Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences

1. Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences

2. Prezentācijas saturs • Pētījuma tehniskā informācija • Pētījuma galvenie secinājumi • Pētījuma rezultāti policentriskuma aspektā

3. Pētījuma tehniskā informācija (I) Pētījuma ietvaros tika veikts: • Ārvalstu pieredzes apkopojums: • Par pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības mērījumiem • Par policentriskās attīstības modeļiem • Par policentriskuma ieviešanas praksi • Par Eiropas lielo pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijām

4. Pētījuma tehniskā informācija (II) Pētījuma ietvaros tika veikts: • Statistikas datu un citas informācijas apkopojums: • Tika apkopoti pēc iespējas visi pilsētu attīstību dažādos aspektos raksturojoši dati no Centrālās statistikas pārvaldes • Papildus tika pieprasīta informācija citām institūcijām – LR IZM, LR IeM, CSDD u.c. • Tika veikta sekundārā datu analīze LR LM veiktajiem Darba tirgus pētījumu datu masīviem, kā arī Tautas attīstības pārskata izstrādes gaitā veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem

5. Pētījuma tehniskā informācija (III) Pētījuma ietvaros tika veikts: • Papildus informācijas ievākšana: • Tika izstrādāta un veikta iedzīvotāju aptauja, aptaujājot visu izlasē iekļauto pilsētu iedzīvotājus (N=1500) • Tika izstrādāts un realizēts pašvaldību apsekojums, kurā tika noskaidroti gan statistiski rādītāji, gan arī pašvaldību viedoklis par dzīves kvalitātes situāciju pilsētā, pilsētas attīstības iespējām u.c.

6. Pētījuma tehniskā informācija (IV) Pētījuma ietvaros tika veikts: • Kabineta pētījums: • Par pilsētu izstrādātajiem attīstības dokumentiem (programmām, stratēģijām), analizējot, cik plaši tās skata attīstību, cik konkrēti definē veicamos darbus u.c. • Par pilsētu pašvaldību definētajām pilsētu SVID analīzēm, lai identificētu galvenos draudus un iespējas pilsētās pēc to pašu viedokļa

7. Pētījuma tehniskā informācija (V) Balstoties visā iegūtajā informācijā un datos, tika veikta Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības analīze sekojošos aspektos: • Dzīves kvalitāte • Ekonomiskā aktivitāte • Cilvēkresursi un radošums • Atvērtība • Administratīvā kapacitāte • Ekoloģiskā pēda

8. Kas raksturo Latvijas pilsētas? Apmierinātība ar pilsētu ir daudz augstāka kā apmierinātība ar dzīves kvalitāti!

9. Latvijas pilsētām raksturīga pilsētu iedzīvotāju iespēju ierobežotība galvenokārt divos aspektos: • PIEEJAMĀS DARBA IESPĒJAS • IESPĒJAS IETEKMĒT PILSĒTAI AKTUĀLU JAUTĀJUMU RISINĀŠANU Tāpat aktuāla ir iespēju ierobežotība BRĪVĀ LAIKA PAVADĪŠANĀ un PAPILDUS IZGLĪTĪBAS, ZINĀŠANU, KOMPETENČU IEGUVĒ Pilsētas, kuras visbiežāk tiek nosauktas kā vēlamās dzīvesvietas

10. Savu VESELĪBAS STĀVOKLI lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju NEVĒRTĒ KĀ LABU! Pētījuma dati arī liecina, ka veselības aprūpes pieejamību iedzīvotāji vērtē kā nepietiekamu, vienlaikus norādot, ka galvenie šķēršļi rūpēm par savu veselību ir līdzekļu trūkums. Veselības aprūpes negatīvie vērtējumi ievērojami pazemina kopējo dzīves kvalitātes līmeni pilsētās.

11. Pilsētu iedzīvotājiem raksturīgs ļoti zems tolerances līmenis – vairāk kā puse pilsētu iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem, homoseksuāļiem, arī musulmaņiem. Augsta ir arī neiecietība pret viesstrādniekiem un citas rases cilvēkiem. Novērojams, ka tolerance pret dažādu grupu pārstāvjiem izteikti augstāka ir tieši mazākās pilsētās.

12. *2005./2006.gads Kopumā aptuveni 2% pilsētu iedzīvotāji darba tirgū ir izjutuši diskrimināciju attiecībā pret sevi – visbiežāk saistībā ar vecumu (īpaši Latgalē) un veselības stāvokli. Atsevišķās pilsētās – Valka, Ventspils, Kuldīga – biežāk kā citās iedzīvotāji darba tirgū jutušies diskriminēti arī etniskās piederības dēļ.

