1 / 16

Kulturoloģija

Kulturoloģija. 11.klase (4.nodarbība). Kultūras pētniecība.

artan
Download Presentation

Kulturoloģija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kulturoloģija 11.klase (4.nodarbība)

  2. Kultūras pētniecība Kultūras pētīšana attīstījās vēlajā 20.gs., daļēji caur Marksisma domas atkal ieviešanu socioloģijā un citās akadēmiskās disciplīnās, piemēram, literatūras kritikā. Šī kustība centās analizēt kapitālistiskās sabiedrības subkultūras. Sekojot ne- antropoloģiskai tradīcijai, kulturālie pētījumu parasti fokusējas uz patēriņa preču (kā mode, māksla un literatūra) pētīšanu. 18. un 19. gs. sabiedrības noslāņošanos uz "augsto" un "zemo" kultiem, šķiet var veikt paralēles ar masveida ražošanas precēm, ko analizē kulturālie pētījumi. Tādēļ pētītāji lieto terminu "populārā kultūra".

  3. Kultūras pētniecība Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx; dzimis 1818. gada 5. maijā, miris 1883. gada 14. martā) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs. Savus darbus veltījis sabiedrības un ekonomisko procesu analīzei. Marksa idejas par ražošanas nosacījumu lomu sabiedrības un indivīda attīstībā vēlāk tiek tranformētas, kā rezultātā veidojas marksisma tradīcija, kura sabiedrības un vēstures analīzi veic, izmantojot K. Marksa pamatjēdzienus, piemērojot tos jauniem kontekstiem.

  4. Kultūras pētniecība Mūsdienās daži antropologi ir pievienojušies kultūras pētīšanas projektiem. Taču lielākā daļa tomēr atsakās identificēt kultūru ar patēriņa precēm. Vēl vairāk, daudzi pašlaik atsakās no viedokļa, ka kultūrai ir robežas un secīgi atsakās arī no subkultūras jēdziena. Tā vietā, viņi kultūru redz kā kompleksi mainīgu sistematizētu tīklu, kas saista cilvēkus dažādās darbības vietās un sociālās struktūras atšķirīgos mērogos. Saskaņā ar šo uzskatu jebkura grupa var veidot savu kulturālo identitāti. Šobrīd aizvien norit debates par to vai kultūra ir spējīga izmainīt fundamentālās cilvēka izzināšanas spējas. Pētnieku uzskati šajā jautājumā dalās.

  5. Izmaiņas kultūrā Kultūras, atkarībā no to īpašībām, tiecas gan pieņemt, gan pretoties izmaiņām. Piemēram, vīrieša un sievietes lomas daudzās kultūras ir savstarpēji papildinošas. Viens dzimums var vēlēties izmaiņas, kas ietekmē otru dzimumu, kas notika rietumu kultūrās 20. gs. otrajā pusē. Tādēļ vienlaikus ir dinamiskas tieksmes, kas iedrošina izmaiņas, bet tajā pašā laikā ir konservatīvi spēki, kas pretojas tām. Trīs ietekmes veidi veido izmaiņas un pretošanos vienlaikus: • Spēki, kas darbojas sabiedrībā; • Kontakts starp sabiedrībām; • Izmaiņas dabā. 

  6. Izmaiņas kultūrā Kulturālās izmaiņas var rasties no iejaukšanās dabā, izgudrojumiem (u.c. ārējiem iespaidiem) un no kontakta ar citām kultūrām. Piemēram, pēdēja ledus laikmeta beigas palīdzēja radīt lauksaimniecību, kas secīgi radīja daudzas citas kulturālās inovācijas.

  7. Izmaiņas kultūrā DIFŪZIJA: Ikviena objekta apveids (bet ne vienmēr tā nozīme) pārceļas no vienas kultūras uz citu. Piemēram, hamburgeri, tik ikdienišķi ASV, bija eksotika, kad tos ieveda, Ķīnā. Stimulu difūzija attiecas uz vienas kultūras elementa novešanu līdz jaunam elementa izgudrojumam. Inovāciju difūzijas teorija piedāvā uz pētījumiem balstītu modeli, kas parāda kādēļ un kad kultūras pieņem jaunas idejas, prakses un produktus.

  8. Izmaiņas kultūrā AKULTURIZĀCIJA: Piemērošanās citai kultūrai (akulturizācija) mēdz būt saprasta dažādi, taču šajā kontekstā tā attiecas uz vienas kultūras īpašību aizvietošanu ar citām, kā tas notika ar dažām indiāņu ciltīm un citām iezemiešu ciltīm visā pasaulē kolonizācijas procesā. Saistīti procesi indivīda līmenī iekļauj asimilāciju (citas kultūras pieņemšanu no viena indivīda puses) un transkulturizāciju.

