Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 45

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās PowerPoint PPT Presentation


  • 163 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās. Imants Kristiņš.

Download Presentation

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

Darba aizsardzbas prasbas saskar ar miskajm vielm darba viets

Imants Kristi


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Noteikumi nosaka darba aizsardzbas prasbas, nodarbintajiem saskaroties ar miskajm vielm (tai skait miskajiem produktiem) darba viets, ja risks rodas vai var rasties no darba vid esou vai ar darba procesu saisttu misko vielu iedarbbas, k ar paus ierobeojumus un aizliegumus attiecb uz atsevim bstamm miskajm vielm vai miskajiem produktiem.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Noteikumi attiecas uz darba vietm, kur nodarbintais tiek vai var tikt pakauts tdu misko vielu un misko produktu iedarbbai:

    - kas saska ar misko vielu un misko produktu likum noteikto klasifikciju ir bstamas misks vielas vai bstami miskie produkti;

    - kas atrodas darba vid vai tiek izmantotas darb un savu fiziklo, misko un toksisko pabu d apdraud nodarbint drobu vai veselbu;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • - kam ir noteikta aroda ekspozcijas robevrtba (AER) tda misko vielu un misko produktu koncentrcija darba vides gais, kas vis nodarbint dzves laik neizraisa saslimanu un veselbas traucjumus, kuri konstatjami ar msdienu izmeklanas metodm, ja attiecgs misks vielas un miskie produkti iedarbojas uz nodarbinto ne ilgk par astom stundm darba dien vai ne ilgk par 40 stundm ned ;

    - kam ir noteikti bioloisks ekspozcijas rdtji (BER) nodarbint organism uzemto misko vielu un to metaboltu koncentrcijas un misko vielu izraisto bioloisko efektu rdtji nodarbint bioloiskaj vid, ko nosaka veseliem nodarbintajiem, kuri ir pakauti misko vielu un misko produktu iedarbbai aroda ekspozcijas robevrtbas (AER) lmen.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Aroda ekspozcijas robevrtbu (AER) defin k vidjo aritmtisko vrtbu astou stundu darba dienai (vidj maias koncentrcija) vai k vrtbu sam laikposmam (ldz 15 min., fibrognm vielm ldz 30 min). Aroda ekspozcijas robevrtbu (AER) mra 20 oC temperatr 101,3 kPa spiedien un izsaka miligramos uz kubikmetru (mg/m3), bet gzu un tvaiku koncentrciju var izteikt ar no temperatras un spiediena neatkargs mrvienbs ppm (ml/m3), kas ir tilpuma miljon daa.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja gzu un tvaiku koncentrcija (Cg) izteikta neatkargs no temperatras un gaisa spiediena mrvienbs ppm, tad, emot vr vielas molmasu un gzveida vielas mola ieemto tilpumu pie atbilstoas temperatras, gzveida misks vielas masas koncentrciju (C, mg/m3) aprina pc dm formulm:


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • C (mg / m3) = Vielasmolmasa : 24,04 x Cg(ppm), (pie 20 Celsija grdiem)

  • Cg (ppm)= 24,04:Vielasmolmasa x C (mg / m3), (pie 20Celsija grdiem)


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • misko vielu un misko produktu radt riska novrtanu darba devjs nodroina atbilstoi Starptautisks misks drobas programmas un REACH Regulas prasbm, uzmuma darba vides iekjs uzraudzbas un darba vides risku novrtanas krtbai, iesaistot uzticbas personas un nodarbintos.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Darba devjs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros misks vielas un miskie produkti rada vai var radt risku nodarbinto drobai un veselbai, un novrt to risku, emot vr:

    - misko vielu un misko produktu drobas datu lapas informciju, kas saemta no piegdtja vai importtja;

    - nodarbinto veselbas prbauu rezulttus;

    - veikto vai veicamo preventvo paskumu rezulttus un prognozes;

    - citu informciju par misko vielu un misko produktu bstambu;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • - misko vielu aroda ekspozcijas robevrtbas (AER) darba vides gais;

    - misko vielu un misko produktu bioloisks ekspozcijas rdtjus (BER);

