“Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība”

1. Mūsdienu pasaulē svarīgi būtu, lai bērni audzināšanas un izglītošanas procesu gaitā spētu sevī attīstīt drosmi un iniciatīvu uzņemties atbildību par savu dzīvi, pieņemot savu vienreizējo likteni un būt tam par saimnieku, savas dzīves noteicēju. Un nevis pastāvošā sabiedrība un politiskā sistēma ir tā, kas nosaka izglītības saturu un vērtības, bet katra bērna vienreizējā personība. /R.Šteiners/

2. “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība” Mērķi 1. Popularizēt valdorfizglītību kā alternatīvās izglītības ieguves iespēju sabiedrībā 2. Izglītot vecākus, pedagogus un citus interesentus par valdorfpedagoģiju un tās sniegtajām iespējām 3. Izveidot valdorfizglītības pamatnostādnēm atbilstošu mācību iestādi - valdorfskolu, piesaistot nepieciešamos finansu, saimnieciskos un cilvēkresursus sekmīgai tās darbības nodrošināšanai 4. Sadarboties un veicināt sadarbību ar citiem valdorfizglītības atbalstītājiem Latvijā un pasaulē Kas mēs esam? – vecāki, pedagogi un citi interesenti Kas mūs patlaban atbalsta? – Ādažu Brīvas valdorfskolas skolotāju kolēģija un Vidzemes augstskolas Mūžizglītības Centrs, Latvijas Valdorfizglītības asociācija, Rīgas valdorfa skolas skolotāju kolēģija, interesenti no ārvalstīm

3. Vērtības izglītības alternatīvās • Nelielais skolēnu skaits klasē (nosacīti) • Ciešākas attiecības starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem • Cieņa pret katru personu • Līdzsvars un elastīgums • Zināma neatkarība no dažādām iestādēm un institūcijām • Sadarbība starp sabiedrības politisko, ekonomisko un kultūras sfēru • Holistiskais pasaules uzskats – nekas šajā pasaulē nepastāv atrauts no citiem, viss un ikviens eksistē kā viena veseluma daļa Holistika – izziņas teorijā – virziens (teorija), kas uzsver fiziskā un garīgā vienotību. Saskaņā ar šiem uzskatiem indivīds ir nedalāms un darbojas kā veselums. Holistiskā pieeja vienmēr paredz saglabāt veselumu, vienotības veidošanu kā īpašu darbību, piemēram, zināšanu un prasmju kompleksu veidošanu un vērtēšanu, tās mākslīgi neatdalot vienu no otras. Centrā tiek izvirzīts cilvēks kā ar gribu, tā ar sajūtām apveltīta, darbīga būtne visās dzīves jomās

4. Valdorfpedagoģija un valdorfiglītība • valdorfpedagoģija lielu uzmanību velta: - izglītības procesam laikā • apgūstamās mācību vielas atbilstībai bērna vecumam un individuālajām īpatnībām • ritmiskam darbību secīgumam no bērna piedzimšanas līdz patstāvīgas personības briedumam Mācību plāni līdz ar to ir ļoti elastīgi izstrādāti, precīzāk, tiek izstrādāti mācību procesa laikā, ņemot vērā katra indivīda un grupas kopējās attīstības izmaiņas. Tas radaiekšēju drošību bērniem, vecākiem un skolotājiem.

5. Rūdolfs Šteiners un valdorfpedagoģija • Valdorfpedagoģijas pamatprincipus izveidoja austriešu filozofs, garazinātnieks un pedagogs Rūdolfs Šteiners(1861. – 1925.) • Ar Rūdolfa Šteinera palīdzību antropozofiskās idejas ir iedzīvinātas: • izglītībā (valdorfpedagoģija), • medicīnā (antroposofā medicīna), • biznesā (sociālā trīsdaļīguma princips – gara brīvība, tiesiskā vienlīdzība un ekonomiskā brālība ), • arhitektūrā (17 dažādas celtnes, tai skaitā Geteānums), • mākslā (eiritmija, glezniecība, formu zīmēšana, dramaturģija), • lauksaimniecībā (biodinamiskā lauksaimniecība).

6. Rūdolfs Šteiners un valdorfpedagoģija • Valdorfapedagoģija tika dibināta Vācijā pēc I Pasaules kara sociālā un ekonomiskā haosa apstākļos. • Tabakas fabrikas “WaldorfAstoria” īpašnieks Emīls Molts (1876.—1936.) rīkoja izglītojošus kursus saviem strādniekiem. Pēckādalaikakursudalībniekigriezās pie darbadevējiemarlūgumuatvērtskoluviņubērniem, kurabalstītosuztāmidejām,arkurāmviņipašitikaiepazīstināti, “kurā tie iemācītosvisu, kasskarstosdzīvē” • Emils Molts griezās pie R. Šteineraarlūgumupalīdzētorganizētšāduskolu. R. Šteiners tam piekrita.