  9. Izmaiņas kultūrā KULTURĀLS ATKLĀJUMS: Kulturāls atklājums vai izgudrojums apzīmē jebkuru inovāciju, kas ir lietderīga cilvēku grupai (novērojams pēc reakcijas), taču neeksistē kā fizisks objekts. Cilvēce ir globālā „paātrinoša kulturālo izmaiņu periodā”, kuru dzen starptautiskās tirdzniecības paplašināšanās, masu mediji un, pats svarīgākais, cilvēku daudzuma uz planētas eksploziju, kā arī citi faktori. 19. gadsimta iegravējums, kas ilustrē Austrālijas pamatiedzīvotāju pretošanos Džeimsa Kuka ierašanos.

  10. Izmaiņas kultūrā Kulturālās izmaiņas ir kompleksas un tām ir tālejošas sekas. Sociologi un antropologi uzskata, ka kultūras un tās vides pētīšanai, lai saprastu visus dažādos izmaiņu aspektus, nepieciešams holistiks piegājiens. Cilvēka eksistence, iespējams, vislabāk aplūkojama kā "daudzpusīgais veselais", un tikai no šī punkta ir iespējams apjaust kulturālo izmaiņu realitātes.

  11. Ķīnas kultūras īpatnības  Ķīniešu tradīcija - nosiet sievietēm kājas,veidojot „zelta lilijas”. Meitenēm septiņos gados kājas tiek sakropļotas – kāju pirksti un pēdas velve tiek salocīti un salauzti, tuvinoties papēdim. Ideālas pēdas garums ir 7 centimetri. Sievietes faktiski padara par invalīdēm, pie kam desmitajai daļai tas beidzās letāli, jo sākās gangrēna. Meitenēm kājas nosēja un visam sāpīgajam procesam sekoja mātes, kurām nācās būt nežēlīgām un meitai atkārtot: „Tikai caur sāpēm tu iemantosi skaistumu. (..) Es tinu, es sienu, bet tu gūsi atalgojumu.” Tradīcija ir aizsākusies jau 10.gs. un to ir aizlieguši tikai 20.gs. komunisti. Kāju nosiešana ir veikta vismaz 50% sieviešu, augstākajā kārtā – 100%. Kroplās kājas bija ne tikai skaistuma ideāls un uzbudinājuma avots vīrietim, bet spēlēja arī noteiktu sociālo lomu – „Pēdas lielums noteiks to, cik labi mani varēs izprecināt.” Sieviete, kurai dažādu iemeslu dēļ nenosēja kājas, tika pārdota par kalponi vai „mazo vedeklu” – sieviete, kuru pieņēma dzīvot bagātā mājā un viņai vajadzēja gulēt ar visiem ģimenes vīriešiem.

  12. Ķīnas kultūras īpatnības

  13. Japāņu māksla mūsdienu kultūrā Tetovēšanas mākslai ir sena vēsture. To izmantoja jau 2800.-2600. g. pirms Kristus Ēģiptē. Senatnē tetovēšana bija izplatīta daudzu tautu kultūrās - no Dienvidāzijas līdz pat Ķīnai. Agrāk tetovēšana bija saistīta ar maģiskiem un reliģiskiem rituāliem, taču japāņi tetovēšanas mākslu pārvērta par ornamentālas glezniecības veidu, mazinot tās maģisko nozīmi. Tetovējumu simbolika dažādām ciltīm bija dažāda, katrai ciltij bijis savs svētais dzīvnieks - totēms. Piemēram, japāņi un ķīnieši dievināja drakonus,bet indieši tīģerus. Tieši ar totēmiem tiek saistīta tetovēšanas izcelsme. Tetovējumu renesanse Eiropā bija vērojama 18. gadsimtā, kad no Tālo Austrumu zemēm atgriezās jūrnieki, ceļotāji un avantūristi.

  14. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai Kāds ir antropologu skatījums uz kultūru mūsdienās? 2. Kā var rasties kulturālās izmaiņas? 3. Kas raksturo kultūras difūziju? 4. Kas raksturo akulturizāciju? 5. Ko apzīmē kulturāls atklājums? 6. Kādas ir kulturālās izmaiņas?

  15. Literatūras avoti • O'Neil, D. 2006. "Processes of Change“; • a b O'Neil, D. 2006. "Overview“. • Lisa Sī “Sniega Roze un slepenais vēdeklis” • žurnāls "Mistērija"

More Related