    - konkrtos darba apstkus un procesus darba viet un telp (tai skait blakus darba viets), k ar darba vid esoo misko vielu un misko produktu bstams pabas, kuru d rodas vai palielins risks nodarbinto veselbai un drobai attiecgajos darba apstkos un avrijas situcijs;

    - misko vielu aroda ekspozcijas koncentrciju darba vides gais, kas noteikta k astou stundu vai slaicg aroda ekspozcijas koncentrcija (vienu vai abas no m vrtbm), k ar vielu iedarbbas veidu un ilgumu;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- misko vielu un misko produktu daudzumu darba viet;

- iespjamo avriju risku, kas saistts ar misko vielu un misko produktu lietoanu darb un to fizikli miskm pabm.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja uzmumam ir saistoi normatvie akti par rpniecisko avriju riska novrtanas krtbu un riska samazinanas paskumiem, tad, izpildot tur noteikto krtbu, em vr ar o noteikumu prasbas;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Tas ir determints MK 2005. gada 19. jlija noteikumos Nr.532 Noteikumi par rpniecisko avriju riska novrtanas krtbu un riska samazinanas paskumiem pielikumos atkarb no vielas bstambas, ts daudzuma (saistba ar MK 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr.107 misko vielu un misko produktu klasificanas, maranas un iepakoanas krtba) un UN/ADR.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja uzmumam nav saistoi normatvie akti par rpniecisko avriju riska novrtanas krtbu un riska samazinanas paskumiem, avriju riska samazinanas paskumus nosaka ie noteikumi;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Risku novrt regulri, reizi gad, k ar gadjumos, ja:

    - notikuas btiskas prmaias darba vid (piemram, produkta sastva, agregtstvoka vai izejvielu maia);

    - ieviestas jaunas darbbas vai prveidots raoanas process (piemram, darba aprkojums, tehnoloiskais un kontroles process);

    - darba vides prbauu rezultti norda iespjamu misko vielu iedarbbas risku uz nodarbintajiem, mrjumos noteikts, ka prsniegta misko vielu aroda ekspozcijas robevrtba (AER) vai konstattas tehnoloisk procesa, iekrtu vai tehnisko pamienu nepilnbas;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- radusies avrijas situcija, kas izraisjusi vai veicinjusi nelaimes gadjumu, ugunsgrku, sprdzienu vai bstamo misko vielu vai bstamo misko produktu nopldi;

-apstiprints akts arodsaindans gadjums vai misk riska faktora izraista arodslimba;

- saemta jauna informcija par attiecgs misks vielas vai misk produkta kaitgumu nodarbinto veselbai, informcija par ugunsgrka vai sprdziena iespjambu, k ar par bstamo misko vielu vai bstamo misko produktu nopldes iespjambu.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Darba devjs nodroina, lai darba vides gais regulri tiktu noteikta misko vielu koncentrcija un saldzinta ar aroda ekspozcijas robevrtbu (AER), un atbilstoi ekonomiskajm un tehniskajm iespjm veic paskumus aroda ekspozcijas faktisks vrtbas samazinanai. misko vielu ekspozciju darba vides gais darba devjs nosaka un izvrt atbilstoi metodikai.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • misks vielas koncentrcijas mrjumu periodiskumu nosaka atbilstoi misks vielas ekspozcijas indeksam, ko iegst, dalot misks vielas koncentrciju (aroda ekspozcijas koncentrciju) darba vides gais ar aroda ekspozcijas robevrtbu (AER):

    EI =C:AER, kurEI misks vielas ekspozcijas indekss;

    C misks vielas koncentrcija (aroda ekspozcijas koncentrcija) darba vides gais.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • misks vielas koncentrcijas mrjumu periodiskumu nosaka atbilstoi misks vielas ekspozcijas indeksam, ko iegst, dalot misks vielas koncentrciju (aroda ekspozcijas koncentrciju) darba vides gais ar aroda ekspozcijas robevrtbu (AER):

  • EI =C:AER, kur

  • EI misks vielas ekspozcijas indekss;