13. - Rīgā ir 58,1% no radošās šķiras - Pēc koncentrācijas, Latvijā nav izteikti radošu pilsētu - Ir pilsētas, kurās ir skaitliski salīdzinoši ievērojami vairāk radošās šķiras, tomēr to koncentrācija ir samērā vienlīdzīga

14. Rīga ir Latvijas radošā metropole, jo īpaši tehnoloģiju un talantu ziņā • Arī Pierīgas pilsētas ir radošas • Līdzīgi ir arī Lielbritānijā, kurā arī dominē viena lielpilsēta (Londona) un plašs reģions ap to (Latvijas gadījumā – Pierīgas reģions) • Citas pilsētas īpaši neizceļas (arī tās, kurās ir augstskolas)

15. Ekonomiski pilsētu attīstību raksturo ļoti izteikta koncentrācija Rīgā: • No Latvijas IKP Rīga devusi vairāk kā 50% (pie tam laikā no 1997.-2005.gadam Rīgas īpatsvars pieaudzis no 49% līdz 57%) • Uzņēmumu skaits Rīgā ir izteikti lielāks kā citās pilsētās • Pie tam – no TOP500 uzņēmumiem pēc apgrozījuma absolūtais vairākums (369) atrodas Rīgā

16. 1997.g. Arī tirgus potenciāla (TP) aprēķini rāda, ka Rīga ekonomiski dominē pār citām Latvijas pilsētām, pie tam Rīgai ne tikai ir ievērojami augstāks TP kā citām pilsētām, bet tā arī ievērojami ietekmē citu pilsētu TP – jo tālāk pilsēta atrodas no Rīgas, jo mazāks ir tās TP. Zīmīgi, ka neviena no pārējām pilsētām pat neparādās kā alternatīvs ekonomiskās aktivitātes centrs reģionos. Tirgus potenciāls aprēķināts, izmantojot datus par reālo iekšzemes kopproduktu un attālumus starp pilsētām kilometros. 2001.g. Ja salīdzina Latvijas pilsētu tirgus potenciālu 1997.gadā un 2001.gadā, tad redzams, ka ekonomiskās darbības koncentrācija Latvijā ir tikai pieaugusi– ja 1997.gadā Rīgas TP ir salīdzināms ar Rīgas rajona pilsētu TP, kā arī Liepāja un Daugavpils parādās kā potenciālie reģionālie centri, tad jau 2001.gadā Rīga pilnībā dominē un nosaka citu pilsētu TP.

17. Eksporta apjoma sadalījums pa pilsētām un rajoniem 2006. gadā (milj. eiro) Rajonu līmenī kā eksportējošo uzņēmumu centri izdalāmas Liepāja, Daugavpils, Valmiera, Jelgava un Ventspils, kuru eksporta apjomi bija ievērojami lielāki, salīdzinot ar citām pilsētām un rajoniem. Savukārt Ogres, Dobeles, Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes un arī Jaunjelgavas eksporta apjomi, lai gan nav būtiski valsts līmenī, tomēr izceļas uz to pārstāvēto rajonu vai citu tuvāko pilsētu fona. Reģionu līmenī bez Rīgas izcelt var vienīgi Liepāju un Daugavpili. Savukārt Jelgava un Valmiera, kuras pēc eksporta apjomiem ieņēma vadošās pozīcijas attiecīgi Zemgalē un Vidzemē, pēc eksportējošo uzņēmumu skaita būtiski neatšķiras no apkārtējām pilsētām un rajoniem. Arī eksporta aspektā novērojama izteikta koncentrācija Rīgā. Eksportējošo uzņēmumu sadalījums pa pilsētām un rajoniem 2006. gadā

18. Lielākās daļas pētījumā analizēto pilsētu ekoloģiskās pēdas nospiedums ir ievērojami lielāks par Latvijas vidējo ekoloģisko pēdu. Latvijas un tās pilsētu iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ievērojami pārsniedz globāli pieejamo ekoloģiskās pēdas daļu, kas, sadalot visu pasaules bioloģiski produktīvo teritoriju ar pasaules iedzīvotāju skaitu, sastāda 1,9 gha uz vienu iedzīvotāju. Tas nozīmē, ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu (patērētu tik daudz resursus un radītu tik daudz emisiju) tā kā vidēji Latvijā, būtu nepieciešamas 2 planētas zeme. Savukārt, ja visi dzīvotu tā kā Liepājā, Ventspilī vai Rīgā, būtu nepieciešamas 2,6 planētas Zeme, visu vajadzību nodrošināšanai.

19. Pilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu ir visai zemā līmenī – tikai dažās pilsētās apmierināti ar pilsētas domes darbu bijuši vairāk kā puse iedzīvotāju, kamēr atsevišķās pilsētās apmierinātība ir kritiski zema – Rīgā 8%, Jūrmalā 10%, Rēzeknē 12%.

20. Pašvaldības kopumā ir visai pasīvas attiecībā uz dažādu mērķa grupu viedokļu apzināšanu – visas atzīst, ka regulāri informē masu mediju par savu darbu, regulāri rīko deputātu pieņemšanas un atklātās domes, komiteju sēdes, tai pat laikā atklātās diskusijas vai sabiedriskās domas aptaujas tiek rīkotas tikai “reizēm” vai pat “reti”.

