Kultūras tūrisma produkta veidošanas principi.

1. Kultūras tūrisma produkta veidošanas principi. Bīriņu pils Projektu atbalsta INTERREG III B programma 12.12.2006

2. Prezentācijas saturs • Galvenās kultūras tūrisma tendences Eiropā; • Latvijas kultūras tūrisma produkts; • Kultūras tūrisma produktu tirgus analīze pēc UNESCO pētījuma; • Galvenās kultūras mantojuma tūrisma attīstības problēmas; • Ieteikumi.

3. Galvenās kultūras tūrisma attīstības tendences Eiropā • Globālās izmaiņas tūrisma struktūrā – pāreja no tradicionālām pludmales (Saule, Smiltis, Sekss, Sangrija) brīvdienām uz specifiskām kultūras un dabas tūrisma brīvdienām. • Pāreja no sintētiskiem uz autentiskiem produktiem – ceļotāji vēlas gūt autentisku (īstu) pieredzi un piedzīvojumu, nevis sintētiski radītu produktu. • Strauji pieaug īsie un nedēļas nogales ceļojumi - cilvēki vēlas ceļot biežāk, bet uz īsāku laiku, katrā ceļojumā piedaloties pēc iespējas vairāk aktivitātēs. • Pieaug jaunāku cilvēku interese par kultūras tūrismu - tie ir izglītoti, mobili individuālie ceļotāji, kas sagaida autentisku piedāvājumu un piedzīvojumus. • Pieaugošas rūpes par vides aizsardzību - ceļotāji pieprasa kultūras tūrisma produktu, kas balstīts uz ilgtspējīgu dabas un sociālās vides saglabāšanu. • Interneta attīstība - Internets ir viens no galvenajiem informācijas avotiem, kur ceļotāji iegūst informāciju par ceļojumu un galamērķi.

4. Tendences • Ceļošana vecākiem kopā ar bērniem ir kļuvusi par dominējošu tendenci tūrismā gan Latvijā, gan pasaulē. Uz to reaģē arī kultūras tūrisma produkta radītāji un izplatītāji, tūrisma operatori un citi pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot ģimenes biļetes, daudzveidīgas atlaižu sistēmas un citus piesaistīšanas veidus. • Kultūras inspirēti tūristi lielākoties apmeklē starptautiskas nozīmes vēsturiskos un kultūras centrus. Šīs grupas tūristi cenšas apmeklēt pēc iespējas vairāk atšķirīgas vietas, un viņus ir grūti motivēt atkārtotam apmeklējumam.

5. Latvijas kultūras tūrisma produkts • Mūsdienu kultūras norises: • Dziesmu un deju svētki; • Ziemassvētku, Jāņu u.c. tradicionālo svētku svinēšana; • Pilsētu svētki, Opermūzikas svētki, festivāli u.c. • Koncerti, izstādes, muzeji u.c. • Kultūrvēsturiskais mantojums: • Aglonas bazilika; • Rundāles pils muzejs; • Cēsu viduslaiku pils un vecpilsēta; • Kuldīgas vecpilsēta; • Citi mantojuma objekti – baznīcas, pilis un muižas. • Rīga – UNESCO pasaules mantojuma saraksts

6. Kultūras tūrisma produktu tirgus analīze pēc UNESCO pētījuma Pasaules tūrisma organizācija (WTO) ir izvērtējusi, ka 37% tūrisma braucienos ir kultūras elementa klātbūtne un pieauguma koeficients ik gadu sasniedz 15%.UNESCO pētījumā par kultūras tūrismu Baltijas valstīs tiek izdalītas divas galvenās kultūras tūristu grupas.

