1 / 50

4.5. Sengrieku rakstiba, literatura un teatris

I. Ievads. Sena Griekija ? musdienu eiropeiskas literaturas un teatra tradiciju ?upulis.. Sengrieku literatura ? vecaka Eiropa. Sengrieku atstatais literaturas mantojums ? Eiropas un pasaules kulturas bagatiba.. Sengrieku literaras tradicija turpina dzivot musdienu literarajas tradicijas. . Grieku alfabeta mes ?odien varam atrast savas rakstibas avotu..

vartouhi
Download Presentation

4.5. Sengrieku rakstiba, literatura un teatris

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


    1. 4.5. Sengrieku rakstiba, literatura un teatris

    2. I. Ievads

    3. II. Sengrieku rakstiba

    4. Musdienu latviešu alfabeta genealogoija

    5. III. Ieskats sengrieku literatura

    6. Literaturas aizsakumi arhaiskaja un pirmsarhaiskaja peroda (IX-VII gs. p. m. e.)

    8. Homera eposi ap 8.-7.gs. p.m.e.

    9. Homera eposi

    10. Iliada

    11. Karojošas nometnes Homera eposa “Iliada”

    12. Patrokla nave

    13. Hektora un Andromahes atvadas

    14. Hektora nave

    15. Priams ludz Ahilejam atdot vina dela liki

    16. Odiseja

    17. Odiseja piedzivojumu karte

    18. Penelopes uzticiba

    19. Odisejs pie nimfas Kalipso

    20. Odisejs un Nausikaja Alkinoja pili

    21. Lotofagu sala

    22. Ciklopu sala. Polifems

    23. Eola sala

    24. Burves Kirkes sala

    25. Odisejs mirušo valstiba

    26. Sirenu sala

    27. Starp Skillu un Haribdu

    28. Helija verši

    29. Odiseja atgriešanas

    30. Odisejs sava pili

    31. Odiseja atriebiba

    32. Secinajums

    33. Fabulas Fabulas ietverta tematika, kas secinama no pievienotas morales, liecina, ka šo žanru radijuši un iecienijuši ,,mazie” cilveki - tie, kuru ipašums neliels, tie, kuri bijuši ekonomiski atkarigi no citiem. Šada tipa cilveks gan ir brivs, nereti ari stradigs, bet vinš nespej izrauties no apstaklu valgiem. Lidz ar to fabulas bieži akcenteta doma, ka pasaule valda launums, liktenis ir nepastavigs, nakotne nedroša. Šados apstaklos nepieciešama ipaša izdzivošanas prasme - prasme samierinaties ar to, kas lemts, jo liktenis galu gala var but nelabveligs, bieži neietekmejams, ka tas apgalvots fabulas ,,Zens un krauklis” pamaciba: ,,Fabula rada, ka tas, ko lemis liktenis, ir nenoveršams.” Lai ari dzives pieticigie, pec cilveka domam, nenoveršamie apstakli var iedzit ikkuru izmisuma, tomer dzivotgriba stav tam pari (,,(..) ikviens cilveks mil dzivi, lai cik nelaimigs tas ari butu”). Dažadi ir veidi, ka sevi samierinat ar dzivi. Ta, piemeram, fabula ,,Zvejnieki” telotie laudis parlieku liksmojuši par varenu lomu, bet pec trucigas zvejas pieviltas ceribas tos dzinušas izmisuma. Vienigi kads vecs virs bildis, ka dzive prieki un bedas nebut nav tik krasi atdalami un skumju celonis ir ne jau loma, bet gan pašos viros, vinu parliekajas iedomas, ceribas. Dzive nekas laudim nav pieškirts uz mužu. Tapat ka saule un lietus, viss mijas ari cilveka dzive. Fabulas atrodami ari daudz praktiskaki padomi, ka samierinaties ar apstakliem. Tie nereti ir siki, toties psihologiski precizi noveroti realaja dzive. Izradas, ka cilveku grutibas spej mierinat