  • C misks vielas koncentrcija (aroda ekspozcijas koncentrcija) darba vides gais.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja, nosakot misks vielas koncentrciju vienas darba dienas vai vienas maias laik, misks vielas ekspozcijas indekss ir lielks par 1 (EI > 1), ekspozcija darba vides gais ir lielka par aroda ekspozcijas robevrtbu (AER). Tas rada risku nodarbint drobai un veselbai, un darba devjam nekavjoties jveic paskumi riska novranai.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja, nosakot misks vielas koncentrciju vienas darba dienas vai vienas maias laik, misks vielas ekspozcijas indekss ir viends ar 0,1 vai mazks (EI 0,1), misks vielas ekspozcija darba vides gais ir vienda ar 1/10 dau aroda ekspozcijas robevrtbas (AER) vai zemka. Ja iespjams pierdt, ka ie lmei darba vides apstkus raksturo ilgtermi, periodiskos mrjumus var neveikt.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja nodarbintie ir pakauti vairk nek vienas misks vielas vai misk produkta iedarbbai (vienlaikus vai pakpeniski), risku novrt, emot vr visu darb lietoto misko vielu un misko produktu iespjamo savstarpjo un kopjo iedarbbu un ts ietekmi uz nodarbinto drobu un veselbu:


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • - ja darba vides gais vienlaikus ir vairkas bstams misks vielas ar pretju (antagonisku) iedarbbu, o vielu aroda ekspozcijas robevrtbas (AER) paliek tdas paas k tad, ja katra viela iedarbotos atsevii;

  • - ja darba vides gais vienlaikus ir vairkas bstams misks vielas ar ldzgu (sinerisku) darbbu, o vielu kopjo iedarbbas efektu aprina, izmantojot du formulu:


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

kur

C1; C2 ; Cn vielu koncentrcijas darba vides gais (mg/m);

AER1; AER2; AERn vielu aroda ekspozcijas robevrtbas (mg/m).


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Vielu ekspozcijas faktisks koncentrcijas attiecba pret AER (ekspozcijas indeksu EI) summjot nedrkst prsniegt 1. Ja o daskaitu summa ir 1, t atbilst kopjs iedarbbas robevrtbai.

    Darba devjs nodroina, lai riska novrtjuma rezultti, tai skait mrjumu rezultti, btu pieejami rstam vai iestdei, kas atbild par nodarbinto veselbas aprpi, tpat ar nodroina, lai tiktu sastdts to nodarbinto saraksts, kuru darbs saistts ar miskajm vielm un miskajiem produktiem, nordot informciju par darba veidu, misko vielu un misko produktu, t koncentrciju darba vides gais, iedarbbas veidu un ilgumu.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • o sarakstu un veselbas prbauu datus darba devjs glab 40 gadus pc pdjs zinms nodarbint saskares ar miskajm vielm un miskajiem produktiem, pc tam tos nodod arhv.

    Ja uzmums tiek likvidts, minto sarakstu un mintos veselbas prbauu datus glab saska ar prasbm, kas noteiktas normatvajos aktos par arhva dokumentu glabanu.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja darba veids un tehnisks iespjas to pieauj, darba devjs aizstj bstams misks vielas un bstamos miskos produktus ar miskajm vielm un miskajiem produktiem, kas konkrtajos darba apstkos nav bstami vai ir mazk bstami nodarbinto drobai un veselbai.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Ja tiek atklts risks nodarbinto drobai un veselbai, darba devjs novr o risku vai, ja tas, emot vr konkrt darba specifiku, nav iespjams, risku samazina, veicot dus paskumus:

    - apgd darba vietu ar attiecgu aprkojumu, k ar nodroina tdu darba organizciju, tehniskos pamienus un tehnoloiskos procesus, kas nerada risku nodarbinto drobai un veselbai;

    - nodroina tehnoloisko iekrtu, darba vietu un aprkojuma regulru apkopi;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- norkojot nodarbinto darb ar miskajm vielm un miskajiem produktiem, em vr nodarbint profesionlo izgltbu, pieredzi, apmcbas un sagatavotbas lmeni darba aizsardzbas jom;

- ierobeo to nodarbinto skaitu, kuri strd ar miskajm vielm un miskajiem produktiem;

- novr nodarbinto saskari ar miskajm vielm un miskajiem produktiem vai ldz minimumam samazina to iedarbbas ilgumu un intensitti;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- nodroina, ka darba telps atrodas tikai konkrt darba veikanai nepiecieamais misko vielu un misko produktu daudzums;

