1 / 19

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Veselības aprūpe. Primārā veselības aprūpe Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe Stacionārā veselības aprūpe. Veselības aprūpes finans ēšanas un organizēšanas kārtība.

dolf
Download Presentation

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Sagatavots Veselības ministrijā Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule

  2. Sagatavots Veselības ministrijā Veselības aprūpe • Primārā veselības aprūpe • Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe • Stacionārā veselības aprūpe

  3. Sagatavots Veselības ministrijā Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība Latvijā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību nosaka MK 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kur 20.punktā ir uzskaitīti primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, t.sk. ģimenes ārsti. Atbilstoši Noteikumu Nr.1046 239.punktam ģimenes ārsta funkcijas veic arī primārās veselības aprūpes pediatrs un primārās veselības aprūpes internists.

  4. Sagatavots Veselības ministrijā Kompetence MK noteikumi Nr.268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nosaka attiecīgās profesijas ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā un pacientu aprūpē. Noteikumu Nr.268 147.punkts nosaka, ka pediatra kompetencē ir veikt visu vecumu bērnu veselības aprūpi, savukārt, 41.13. apakšpunkts nosaka, ka ģimenes ārsta kompetencē ir arī zīdaiņu, bērnu un pusaudžuārstēšana.

  5. Sagatavots Veselības ministrijā Pacienta tiesības un iespējas • Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu • Katra persona pati izvēlas sev ģimenes ārstu, kas atbilstoši personas vai tā likumisko pārstāvju izvēlei var būt arī primārās veselības aprūpes pediatrs vai internists. • Vienīgais ierobežojums atbilstoši Noteikumu Nr.1046 22.1 apakšpunktam nosaka, ka pie pediatra var reģistrēties tikai bērni līdz 18 gadu vecumam. • Nacionālais veselības dienests norāda, ka atbilstoši Noteikumu Nr.1046 76.2.10.apakšpunktam pediatrs ir tiešās pieejamības speciālists sekundārajā veselības aprūpē, tātad pacients pie šī speciālista var vērsties pēc savas iniciatīvas.

  6. Sagatavots Veselības ministrijā Valsts apmaksātā veselības aprūpe bērniem • Ārstniecības iestādēs, kam noslēgts līgums ar NVD par pakalpojumu apmaksu – ārstēšana un diagnostika bez maksas; • Kompensēta pacientu iemaksa; • Medikamentus atbilstoši kompensējamo zāļu sarakstam; • Realizējot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, no 2012.gada 1.sept. bērniem līdz 24 mēnešu vecumam no M saraksta tiek apmaksāti pārējie recepšu medikamenti, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā - 50% apmērā.

  7. Sagatavots Veselības ministrijā Primārā veselības aprūpe PVA Latvijā nodrošina 1368 ārsti, pie kuriem tiek veikta pacientu reģistrācija, no tiem: • 128 ģimenes ārstiem ir arī pediatra specialitāte; • 46 ir tikai pediatra specialitāte 2009.gada 24.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.268 41.13. apakšpunkts nosaka, ka ģimenes ārsta kompetencē ir arī zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ārstēšana, līdz ar to ģimenes ārsti ir kompetenti ārstēt pacientus līdz 18 gadu vecumam. Resursi: 50 ārstniecības iestādēs strādā 52 pediatri (sertifikāts specialitātē – pediatrs) nodrošinot PVA pakalpojumus. Vienāds finansēšanas princips ar ĢĀ.

  8. Sagatavots Veselības ministrijā SAVA (sekundārā ambulatorā veselības aprūpe) 255 pediatri 34 ārstniecības iestādēs sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.

  9. Sagatavots Veselības ministrijā Pediatra pakalpojumi sekundārā veselības aprūpē Pediatrs ir tiešās pieejamības speciālists, kuru var apmeklēt bez ģimenes ārsta nosūtījuma

  10. Sagatavots Veselības ministrijā Ambulatorā aprūpe Latvijā primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē uz 1 pediatru ir vidēji 950 bērnu. Ģimenes ārstu prakses (tikai PVA) 1200 - mazās 2000 – vidēji Virs 2000 - lielās

