1 / 25

T Ī RS Ū DENS – CILV Ē KA VESEL Ī BAS PAMATS LIEL Ā TALKA 2012

T Ī RS Ū DENS – CILV Ē KA VESEL Ī BAS PAMATS LIEL Ā TALKA 2012. ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA NORMĀLAS FUNKCIJAS NODROŠINĀŠANAI. Ūdens veido 2/3 no cilvēka ķermeņa svara Cilvēka smadzenes satur 95 % ūdens Asinis satur 82 % ūdens Plaušās ir 90 % ūdens. ŪDENS DAUDZUMS CILVĒKĀ.

sidonia
Download Presentation

T Ī RS Ū DENS – CILV Ē KA VESEL Ī BAS PAMATS LIEL Ā TALKA 2012

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. TĪRS ŪDENS – CILVĒKA VESELĪBAS PAMATS LIELĀ TALKA 2012

  2. ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA NORMĀLAS FUNKCIJAS NODROŠINĀŠANAI • Ūdens veido 2/3 no cilvēka ķermeņa svara • Cilvēka smadzenes satur 95 % ūdens • Asinis satur 82 % ūdens • Plaušās ir 90 % ūdens

  3. ŪDENS DAUDZUMS CILVĒKĀ • JAUNDZIMUŠIE UN ZĪDAIŅI - 78% • VIENU GADU VECI BĒRNI - 65% • PIEAUGUŠI VĪRIEŠI - 60% • PIEAUGUŠAS SIEVIETES - 55%

  4. ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA NORMĀLAS FUNKCIJAS NODROŠINĀŠANAI • Ja ūdens cilvēka organismā samazinās par 2 %, cilvēkam parādās dehidratācijas – ūdens zuduma simptomi.  • Samazinās ādas elastība • Pasliktinās īslaicīgā atmiņa • Var parādīties galvas reiboņi • Var veidoties asinsrites traucējumi, pat sirds mazspēja • Ūdens trūkums cilvēka ķermenī dienas laikā var izpausties kā nogurums

  5. ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA NORMĀLAS FUNKCIJAS NODROŠINĀŠANAI • Cilvēka ķermenī ūdens nodrošina arī ļoti daudzas mehāniskās funkcijas. • Cilvēks bez ūdens ir tas pats, kas mašīna bez degvielas. • Jebkura šūnas un audu anatomija un fizioloģija ir atkarīga no ūdens.

  6. ŪDENS CILVĒKA ĶERMENĪ • Ūdens ir ķermeņa lubrikants, mitrina gļotādas, acis, muti • Ūdens nodrošina ķermeņa mehānisko aizsardzību • Ūdens ir siekalu pamatā • Ūdens veido locitavu šķidrumu • Ūdens regulē ķermeņa temperatūru

  7. ŪDENS CILVĒKA ĶERMENĪ • Ūdens nodrošina zarnu darbību • Ūdens palīdz izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas caur nierēm un aknām • Ūdens regulē metabolismu (vielmaiņu) cilvēka organismā • Ūdens padara pieejamus minerālus, vitamīnus un citas nepieciešamās vielas šūnām, tai skaitā, arī skābekli

  8. ŪDENS IZVADĪŠANA NO ĶERMEŅA • 500 ml (puslitru) mēs katru dienu izdalām ar sviedriem, pat to nepamanot • Izelpojot mēs izdalām apmēram 240 ml ūdens dienā • Ar urīnu mēs izvadām vismaz 1,5 litrus ūdens dienā Cilvēkā visu laiku notiek nepārtaukta ūdens cirkulācija!!!!!

  9. ŪDENS SLIMĪBU NOVĒRŠANĀ Ūdenim ir milzīga nozīme slimību novēršanā. Ir pētījumi, kas parāda, ka ūdens kvalitāte ietekmē tādu nopietnu slimību veidošanos, kā audzēju, alerģiju un sirds-asinsvadu saslimšanas.

  10. ŪDENS KĀ ZĀLES Paugstināta temperatūra Procesu regulē galvas smadzeņu vidusstruktūra _ HYPOTHALAMUS, kur atrodas ķemeņa termoregulācijas centrs. Uz to iedarbojas ārējie un iekšējie pirogēni (temperatūru paaugstinošas vielas): - Ārējie - lipopolisaharīdi, kas atrodas uz baktēriju un citu patogēnu ārējā apvalkā. - Iekšējie – citokīni, vielas , kuras izdala fagocīti (imūnās sistēmas šūnas). Fagocītu ierosināšanu un citokīnu izdali ierosina baktērijas un vīrusi.

  11. ŪDENS KĀ ZĀLES • Paugstināta temperatūra Visaktībākais ir citokīns - prostoglandīns E2 (PGE2), kura koncentrācija asinīs nosaka palielinātu hipotalāma mērķtemperatūru. Ja tiek lietoti temperatūru samazinoši medikamenti, bet netiek lietots pietiekami daudz šķidruma, PGE2 koncentrācija asinīs nemazinās, līdz ar to temperatūra atkal drīz paaugstinās.