- plnojot un organizjot darba procesu:

- nodroina misko vielu un misko produktu pareizu glabanu, emot vr to savietojambas, sprdzienbstambas un ugunsdrobas pabas;

- atdala misko vielu un misko produktu noliktavu no darba telpm un aprko to ar nosces ventilciju;

- novr misko vielu nopldi, bet, ja t notikusi, paredz tltjus paskumus nopldes seku likvidanai vai samazinanai;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- klasific un mar misks vielas un miskos produktus, k ar atkritumus, kas satur s vielas vai produktus, nodroina to drou un tru savkanu atbilstoi normatvajiem aktiem par misko vielu un misko produktu, k ar bstamo atkritumu klasificanu, maranu, iepakoanu, uzglabanu, prvadanu un utilizanu;

- attiecgi norobeo darba vietas un lieto normatvajos aktos par darba aizsardzbas prasbm drobas zmju lietoan noteikts drobas zmes un uzrakstus;

- izstrd rcbas paskumus iespjamm avrijas situcijm;

- nodarbinto atptai un sadzves vajadzbm iekrto atbilstoas telpas, kurs novrsts misko vielu un misko produktu radtais risks.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Riska novranas un samazinanas paskumus veic d secb:

    - misko vielu un misko produktu radt riska novrana vai maksimla samazinana darba viet, izveidojot atbilstou darba procesu un tehnisks uzraudzbas sistmu;

    - piemrota darba aprkojuma, tehnoloiju un materilu izmantoana un darba vides kontrole bstamo misko vielu izplatbas novranai vai samazinanai;

    - kolektvs aizsardzbas paskumu izvle un ievieana tiei pie riska avota (piemram, saska ar projektu un apriniem iekrtota visprj un, ja nepiecieams, vietj nosces ventilcija);


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • - individulo darba aizsardzbas paskumu, tai skait individulo aizsardzbas ldzeku izmantoana, ja misko vielu un misko produktu iedarbbu nevar novrst ar aj punkt mintajiem paskumiem.

  • - Ja konstatts, ka prsniegtas misko vielu aroda ekspozcijas robevrtbas (AER), darba devjs nekavjoties veic attiecgus darba aizsardzbas paskumus.

  • - Darba devjs, glabjot, prvietojot un atdalot nesadergas miskas vielas un miskus produktus, em vr konkrto misko vielu un misko produktu fiziklo, misko un toksisko pabu radto risku un veic dus tehniskus un organizatoriskus paskumus nodarbinto drobas un veselbas aizsardzbai:


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • uzliesmojom un miski nestabilm vielm vai to maisjumiem;

    - nodroina pirms paldzbas snieganu un citus paskumus, - novr viegli uzliesmojou vielu uzkranos vai miski nestabilu vielu (vielas, kas dadu rju faktoru ietekm savas pabas nesaglab ilgstoi) bstamu koncentrciju darba viet un darba vides gais;

    - nodroina ugunsdrobas un sprdziendrobas noteikumu ievroanu un nepieauj aizdegans avotu atraanos darba viets, kur tiek veiktas darbbas ar sprdzienbstamm miskajm vielm, miskajiem produktiem un viegli kas mazina kaitgo faktoru ietekmi uz nodarbinto veselbu un drobu, ja noticis ugunsgrks vai sprdziens, kas saistts ar ugunsnedrou vielu aizdeganos, vai mazina citas sekas, ko radjuas miski nestabilas vielas vai to maisjumi;