7. Galvenās kultūras mantojuma tūrisma attīstības problēmas

8. Galvenās kultūras mantojuma tūrisma attīstības problēmas • Nepietiekamās zināšanas par kultūras tūrisma produktu noieta tirgiem; • Finanšu trūkums jaunu tirgu izpētei un apgūšanai; • Finanšu trūkums kultūras mantojuma apsaimniekotājiem un īpašniekiem, objektu un jaunu produktu attīstīšanai; • Sinerģijas trūkums starp uzņēmējiem, lai kopīgi veiktu jaunu tirgu izpētes, materiālu izdošanu un piedāvātu pakalpojumus; • Produktu standartizācija; • Nepietiekams jaunu interesantu un kvalitatīvu suvenīru piedāvājums, šobrīd vērojama suvenīru standartizācija – nacionālās rotas lietas, dzintars, u.tml. • Jaunu interesantu papildus produktu trūkums, kas pievienotu vērtību un paaugstinātu kultūras tūrismā iesaistīto objektu peļņu (teatralizēti uzvedumi, nacionālie ēdieni u.tml.) • Samērā liela konkurence viendabīgajā kultūras tūrisma produktu tirgū, nenotiek uzņēmumu specializācija; • Mūsdienu mēdiju izmantošana kultūras tūrisma produkta piedāvāšanai; • Samērā izteikta sezonalitāte kultūras tūrisma produktiem;

9. Ieteikumi • Specializācija – dod iespēju atšķirties no konkurentiem un piedāvāt augstākas kvalitātes produktu. • Savstarpējā sadarbība – necensties darīt visu pašiem, bet veidot kompleksus produktus (vienā objektā tiek nodrošināta aktivitāte, nākamā ēdināšana, citā naktsmītne);; • Izmantot mūsdienu mēdiju un tehnoloģiju iespējas, ne tikai mājas lapu veidā (piemēram GPS, interaktīvus stendus u.t.t.); • Saprast, ka internets ari nav bezizmēra un būtu jādomā par informācijas apjomu internetā un veidu kā tas ir pasniegts; • Radīt īpašus un interesantus suvenīrus, • Uzlabot esošo kultūras tūrisma produktu kvalitāti un sadarbojoties ar citiem tūrisma uzņēmumiem un veidot jaunus nebijušus produktus (galvenais censties izvairīties no standartizēšanas). • Censties ekspozīcijas un kultūras tūrisma produktus pasniegt arī jauniešiem saprotamā un atraktīvā veidā;

10. Ieteikumi • Veikt tirgus izpētes un saprast, kas ir katra konkrētā produkta mērķauditorija un kā šo auditoriju, jeb tirgu sasniegt; • Specifisku, mērķauditorijai atbilstošu, produktu veidošana • Sadarboties ar valsts (TAVA) un publiskā sektora organizācijām (LPMA) sadarboties mārketinga aktivitāšu īstenošanā; • Finanšu piesaistei izmantot gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan privāto investoru līdzekļus, gan banku kredītus, bet pie viena atcerēties, ka jebkuram produktam, kurā tiek investēti līdzekļi ar laiku ir jāspēj nest atdeve (peļņa). • Risināt sezonalitātes problēmas: • Apvienot vasaras mēnešu piedāvājumu ar īpašu piedāvājumu bērniem; • Plecu mēnešu produktu veidot nedaudz specifiskāku, to apvienojot ar amatniecības, gastronomijas aktivitātēm. • Veidot produktu, kas ir autentisks un rada īpašu piedzīvojuma sajūtu; • Veidojot produktu uzsvērt tā un galamērķa drošību, informēt viesus, ne tikai ar pieejamajiem pakalpojumiem, bet arī to cenām.

11. Ieteikumi • Radīt sajūtu viesiem, ka viņi ir gaidīti un ka produkti un pakalpojumi, kas ir pieejami katrā konkrētajā objektā ir radīti tieši viņiem un ir izmantojami nevis aplūkojami no attāluma. • Atcerēties, ka ne visi kultūras tūristi ir vēstures un mākslas zinātnieki un nelikt tiem justies dumjiem, sniedzot ļoti specifisku informāciju; • Un noteikti smaidīt, pat ja nav dzīves foršākā diena 

12. Paldies par uzmanību! Jūsu jautājumi.

13. Kontakti SIA “One Baltics” Stabu ielā 30-34; Rīgā. Tel.: (+371) 7298946 Fax: (+371) 7298947 Mob.: (+371) 26468611 E-pasts:  info@onebaltics.lv

14. www.onebaltics.lv