1 / 24

Politikas analīze: 2. lekcija

Politikas analīze: 2. lekcija. Lēmumu pieņemšanas modeļi. LITERATŪRA. Birkland, T.,A. An introduction to the policy process : theories, concepts, and models of public policy making . Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, c2005. P. 213-219. Uzdevums.

sol
Download Presentation

Politikas analīze: 2. lekcija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Politikas analīze:2. lekcija Lēmumu pieņemšanas modeļi

  2. LITERATŪRA • Birkland, T.,A. An introduction to the policy process : theories, concepts, and models of public policy making. Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, c2005. P. 213-219

  3. Uzdevums • Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām. • Diskusija par to nākamajā lekcijā

  4. Lēmumu pieņemšanas modeļi • Racionālais • Inkrementālais (visbiežāk publiskajā sfērā) • Modeļi, kas apvieno R un I. • Atkritumu tvertnes modelis (balstās uz ērtībām, izdevīgumu, gadījumu)

  5. Racionālais lēmumu pieņemšanas modelis • Problēmas risināšanai ir izvirzīti noteikti mērķi • Tiek aplūkotas, izpētītas visas alternatīvās mērķa sasniegšanas stratēģijas • Tiek prognozētas visas nozīmīgākās sekas, ko rada noteikta alternatīva, tiek izvērtēta seku parādīšanās varbūtība • Beigās tiek izvēlēta stratēģija, kas vissekmīgāk risina problēmas, vai arī ir lētākais risinājums

  6. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa teorētiskās saknes: • Apgaismības racionālims (Voltērs, Russo) un pozitīvims: • sociālās problēmas, jārisina racionāli, balstoties uz zinātniskām metodēm • tam nepieciešamas zināšanas, informācija

  7. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa ierobežojumi • Metode dod rezultātu tikai tad, ja visu iespējamo alternatīvo modeļu izmaksas tiek novērtētas pirms tiek pieņemts lēmums

  8. Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika • Ierobežotās iespējas aplūkot visas alternatīvas • Aprēķināt ieguvumus un izmaksas • Politiskā un institucionālā spriedze, kas ietekmē izvēles • Labākajā gadījumā maldinošs, sliktākajā - ļaunums

  9. Herberts Saimons (Simon) 1947., 1960.,1983 Nobeļa prēmijas laureāts 1978 Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika Lēmumu pieņemšanas kognitīvā ierobežotība: • paredzēt visas izvēles • paredzēt visas sekas • Katra izvēle satur vēlamās un nevēlamās sekas, dažas izvēles var būt efektīgas vienos apstākļos un neefektīgas citos

  10. Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes modelis Cilvēka lēmumu pieņemšanu ietekmē: Racionalitāte Kaislības, instinkti Cilvēka uzvedība Organizācijā, ja ierobežotās ne pilnīgi racionāla, mums ir intelekts racionalitātes tomēr izprotamaun iztēlepriekšstats

  11. Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes (inkrementālais) modelis • Sabiedriskās politikas veidošana kā vienošanās un kompromiss starp politikas veidotājiem • Politiskie lēmumi kā politiski iespējami ne kā politiski vēlami

  12. Čarls Lindbloms Attīsta inkrementālo modeli: • ierobežo analīzi uz dažām politikas alternatīvām, kas nedaudz atšķiras no status quo • mērķu izvirzīšana nav nodalīta no empīriskās problēmas risināšanas procesa • Lielāka loma ļaunuma ārstēšanai ne mērķu sasniegšanai • Mēģinājumu un kļūdu virkne • Analīze, kas izskaidro tikai dažas, ne visas sekas • Analītiskā darba fragmentācija sadalīta uz daudziem dalībniekiem pol veidošanā

  13. Čarls LindblomsTe science of “Muddlig Through”“Izkulšanās zinātne” 1959 • Lēmumu pieņēmēji attīsta politiku, veicot secīgus ierobežotus salīdzinājumus ar iepriekšējiem, labi zināmiem lēmumiem, soli pa solim, pakāpeniski. Izkulšanās • Lēmumi atšķiras nedaudz, izmaiņas nelielas: • tiek ieguldīti mazi līdzekļi, kas izdalīti starp dalībniekiem, vienojoties (vieglāk ir saglabāt izdevumu sadalījumu, nekā vienam atņemt un otram iedot vairāk) • Birokrātija nav ieinteresēta radikālās izmaiņās, bet turpināt pastāvošo praksi