  11. Sagatavots Veselības ministrijā Profilakse bērniem

  12. Sagatavots Veselības ministrijā Ambulatorais finansējums bērnu veselības pakalpojumu apmaksai

  13. Sagatavots Veselības ministrijā Finansējumas papildus 2012 • BKUS ~ 570 000 uzņemšanai • apmaksātas observācijas gultas 204 323 Ls (11 gultas ar plānoto noslogojumu 65%). • 367 000 ārstu –speciālistu piesaistei slimnīcas uzņemšanas nodaļā. • 361 000 Ls vakcīnu iegādei • 377 000 Ls recepšu medikamenti M saraksta zāļu kompensācijai

  14. Plānotās izmaiņas PVA MK noteikumu Nr.1046 projekts paredz ar bērnu veselības aprūpi saistītu jautājumu iekļaušanu ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijos: • Bērnu vakcinācijas aptvere (vismaz 92% bērnu vecumā līdz 2 gadiem) • Veselības stāvokļa novērtējums pacientiem vecumā no 2 līdz 18 gadiem • Nodrošināt - ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā ģimenes ārsts vai māsa, sazinās ar pacientu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ĢĀ ir saņēmis informāciju par NMPD brigādes izsaukumu un pacients, tai skaitā bērns, nav stacionēts.

  15. Sagatavots Veselības ministrijā Pieejamība • finansiālā pieejamība – cilvēku iespējas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus atkarībā no  viņu iespējām atvēlēt tam finansiālos resursus no ģimenes naudas līdzekļiem kā arī valsts finansiālās iespējas segt noteiktu pakalpojumu apjomu • ģeogrāfiskā  pieejamība – iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei t.i. attālums līdz tai un reālās transporta iesējas, ārsta pieejamība noteiktā ģeogrāfiskā vienībā • organizatoriskā un administratīvā pieejamība  –  iespēja vispār saņemt veselības aprūpes pakalpojumus (ārstu esamība, potenciālais gaidīšanas laiks rindās un iestāžu darba laiks) un dažādi administratīvie šķēršļi (nepieciešamība pēc norīkojumiem u.c.)*

  16. Sagatavots Veselības ministrijā Faktori, kas ietekmē pieejamību • Teritorijas iedzīvotāju skaits (deklarētā dzīvesvieta); 2. Pacienta brīva kustība uz/no teritorijas – darbs, mācības, ilgstoši komandējumi, dzīvesvietas maiņa; 3. Pacienta brīva ārstniecības iestādes izvēle; 4. Pakalpojumu atšķirība starp teritorijām (Bērnu dzirdes centrs, ģenētiskā konsultēšana, multiplās sklerozes aprūpe, orgānu transplantācija, kodolmagnētiskā rezonanse; terciārā līmeņa speciālistu aprūpe, u.c.); 5. Tehnoloģiju un ar to saistīto izmaksu atšķirība; 6. Ārstniecības iestādes juridiskās adreses un pakalpojumu sniegšanas vietas adreses atšķirības. 7. Atšķirība teritorijas iedzīvotāju līdzekļu patēriņā, uzskaitot visā valsts teritorijā saņemtos pakalpojumus, no teritorijas iestādes finansējuma

  17. Veselības aprūpes budžeta sadalījums 2009., 2010.gadā (latos). VM INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS „Par situāciju veselības nozarē” 2011

  18. Sagatavots Veselības ministrijā Rindas - BKUS • Nav rindas – ķirurgs, psihiatrs, infektologs, nefrologs, neonatologs • Endokrinologs – 43 dienas • Kardiologs – 64 dienas • Alergologs – 10 dienas • Gastroenterologs – 47 dienas • Neirologs – 30 dienas

  19. Risinājumi • Palielināt finansējumu; • Noteikt prioritāras situācijas ambulatoro pakalpojumu saņemšanai; • Stiprināt ģimenes ārsta kompetenci, sazobi ar pediatriem, speciālistiem un citām institūcijām; • E-veselība – centralizētas rindas, izvērtēta nepieciešamība saņemt pakalpojumu vai nosūtījumu uz konsultāciju; • Izvērtēt ārstu – speciālistu (pediatru) ģeogrāfisko pārklājumu; • Palielināt atlīdzību, vai segt transporta izdevumus ārstiem; • Sadarbība ar pašvaldībām; • Izbraukumi mobilie dienesti.

More Related