Tehnoloģiskie risinājumi dalītas atkritumu apsaimniekošanas ieviešanā

1. Tehnoloģiskie risinājumi dalītas atkritumu apsaimniekošanas ieviešanā Rūta Bendere, Aldis Vidužs, LASA

2. Latvijas Vides politikas plāns • Ierobežot atkritumu rašanos un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, veicinot to pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu. • Ieviest reģionālu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. • Panākt, lai iespējami liela daļa atkritumu nonāk atpakaļ ekonomiskajā apritē. • Nodrošināt atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā. • Veicināt atkritumu apstrādi pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. • Veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās. • Informēt un izglītot iedzīvotājus un uzņēmējus par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.

3. Valsts plāna uzdevumiAtkritumu apsaimniekošanas plāns 2003.g. - 2012.g.

4. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām

5. Pārstrādāto vai noglabāto atkritumu daudzumi ( 2000.g.) Atkritumu apsaimniekošanas plāns 2003.g. - 2012.g.

6. Lekcijas virsraksts Atkritumu apsaimniekošanas prioritātes Atkritumu samazināšana Bīstamo atkritumu samazināšana Atkritumu otrreizēja izmantošana Atkritumu pārstrāde Atkritumu sadedzināšana ar enerģijas izmantošanu Atkritumu sadedzināšana Atkritumu noglabāšana Ieteicamākā rīcība Nevēlamākā rīcība

7. Atkritumu pārstrādes konkrēto veidu nosaka: • atkritumu sastāvs un to īpašības; • izmantojamo finansu līdzekļu apjoms; • pieejamie tehnoloģiskie un tehniskie resursi.

8. Atkritumu daudzums un sastāvs • Daudzdzīvokļu mājās Stopiņu pagastā dzīvo 68.8% iedzīvotāju, kuri rada 3818 m³ atkritumus gadā • Daudzdzīvokļu mājās Ķekavas pagastā dzīvo 71.9 % iedzīvotāju, kuri rada 9028 m³ atkritumus gadā

9. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas shēma

10. Iedzīvotāju informēšana • pašvaldības vēstule iedzīvotājiem • bukleti • maisiņi • raksti avīzēs • informatīvais stends • semināri • plakāti veikalos • pielikums avīzei “Poligons” • sižeti televīzijā

11. Austrijas pieredze • pie katras privātās savrupmājas ir konteiners bioloģiski sadalošiem atkritumiem • katrā daudzdzīvokļu māju konteineru laukumā izvietoti vairāki konteineri bioloģiski sadalošiem atkritumiem • izmanto gan konteinerus, gan papīra maisus • izmanto vieglas savākšanas automašīnas, kas mazina slodzi uz ceļiem

12. Bioloģiski sadalāmo atkritumu apsaimniekošanas shēma

13. Organisko bioloģiski pārstrādājamo atkritumu veidi

14. Secinājumi • Pie lieliem atkritumu apjomiem (> 25 000 t/gadā) finansiāli izdevīgāk ir veidot ar specialu tehniku aprīkotas komposta ražotnes; • Ierobežotam atkritumu daudzumam (< 25 000 t/gadā) – izdevīgāk veidot ražotnes ar vienkāršu apsaimniekošanas tehnoloģiju, neizmantojot speciālu kompostēšanas tehniku – piem. komposta kaudzes sajaukšanai izmantojot traktoru aprīkotu ar kausu. Līdz ar to pamatizmaksas šādām ražotnēm ir zemākas; • Lielākas ražotnes izdevīgi veidot pie lielākām apdzīvotām vietām ar blīvu apdzīvotību.

15. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas shēma Bīstamo atkritumu radītāji Iestādes un apkalpojošie uzņēmumi Iedzīvotāji Ražojošie uzņēmumi Bīstamo atkritumu savākšana BA savākšanas punkti BA specializētās savākšanas organizācijas BA savākšanas un uzglabāšanas stacija Sašķiroti atkritumi atbilstoši to pārstrādes / apglabāšanas prasībām Bīstamo atkritumu pārstrāde (bīstamības samazināšana, neitralizācija) BA bioloģiskā pārstrāde BA fizikāli – ķīmiskā pārstrāde BA termiskā pārstrāde Cietie atkritumi Notekūdeņi Pārstrādes procesu atkritumu izvietošana Poligons Notekūdeņu attīrīšana

16. Pašlaik Ziemeļvidzemes reģionā intensīvi attīstās atkritumu dalīta vākšanas sistēma. Pēc SIA “ZAAO” datiem škirotos atkritumus savāc 10 šķirošanas laukumos, kas novietoti reģiona pilsētās un ciemos, un šķirošanas punktos, kuru skaits ir 186.

17. Atkritumu apsaimniekošanas plānošana Latvijā kopumā un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā konkrēti tiek sadalīta 2 etapos: 1. etaps – atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no 2005. gada lidz 2013. gadam ieskaitot, 2. etaps - atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no 2014. gada lidz 2025. gadam ieskaitot.. Turpmāk izskatītas abas programmas, nosakot: to sastāvu, izpildes termiņus un atbildīgos izpildītājus, saistītās investīciju izmaksas. 8.1.

18. Kopumā ņemot, atkritumu dalītas vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 200 un vairāk iedzivotāji. Kopumā būtu jaizveido 284 un 183 šādi punkti attiecīgi pilsētās un lielākajos ciemos. Katrā no tiem jabūt atsevišķiem konteineriem papīra / kartona, plastmasu, stikla, metālu (ari dzērienu bundžiņas) un atlikušās atkritumu daļas savākšanai.

19. Vienlaicīgi reģiona pilsētās jāierīko laukumi dalīti savākto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem. Šādu punktu skaits – 9, un katrā no tiem tiks paredzēti 2 konteineri otrreizēji izmantojamo materiālu savākšanai: - 1,1 m3 konteiners stiklam, - 3,2 m3 konteiners pārējiem atšķirotajiem materiāliem.

20. Papildus augšminētajam, nepieciešams nodrošināt, pēc iespējas, lielākas iepakojuma atkritumu daļas savākšanu. Tāpēc reģionā tiek plānots izveidot 489 iepakojuma materiāla savākšanas punktus pie lielveikaliem. Šo punktu aprīkojums – analoģiski augšminētajiem 9 reģiona punktiem.

21. Atkritumu kompostešana • Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, sākotnēji Ziemeļvidzemes reģionā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmeram 1500 m3 atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku – dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). • Tiek paredzēts, ka sagatavota komposta apjomam ir japieaug no apmēram 5000 m3/gadā (2005. gada) lidz 5000 m3/gadā īstermiņa programmas beigu posmā (2013. gadā).

22. Bioreaktora izveide • Prognozēts, ka Ziemeļvidzemes reģionā laika posmā no 2005. gada līdz 2014. gadam apmēram 25% no atkritumiem veidos pārtikas atkritumi, var pieņemt, ka šajā laika posmā būs jāapsaimnieko ap 8-10 tūkst. t pārtikas atkritumu gadā, kas varētu tikt pārstrādāti bioreaktorā. • Bioreaktorā tiks pārstrādāts viss, ko nevar pārstrādāt reģionālo pilsētu kompostēšanas laukumos, t. sk. arī dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. • Bioreaktora izveide tiek paredzēta 2008. gadā.

23. Atkritumu škirošanas linijas jaudas attistiba • Plānota atkritumu šķirošanas līnijas jauda ir 10 tūkst. t/gadā. Tiek plānots, ka izšķiroto atkritumu apjomam ir japieaug no apmēram 1200 t 2005. gadā lidz 10000 t 2013. gadā.