Dr marija golubeva sabiedrisk s politikas centrs providus
This presentation is the property of its rightful owner.
Sponsored Links
1 / 29

Dr. Marija Golubeva Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS PowerPoint PPT Presentation


  • 68 Views
  • Uploaded on
  • Presentation posted in: General

P edagogu profesionālās pilnveides aspekti un vajadzības Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ietvaros. Dr. Marija Golubeva Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Apkopojuma mērķi.

Download Presentation

Dr. Marija Golubeva Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Presentation Transcript


Dr marija golubeva sabiedrisk s politikas centrs providus

Pedagogu profesionālās pilnveides aspekti un vajadzības Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide”ietvaros

Dr. Marija Golubeva

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS


Apkopojuma m r i

Apkopojuma mērķi

  • Izejot no pētījumos apkopotajiem skolotāju, skolu administrāciju, izglītības pārvalžu pārstāvju, skolēnu, vecāku, ekspertu viedokļiem un citu valstu pieredzes, izcelt tos secinājumus/ ieteikumus, kas definē jomas, kur ir nepieciešami uzlabojumi

  • Piedāvāt kompleksu skatījumu uz problēmām; papildināt ieteikumus, izejot no kompleksa skatījuma


P t jumi

Pētījumi

  • Prasības pedagogu profesionālās pilnveides programmu saturam, kā arī pedagogu tālākizglītības un skolu vajadzību apzināšana (SIA Dorus)

  • Pedagogam nepieciešamās profesionālās kompetences (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs)

  • Pedagogu tālākizglītības organizēšanas un pārraudzības sistēmas Latvijā un Eiropas Savienības valstīs (Baltijas Sociālo zinātņu institūts)

  • Pedagogu profesionālās karjeras attīstība ES valstīs un Latvijā (BSZI)

  • Pētījums par pedagogu profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt dažādu mērķauditoriju skatījumā (SIA Invite)


Profesion l s pilnveides vajadz bas kas b tu j uzlabo

Profesionālās pilnveides vajadzības: kas būtu jāuzlabo?

  • Skolu administrācijas: “pietrūkst zināšanu par skolēnu motivācijas attīstīšanu, vajag apgūt saskarsmes prakses, vajag apgūt interaktīvās metodes un IT, bet arī prasmi risināt konfliktus.’’

  • Pedagogi vēlas apgūt dažādus ‘saskarsmes’, ‘psiholoģijas’, ‘audzināšanas’, ‘motivēšanas’ aspektus, kā arī IT un individuālu pieeju skolēniem.

  • Vecāki uzskata, ka pedagogiem pietrūkst prasmju motivēt mācīties, attīstīt mācīties prasmes, atbalstīt bērnus ar grūtībām programmas apguvē un “atbalstīt krīzes situācijās”.

    (Dorus 2007)


Profesion l s pilnveides vajadz bas kas b tu j uzlabo1

Profesionālās pilnveides vajadzības: kas būtu jāuzlabo?

  • Skolēni norāda uz to, ka:

    • mācību process ir orientēts uz eksāmeniem;

    • mācību stundas ir neinteresantas;

    • mācību viela tiek pasniegta sarežģīti: nav saprotama jēga un kopsakarības;

    • ir par maz praktiskās darbošanās, daudz jāpieraksta;

    • tiek pielietotas vienveidīgas mācību metodes, netiek rosināta domāšana, analītika, domu apmaiņa;

    • sagaida no skolotājiem individuālu pieeju, pielietojamas zināšanas un sadarbību (nevis dominēšanu).


Profesion l s pilnveides vajadz bas konsenss par saturisk m priorit t m

Profesionālās pilnveides vajadzības: konsenss par saturiskām prioritātēm

  • Saskarsme ar skolēniem (tai skaitā krīžu, konfliktu gadījumos)

  • Skolēnu motivēšana

  • Metodes, kas palīdz mācīt interaktīvi un kas ir orientētas uz praktisku zināšanu apguvi

  • ‘Mūsdienīgas’ pieejas un tehnoloģijas (tai skaitā IT).


Dr marija golubeva sabiedrisk s politikas centrs providus

  • Izņemot IT, visas šeit pieminētās prasmes ir soft skills, kuru apguve, atšķirībā no ‘cietām’ zināšanām, nav iespējama tīras teorijas līmenī. Pēc būtības runa ir par domāšanas un rīcības paradigmu maiņu – tātad, nevis kursiem, bet treniņiem.

  • Dažas no šīm prasmēm var apgūt kopā, iesaistoties visam skolas kolektīvam .