    - nodroina normatvo aktu ievroanu attiecb uz sprdzienbstam vid lietojamo iekrtu un aizsardzbas sistmu drobu.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • - Darba devjs nodroina misko vielu iepakojuma, konteineru un cauruvadu marjumu un drobas zmju izvietoanu darba viets un marjuma atbilstbu iepakojuma, konteinera vai cauruvada saturam atbilstoi normatvajiem aktiem par misko vielu un misko produktu klasificanas, maranas un iepakoanas krtbu un darba aizsardzbas prasbm drobas zmju lietoan.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Darba devjs saska ar riska novrtjumu izstrd paskumus, ko nodarbintie veic iespjamos nelaimes gadjumos vai avrijs darba viets, kur strd ar miskajm vielm un miskajiem produktiem un kuras ir pakautas avriju riskam, nosakot atbildgos darbiniekus un nordot krtbu, k ar iem darbiniekiem sazinties avrijas situcij, tai skait nordot atbildgo darbinieku un Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta telefona numurus, k ar nosakot avrijas gadjum paziojamo informciju.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Nodarbinto teortisko un praktisko apmcbu par pirms paldzbas snieganu un rcbu avrijas situcijs (piemram, ugunsgrks, misko vielu noplde) organiz ne retk k reizi gad, emot vr darba vietas specifiku un darb lietojamo misko vielu un misko produktu pabas.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Darba devjs nodroina nodarbintajiem un viu uzticbas personm darba specifikai atbilstou apmcbu un nepiecieamo informciju par attiecgajiem darba aizsardzbas paskumiem, lai katrs nodarbintais darba viet prastu aizsargt sevi un citus nodarbintos. Darba devjs nodroina rakstisku informciju:

    - par riska novrtjumu, ievrojot jebkuras prmaias darba viet, kas var maint riska novrtjuma datus;

    - par paskumiem riska novranai un samazinanai un par prmaim riska novrtjuma datos;


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

- par miskajm vielm un miskajiem produktiem darba viet, to koncentrciju darba vides gais, risku nodarbinto drobai un veselbai, k ar par misko vielu un misko produktu aroda ekspozcijas robevrtbm (AER);

- par drobas datu laps sniegto misko vielu un misko produktu raksturojumu saska ar misko vielu un misko produktu likumu;

- par rcbu un paskumiem avrijas situcijs.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Darba devjs nodroina to nodarbinto apmcbu, kuriem ir vai ir iespjama saskare ar miskajm vielm vai miskajiem produktiem:

    - pirms darba uzskanas;

    -regulri, ne retk k reizi gad;

    - atkrtoti, ja darba vid notikuas prmaias, kuras var ietekmt nodarbinto drobu un veselbu, saemta jauna informcija par misko vielu un misko produktu pabm vai konstatts, ka nodarbint zinanu lmenis ir nepietiekams.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • paus ierobeojumus un aizliegumus, kas attiecas uz darbbm ar atsevim bstamm miskajm vielm, reglament normatvie akti par bstamo misko vielu un bstamo misko produktu lietoanas un tirdzniecbas ierobeojumiem un aizliegumiem, izemot:

    - zintnisko ptjumu, testu un analu veikana;

    - misko vielu un misko produktu blakusproduktu vai raoanas atkritumu prstrde vai izncinana;

    - misko vielu un misko produktu k starpproduktu raoana un izmantoana vienot, neprtraukt proces.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Izmuma gadjumos darbbas ar atsevim bstamm miskajm vielm ir atautas, ja darba devjs pirms darbu uzskanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institcijs dus datus:

    - izmuma pamatojums;

    - aprini par lietojamo misko vielu un misko produktu daudzumu gad;

    - to darbbu (reakciju, procesu) apraksti, kurs tiek lietota attiecg misk viela vai miskais produkts;

    - paredzamais nodarbinto skaits;

    - tehniskie un citi paskumi, kas novr vai samazina risku nodarbinto drobai un veselbai.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Nodarbintajiem, kuriem darba viet iespjama saskare ar miskajm vielm vai miskajiem produktiem, veic obligts veselbas prbaudes saska ar normatvajiem aktiem par obligto veselbas prbauu veikanas krtbu.

    Ja nodarbintajam darba viet ir vai ir iespjama saskare ar miskajm vielm vai miskajiem produktiem, via veselbas prbauu rezulttiem (attiecgo dokumentu kopijm), ja nepiecieams, jbt pieejamiem kompetentam specilistam vai kompetentai institcijai un Valsts darba inspekcijai saska ar Darba aizsardzbas likumu.


Darba aizsardz bas pras bas saskar ar miskaj m viel m darba viet s

  • Nodarbintajam, kuram darba viet ir vai ir iespjama saskare ar miskajm vielm vai miskajiem produktiem, ir tiesbas iepazties ar veselbas prbauu rezulttiem, kas attiecas uz viu.


  • Login