INFORMĀCIJAS SISTĒMU METODOLOĢIJAS (DSP404)

1. INFORMĀCIJAS SISTĒMU METODOLOĢIJAS (DSP404)

2. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> INFORMĀCIJAS SISTĒMU METODOLOĢIJAS Asoc. prof., Dr.sc.ing. Mārīte Kirikova Rīgas Tehniskā universitāte Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Lietišķo datorsistēmu institūts Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra

3. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Priekšmeta pamatdati • Priekšmeta pieteicējs:Mārīte Kirikova • Apjoms:3 KP • Kontroles veids:Eksāmens, studiju darbs • Studiju līmenis:Maģistra profesionālās studijas • Semestris:1.

4. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Priekšmeta mērķi un uzdevumi • Mērķi: 1. Iepazīstināt studentus ar dažādām pieejām informācijas sistēmu izstrādē, īpaši tās sākotnējos posmos. 2. Attīstīt prasmi elastīgi domāt dažādos informācijas sistēmas izstrādes apraksta abstrakcija līmeņos 3. Attīstīt prasmi modelēt informācijas sistēmu un tās izmantošanas vidi, izmantojot populārākās modelēšanas paradigmas un to kombinācijas (ne tikai UML) 4. Veicināt tādu studentu mentālo modeļu izveidi, kas rada iespēju veiksmīgi sadarboties ar biznesa sfēras pārstāvjiem.

5. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Priekšmeta mērķi un uzdevumi • Uzdevumi: • Izprast saistību starp organizācijas funkcionālo, vadības un informācijas sistēmu. • Apgūt dažādas domāšanas struktūras informācijas sistēmu projektēšanā (dažādu metodoloģiju pamatus) • Gūt priekšstatu par metodoloģiju novērtēšanas kritērijiem un integrēšanas iespējām • Gūt priekšstatu par piemērotas metodoloģijas izvēli atbilstoši informācijas sistēmas projektēšanas situācijai

6. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Pamatlitetratūra Avison D. and Fitzgerald Information Systems Development: Methodologies, Techniques, Tools, 3ed.m McGraw-Hill, 2003.

7. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Papildliteratūra Stojanovic Z. And Dahanayake A. Service-Orineted Software System Engineering, Idea Group Publishing, 2004. Jajodia S. And Strous L. Integrity and Internal Control in Information Systems VI, Cluver Academic Publishers, 2004. Kursā aplūkoto metodoloģiju portāli

8. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Atslēgas vārdi • informācijas sistēma • sistēmu inženierija • prasību inženierija • sistēmu arhitektūra • informācijas sistēmas projekts • projektēšanas metodoloģija

9. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Pamattēmas • Informācijas sistēmu ontoloģija • Informācijas sistēmu un informācijas sistēmu projektu veidi • Sistēmiskie faktori informācijas sistēmu izstrādē • Organizāciju un informācijas sistēmu arhitektūru orientēta projektēšana • Aģentu orientētas metodoloģijas • Problēmu orientētas metodoloģijas • Biznesa procesu orientētas metodoloģijas • Pakalpojumu orientētās metodoloģijas un pakalpojumu orientētās arhitektūras • Aspektu orientētas metodoloģijas • Informācijas sistēmu metodoloģiju izvēles un kombinēšanas metodes.

10. 1. tēma Informācijas sistēmu ontoloģija

11. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu definīcijas • Sistēma, kas apstrādā datus, lai iegūtu informāciju (Avison) • Informācijas apstrādes sistēma un ar to saistītie organizatoriskie resursi (piem., cilvēkresursi, metodiskie, finansiālie un citi), kas nodrošina ar informāciju LVS ISO/IEC 2382-1:1997: Information processing system, together with associated organisational resources, such as humans, technical and financial resources, that provides and distributes information ISO/IEC 2382-1:1993 • Informācijas sistēma ir organizācijas kā sistēmas apakšsistēma, kas nodrošina tās funkcionēšanai nepieciešamo informāciju; datorizēta informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kur daļa no nodrošināšanas funkcijām tiek izpildītas, izmantojot datorus.