fakts, ka ir kads, kam dzive ir vel suraka (,,Zaki un vardes”). Skumjas pardomas var rasties, lasot samera daudzas fabulas, kas mudina cilveku but pieticigam (,,Egle un erkšku krums”, ,,Niedre un oliva”, ,,Zvejnieks un zivtina”, ,,Gaili un irbe” u. c.). Fabulas iezimejas vairaki dzives pamatlikumi. Pasaule valda launums. Launuma noturigumu nosaka nekrietnie cilveki, kas dara sliktu un daris to vienmer. Šadus cilvekus labot nav iespejams, vini var mainit savu izskatu, bet ne tikumu (,,Gans un vilceni”). Nakama visparinama dzives iezime - liktenis ir nepastavigs, parasti tas mainas uz launu, nav verts ne priecaties par veiksmem, ne skumt par neveiksmem (,,Juras brauceji”). Cilvekam jarekinas ari ar šadu likumsakaribu - daudz kas no redzama ir tikai škietamiba, kas maldina. Aiz skaistiem vardiem nereti slepjas nekrietni darbi, aiz cildenas arienes - sika dvesele. Dzive japrot saskatit masketu nekrietnibu, javairas no liekuliem (,,Lauva un lapsa”). Fabulas tiek visparinats ari kaislibas speks, kas cilveku spej pazudinat, padarit aklu. Vispostošaka no kaislibam varetu but alkatiba (,,Zoss, kas dejusi zelta olas”). Cilveku nelabveligi ietekme ari godkare, nenovidiba, baudkare. Fabulas iesaka cilvekam palauties pašam uz savu darbu, lai cik pieticigus auglus tas nestu, palauties pašam uz sevi, sapratigi izveloties draugus. Lai dzivotu, nepieciešama pacietiba, speja pielagoties apstakliem, jo dzivot tomer ir labak neka mirt. Minetas temas vairak atbalsta prakticismu, individualismu, zinama mera skepsi. Tomer ir ari tadas fabulas, kuru ievirze patriotiskaka, kuras mudina ikvienam sevi apzinaties ka sabiedribas dalinu. Ta fabula ,,Kovarnis un kraukli”, izklastot kada augstpraša kovarna likstas, kad vinš pametis savus ciltsbralus, teikts: ,,Tapat notiek ar cilvekiem, kas pamet savu dzimteni un dodas uz svešam zemem. Tur vinus necieš, bet dzimtene no viniem noveršas.” Ka jau tas fabulu žanram raksturigs, teliem nepiemit individualizetas iezimes, to uzdevums ir tikai apliecinat morale ietverto visparinajumu. Daži teli piemineti bieži, bet dažadas fabulas tiem var but pilnigi pretejas ipašibas. Daudzas sengrieku fabulas kluva plaši pazistamas Eiropa velako laiku rakstnieku (Fedra, Žana de Lafontena, Ivana Krilova) parstradajuma. Šajos darbos ir saglabajušies teli, viena otra sižeta linija, tacu mainijusies fabulu ideja, ka ari forma. Fabulas ietverta tematika, kas secinama no pievienotas morales, liecina, ka šo žanru radijuši un iecienijuši ,,mazie” cilveki - tie, kuru ipašums neliels, tie, kuri bijuši ekonomiski atkarigi no citiem. Šada tipa cilveks gan ir brivs, nereti ari stradigs, bet vinš nespej izrauties no apstaklu valgiem. Lidz ar to fabulas bieži akcenteta doma, ka pasaule valda launums, liktenis ir nepastavigs, nakotne nedroša. Šados apstaklos nepieciešama ipaša izdzivošanas prasme - prasme samierinaties ar to, kas lemts, jo liktenis galu gala var but nelabveligs, bieži neietekmejams, ka tas apgalvots fabulas ,,Zens un krauklis” pamaciba: ,,Fabula rada, ka tas, ko lemis liktenis, ir nenoveršams.” Lai ari dzives pieticigie, pec cilveka domam, nenoveršamie apstakli var iedzit ikkuru