  12. ŪDENS KĀ ZĀLES Kāds labums no paaugstinātas temperatūras: • paaugstinās leikocītu (balto asins ķermenīšu, kuru uzdevums ir aizsargāt ķermeni pret svešajiem) mobilitāte jeb kustība, tie ātrāk virzās lai stātos pretī iebrucējam ( baktērijai, vīrusam utt). • palielina fagocitozi ( imūnās šūnas stiptrāk cīnās ar iebrucēju, varētu teikt, ka “ apēd” tos.) • samazinās endotoksīnu ( svešo – baktēriju, vīrsusu, sēnīšu izdalīto vielu) iedarbība . • ātrāk veidojās T-limfocīti ( viens no balto asinsķermenīšu veidiem). • palielinās interferona aktivitāte ( imūnšūna izdalīta viela, kas palīdz cīnīties ar ķermenī ienākušajie mikroorganismiem un kaitīgām vielām.

  13. ŪDENS KĀ ZĀLES • Vemšana un caureja – organisma aizsargmehānismi • Vemšanas centrs atrodas galvas smadzenēs. • Receptori, kuru kairinājums var izraisīt vemšanu atrodas dažādās vietās: • Kuņģa sieniņā vemšana notiek, ja iestiepta kuņģa sieniņa vai kairinošas vielas un toksīni kairina kuņģa sienas gļotādu. • Trigera zonas hemoreceptori, kas atrodas galvas smadzeņu ceturtā vēderiņa pamatnē (Ja palielināts intrakraniālais spiediens.) • Mehāniskie receptori rīklē (iebāžot pirkstus mutē var izrausīt vemšanu). • Vestibulārā (līdzsvara) aparāta receptori (vemšana rodas braucot ar mašīnu, kuģi, karuseļos utt.).

  14. ŪDENS KĀ ZĀLES • Vemšana un caureja • Nonākot kairinājumam vemšanas centrā, tiek sūtītas vairākas komandas ķermenim, kā rezultātā (I)Palielinās siekalu izdalīšanās mutē, lai pasargātu zobus no skābes iedarbības atvemšanas procesā. • Pirms vemšanas notiek neapzināta dziļa ieelpa un elpas aizturēšana, lai kuņģa saturs nenonāktu plaušās, • Sasprindzinās vēdera muskuļi un diafragma. • Atveras kuņģa augšējais sfinkteris (kardijas sfinkteris). • Paceļas mīkstās augslējas, lai aizvērtu deguna ejas. • Notiek kuņģa kustība un kontrakcija, kuras rezultātā tā saturs caur barības vadu, rīkli un muti tiek izgrūsts ārā.

  15. ŪDENS KĀ ZĀLES Ja nav pietiekami daudz šķidruma organismā , bet vemšana tiek apturēta ar zālēm , pieaug toksisko vielu koncentrācija asinīs, tāpēc var rasties nepatīkamas blakusparādības – galvas reiboņi, pieaug galvas sāpes , rodas , krampji, apziņas aptumšošanās u.c. Svarīgākais vemšanas gadījumā - tīrs ūdens, kuru dzer pa malciņam. Princips – karote , minūte, karote, minūte.

  16. ŪDENS KĀ ZĀLES • Vemšana un caureja Caureja ir bieža un lielu šķidruma daudzumu saturoša izkārnījumu izvadīšana. Caureju nav pareizi censties uzreiz apturēt, jo tā organisms cīnās pret to saindējošām vielām, baktērijām un vīrusiem. Caurejai var būt vairāki mehānismi. Infekcijas gadījumā zarnu šūnas dēļ iekaisuma izdala daudz šķidruma no zarnu sieniņas, kas ir bagāts ar olbaltumiem un imūnaktīvām vielām, tādējādi cīnoties ar infekcijas izraisītāju.

  17. ŪDENS KĀ ZĀLES Ja nav pietiekami daudz šķidruma organismā , bet caureja tiek apturēta ar zālēm , pieaug toksisko vielu koncentrācija asinīs un arī zarnās, tāpēc var rasties sāpes un krampji vēderā, sākt paaugstināties temperatūra, sāpēt galva Svarīgākais arī caurejas gadījumā - tīrs ūdens, kuru dzer pa malciņam. Princips – karote , minūte, karote, minūte. Pēc šāda principa arī uzsāk ēst – bieži un mazas porcijas. Pirmās divas dienas nedod olbaltumvielām bagātu uzturu – piena produktus un gaļu.

