokārt gatavo augstskolas līmenī

Izņēmumi:

  • Čehija un Slovākija (vai nu vidējā vai augstskolas līmenī)

  • Austrija (vidējā vai pēcvidusskolas)

  • Francija un Lielbritānija – izglītība identiska vai ļoti tuva sākumskolas skolotāju izglītībai

    Profesionālās sagatavošanas īpatsvars mainās atkarībā no tā, kurā līmenī notiek skolotāju izglītība:

  • vidējā līmenī – parsti ne mazāk par 50% (Malta 90%)

  • augstākajā neuniversitātes – 30-60%

  • universitātēs – mazāk


Pirmsskolas skolot ju sagatavo ana sagatavo anas patsvars

Pirmsskolas skolotāju sagatavošanasagatavošanas īpatsvars

Pirmsskolas skolotāju sagatavošana

minimālais izglītības ilgums un minimālais profesionālās sagatavošanas īpatsvars


S kumskolas skolot ji

Sākumskolas skolotāji

Vairumā valstu tiek prasīta universitātes tipa izglītība

Izņēmumi:

Beļģija, Dānija, Luksemburga – neuniversitātes tipa augstskolās, Portugālē paralēli abos veidos


S kumskolas skolot ji minim lais izgl t bas ilgums un profesion l s apm c bas patsvars

Sākumskolas skolotāji minimālais izglītības ilgums un profesionālās apmācības īpatsvars


Pamatskolas skolot ji profesion lajai apm c bai atv l ts maz k laika

Pamatskolas skolotāji- profesionālajai apmācībai atvēlēts mazāk laika


Vidusskolas skolot ji tikai universit tes tip praktisk s sagatavo anas v l maz k

Vidusskolas skolotāji – tikai universitātes tipā, praktiskās sagatavošanas vēl mazāk


Skolot ju patsvars ekonomiski akt vo iedz vot ju skait

Skolotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā

29 Eiropas valstīs ir pāri par 6 miljoniem skolotāju


Skol nu skaits uz vienu skolot ju vidusskol

Skolēnu skaits uz vienu skolotāju vidusskolā

(pamatskolā skaitļi līdzīgi vai nedaudz mazāki)

maz (9-10) Beļģija, Dānija, Spānija, Islande, Norvēģija, Ungārija

daudz: (>15): Īrija, Zviedrija, Somija, Lietuva (22), Polija, Malta


Skolot ju patsvars kuri str d da slodz

Skolotāju īpatsvars, kuri strādā daļslodzē

Skolotāja darbs daļslodzē nav visai izplatīts


Skolot ju sadal jums pa vecumiem

Skolotāju sadalījums pa vecumiem

(pamatskola un vidusskola (ISCED 2 +3)


Sievie u skolot ju patsvars pa isced l me iem

Sieviešu skolotāju īpatsvars pa ISCED līmeņiem


Skolot ju minim l un maksim l alga sal dzinot ar ikp

Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP

uz vienu iedzīvotāju (pamatskolā) – ISCED 2(2000/2001. m.g. dati)

Minimālā: no 30% LV līdz 153% D

Maksimālā: no 48% LV līdz 260% CY


Skolot ju minim l un maksim l alga sal dzinot ar ikp1

Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP

uz vienu iedzīvotāju (vidusskolā)- ISCED 3(2000/2001. m.g. dati)

Minimālā: no 30% LV līdz 157% D

Maksimālā: no 48% LV līdz 331% PT


Pras bas lai k tu par skolas direktoru

Prasības, lai kļūtu par skolas direktoru


Minim l skolot ja darba pieredze lai k tu par skolas direktoru

Minimālā skolotāja darba pieredze, lai kļūtu par skolas direktoru


Minim lais oblig t s specializ t s izgl t bas skolas direktoram

Minimālais obligātās specializētās izglītības skolas direktoram

pirms vai tūlīt pēc stāšanās darbā


  • Login