1 / 23

Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā

Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā. Eduards Puriņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju departamenta direktors. Rīga, 2012.gada 14.novembrī. Prezentācijas saturs. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana

chika
Download Presentation

Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā Eduards Puriņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju departamenta direktors Rīga, 2012.gada 14.novembrī

  2. Prezentācijas saturs • 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana • Gatavošanās 2014.-2020.g. ES fondu plānošanas periodam • 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” • 1.mērķis “Konverģence”

  3. I. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana

  4. ES fondu finansējuma teritoriālais sadalījums, mlj. LVL • Faktiskajos skaitļos - vislielāko finansējumu piesaistījis Rīgas reģions – 291,4 milj. latu, tam seko Kurzemes reģions ar 193,2 milj. latu, Latgales reģions - 181,7 milj. latu, Zemgales reģions – 148,6 milj. latu un Vidzemes reģions ar 146,2 milj. latu lielu finansējumu • Uz vienu iedzīvotāju - lielāko finansējuma apjomu piesaistījis Kurzemes reģions – 652 lati, savukārt mazāko – Rīgas reģions – 267 lati. Vidzemes reģions, kas ir pēc iedzīvotāju skaita mazākais, uz vienu iedzīvotāju ir saņēmis 633 latus, bet Latgales un Zemgales reģioni ir saņēmuši attiecīgi 542 un 536 latus uz vienu iedzīvotāju

  5. VARAM kompetence Ieguldījumu jomas

  6. II. Gatavošanās 2014.-2020.g. ES fondu plānošanas periodam

  7. ES budžeta aktualitātes • Otrdien, 13.novembrī: • Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju Nr.5 par Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam • Briselē „Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu” sanāksmē 16 ES dalībvalstu valdību vadītāji vai to pārstāvji diskutēja par Kohēzijas politikas finansējumu ES daudzgadu budžetā • Ministru prezidents V.Dombrovskis pārstāvēja Latvijas pozīciju - saglabāt vismaz esošo finansējuma līmeni • Regulu projekti ir apspriesti ar dalībvalstīm un tiks izskatīti: • COREPER 14.11.2012. sanāksmē (dalībvalstu vēstnieku līmenis) • Vispārējo lietu padomē pēc 20.11.2102. (Ārlietu vai Eiropas lietu ministru līmenis)

  8. ES kohēzijas politikas 2014.– 2020. gadam mērķis • Mērķis ir izpildīt Eiropas 2020. g. stratēģijas uzstādījumus: • panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi • Koncentrēties uz rezultātiem • Maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi

  9. “Ambiciozi, taču reālistiski” 2011. gada jūnija Komisijas priekšlikumi 2014.–2020.gada daudzgadu finanšu shēmai ES daudzgadu budžeta projekts 2014.–2020.gadam Kohēzijas politika 33 % (336 mljrd.EUR) Citas politikas (lauksaimniecība, izpēte, ārlietas u.c.) 63 % (649  mljrd.EUR) Eiropas infrastruktūrassavienošanas instruments 4 % (40  mljrd.EUR)

  10. Galvenās izmaiņas Koncentrēšanās uz rezultātiem • Vispārīgi un konkrētai programmai raksturīgi rādītāji, atskaites, uzraudzība un vērtēšana Visu programmu izpildes kritēriji (uzraudzības rādītāji) • Skaidri noteikti un pārbaudāmi atskaites punkti un mērķi Izpildes rezerve • 5 % no valsts piešķīruma (pēc dalībvalsts, fonda un reģiona kategorijas) Ex-ante nosacījumi • Jābūt izveidotiem nosacījumiem, lai investīcijas būtu lietderīgas Makroekonomiskie nosacījumi • Saskaņotība ar jauno ekonomisko pārvaldību

  11. Attīstības plānošana Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģija «Latvija 2030» Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam Valdības deklarācija un Valdības rīcības plāns Nozaru politikas attīstības plānošanas dokumenti Reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Ex-ante nosacījums (2013.g.) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 2014.-2020.gadaVides politikas pamatnostādnes Ex-ante nosacījums (2013.g.) VARAM kompetence

  12. NAP2020 vadmotīvs un prioritātes Latvija 2030 prioritātes • Statuss: • 23.10.2012. NAP 2020 pirmā redakcija apstiprināta MK • Notiek precizējumu veikšana • Plānots apstiprināt Saeimā līdz 2012.g. beigām NAP2020 prioritāšu pamatojuma ziņojums NAP2020 prioritātes NAP2020 VADMOTĪVS Ekonomikas izrāviens

  13. ES fondu plānošana Vienotais ietvardokuments PartnerībasLīgums Darbības programmas

  14. Tematisko mērķu saraksts Pētniecība un inovācijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēja Virzība uz ekonomiku, kam ir zems CO2 emisijas līmenis Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršana un pārvaldība Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana Ilgtspējīgs transports un vājo vietu likvidēšana svarīgākajās tīkla infrastruktūrās Nodarbinātība un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana Izglītība, prasmes un mūžizglītība Institucionālās kapacitātes veidošana un efektīva valsts pārvalde