  18. KAITVIELAS ŪDENĪ Ietekmē ne tikai DZERAMO ŪDENI Augļi un dārzeņi uzsūc toksīnus no ūdens, ar kuru tie tiek aplaistīti Gaļa un piena produkti – satur toksīnus, kas nokļuvuši dzīvnieka audos no ūdens, ar kuru ir dzirdīti mājlopi Mazgājoties 10-15 minūtes dušā vai vannā cilvēks uzsūc tikpat daudz toksīnus caur ādu, cik viņš saņemtu iedzerot 6 glāzes piesārņota ūdens

  19. KAITVIELAS ŪDENĪ • Genotoksicitāte Ķīmiskā viela nonākot organismā izmaina šūnas DNS, šādas šūnas ar izmainītu DNS var turpināt dalīties radot nopietnas izmaiņas audos un organismā. Īpaši bīstami ir gadījumi, kad šādas vielas nonāk grūtnieces organismā vai jaunas māmiņas organismā, kura baro ar krūti. Šādas vielas ir PAH, aflatoksīns un vinila hlorīds.

  20. KAITVIELAS ŪDENĪ • Kancergogenitāte - Vairākiem piesārņotājiem ir cancerogēna daba. Tas nozīmē, ka šīs vielas izraisa audzēja veidošanos cilvēka un dzīvnieku. - Daži piesārņotāji var ierosināt audzēja šūnu veidošanos organismā, citi veicina audzēja palielināšanos. Ir piešarņotāji, kas palīdz dalīties izmainītajām audzēju šūnām.

  21. KAITVIELAS ŪDENĪ • Neirotoksicitāte Nervu sistēma ir ļoti jūtīga pret toksiskiem efektiem, ko var izraisīt dažādas ķīmiskas vielas. Insecticīdi ir visbīstamākās neirotoksiskās vielas. Neirotoksīni izmaina normālu signāla padevi pa nervu šūnām un caur sinapsēm. Neirotoksicitātes efekti var būt dažādi – nekordinēta muskuļu trice un konvulsijas, nervu nefunkconēšana un signāla neesamība, kas rada kustību un jušanas traucējumus, neirotoksicitāte var izpausties arī kā depresija , galvas reiboņi. Ja veidojas bloks nervu sinapsē, var pārstāt darboties muskuļi, piemēram ķermeņa lielākais muskulis – diafragma, kas izraisa elpošanas apstāšanos.

  22. KAITVIELAS ŪDENĪ • Enerģētisko procesu traucējumi organismā • Enerģijas transformēšanās cilvēka ķermenī notiek caur mitohondriju sistēmu šūnās. Mitohondrijos veidojas ATF molekulas, kuras vada enerģiju cilvēka organismā. Ja ATF produkcija ir izmainīta, enerģija organismā samazinās. Tas rada nogurumu un ķermeņa dabīgo funkcionālo spēju samazināšanos.

  23. KAITVIELAS ŪDENĪ • Reproduktīvās sistēmas bojājums Piesārņojošās vielas, kas izmaina reproduktīvo sistēmu un samazina tās funkcionēšanas spējas, tie sauktas par endokrīnās sistēmas bojājošaj,a substance. Ir vairāki veido, kā piesārņotāji ietekmē šo sistēmu. Lielākā daļa no viņiem iedarbojas kā mākslīgi estrogēni jeb māsklīgi sievišķie hormoni. Tiek izjaukta normāla organisma funkcija. Šie mākslīgie estrogēni var bloket šūnu receptorus,, uz kuriem būtu jāiedarbojas dabīgajiem, organisma izstrādātajiem hormoniem. Tas piemēram var radīt vīrišķīgas izmaiņas šajā sieveietes ķermenī. Ja šīs piesārņojošās vielas nonāk vīrieša organismā, tās var radīt hermofrodītismu, kas aizvien vairāk ir izplatīts jūrās dzīvojošajiem dzīvniekiem. Ilgstoša šādu vielu iedarbība rada sterilitāti – nespēju radīt pēcnācējus

  24. KAITVIELAS ŪDENĪ • Ietekme uz uzvedību
 Piesārņojošas vielas var izmainīt dzīvnieku un iesp[ejams arī cilvēku uzvedību. Piesārņnojošo vielu ietekmē mainās dzīvnieku mazuļu ēstgriba, spēja apgūt prasmes , piemēram, prasme atrast medījumu. Tas samazina šo dzīvnieku iespēju izdzīvot. Jāatceras arī par to, ka dažādās piesārņojošās vielas mijiedarbojas, var viena viela pastiprināt otras piesārņojošas vielas aktivitāti.

  25. SKATIES DZIĻĀK! • TAS , KO MĒS ŠODIEN IELEJAM KANALIZĀCIJĀ • TAS, KO MĒS ŠODIEN IELEJAM VAI IEMETAM TUVĀKAJĀ ŪDENS KRĀTUVĒ • TAS , KO MĒS ŠODIEN ATSTĀJAM JŪRAS KRASTĀ JAU PĒC NEILGA LAIKA VAR NONĀKT MŪSU PAŠU ORGANISMĀ DZEROT ŪDENI, ĒDOT ZIVIS, DĀRZEŅUS VAI AUGĻUS, PELDOTIES VAI MAZGĀJOTIES.

More Related