  14. Čarls LindblomsDavids Breibruks (Braybrook)“A strategy of Decision” (1970) • Inkrementālo modeli var attīstīt un sasniegt racionālākus lēmumus. • Lēmumu pieņemšanas klasifikācija : • Pēc zināšanu daudzuma, kas ir lēmumu pieņēmēju rokās • Izmaiņu daudzums, kas tiek sasniegts

  15. Lēmumu pieņemšanas klasifikācija:zināšanu un izmaiņu līmenis

  16. Inkrementālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika • Nav skaidru mērķu, • izmaiņa ļoti konservatīvas • Nedemokrātisks, vienošanās starp politikas veidotājiem senioriem • Jaunu alternatīvu vietā piedāvā īstermiņa lēmumus, kas ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas • Ierobežota analītiskā pielietojamība • Var izmantot stabilos, bet ne krīzes apstākļos

  17. Amitai Etzioni (1967) Attīsta jauktu modeli, kas apvieno racionālo un inkrementālo modeli: • Optimāls lēmumu pieņemšanas modelis sastāv no alternatīvu noskanēšanas, detalizēti pārbaudot daudzsološākās alternatīvas, ņemot vērā reālos apstākļus • Tas paver lielākas inovācijas iespējas kā inkrementālais mod., bet tik neiespēj kā racionālais modelis.

  18. Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen 1972 • Noliedz racionalitāti ko pieļauj inkrementālais modelis, kritizē citus modeļus par pieņēmumiem, kas reāli nepastāv • Lēmumu pieņemšana ir ambiciozs un neprognozējams process, ļoti attāli saistīts ar mērķu sasniegšanu • Lēmumu iespējas ir atkritumu tvertne, kur dalībnieki samet visas problēmas un lēmumus • Ja problēmas risinājums, dalībnieki, izvēles iespējas sagadās vienā laikā, tad rodas iespēju loģika, tad notiek izvēle, pieņemts lēmums.

  19. Atkritumu tvertnes modelis • Lēmumi neseko noteiktā kārtībā no problēmas uz tās risinājumu, bet ir rezultāts dažādām relatīvi neatkarīgām notikumu straumēm organizācijas iekšienē. (Richard L. Daft, 1982, p.139).

  20. Atkritumu tvertnes modelis Problēmas • Problemas prasa uzmanību, tās rodas no nespējas prognozēt nākotni vai arī neatbilstībām īstenošanas kļūmēm. • Problēmas var izveidoties gan organizācijas iekšienē gan ārpus tās. Parasti uzskata, ka problēmas iniciē lēmumu pieņemšanu. Ja tās ir pietiekami smagas, tad tā var notikt. • Parasti organizācijas mēdz iet cauri “miskastei” un lūkoties pēc piemērota atrisinājuma, ko nosauc par “lēmumu”.

  21. Atkritumu tvertnes modelis Lēmumi • Tiem ir pašiem sava dzīve. Tie ir nošķirti no problēmām, kuras tiem jārisina. • Lēmumi ir atbildes uz jautājumiem. • Dalībniekiem varbūt ir idejas lēmumiem; tiem var iepatikties kāds specifisks lēmums, kuru viņi cenšas aizstāvēt.

  22. Atkritumu tvertnes modelis Dalībnieki • Tie nāk un iet. Tie mainās starp problēmu un lēmumu. Tie var mainīties neatkarīgi no konkrētā “lēmuma” situācijas . • Tiem var būt savas mīļākās problēmas vai arī mīļākie lēmumi, kurus parasti piedāvā. Tie “nēsājas” ar savām idejām, kamēr kāds tās pieņem vai pat atbalsta.

  23. Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen • Modelis kā iespēju loģika Kritika: • Nav pēctecības • Nav iespējams paredzēt procesu attīstību, • Nav zināmi dalībnieki • Kritizē Bendor, Moe, and Shotts 2001 American Political Science Review article

  24. Uzdevums • Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām. • Diskusija par to nākamajā lekcijā

More Related