Nepiecie ams izvair ties no vienk r otas pedago isku risin jumu izpratnes

Nepieciešams izvairīties no vienkāršotas pedagoģisku risinājumuizpratnes

Pētījums iesaka kursos pasniegt (SIA Dorus 2007.g.):

  • “metodes disciplīnas nodrošināšanai klasē”;

  • “metodes skolēnu mācīties prasmju attīstīšanai un praktiskā skatījuma attīstīšanai”;

  • “metodes intereses radīšanai skolēnos par mācību priekšmetu”;

    Šīs nevar būt patstāvīgas metodes, bet gan rezultāti no veiksmīgi organizēta mācību procesa, interaktīvo metožu pielietošanas, individuālās pieejas katram skolēnam, uz praksi orientētās zināšanu apguves, skolēnu iedrošināšanas, kas audzina atbildības sajūtu.


Tom r vai pa i skolot ji un vad t ji ir motiv ti p rmai m

Tomēr: vai paši skolotāji un vadītāji ir motivēti pārmaiņām?

  • Skolotāji sūdzas par pārslodzi, laika trūkumu, bet ne par prasmju trūkumu.

  • Par šķēršļiem skolotāja kompetences pielietošanai skolā tiek nosaukti tādi faktori kā neadekvāta, pārāk zema darba samaksa; laikietilpīgs darbs ar dokumentu rakstīšanu, formēšanu un kārtošanu, un neatsaucīgs kolektīvs. (SKDS, 2007)


Pedagogi un skolu administr cija neuzskata ka tal kizgl t bas pied v jums b tu neapmierino s

Pedagogi un skolu administrācija neuzskata, ka talākizglītības piedāvājums būtu neapmierinošs

  • 55% skolotāju vērtē kursu piedāvājumu, kā atbilstošu un pārsvarā atbilstošu viņu vajadzībām. 73% administrāciju pārstāvju uzskata, ka kursu piedāvājums pārsvarā atbilst pedagogu vajadzībām.

    (Dorus 2007)


Kas trauc m c t lab k

Kas traucē mācīt labāk?

  • Pedagogi – nav materiālu, līdzekļu (līmes, plēves utt.), noslogotas mācību programmas, laiks, slodze.

  • Skolu administrācijas un Izglītības pārvalžu pārstāvji - varbūt, bet arī rutīna, zemā pedagogu motivācija, bailes no jaunā, pieradums pie jau esošajām metodēm.


Vai skolot ji tic kursu v rt bai kad runa ir par soft skills

Vai skolotāji ‘tic’ kursu vērtībai, kad runa ir par ‘soft skills’?

  • “Skolotāju tolerances barometrs” (Austers, Golubeva, Strode 2007): Skolotāju atbildes liecina, ka, saskaroties uz jautājumiem par toleranci un sabiedrības dažādību, skolotāji retāk meklē palīdzību kursos un metodiskajā literatūrā, un biežāk paļaujas uz savu dzīves pieredzi.


Uzskati par pedagogu kompetenci

Uzskati par pedagogu kompetenci

SKDS pētījums:

  • Nepieciešams papildināt

    • ar profesiju tieši saistītās zināšanas (metodiku, didaktiku, zināšanas par savu priekšmetu)

    • psiholoģijas, īpaši saskarsmes psiholoģijas, zināšanas.

      Vai zināšanas par mūsdienu izglītības principiem ietilpst šajās kategorijās?


Uzskati par pedagogu kompetenci1

Uzskati par pedagogu kompetenci

  • Prasmes‘mācīties un mācīt citus’, ‘izskaidrot, piesaistīt uzmanību’, ‘motivēt’, ‘disciplinēt’, ‘sarunāties’, ‘strādāt ar IKT’, ‘kontrolēt un vērtēt rezultātu’, ‘rast kompromisus un pierādīt savu viedokli’, ‘būt labam oratoram ar augstām darba spējām’, u.tml.

  • Kādas no tām ir prioritāras? Vai tā nav sava veida ‘iepirkšanas liste’?


Faktori kuri nodro ina skolot ja autorit ti klas no austers golubeva strode 2007

Faktori, kuri nodrošina skolotāja autoritāti klasē(no Austers, Golubeva, Strode 2007)

Laba disciplīna

5,00

klasē

Laba sadarbība ar

skolēniem

4,00

Cieņas pilna

attieksme pret

skolēniem

Prasmes un

3,00

profesionālās

Aritm. vid.

zināšanas

4,825

4,786

4,777

4,691

4,587

4,572

4,279

4,107

2,00

1,00

0,00

latviešu

krievu

Mācību valoda skolā


Pieredzes loma

Pieredzes loma

  • Pieredzes loma ir neskaidra.Daži uzskata, ka tikai pieredzējis pedagogs ir labs, citi tā nedomā. (SKDS)

  • Paļaušanās tikai uz savu pieredzi nenodrošina vajadzību pēcatgriezeniskās saites.