21. Analizējot pilsētu attīstības plānus, stratēģijas u.c. dokumentus, nākas secināt, ka: • attīstības plāni visbiežāk ir nekonkrēti, bez skaidras nākotnes vīzijas; • lielākā daļa attīstības plānu ir izstrādāti “pie galda” – izstrādes gaitā nav rīkotas ne iedzīvotāju, ne uzņēmēji, ne citu mērķa grupu viedokļu apzināšanas, diskusijas par attīstības plānošanu u.tml.; • attīstības plāni visbiežāk ir lokalizēti tikai konkrētās pilsētas ietvaros – veidojot attīstības plānus, nav analizēta blakus esošo pilsētu un teritoriju attīstības problemātika, līdz ar to bieži vien blakus esošas pilsētas norāda pretējas attīstības tendences vai tieši otrādi – vienādu specializāciju; • ne visās pilsētās ir veikts pilsētas SVID izvērtējums, sekojoši attīstības plāniem nav vēsturiska un esošās situācijas pamatojuma.

22. Policentriskas attīstībasmodeļi

23. Vairāki attīstības centri Rīgai ir iespējas, tomēr tā nav Eiropas lielpilsēta • Rīga ir kā Krakova, Turku, Korka, Viļņa un Tallina • Rīgai joprojām trūkst kritiskās radošu cilvēku masas un starptautisku investīciju masas, lai tā būtu Eiropas nozīmes centrs • Rīgai ir vislielākās specializācijas iespējas, tomēr tās netiek izmantotas. Rīgai ir jāizšķiras, vai tā būs ražošanas vai ideju radīšanas centrs (iespējas būt ideju pilsētai) Rīgai lielā mērā ir pakārtota Latvijas ekonomika: • Jo tālāk atrodas pilsētas no Rīgas, jo mazāks ir to tirgus potenciāls • Tehnoloģiju un zinātnes centrs (83% - zinātniskās institūcijas, 83% - augsto tehnoloģiju uzņēmumi), kā arī ekonomikas, radošuma un eksporta centrs • Pierīgas reģiona pilsētu attīstību lielā mērā ietekmē Rīgas attīstība

24. Vairāki attīstības centri Ir arī citi attīstības centri, tomēr tiem nav liela ietekme • Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Valmiera • To ietekme gan nesniedzas būtiski ārpus pilsētu robežām • Resursu koncentrācijas ziņā tās nav salīdzināmas ar Rīgu, tām pietrūkst attīstībai nepieciešamā kritiskā masa Attīstības iespējas: pievilcīga vide un laba transporta sistēma • koncentrēties uz cilvēkiem pievilcīgas dzīves vides radīšanu un institucionālas vides uzlabošanu un koncentrēt lielākus resursus attīstības centros • specializācija - savādāk nesasniegs būtisku kritisko masu • laba transporta sistēma, lai savienotu centrus ar to perifērijā esošajām pilsētām

25. Pilsētu sadarbības tīkli Rīgas starptautiskā attīstība ir visas Latvijas dzinējspēks • Jāsadarbojas ar kādu no Eiropas pentagona pilsētām (Londona – Parīze – Milāna – Minhene – Hamburga), kā arī Baltijas jūras reģionālo centru • Rīgu ir jāiekļauj Latvijas pilsētu tīklojumā. Pilsētu sadarbībai ir jāstiprina pilsētu un jo īpaši Rīgas starptautiskās pozīcijas Pilsētu sadarbības tīkli • Latvijas pilsētas nav funkcionāli specializējušās • Pilsētu profilos nav manāmi būtiski sadarbības tīkli • Ikdienā tīklojumi eksistē - 38,6% dažādu pilsētu iedzīvotāji strādā, 39,4% - mācās ārpus teritorijas, kurā dzīvo

26. Pilsētu sadarbības tīkli Attīstības iespējas. Mēs esam par mazu, lai nesadarbotos: • Kritiskā masa ir jārada nevis no resursu koncentrācijas, bet gan savienojot dažādu pilsētu resursus ar transporta un informācijas tehnoloģijas infrastruktūru • Pilsētām ir jāsadarbojas, jāpapildina vienai otra un jācenšas nedublēt dažādas funkcijas • Satīklot lielās pilsētas ar augstākajiem radošuma, ekonomikas un eksporta rādītājiem • Ne tikai Rīgai, bet arī citām pilsētām ir jābūt uz āru vērstām. Piemēram, Liepājai vajadzētu stiprināt saites ar tai tuvākām Lietuvas pilsētām, bet Valmierai ar Igaunijas pilsētām • Jāveido lauku – pilsētu sadarbība • Iespējams jāatbalsta nevis atsevišķu pilsētu, bet gan tikai pilsētu sadarbības projekti

27. Paldies!