7. Valdorfskola iesākumā • 1919. gada 7. septembrī,pateicoties R. Šteinerapedagoģiskiorganizātoriskajamdarbam,E. Moltafinansiālajamatbalstam un strādniekuziedojumiemtikaatvērtapirmāValdorfaskolaŠtutgartēar 256 skolēniemastoņāsklasēs, 12 skolotājiem, to vadījaR.Šteiners. • Valdorfaskolabijapiemērspašpārvaldes un sabiedriskāsizglītībasiestādessavienojumampraksē. • TuvākajālaikāsekojaValdorfskoludibināšanacitāsVācijaspilētās, Eiropasvalstīs un Amerikā. Savu nosaukumu valdorfizglītība ir ieguvusi pateicoties tieši uzņēmuma nosaukumam, kas to dibināja • Baltijas valstīs patlaban ir vairākas valdorfizglītības iestādes –8 Igaunija (6 skolas ar bērnudārza grupām un 2 bērnudārzi) , 5 Lietuvā ( 3 skolas ar bērnudārza grupām)un 2 bērnudārzi ,5 Latvijā (2 skolas ar bērnudārza grupām un 3 bērnudārzi).

8. Valdorfskolas mūsdienās • Šobrīd pasaulē ir : - vairāk kā 1000 valdorfskolas 61 pasaules valstī (daudzas skolas ietver arī bērnudārza grupas) Tai skaitā vairāk kā 711 valdorfskolas Eiropā ar 147 000 audzēkņiem - ap 2000 valdorfbērnudārzu - kā arī neskaitāmi daudz izglītības iestāžu, kas izmanto valdorfpedagoģijas metodes, • apmēram 600 iestādes ar ārstniecisku izglītību • Šteinera /Valdorfizglītības Eiropas padomē (ECSWE) ietilps 26 valstu Valdorfizglītības asociācijas

9. Mācību stundas un cikli, programmas un vērtēšana • Galvenā stunda (cikla stunda, epohālā stunda), ar kuru sākas katra diena. Tās garums ir 120 minūtes. Ciklos tiek mācīta lielākā daļa mācību priekšmetu. Tas nozīmē, ka 3 – 5 nedēļu laikā skolēns apgūst vienu pamata priekšmetu. Gada laikā cikli atkārtojas. Cikla stundai ir 3 daļas: 1) stunda sākas ar ritmisko un muzikālo daļu (dzejoļi, dziesmas, ritma un kustību vingrinājumi) – tā tiek veidota sociālo zinību, ētikas, komunikācijas spēju attīstīšanai, kā arī skolēna ,,atmodināšanai” aktīvam mācību procesam, seko pentatoniskās vai diatoniskās flautas spēles vingrinājumi 2) tai seko mācību daļa, kuru var uzskatīt par mācību stundu ar visām tās tradicionālajām vērtībām 3) noslēdzošajā daļa - stāstījums par kādu konkrētajam vecumposmam atbilstošu tēmu, un to sauc par stāstāmo daļu (1. klase - dažādas pasakas, teikas, 2. klase - leģendas, mīti, fabulas, 3. klase – literāri apdarināti Vecās derības stāsti, 4. klase – “Edda”, skandināvu mīti un leģendas un “Lāčplēsis”)

10. Mācību stundas un cikli, programmas un vērtēšana(1) 2. Cikla laikā skolēns klausās skolotāja stāstīto, ko iestrādā baltlapu A3 vai A4 burtnīcā, daudz darbojas pastāvīgi, meklējot papildu materiālu, ilustrē un noformē burtnīcu, veidojot to par savu mācību grāmatu. Valdorfskolas izglītība gandrīz nemaz nebalstās uz standarta mācību grāmatām. Attiecīgi no valstī noteiktā stundu skaita veidojas cikla plāns un tam atvēlēto nedēļu skaits. 3. Pārējo mācību stundu garums ir 40 minūtes. Šīs stundas ir atvēlētas svešvalodu apguvei, rokdarbiem, latviešu gramatikas un matemātikas vingrinājumiem (pamatvielu apgūst cikla stundās), mākslai, eiritmijai, mūzikai un sportam. 4. Jau no pirmās klases skolēni mācās vācu un angļu valodas, bet no piektās klases arī krievu valodu.