  • Skolotāju izglītībā un tālākizglītībā nepieciešams celtcitu pieredzes, labās prakses un metodiskās literatūras vērtību skolotāju acīs.


Uzskati par pedagogu kompetenc neietilpsto ajiem uzdevumiem

Uzskati par pedagogu kompetencē neietilpstošajiem uzdevumiem

  • Dalība skolas un klases remontdarbos

  • Dokumentu sagatavošana, rakstīšana, kārtošana, kas aizņem daudz darba laika

  • Savu finansu līdzekļu ieguldīšana skolēnu mācību līdzekļu iegādei

  • Priekšmeta skolotājam nav jāpilda funkcijas, kas var tikt uzticētas klases audzinātājam – organizēt ekskursijas, savākt pusdienu naudu u.tml.


No p t jumiem par skolot ju kompetenci izrieto ie secin jumi

No pētījumiem par skolotāju kompetenci izrietošie secinājumi

  • Pētījumos iesaistītajām grupām (skolotājiem, izglītības politikas veidotājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, pedagoģisko augstskolu pasniedzējiem, skolēniem, vecākiem) ir skaidrs un vienots priekšstats par to, ka formālās zināšanas (kuras nepieciešams nemitīgi papildināt) ir skolotāja kompetences svarīga daļa. Viņiem nav vienota priekšstata par to, kuras prasmes (Mācīt? Motivēt? Rast kompromisu? Pierādīt savu viedokli? Disciplinēt?) ir prioritāras. Arī pieredzes loma tiek vērtēta neviennozīmīgi.

    Nepieciešams sakārtot šīs prioritātes, izejot no mūsdienu izglītības teorijām un aktuālām vajadzībām.


No p t jumiem par skolot ju kompetenci izrieto ie secin jumi1

No pētījumiem par skolotāju kompetenci izrietošie secinājumi

  • Pētījumos iesaistītajām grupām ir vienprātīgs uzskats, ka skolotāja kompetencē neietilpst daudzas lietas, kuras tiek regulāri prasītas no skolotāja praktiskā darba skolā: dalība remontdarbos, daudzu dokumentu sagatavošana, naudas savākšana un tamlīdzīgi.

  • Nepieciešams rast iespēju atbrīvot skolotājus no papildus viņu pamatuzdevumiem uzkrātajiem pienākumiem, iespējams, ar papildus personāla (lietvežu, saimnieciskā personāla) palīdzību.


Tal kizgl t bas pied v juma organiz cija

Talākizglītības piedāvājuma organizācija

  • Daži no aptaujātajiem izglītības sistēmas ‘spēlētājiem’ uzskata, ka kursi jāpiedāvā retāk (reizi 5 gados).

    Salīdzinājumam:

    Somijā obligāts profesionālās pilnveides apjoms ir 3 darba dienas ārpus mācību stundām gadā.


Tal kizgl t bas pied v juma organiz cija1

Talākizglītības piedāvājuma organizācija

  • Centralizēta: valsts budžeta finansējuma izlietojumuprofesionālās pilnveides īstenošanai tieši nosaka un administrē valsts iestāde

  • Piedāvājums neatbilst pieprasījumam

  • Formāla attieksme pret pedagogu profesionālo pilnveidi visu iesaistīto vidū.Galvenais ir izpildīt normu par profesionālās pilnveides programmu apguvi noteiktajā 36 stundu apjomā trīs gadu laikā.

  • Kursu saturs bieži neatbilstkursu programmām.

  • Labu lektoru trūkums.

  • Pedagogiem un administrācijai pretējie viedokļi par vēlamo kursu norises laiku. (BSZI)


Tal kizgl t bas organiz cija ieteikumi bszi

Talākizglītības organizācija: ieteikumi (BSZI)

  • Decentralizācija un konkurences veicināšana profesionālās pilnveides kursu ‘tirgū’ (nauda nāk līdzi skolai vai pedagogam)

  • Vienādi un skaidri kritēriji kursu kvalitātes izvērtēšanai

  • Citu aktivitāšu (piem. Starptautiskās skolotāju nometnes, konferences) pielīdzināšana tālākizglītībai

  • Informācijas par kursiem pieejamības uzlabošana un rīcības koordinēšana.