12. Dati, informācija, zināšanas <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Mērķis Dati, informācija, zināšanas Dati, informācija, zināšanas IS IS ārējā vide Dati Dati IS ārējā vide Dati Informācijas sistēma un tās datorizētā daļa atbalsta organizācijas mērķus Prasību inženierija (IS konteksta plašākā nozīmē) nosaka prasības pret informācijas sistēmu un tās datorizēto daļu

13. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu metodoloģijas definīcija • Sistēmu izstrādes metodoloģija ir ieteicamie līdzekļi informācijas sistēmu izstrādāšanai vai daļējai izstrādāšanai, kas ir balstīta uz loģisku pamatojumu un filozofiju, kas atbalsta un attaisno šo ieteikumu attiecīgajā kontekstā. Ieteicamie līdzekļi parasti iekļauj fāžu identifikāciju, procedūras, uzdevumus, likumus, metodes, vadlīnijas, dokumentāciju un rīkus. Tie var arī iekļaut rekomendācijas, kas attiecas uz metodes pārvaldību un organizāciju, kā arī dalībnieku izvēli un apmācību.

14. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (1) • Lieta • Lieta ir BWW modeļa elementārā vienība. Reālā pasaule sastāv no lietām. Divas vai vairākas lietas (gan saliktas, gan vienkāršas) var tikt saistītas saliktā lietā.

15. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (2) • Īpašība (Iekšēja, Nesaistoša kopēja, Saistoša kopēja, Negaidīti radusies, Pārmantota, Atribūts) • Lietām piemīt īpašības. Īpašību veido kā funkciju, kura piešķir lietai kādu vērtību. Saliktas lietas īpašība, kura pieder komponenta lietai, tiek saukta par pārmantotu īpašību. Citā gadījumā tā ir negaidīti radusies īpašība. Īpašības, kuras ir iedzimtas atsevišķām lietām, sauc par iekšējām īpašībām. Kopējas īpašības ir īpašības, kuras piemīt divām vai vairākām lietām. Nesaistošas kopējas īpašības neietekmē lietas, kurām tās piemīt, savukārt saistošas kopējas īpašības ietekmē. Atribūti ir vārdi, kurus izmanto, lai attēlotu noteiktas lietu īpašības (parasti abstraktas).

16. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (3) • Klase • Klase ir lietu kopa, kuru var definēt ar kopīgas īpašības esamību. • Veids • Veids ir lietu kopa, kuru var definēt ar divu vai vairāku kopīgu īpašību esamību. • Stāvoklis • Lietas stāvoklis ir visu lietas īpašību funkciju vērtību vektors.

17. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (4) • Iespējamā stāvokļu telpa • Iespējamā stāvokļu telpa ir visu stāvokļu, kurus lieta jebkad varētu ieņemt, kopa. • Stāvokļa likums (Stabilitātes nosacījums, Koriģējošā darbība) • Stāvokļa likums ierobežo lietas īpašību vērtības apakškopā, kura atbilst dabiskajiem vai cilvēku likumiem. Stabilitātes nosacījums norāda stāvokļus, kurus atļauj stāvokļa likums. Koriģējošā darbība parāda, kā ir jāmainās īpašības funkcijas vērtībai, lai stāvoklis kļūtu atbilstošs stāvokļa likumam.

18. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (5) • Likumīga stāvokļu telpa • Likumīga stāvokļu telpa ir lietas stāvokļu kopa, kas pakļaujas lietas stāvokļa likumiem. Likumīga stāvokļu telpa parasti ir korekta iespējamās stāvokļu telpas apakškopa. • Notikums • Notikums ir lietas stāvokļa maiņa. • Process • Process ir iekšēji norīkota notikumu vai stāvokļu virkne.

19. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (6) • Iespējamā notikumu telpa • Lietas notikumu telpa ir visu iespējamo notikumu, kas var notikt ar lietu, kopa. • Transformācija • Transformācija ir pāriešana no viena stāvokļa uz otru. • Likumīga tranformācija (Stabilitātes nosacījums, Koriģējošā darbība) • Likumīga transformācija nosaka, kuri lietas notikumi ir atļauti. Stabilitātes nosacījums norāda notikumus, kurus atļauj transformācijas likums. Koriģējošā darbība norāda, kā ir jāmainās īpašības funkcijas vērtībām, lai stāvoklis būtu atbilstošs transformācijas likumam.

20. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (7) • Likumīga notikumu telpa • Likumīga notikumu telpa ir visu atļauto lietas notikumu kopa. • Vēsture • Lietas vēsture ir hronoloģiski sakārtoti stāvokļi, kuros lieta ir atradusies. • Iedarboties uz • Lieta iedarbojas uz citu lietu, ja tās eksistence ietekmē citas lietas vēsturi.

21. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (8) • Savienošana pāros (Saistoša kopēja īpašība) • Divas lietas ir savienotas pāros (jeb savstarpēji iedarbojas), ja viena lieta iedarbojas uz otru. Šīm divām lietām ir saistoša kopēja īpašība (jeb attiecība), tas ir, tām piemīt kopēja īpašība, kas ietekmē šīs lietas. • Sistēma • Lietu kopa ir sistēma, ja, jebkādā veidā sadalot sistēmu divās daļās, eksistē savienošana pāros starp lietām divās apakškopās.

22. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (9) • Sistēmas kompozīcija • Lietas sistēmā ir tās kompozīcija. • Sistēmas vide • Lietas, kuras neatrodas sistēmā, bet mijiedarbojas ar lietām tajā, tiek sauktas par sistēmas vidi. • Sistēmas struktūra • Pāru kopa, kas eksistē starp lietām sistēmā un starp lietām sistēmas vidē un sistēmā, tiek saukta par struktūru.

23. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (10) • Apakšsistēma • Apakšsistēma ir sistēma, kuras kompozīcija un struktūra ir citas sistēmas kompozīcijas un struktūras apakškopas. • Sistēmas dekompozīcija • Sistēmas dekompozīcija ir tādu apakšsistēmu kopa, ka katrs sistēmas komponents ir vai nu viena no dekompozīcijas apakšsistēmām vai ir iekļauts vienas no dekompozīcijas apakšsistēmām kompozīcijā.

24. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (11) • Līmeņu struktūra • Līmeņu struktūra definē daļēju sakārtojumu dekompozīcijas apakšsistēmas, lai parādītu, kuras apakšsistēmas ir citu apakšsistēmu komponentes un kuras ir sistēmas pašas par sevi. • Ārējais notikums • Ārējais notikums ir notikums, kurš norisinās lietā, apakšsistēmā vai sistēmā un kuru izraisa kādas vides lietas iedarbība uz lietu, apakšsistēmu vai sistēmu.

25. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (12) • Stabils stāvoklis • Stabils stāvoklis ir stāvoklis, kurā lieta, apakšsistēma vai sistēma paliek tik ilgi, līdz tas ir spiests mainīties kādas vides lietas iedarbības uz lietu, apakšsistēmu vai sistēmu dēļ (ārējais notikums). • Nestabils stāvoklis • Nestabils stāvoklis ir stāvoklis, kas pāries uz citu stāvokli pēc transformācijas darbībām sistēmā.

26. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Bunge, Wand un Weber ontoloģija (13) • Iekšējais notikums • Iekšējais notikums ir notikums, kas rodas lietā, apakšsistēmā vai sistēmā pēc likumīgas transformācijas lietā, apakšsistēmā vai sistēmā. • Labi definēts notikums • Labi definēts notikums ir notikums, kurā vienmēr var paredzēt nākošo stāvokli, ja ir zināms iepriekšējais stāvoklis. • Vāji definēts notikums • Vāji definēts notikums ir notikums, kurā nevar paredzēt nākošo stāvokli, ja ir zināms iepriekšējais stāvoklis.

27. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Meta valodas elementi Valodas konstrukcija Izskaidrojums Realitātes tips Saites tips, kas apvieno vismaz divus realitāšu tipus Ja ir nepieciešams modelēt saites tipu saistītu ar citu datu modeļa elementu (realitātes vai saites tipu), tad saites tips ir jāinterpretē no jauna. Ģeneralizācija, specializācija. Tā ir vai nu sadalīta (d) vai nesadalīta (n), kā arī tā ir pilnīga specializācija vai daļēja. Daļēja specializācija nozīmē, ka vēl eksistē apakštipi, kas modelī nav attēloti Klasteris ietver datu modeļa elementus (ir-daļa-no saite) un izceļ to, ka viņiem ir kopēja speciāla semantika Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001

28. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Lieta, īpašība, klase, veids un atribūts Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001

29. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Lieta, savienošana pāros, sistēma, kompozīcija un vide Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001

30. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Īpašību apakštipi Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001

31. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001

32. 2.tēma Informācijas sistēmu un informācijas sistēmu projektu veidi

33. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu veidi (1) • Uzņēmumu informācijas sistēmas • Ražošanas uzņēmumu informācijas sistēmas • Pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu informācijas sistēmas • Valsts pārvaldes informācijas sistēmas • Zināšanu krātuvju informācijas sistēmas • Iegulto sistēmu informācijas sistēmas • Jauktās informācijas sistēmas

34. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu veidi (2) • Datu bāzu sistēmas • Transakciju apstrādes sistēmas • Operacionālās vadības informācijas sistēmas • Statistisko datu apstrādes sistēmas • Lēmuma atbalsta sistēmas • Pārvaldības informācijas sistēmas • Biznesa procesu vadības sistēmas • Lēmumu atbalsta sistēmas • Stratēģiskās vadības informācijas sistēmas • Zināšanu vadības sistēmas

35. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Pārvaldības informācijas sistēmas • Īpašumu pārvaldības sistēmas • Noliktavu pārvaldības sistēmas • Cilvēku resursu pārvaldības sistēmas • Finanšu pārvaldības sistēmas • Grāmatvedības sistēmas • Ieguldījumu plānošanas sistēmas • Vides ekoloģijas pārvaldības sistēmas

36. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu veidi (3) • Personālās informacijas sistēmas • Grupu informācijas sistēmas • Organizāciju informācijas sistēmas • Starporganizāciju informācijas sistēmas

37. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Informācijas sistēmu projektu veidi • Iekšējie projekti • Projekts kā ārpakalpojums • Sistēmas izstrāde iepriekš nedatorizētai IS • Iepriekšējās sistēmas aizstāšana ar citu sistēmu • Iepriekšējās sistēmas modificēšana

38. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Līdzdalības veidi (1) • Padomdevēja līdzdalība • Zemākā līdzdalības pakāpe – galvenie projektēšanas uzdevumi tiek uzticēti sistēmanalītiķiem, bet par izmaiņām informē visus lietotāja daļas darbiniekus. Sistēmanalītiķiem, pārprojektējot sistēmu, ir jācenšas palielināt apmierinātību ar darbu. Lielākā daļa no tradicionālās sistēmu izstrādes pieejas atbalstītājiem izmanto šo līdzdalības pakāpi projektēšanas procesā.

39. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Līdzdalības veidi (2) • Pārstāvnieciska līdzdalība • Šajā līdzdalības pakāpē lietotāju nodaļa iesaistās daudz vairāk. “Projektēšanas grupa” sastāv no lietotāju pārstāvjiem un sistēmanalītiķiem. Lietotājiem un izstrādātājiem ir vienādas tiesības katrā lēmumā. Lietotāju pārstāvjiem ir jāpārstāv visu lietotāju, kurus ietekmē projektēšanas lēmumi, intereses.

40. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Līdzdalības veidi (3) • Vienprātības līdzdalība • Šajā līdzdalības pakāpē projektēšanas procesā cenšas iesaistīt visus lietotāju nodaļas darbiniekus – process ir balstīts uz lietotāju. Šajā pakāpē ir grūtāk pieņemt ātrus lēmumus, bet projektēšanas lēmumi atspoguļo darbinieku intereses. Dažreiz ir iespējams izdalīt atsevišķas uzdevumu kopas, par kurām projektēšanas lēmumus pieņem tie cilvēki, kuri tajās ir iesaistīti.

41. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Tiešo lietotāju veidi • Galalietotāji bez programmēšanas prasmēm – šiem lietotājiem ir relatīvi mazas IT prasmes, un viņi lieto programmatūru, kuru nodrošina citi. • Komandlīmeņa lietotāji – šie lietotāji veic pieprasījumus un vienkāršus aprēķinus, kā arī sastāda atskaites, izmantojot 4GLs (ceturtās paaudzes valodas) vai vaicājumu valodas. • Galalietotāji programmētāji – šie lietotāji spēj izmantot procedurālas programmēšanas valodas, lai radītu lietojumus personīgām vajadzībām. • Funkcionālā atbalsta personāls – šiem lietotājiem ir prasmes sistēmu izstrādē, kā arī viņi kļūst par neformāliem citu galalietotāju atbalstītājiem (viņi nodrošina citu galalietotāju IT atbalstu un apmācību).