11. Mācību stundas un cikli un programmas, vērtēšana(2) 5. Skolēnu mācību sasniegumus no 1.-12.klasei vērtē, izmantojot dažādas metodes – mutvārdu, aprakstošo, procentuālo, punktu, grafisko sistēmu, ieskaitīts / neieskaitīts, pašnovērtēšanu u.c. Vērtēšana 10 ballu sistēmā tiek izmantota no 9. līdz 12. klasei. 6. Mācību priekšmetu programmas izstrādā skolas pedagogi saskaņā ar Latvijas Republikas izglītības standartiem un Pasaules valdorfpedagoģijas mācību plānu. Mācību programmas licensē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. 7. Ideālā situācijā valdorfskola realizē pirmsskolas, pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības programmas. Kā apliecinājums skolēnu mācību sasniegumiem tiek izsniegtas LR IZM apstiprinātas liecības, kā arī valstī noteiktas apliecības par pamatizglītības ieguvi un atestāti par vidējās izglītības ieguvi.

12. Skolas un vecāku sadarbība • Skolas pārvalde ir koleģiāla. To veic Skolas padome, kuru veido skolotāji un vecāku pārstāvji no katras klases. Atbildību par skolas iekšējo darbību uzņemas Skolas padome un skolotāju kolēģija. Jautājumi tiek diskutēti kamēr tiek panākts konsensuss. • Pirms bērnu uzņem skolā notiek individuālās pārrunas ar bērna vecākiem. Pirms tam tiek organizēts 4 - 6 lekciju cikls vecākiem, lai iepazītos ar valdorfpedagoģijas pamatprincipiem, programmu, iekšējās kārtības noteikumiem un skolas darbību. • Klases skolotājs apmeklē bērna ģimeni un iepazīstas ar viņa dzīves apstākļiem • Katru mēnesi klase ar klases skolotāju rīko vecāku pēcpusdienu, jeb mēneša svētkus, kurā iepazīstina ar iepriekšējā mēnesī paveikto • Vecāki iesaistās skolas pasākumos gan kā organizatori, gan kā dalībnieki

13. Kas ir izdarīts un tiek darīts, lai virzītos uz mērķi? • Ir nodibināta un darbojas “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība” • Kā Ādažu Brīvās valdorfskolas skolēni mājapmācības formā (ir 3 skolotāji), mācībām pielāgotās telpās camphill “Rožkalni” mācības ir uzsākuši 2 bērni • Ir izstrādāts un sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centru realizēts semināru cikls pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem par valdorfizglītību un veselīgu bērna attīstību (11 nodarbības + noslēguma forums) • Aktīvi tiek meklētas atbilstošas telpas klases un bērnudārza grupas izveidei Valmierā vai tās tuvumā esošajos novados (Kocēnu, Burtnieku), lai piesaistītu lielāku skaitu vecāku un bērnu. Vairākums interesentu šo izglītību labprāt izvēlētos, ja “viss jau būtu gatavs”. • Tiek meklētas finansu atbalsta iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs uzrunājot gan fondus, gan privātpersonas. Arī forumu atbalsta ārvalstu finansētāji. • Pēc individuālām un grupu diskusijām ir vecāku interese par valdorfskolas un valdorfbērnudārza grupas izveidi Valmierā vai tās tuvumā. • Pēc semināru cikla savu interesi apgūt valdorfpedagoģiju ir izteikuši sākumskolas skolotāji. Pirmsskolas skolotājiem šāda iespēja jau ir.

14. Prezentācijas mērķi – jautājumi Jums 1. Ja Jūs pēc šī stāstījuma esat ieinteresēti atbalstīt šo iniciatīvu, tad • vai tās varētu būt telpas (Kur? Kad? Ar kādiem nosacījumiem?) • cik lielā mēra un kā Jūs idejiski un finansiāli varētu atbalstīt šo iniciatīvu? 2. Vai Jūs esat ieinteresēti alternatīvās izglītības iestādes - valdorfskolas izveidē savas pašvaldības teritorijā? Iespējamie varianti: • Kādas jau esošās valdorfskolasfiliāle • Jauna, vecāku dibināta alternatīvā privātskola • Jauna, pašvaldības dibināta alternatīvā skola Visiem 3 variantiem pati nozīmīgākā ir ģeogrāfiski izdevīga vieta (ērta piekļuve) ar iespēju piesaistīt apkārtējo novadu un pilsētu bērnudārza un skolas audzēkņus

15. Paldies par uzmanību! “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība” Laimdota Virskūna 2013.