Akvakultūras un iekšējo ūdeņu pārvaldības vieta zivsaimniecības nozares stratēģijā

1. Akvakultūras un iekšējo ūdeņu pārvaldības vieta zivsaimniecības nozares stratēģijā PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

2. ES Kopējās zivsaimniecības politikas tvērums Kopējā zivsaimniecības politika ietver ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, akvakultūru, zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību dalībvalstu teritorijā un Eiropas Kopienas ūdeņos, kā arī darbības uz Kopienas zvejas kuģiem vai dalībvalstu valstspiederīgo aktivitātes šajās jomās. /Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku./  PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

3. Akvakultūras vieta Kopējā zivsaimniecības politikā • Samazinoties dabiskajiem zivju resursiem, akvakultūras loma kļūst arvien svarīgāka kā alternatīvs zivju ieguves avots un arī iespēja atjaunot dabiskos resursus, ko regulāri atzīmē gan FAO, gan Eiropas Kopienas dokumentos; • 2002. gadā ES apstiprināta „Stratēģija Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai”; • 2008. gada beigās aktualizē sarunu par stratēģijas mērķiem, jo pēc ražošanas un tirdzniecības datiem Eiropas Kopienā novēroja stagnāciju šajā sektorā; • 2009. gada jūnijā apstiprināti ES Padomes secinājumi, kuros minētas galvenās problēmas, ar ko saskaras sektors un virzieni sektora attīstībai nākotnē; • KZP reformas ietvaros uzsvērta nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību akvakultūras vajadzībām (drošas zivju barības izstrāde, slimību apkarošana, sertifikācija, kormorānu problēmas risināšana u.c.). PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

4. Iekšējo ūdeņu zveja Kopējā zivsaimniecības politikā • Iekšējo ūdeņu resursu izmantošanas detalizēta regulēšana KZP ietvaros nav paredzēta, izņemot vērtīgo diadromo un katadromo zivju sugu zveju (laši, zuši); • Dalībvalstu iekšējos ūdeņos realizētajiem pārvaldības instrumentiem ir jāatbilst KZP noteiktajiem zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un saglabāšanas principiem; • KZP reformas ietvaros pagaidām netiek plānota iekšējo ūdeņu zivju resursu pakļaušana kopējai regulācijai. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

5. Latvijas zivsaimniecības politikas tvērums • Latvijas zivsaimniecības politikā vienlīdzīgi izvērtēti un aptverti visi nozarē darbojošies sektori- zvejniecība, zivju apstrāde, zivju tirdzniecība un akvakultūra; • Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā noteikts zivsaimniecības nozares attīstības mērķis: Zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

6. Akvakultūras attīstības virzieni Latvijā (1) • Latvijā akvakultūras attīstības jautājumi skar divus būtiskākos darbības virzienus: - valsts kompetencē esošo resursu ilgtspējas nodrošināšanu, ar to saprotot atražošanas pasākumus, kuri rādītāju un mērķu izteiksmē ir noteikti “Zivju resursu atražošanas valsts programmā”. - uzņēmējdarbības attīstību jeb preču zivju ražošanu. Šīs jomas attīstības mērķis ir iekļauts “Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā” un paredz- Augstas pievienotās vērtības un kvalitātes tirgū pieprasītus produktus ražojošu akvakultūras uzņēmumu attīstību. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

7. Akvakultūras attīstības virzieni Latvijā (2) Akvakultūras ilgtspējīgas attīstības un vadības stratēģijā Latvijā, kura izstrādāta FAO atbalstītā projekta ietvaros, akvakultūrai noteikti sīkāki sasniedzamie mērķi līdz 2015. gadam: • Sniegt pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecībā un palielināt augstas kvalitātes ūdens vidē audzētu produktu pieejamību vietējam un eksporta tirgum; • Uzlabot Latvijas lauku iedzīvotāju labklājību, palielinot akvakultūras ieguldījumu dažādu vietēju ekonomisko un sociālo ieguvumu radīšanā; • Uzlabot akvakultūras uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju ar produktu veidu dažādošanu atbilstoši tirgus pieprasījumam; • Palielināt akvakultūras sektora ieguldījumu zivju resursu atražošanā, lai kompensētu cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā tiem nodarītos zaudējumus; • Palielināt dabīgo ūdens resursu efektīvu izmantošanu akvakultūrā. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