42. Sistēmiskie faktori informācijas sistēmu izstrādē

43. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Praktiskā sarežģītība • Praktiskā sarežģītība ir teorētiskās sarežģītības apakškopa, jo reāli cilvēki neizmanto visas pieejamās (vai iespējamās) modelēšanas valodas konstrukcijas. Tādējādi praktiskā sarežģītība ir vienāda ar lietotās modelēšanas valodas kodolu, kuru lietotāji izmanto visvairāk.

44. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Sarežģītība attiecībā pret dažādiem sistēmu tipiem Erickson, J., Keng, S., (2007), “Theroretical and Practical Complexity of Modeling Methods”, Communications, August 2007, Volume 50, Number 8, pp. 48.

45. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Iemesli, kāpēc teorētiskā sarežģītība nav adekvāta (1) • Teorētiskās sarežģītības analīze balstās uz visiem iespējamiem objektiem, saitēm un īpašībām, kaut arī praksē katrā diagrammā netiek izmantotas visas konstrukcijas. • Cilvēka īstermiņa atmiņa ir ierobežota un spēj glabāt 7 plus mīnus 2 informācijas vienības. Tomēr cilvēki spēj uztvert sarežģītas diagrammas, prātā sadalot tās apakšdiagrammās un analizējot tās atsevišķi. Pašreizējie sarežģītības parametri to neņem vērā.

46. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> Iemesli, kāpēc teorētiskā sarežģītība nav adekvāta (2) • Reizēm ir nepieciešams piešķirt svarus atšķirīgām konstrukcijām. Piemēram, konstrukcijai, kurai ir lielāka iespēja kļūt par īstermiņa atmiņas problēmu, būtu jāpiešķir lielāks svars sarežģītības skalā nekā konstrukcijai, kura īstermiņa atmiņai problēmu, visticamāk, nesagādās.

47. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> IT pārvaldības trīs pakāpes Raghupathi, W., (2007), “Corporate Governanace of IT: A Framework for Development”, Communications, August 2007, Volume 50, Number 8, pp. 95.

48. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> IS kvalitātes rādītāji (1) • Pieņemamība – vai cilvēki, kuri izmanto sistēmu, atzīst to par apmierinošu un vai tā apmierina viņu informācijas vajadzības. Tas iekļauj biznesa lietotājus un vadītājus un viņu vajadzības. • Pieejamība – vai sistēma ir pieejama, kad un kur tā ir nepieciešama. • Integrētības pakāpe – vai starp komponentiem (apakšsistēmām) ir tāda mijiedarbība, ka informācijas sistēmas un biznesa sistēmas ir pilnībā integrētas. • Savienojamība – vai sistēma ir savienojama ar citām sistēmām un organizācijas daļām.

49. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> IS kvalitātes rādītāji (2) • Dokumentācijas pieejamība – vai eksistē laba dokumentācija, kas atvieglo saskarsmi starp operatoriem, lietotājiem, izstrādātājiem un vadītājiem. • Apmācības vieglums – vai apmācība jauniem lietotājiem ir īsa un intuitīva. • Ekonomiskums – vai sistēmas izmaksas ir efektīvas un resursu un ierobežojumu ietvaros. • Efektivitāte – vai sistēma darbojas vislabākajā iespējamā veidā, lai sasniegtu biznesa vai organizatoriskos mērķus. • Ražīgums - vai sistēma patērē resursus labākajā iespējamā veidā.

50. <Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums> IS kvalitātes rādītāji (3) • Ātras attīstības rādītājs – vai laiks, kas ir nepieciešams projekta attīstībai, ir mazs, salīdzinot ar tā lielumu un sarežģītību. • Elastīgums – vai sistēmu ir viegli modificēt un vai tai ir viegli pievienot vai dzēst komponentus. • Funkcionalitāte – vai sistēma izpilda prasības. • Ieviešanas realitāte – vai vecās sistēmas nomaiņa uz jauno sistēmu ir realizējama tehniskā, sociālā, ekonomiskā un organizatoriskā ziņā. • Vājsaistes pakāpe – vai mijiedarbība starp apakšsistēmām ir tāda, ka tās var mainīt, neietekmējot pārējo sistēmu.