izmisuma, tomer dzivotgriba stav tam pari (,,(..) ikviens cilveks mil dzivi, lai cik nelaimigs tas ari butu”). Dažadi ir veidi, ka sevi samierinat ar dzivi. Ta, piemeram, fabula ,,Zvejnieki” telotie laudis parlieku liksmojuši par varenu lomu, bet pec trucigas zvejas pieviltas ceribas tos dzinušas izmisuma. Vienigi kads vecs virs bildis, ka dzive prieki un bedas nebut nav tik krasi atdalami un skumju celonis ir ne jau loma, bet gan pašos viros, vinu parliekajas iedomas, ceribas. Dzive nekas laudim nav pieškirts uz mužu. Tapat ka saule un lietus, viss mijas ari cilveka dzive. Fabulas atrodami ari daudz praktiskaki padomi, ka samierinaties ar apstakliem. Tie nereti ir siki, toties psihologiski precizi noveroti realaja dzive. Izradas, ka cilveku grutibas spej mierinat fakts, ka ir kads, kam dzive ir vel suraka (,,Zaki un vardes”). Skumjas pardomas var rasties, lasot samera daudzas fabulas, kas mudina cilveku but pieticigam (,,Egle un erkšku krums”, ,,Niedre un oliva”, ,,Zvejnieks un zivtina”, ,,Gaili un irbe” u. c.). Fabulas iezimejas vairaki dzives pamatlikumi. Pasaule valda launums. Launuma noturigumu nosaka nekrietnie cilveki, kas dara sliktu un daris to vienmer. Šadus cilvekus labot nav iespejams, vini var mainit savu izskatu, bet ne tikumu (,,Gans un vilceni”). Nakama visparinama dzives iezime - liktenis ir nepastavigs, parasti tas mainas uz launu, nav verts ne priecaties par veiksmem, ne skumt par neveiksmem (,,Juras brauceji”). Cilvekam jarekinas ari ar šadu likumsakaribu - daudz kas no redzama ir tikai škietamiba, kas maldina. Aiz skaistiem vardiem nereti slepjas nekrietni darbi, aiz cildenas arienes - sika dvesele. Dzive japrot saskatit masketu nekrietnibu, javairas no liekuliem (,,Lauva un lapsa”). Fabulas tiek visparinats ari kaislibas speks, kas cilveku spej pazudinat, padarit aklu. Vispostošaka no kaislibam varetu but alkatiba (,,Zoss, kas dejusi zelta olas”). Cilveku nelabveligi ietekme ari godkare, nenovidiba, baudkare. Fabulas iesaka cilvekam palauties pašam uz savu darbu, lai cik pieticigus auglus tas nestu, palauties pašam uz sevi, sapratigi izveloties draugus. Lai dzivotu, nepieciešama pacietiba, speja pielagoties apstakliem, jo dzivot tomer ir labak neka mirt. Minetas temas vairak atbalsta prakticismu, individualismu, zinama mera skepsi. Tomer ir ari tadas fabulas, kuru ievirze patriotiskaka, kuras mudina ikvienam sevi apzinaties ka sabiedribas dalinu. Ta fabula ,,Kovarnis un kraukli”, izklastot kada augstpraša kovarna likstas, kad vinš pametis savus ciltsbralus, teikts: ,,Tapat notiek ar cilvekiem, kas pamet savu dzimteni un dodas uz svešam zemem. Tur vinus necieš, bet dzimtene no viniem noveršas.” Ka jau tas fabulu žanram raksturigs, teliem nepiemit individualizetas iezimes, to uzdevums ir tikai apliecinat morale ietverto visparinajumu. Daži teli piemineti bieži, bet dažadas fabulas tiem var but pilnigi pretejas ipašibas. Daudzas sengrieku fabulas kluva plaši pazistamas Eiropa velako laiku rakstnieku (Fedra, Žana de Lafontena, Ivana Krilova) parstradajuma. Šajos darbos ir saglabajušies teli, viena otra sižeta linija, tacu mainijusies fabulu ideja, ka ari forma.