  15. 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”

  16. Eiropas teritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā: EK priekšlikumi • Atsevišķā regula ETS mērķim + atsauces uz citām KP regulām • Saglabāt teritoriālo sadarbību trīs līmeņos: pārrobežu (cross-border), transnacionālā (transnational), starpreģionu (inter-regional) • Palielināt aploksni līdz 11,7 miljardiem eiro (finansējums ES-27), to sadalot a) 73,24 % pārrobežu sadarbībai; b) 20,78 % transnacionālai sadarbībai; c) 5,98 % starpreģionu sadarbībai. • Sekmēt sadarbību ar ES kaimiņvalstīm (atsauces uz IPA/ENI regulu projektiem) • Piemērot vienoto līdzfinansējuma likmi – līdz 75% (turpinās diskusijas par līdzfinansējuma likmes 85% saglabāšanu) • Ģeogrāfiskais pārklājums - NUTS II/III reģioni (<150 km) + pieguļoša teritorija pēc DV ierosinājuma • Nodrošināt lielāko tematisko koncentrāciju un finanšu instrumentu koordināciju (sasaiste ar ES 2020), • Pārrobežu/transnacionālai sadarbībai - līdz 4 tematiskiem mērķiem (vismaz 80% no ERAF piešķīruma programmai koncentrē ne vairāk kā 4 t.m.) • Starpreģionu sadarbībai – visi tematiskie mērķi • Vienotā indikatoru sistēma (kopīgi ERAF un ETS aktivitātēm) • Noteikt izdevumu atbilstības noteikumu (eligibilityofexpenditure) hierarhiju

  17. Kurzemes plānošanas reģiona iespējas Eiropasteritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā • TRĪS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS: • LATVIJA-LIETUVA; • LATVIJA-IGAUNIJA; • LATVIJA-IGAUNIJA-ZVIEDRIJA-SOMIJA • TRANSNACIONĀLĀS SADARBĪBAS PROGRAMMA (11 BALTIJAS JŪRAS REĢIONA VALSTĪM) • BALTIJAS JŪRAS REĢIONA PROGRAMMA • STARPREĢIONU SADARBĪBAS PROGRAMMA (ES 27 VALSTĪM) • INTERREG IVC • PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA URBACT II (ES 27 VALSTĪM) • PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTA IETVAROS: • LATVIJA-KRIEVIJA(notiek sarunas ar EK par programmas teritorijas paplašināšanas iespējām un KPR piedalīšanos programmā) 2012.GADĀ IR UZSĀKTS ETS PROGRAMMU 2014.-2020.GADAM SAGATAVOŠANAS PROCESS: (statuss atšķiras katrā konkrētā programmā) • Izveidotas Apvienotās Programmēšanas komitejas (tiek izstrādātas darba metodikas, darba plāns, ex-ante izvērtējuma uzdevumi) • Uzsākta diskusija par tematisko koncentrāciju un iespējamiem tematiskajiem mērķiem (atbilstoši ETS regulas projekta nosacījumiem, saskaņā ar NAP 2020 projektu, EK pozīciju): • nacionālajā un reģionālajā līmenī apkopojot priekšlikumus par svarīgākajiem tematiskajiem mērķiem ETS programmām; • analizējot esošā perioda ETS programmu darbības un aktivitātes; • organizējot aptaujas (ETS programmu ieviesēju, starptautisko organizāciju u.c.) un tematiskos seminārus.

  18. 1.mērķis “Konverģence”

  19. Teritoriālā kohēzija Lielāka uzmanība pievērsta pilsētu ilgtspējīgai attīstībai Vismaz 5 % no ERAF resursiem Pilsētvides attīstības platformas izveide Sakaru veidošana starp pilsētām un informācijas apmaiņa par pilsētvides politiku Inovatīvi pasākumi, kas vērsti uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību Noteikta 0,2 % robeža no ikgadējā finansējuma ESF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai Pasākumi ekonomisko, vides un sociālo izaicinājumu ietekmei, ievērojot integrētās teritoriālās attīstības principus, kas definēti Partnerības līgumā

  20. EK piedāvātie indikatori pilsētvides attīstībai (urban development)

  21. ES fondu ieguldījumu koncentrācija Investīciju koncentrācija nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (9+21) – LIAS 2030 un NAP 2020 Pārējās mērķteritorijas: • Lauku teritorijas (89 pašvaldības) • Rīgas metropoles areāls • Baltijas jūras piekraste • Austrumu pierobeža

  22. VARAM priekšlikumi reģionālās attīstības pasākumiem 2014.-2020.g. perspektīvā Uzņēmējdarbības atbalsta (publiskās) infrastruktūras nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21) izveide un/vai atjaunošana (ERAF) Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem (ESF) Pašvaldību publisko pakalpojumu infrastruktūras atjaunošana, balstoties uz integrētas pieejas prasībām nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21)

  23. Paldies par uzmanību! Kopā mēs www.varam.gov.lv esfondi@varam.gov.lv

More Related