Plānošanas kopējais ietvars

1. 2014- 2020.gada perioda Zemkopības ministrijas stratēģiskie izaicinājumi un risinājumi mērķu sasniegšanai,to atbilstība NAP

2. Plānošanas kopējais ietvars

3. Plānotais laika grafiks

4. Redzējums - izaicinājumi • Katrs lauksaimniecības, meža hektārs un Latvijai piederošie ūdeņi tiek izmantoti vērtības radīšanai • Sakopti lauki, kurus apsaimnieko ilgtspējīgas un efektīvas ģimenes saimniecības – lauksaimniecība kā konkurētspējīgs bizness • Iespēja laukos gūt ienākumus (strādāt) un nopelnīt iztiku sev un ģimenei • Zināšanu vairošana

5. Katrs lauksaimniecības, meža hektārs un Latvijai piederošie ūdeņi tiek izmantots vērtības radīšanai “Ja tiktu iesaistīti 80% no šobrīd neizmantotajām zālāju platībām, tas ļautu lauksaimniecības nozares produkcijas vērtību palielināt par LVL 104.3 milj. (pievienoto vērtību – par LVL milj. 25.2), par LVL 25.9 milj. palielinot arī pārtikas pārstrādes pievienoto vērtību.” “Mežainuma attīstības tendence Latvijā ir pozitīva – mežu platība turpina pieaugt. Šis process notiek galvenokārt uz lauksaimniecības zemju rēķina, kas vai nu mērķtiecīgi tiek apmežotas, vai arī aizaug dabīgā ceļā. Savukārt LVMI Silava dati uzrāda lielāku meža zemju platību (~ 3,5 milj.ha) jeb 54% no Latvijas teritorijas.”

6. Atbilstoši FAO prognozēm 2050 gadā iedzīvotāju skaits pieaugs līdz 9,1 Pieaugošs pieprasījums pēc pārtikas pasaulē - pieaugums līdz 2050.g. par 70% saskaņā ar FAO Augsnes, īpaši piemērotas pārtikas ražošanai

7. Sakopti lauki, kurus apsaimnieko ilgtspējīgas un efektīvas ģimenes saimniecības Par ienākumu sadalījumu dažāda lieluma saimniecībās liecina neto pievienotā vērtība uz pilna laika nodarbinātajiem. Ienākumu sliekšņa mērķis. Šis slieksnis aprēķināts, ņemot vērā vidējo bruto algu. Tā 2010.gadā bija vidēji ap 350 Ls mēnesī (ar svārstībām pa reģioniem 310-380 Ls).Veicot aptuvenu aprēķinu, pieņemts, ka lai varētu konkurēt ar šo vidējās algas līmeni, lauku saimniecības neto pievienotajai vērtībai uz vienu darbaspēka vienību jābūt vismaz 4000 Ls gadā (vai aptuveni 333 Ls mēnesī). 80% no saimniecībām ar ekonomisko lielumu 2-4 ELV (pieder pie ļoti mazām saimniecībām) nesasniedz minimālo ienākumu slieksni uz darbaspēka vienību.

8. Saimniecības līdz 8 ELV nespēj nodrošināt divus pilna laika ģimenes locekļus ar konkurētspējīgu atalgojumu. Saimniecībās līdz 8 ELV kādam no ģimenes locekļiem jāstrādā papildus atalgots darbs lai sasniegtu ienākumu sliekšņa mērķus Šādas saimniecības līdz 8 ELV Latvijā ir 95,1% no kopējā saimniecību skaita

9. Iespēja laukos gūt ienākumus (strādāt) un nopelnīt iztiku sev un ģimenei

10. Zināšanu vairošana Lielbritānijas izdevums "The Times Higher" kopš 2004. gada katru gadu veido un īpašā pielikumā "The Times Higher Education" publicē pasaules universitāšu reitingu ("The Times Higher World University Ranking"), kas tiek uzskatīts par vienu no pasaulē autoritatīvākajiem un populārākajiem augstāko mācību iestāžu vērtējumiem. Pasaules vadošās 200 universitātes tajā tiek sarindotas pēc noteiktiem kvalitatīviem un kvantitatīviem kritērijiem, piemēram, pasaules vadošo akadēmiķu un darba devēju atsauksmes, darbinieku un studentu skaita attiecība, zinātnisko publikāciju citēšanas indekss uz vienu darbinieku, ārzemju darbinieku un studentu īpatsvars. Latvijas augstskolu reitingu veidošanā par pamatu ņemta tieši "The Times Higher" izstrādātā metodoloģija un vērtēšanas kritēriji jeb indikatori.

11. LAP prioritāšu un pasākumu atbilstība NAP prioritātēm_ Cilvēka drošumspēja

12. LAP prioritāšu un pasākumu atbilstība NAP prioritātēm _ Tautas saimniecības izaugsme_1

13. LAP prioritāšu un pasākumu atbilstība NAP prioritātēm _ Tautas saimniecības izaugsme_2

14. LAP prioritāšu un pasākumu atbilstība NAP prioritātēm _ Tautas saimniecības izaugsme_3

15. LAP prioritāšu un pasākumu atbilstība NAP prioritātēm_ Izaugsmi atbalstošas teritorijas