8. Iekšējo ūdeņu zivju resursu izmantošanas attīstība Latvijā • Iekšējo ūdeņu zivju resursu apsaimniekošanā izmantošanas intensitātes un pārvaldības metodēm atšķirīgi virzieni: rūpnieciskā zveja un makšķerēšana; • Rūpnieciskajai zvejai tāpat kā akvakultūrai par mērķi ir izvirzīta augstas pievienotās vērtības un kvalitātes tirgū pieprasītu produktu ražošana, kā arī saistīto pakalpojumu attīstība. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

9. Valsts un ES atbalsts akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejas pārvaldībai Eiropas zivsaimniecības fonda atbalsts minētajās jomās tiek realizēts: • 2. prioritārā virziena “Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings” ietvaros. Galvenie atbalstāmie pasākumi: investīcijas akvakultūras uzņēmumos, ūdens vides pasākumi, akvakultūras dzīvnieku slimību ierobežošana, zveja iekšējos ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings; • 2. prioritārā virziena ietvaros tiek nodrošināti arī platībmaksājumi par akvakultūrā izmantoto dīķu vidi saudzējošu apsaimniekošanu (Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.321 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem“). • 3. prioritārā virziena “Kopējās ieinteresētības pasākumi” ietvaros. Galvenie atbalstāmie pasākumi, kas saistīti ar akvakultūru un iekšējo ūdeņu zveju: kopīgas rīcības pasākumi, ūdens floras un faunas aizsardzībai, jaunu noieta tirgu sekmēšanai un reklāmas kampaņām. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

10. Valsts un ES atbalsts akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejas pārvaldībai Valsts atbalsts: • Zivju fonda ietvaros tiek finansēti projekti ar mērķi zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij. Tāpat no fonda tiek atbalstīti arī zivju resursu pētījumi iekšējos ūdeņos; • Valsts kredītgarantijas saskaņā ar Ministru kabineta 28.07.06 noteikumiem Nr. 569 “Par Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam” ir pieejams arī akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejas uzņēmumiem. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

11. Akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejniecības valsts pārvaldība • Zemkopības ministrija nodrošina zivsaimniecības politikas īstenošanu un ieviešanu, sektora attīstības stratēģijas izstrādi un realizēšanu, zivju resursu izmantošanas pārvaldīšanu iekšējos, teritoriālajos un Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos; • Valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” ir atbildīgs par zivju resursu un akvakultūras pētījumiem un datu vākšanu zivsaimniecības nozarē. Institūta sastāvā iekļautās valsts zivju audzētavas nodrošina Zivju resursu atražošanas valsts programmas realizāciju, Daugavas baseinā un citos ūdeņos izlaižot vērtīgo zivju mazuļus; PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

12. Akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejniecības valsts pārvaldība • Pārtikas un veterinārais dienests reģistrē akvakultūras uzņēmumus un nodrošina to veterināro uzraudzību, kā arī veic tirgū realizējamo zivju pārtikas aprites kontroli; • Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde nodrošina zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontroli; • Lauku atbalsta dienests administrē nacionālos un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta līdzekļus zivsaimniecības, tai skaitā akvakultūras un zvejas iekšējos ūdeņos pasākumiem. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

13. Politikas attīstības turpmākais redzējums • Censties ES līmenī uzsvērt un pārstāvēt Latvijas iekšējo ūdeņu akvakultūrā esošās problēmas, lai rastu tām atbilstošu un līdzsvarotu risinājumu; • Veicināt akvakultūras sektora kā nozīmīga, pastāvīga un perspektīva zivsaimniecības nozares un tautsaimniecības virziena attīstību, pilnveidojot tiesību aktus, kā arī izstrādājot nepieciešamos plānošanas dokumentus; • Nodrošināt zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību, rodot vidusceļu starp pieejamajiem zivju resursiem, un to izmantotājiem (zveja, makšķerēšana), kā arī veicinot uzņēmējdarbības attīstību šajā jomā. PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

14. Paldies par uzmanību! PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.