    34. Ezops un vina fabulas

    35. Par Ezopa aspratibu

    36. Kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? 51. Otra diena Ksants uzludza savus skolniekus, pie kuriem nesen bija ciemojies, un teica Ezopam: ,,Ezop, man šodien bus viesi. Pagatavo mums pusdienam to labako un skaistako, kas vien ir pasaule! ,,Gan es vinu izmacišu,” nosprieda Ezops, ,,lai nedod tadus mulkigus rikojumus.” Vinš aizgaja uz miesnieka bodi, sapirka cuku meles un, parnacis majas, dalu no tam novarija, citas izcepa, vel citas sagatavoja auksta veida ar garšsaknem. Kad noliktaja laika ieradas uzlugtie ciemini, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops katram atnesa varitu meli asa merce. ,,Rau, skolotaj,” teica skolnieki, ,,pat tava edienkarte netrukst filozofijas. Pules te gan nav taupitas! Jau paša mielasta sakuma mums pasniedza meles.” 52. Vini iedzera reizes divas vai tris, un Ksants atkal sacija: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops atkal visiem padeva meli, šoreiz ceptu, - stipri salitu un piparotu. ,,Kaut kas dieviškigs, skolotaj!” iesaucas skolnieki. ,,Nudien, briniški! Tas tapec, ka mele cepta uguni, un vel jo labak, ka ta ir tik stipri salita un piparota. Pikanta garša atraisa meles, dara tas dzeligakas.” Vini iedzera vel, un Ksants saka jau trešoreiz: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops visiem atnesa auksto meli ar garšsaknem. ,,Ai, Demokrit!” skolnieki sacukstas. ,,Man no visam šim melem jau pašam mele sap.” Un kads no viniem saka: ,,Vai tiešam neka cita nebus? Protams, tur, kur savu roku pieliek Ezops, nekas labs nav gaidams.” Skolniekiem no aukstas meles metas nelabi. ,,Ezop,” Ksants pavel, ,,atnes katram pa škivim viras!” Ezops pasniedza visiem melu novarijumu, bet neviens tam pat nepieskaras. ,,Ezops mus ar savam melem nobeidzis,” vini novaidas. ,,Ezop, vai mums neka cita nav?” Ksants jauta. ,,Ne,” Ezops atbild, ,,neka cita nav.” 53. ,,Tatad neka cita nav, nelieti?” Ksants saka. ,,Vai es tev neteicu: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule”?” ,,Kada laime,” Ezops atbild, ,,ka tu mani raj šo macito viru klatbutne! Patiešam, tu man saciji: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule!”, bet kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? Mele ir pamata jebkurai filozofijai, jebkurai izglitibai. Bez meles nekas nenotiek; bez tas mes ne ko dodam, ne ko nemam, ne ko perkam. Bez meles valsti nav domajama kartiba, nav iespejami likumi un rikojumi. Bet, ja visas dzives pamata ir mele, tad par to nekas labaks nevar but.” ,,Lai muzas liecinieces: to vinš lieliski pateica!” skolnieki sacija. ,,Tev, skolotaj, nav taisniba!” Vini aizgaja projam un visu nakti mocijas ar caureju. 54. Otra rita vini želojas Ksantam. Tas viniem sacija: ,,Ta, macitie draugi, nav mana, bet Ezopa, nelietiga verga, vaina. Tacu šodien pat es jus pacienašu ar kartigam pusdienam un, ka tas pagatavot, vinam noradišu jusu klatbutne.” Vinš atsauca Ezopu un teica: ,,Ta ka tu itin visu, ko tev saka, apgriez otradi, tad ieklausies labi: aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule!” Ezops, to dzirdedams, ne aci nepamirkškinaja. Vinš atkal aizgaja uz miesnieka bodi, nopirka visu nokauto cuku meles un, parnacis majas, no tam pagatavoja pusdienas. Tikmer atnaca Ksants ar saviem skolniekiem un atgulas pie galda. Kad vini bija iedzeruši pa kausam, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops pasniedza visiem pa salitai melei etiki. ,,Kas tad tas?” skolnieki brinas. ,,Atkal meles?” Ksants nobal, bet skolnieki sava starpa spriež: ,,Varbut šis doma mus ar etiki izarstet no vakardienas caurejas?” Vini iedzera vel paris kausu, un Ksants velreiz saka: ,,Atnes mums ko est!” Ezops visiem padeva ceptu meli. ,,Ak vai!” skolnieki sukstas. ,,Vai tiešam šis stulbenis mus ar savam melem atkal bendes nost tapat ka vakar?” 