  • Izglītības pārvalžu kapacitātes stiprināšana, lai uzlabotu piedāvājumu

  • Kursu organizēšana skolēnu brīvdienu laikā (pēc iespējas)

  • Kursu norise tuvāk skolai


Tal kizgl t bas organiz cija ieteikumi mg

Talākizglītības organizācija: ieteikumi (MG)

  • Pārskatīt ‘ideālās’ prasības lektoriem (tiem nav obligāti jābūt pedagogiem), bet jābūt speciālistiem un jāprot strādāt ar pieaugušajiem

  • Skolotāju profesionālā attīstība uz skolas bāzes – School-based development . Tas nozīmē, ka iegūtās zināšanas un prasmes tiek uzreiz pielietotas darbā, un sadarbībā ar treneriem vai mentoriem veidojas atgriezeniskā saite starp teoriju un praksi.


Pedagogu profesion l s karjeras att st ba

Pedagogu profesionālās karjeras attīstība

  • Profesionālās karjeras iespējas, pētījuma dalībnieku vērtējumā, vispārizglītojošo skolu pedagogiem Latvijā šobrīd ir slēgtas vai ļoti ierobežotas

  • Pastāv nelielas karjeras izredzes ārpus administratīvā darba (alternatīva - profesionālās izaugsmes veidošana)

  • Vēlams: atalgojums un tā pozitīva dinamika, profesionālās izglītības līmeņa un kvalifikācijas paaugstināšanās, darba vajadzībām atbilstoši darba apstākļi, darba kvalitātes vērtējums.

  • ES pieredze: diferencēti profesionālie statusi kā reāls pedagogu profesionālās karjeras veidošanas priekšnosacījums. (BSZI)


K arjeras att st ba ieteikumi bszi

Karjeras attīstība: ieteikumi (BSZI)

  • Izveidot mehānismus, kas nodrošinātu pedagogu iespējas pašiem vairāk ietekmēt sava atalgojuma apmēru(motivācija pilnveidoties)

  • No jauna izvērtēt un papildināt pedagogu darba algas noteikšanas kritērijus

  • Tālākizglītībai vajadzētu pozitīvi ietekmēt skolotāju atalgojumu, darba drošību un profesionālo statusu vai amatu, ja tā ir skolotāja brīvprātīga pašiniciatīva

  • Jāņem vērā iegūto zināšanu un prasmju pielietošana praksē


K arjeras att st ba ieteikumi mg

Karjeras attīstība: ieteikumi (MG)

Sistēma, kas veicinātu skolotāja izaugsmi par pārmaiņu virzītāju skolā un savā karjerā (project ownership)

  • Izaugsmes cikls:

    ‘praksē pamatotā pilnveides iespēju izvēle’ –

    ‘jauno prasmju un zināšanu apguve’ –

    ‘pielietojums’ –

    ‘izvērtējums.’

    Jaunajā ciklā – jau kvalitatīvi jaunā lomā (kā mentors, multiplikators, treneris)

  • Skolotāju profesionālās izaugsmes cikla piesaiste jaunā izglītības satura un metodikas attīstīšanai, aprobēšanai un vērtēšanai


Profesijas presti a jaut jums

Profesijas prestiža jautājums

  • Pētījuma autori izvirza šādus profesijas prestiža komponentus: pedagoga izglītība; pedagoga kompetence, pieredze; darba apstākļi;

    atalgojuma atbilstībadarba pienākumiem; profesijas autonomija (autoritāte), iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu; sabiedrības izpratne par profesijas nozīmīgumu

  • Respondentiem nebija vienota viedokļa, kā raksturot pedagoga profesijas prestižu mūsdienu Latvijas sabiedrībā

  • Visi respondenti vienojās, ka profesijas pievilcīgums, un līdz ar to prestižs, sabiedrības uztverē pēdējo 10 gadu laikā ir krities.


Profesijas presti s ieteikumi

Profesijas prestižs: ieteikumi

Profesijas būtības pārdefinēšana?

  • Skolotājs kā mācību procesa menedžeris, pārmaiņu menedžeris, pārmaiņu virzītājs (nevis zināšanu ‘muzeja’ uzraugs).

  • Profesijai nepieciešamo prasmju pārdefinēšana izejot no jaunās profesijas izpratnes: pārmaiņu vadības prasmes, mācīšanās (nevis tikai mācīšanas) prasmes, komunikācijas prasmes kā primāras

  • Šīs prasmes ir soft skills – tātad, profesionālā pilnveide ir treniņš un prakse, nevis teorētisko zināšanu apguve lekcijās

  • Ārējais tēls medijos var būt tikai reālo pārmaiņu rezultāts, nevis pašmērķis


Pateicos par uzman bu marija golubeva maria@providus lv

Pateicos par uzmanību!Marija [email protected]


  • Login