55. ,,Kas te atkal notiek, nekrietneli!” Ksants jauta. ,,Vai es tev neteicu: ,,Aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule”?” Ezops atbild: ,,Bet kas gan vel riebigaks par meli? Meles del rodas naids, dzimst intrigas, domstarpibas, nenovidiba, kildas, kari. Vai tad pasaule var vel kas sliktaks un riebigaks but par meli?” 51. Otra diena Ksants uzludza savus skolniekus, pie kuriem nesen bija ciemojies, un teica Ezopam: ,,Ezop, man šodien bus viesi. Pagatavo mums pusdienam to labako un skaistako, kas vien ir pasaule! ,,Gan es vinu izmacišu,” nosprieda Ezops, ,,lai nedod tadus mulkigus rikojumus.” Vinš aizgaja uz miesnieka bodi, sapirka cuku meles un, parnacis majas, dalu no tam novarija, citas izcepa, vel citas sagatavoja auksta veida ar garšsaknem. Kad noliktaja laika ieradas uzlugtie ciemini, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops katram atnesa varitu meli asa merce. ,,Rau, skolotaj,” teica skolnieki, ,,pat tava edienkarte netrukst filozofijas. Pules te gan nav taupitas! Jau paša mielasta sakuma mums pasniedza meles.” 52. Vini iedzera reizes divas vai tris, un Ksants atkal sacija: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops atkal visiem padeva meli, šoreiz ceptu, - stipri salitu un piparotu. ,,Kaut kas dieviškigs, skolotaj!” iesaucas skolnieki. ,,Nudien, briniški! Tas tapec, ka mele cepta uguni, un vel jo labak, ka ta ir tik stipri salita un piparota. Pikanta garša atraisa meles, dara tas dzeligakas.” Vini iedzera vel, un Ksants saka jau trešoreiz: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops visiem atnesa auksto meli ar garšsaknem. ,,Ai, Demokrit!” skolnieki sacukstas. ,,Man no visam šim melem jau pašam mele sap.” Un kads no viniem saka: ,,Vai tiešam neka cita nebus? Protams, tur, kur savu roku pieliek Ezops, nekas labs nav gaidams.” Skolniekiem no aukstas meles metas nelabi. ,,Ezop,” Ksants pavel, ,,atnes katram pa škivim viras!” Ezops pasniedza visiem melu novarijumu, bet neviens tam pat nepieskaras. ,,Ezops mus ar savam melem nobeidzis,” vini novaidas. ,,Ezop, vai mums neka cita nav?” Ksants jauta. ,,Ne,” Ezops atbild, ,,neka cita nav.” 53. ,,Tatad neka cita nav, nelieti?” Ksants saka. ,,Vai es tev neteicu: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule”?” ,,Kada laime,” Ezops atbild, ,,ka tu mani raj šo macito viru klatbutne! Patiešam, tu man saciji: ,,Noperc to labako un skaistako, kas vien ir pasaule!”, bet kas gan pasaule vel labaks un skaistaks par meli? Mele ir pamata jebkurai filozofijai, jebkurai izglitibai. Bez meles nekas nenotiek; bez tas mes ne ko dodam, ne ko nemam, ne ko perkam. Bez meles valsti nav domajama kartiba, nav iespejami likumi un rikojumi. Bet, ja visas dzives pamata ir mele, tad par to nekas labaks nevar but.” ,,Lai muzas liecinieces: to vinš lieliski pateica!” skolnieki sacija. ,,Tev, skolotaj, nav taisniba!” Vini aizgaja projam un visu nakti mocijas ar caureju. 54. Otra rita vini želojas Ksantam. Tas viniem sacija: ,,Ta, macitie draugi, nav mana, bet Ezopa, nelietiga verga, vaina. Tacu šodien pat es jus pacienašu ar kartigam pusdienam un, ka tas pagatavot, vinam noradišu jusu klatbutne.” Vinš atsauca Ezopu un teica: ,,Ta ka tu itin visu, ko tev saka, apgriez otradi, tad ieklausies labi: aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule!” Ezops, to dzirdedams, ne aci nepamirkškinaja. Vinš atkal aizgaja uz miesnieka bodi, nopirka visu nokauto cuku meles un, parnacis majas, no tam pagatavoja pusdienas. Tikmer atnaca Ksants ar saviem skolniekiem un atgulas pie galda. Kad vini bija iedzeruši pa kausam, Ksants teica: ,,Ezop, atnes mums ko est!” Ezops pasniedza visiem pa salitai melei etiki. ,,Kas tad tas?” skolnieki brinas. ,,Atkal meles?” Ksants nobal, bet skolnieki sava starpa spriež: ,,Varbut šis doma mus ar etiki izarstet no vakardienas caurejas?” Vini iedzera vel paris kausu, un Ksants velreiz saka: ,,Atnes mums ko est!” Ezops visiem padeva ceptu meli. ,,Ak vai!” skolnieki sukstas. ,,Vai tiešam šis stulbenis mus ar savam melem atkal bendes nost tapat ka vakar?” 55. ,,Kas te atkal notiek, nekrietneli!” Ksants jauta. ,,Vai es tev neteicu: ,,Aizej uz tirgu un noperc visu to riebigako un drankigako, kas vien ir pasaule”?” Ezops atbild: ,,Bet kas gan vel riebigaks par meli? Meles del rodas naids, dzimst intrigas, domstarpibas, nenovidiba, kildas, kari. Vai tad pasaule var vel kas sliktaks un riebigaks but par meli?”

    37. Ezops. Lauva un pele

    38. Ezops. Lapsa un vinogas

    39. Lirika

    40. Tragedija

    41. Eshils “Saistitais Prometejs”

    42. Sofokls “Valdnieks Edips”

    43. Sofokls “Antigone”

    44. Eiripids “Medeja”

    45. Aristofans “Jatnieki”

    46. IV. Sengrieku teatris

    47. Teatris

    48. Par sengrieku teatri

    49. Par teatri

    50. Par teatri

    51. Komedijas un tragedijas

More Related