1 / 22

Degradēto teritoriju pārveidošanas finansēšana

Degradēto teritoriju pārveidošanas finansēšana. Barbara Vojvodíková Daiva Velykienė Edmunds Teirumnieks.

allie
Download Presentation

Degradēto teritoriju pārveidošanas finansēšana

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Degradēto teritoriju pārveidošanas finansēšana Barbara Vojvodíková Daiva Velykienė Edmunds Teirumnieks „ Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

  2. Finansējums parasti nāk no dažādiem avotiem dažādos revitalizācijas procesa brīžos Ir dažādi veidi un paņēmieni, ar kādiem iegūt naudu degradēto teritoriju revitalizācijai Izzināt finansēšanas iespējas degradēto teritoriju pārveidošanai Lietuvā Izzināt finansēšanas iespējas degradēto teritoriju pārveidošanai Latvijā Izpratne

  3. Mācību komplekta mērķi • Parādīt galvenos degradēto teritoriju revitalizācijas finansējuma avotus • Īsi iepazīstināt ar riskiem, kas saistīti ar degradēto teritoriju projekta realizāciju

  4. Naudas līdzekļi degradēto teritoriju revitalizācijā - kopumā Piemēri no Čehijas Republikas Piemēri no Lietuvas Piemēri no Latvijas Saturs

  5. privātie investori publiskie avoti - valsts budžets vai fondi - pašvaldību vai reģionālie budžeti vai fondi - ES fondi – jauns instruments JESSICA ziedojumi un subsīdijas no citiem fondiem un organizācijām Galvenie finansējuma avoti

  6. Tas ir jauns instruments Struktūrfondu izmantošanai. Tas ir kredītu instruments. Galvenā doma ir naudas iznomāšana projektiem, kuru rezultātā notiek pilsētu attīstība. Finanšu līdzekļus no Struktūrfondiem vadošā organizācija investē ieguldījumu fondos vai tieši Pilsētu attīstības fondā - Tas notiks Lietuvā ar fondu starpniecību, kas izveidoti tajā piedalošajās bankās Finanšu līdzekļus Pilsētu attīstības fondos var ieguldīt arī pašvaldības, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Padomes Attīstības banka, komercbankas un citas finanšu institūcijas. JESSICA Eiropas kopējais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijās

  7. priekšrocības: lielāka iespēja saņemt aizdevumus nepieciešami mazāki pabalsti lielāks elastīgums realizācijas laikā nepilnība: sarežģītāka projekta sagatavošana Avotu apvienojums

  8. Tās atšķiras pēc finansējuma avotiem: - privātie resursi, - valsts budžeta asignējumi, - ES resursi. Tām ir atšķirīgi mērķi: - veco rūpniecisko platību reģenerācija un to atdzīvināšana, - veco ekoloģisko apgrūtinājumu novēršana, - izrakteņu ieguves seku novēršana. vai ekoloģiskie ekonomiskie pilsētu attīstības Degradēto teritoriju reģenerācijas finansēšanas metodes Čehijas Republikā

  9. Īpašnieks vai darbības izmantotājs ir atbildīgs par ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību, kas notikusi šīs darbības procesā. Nepieciešams panākt visa apkārtējai videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu saskaņā ar principu “Piesārņotājs maksā”. Tādēļ īpašniekiem vai piesārņotājiem jāsakārto piesārņotās vietas un apstrādātās pamestās ēkas, izmantojot savu finansējumu. Privātais finansējums Lietuvā

  10. Lietuvā ir ļoti daudz vēsturiskā piesārņojuma un pamestas bezsaimnieka ēkas, tāpēc apriņķu un vietējo pašvaldību administrācijas ir atbildīgas par konstrukciju likvidēšanu un vides satīrīšanu. Kopš 2006. gada valdība vietējām pašvaldībām un apriņķiem ik gadu piešķir apmēram 2 miljonus litu būvniecības attīrīšanas darbību finansēšanai. Valsts finansējums Lietuvā

  11. 3. pasākums – ‘Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība’. Atbalsta jomas: 1. ... 6. Pamesto (bezsaimnieka) ēku un citu apkārtējai videi kaitīgo objektu likvidācija. Pieteicējs: Valsts aizsargājamo teritoriju dienests (330 miljoni Lt.). 5 . pasākums – ‘Piesārņoto vietu ietekmes novērtējums’. Atbalsta jomas: Piesārņoto vietu (PV) inventarizācija PV riska novērtējums, apstrādes prioritāšu noteikšana, ņemot vērā tās reālo negatīvo iedarbību uz cilvēka veselību, gruntsūdeni un virszemes ūdeņiem, ‘Natura 2000’ un citām aizsargājamajām teritorijām. Iepriekšēji eko-ģeoloģiski pētījumi par prioritārajām jomām un eko-ģeoloģiskā izpēte teritorijās, kas ir bīstamas apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Pieteicējs: Lietuvas Ģeoloģijas dienests (5 miljoni Lt.) Projekti Lietuvā, ko atbalsta ES fondi(1) Kohēzijas rīcības programmas 1. prioritātes 4. uzdevuma pasākumi

  12. 6. pasākums – Vēsturiski piesārņotās vietas. Atbalsta jomas: Virsmas piesārņojuma novērtējuma izpētes vai pētījuma izpilde. Nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana PV rehabilitācijai. PV sanācija (nozīmīgi stāvokļa uzlabojumi) no naftas produktiem, pesticīdiem, u.c. ekoloģiski bīstamiem materiāliem. Pieteicējs: Pašvaldību administrācija (62,996 miljoni litu). Projekti Lietuvā, ko atbalsta ES fondi(2)Kohēzijas rīcības programmas1. prioritātes 4. uzdevumapasākumi

  13. Eiropas Reģionālās attīstības fonds atbilstoši vispārējā atbalsta dokumentu (SPD) pasākumam 1.3. Vides kvalitātes uzlabošana un kaitējuma apkārtējai videi novēršana. Galvenais uzdevums – samazināt ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu un tā potenciālos draudus Lietuvas reģioniem, nodrošināt sabiedrības tiesības uz drošu un tīru vidi, izvairīties no lauksaimniecisko un citu darbību kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi (vai mazāk), tomēr saglabājot ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un atbildīgas Sabiedrības attieksmes pret dabas vidi veidošanu. Šajos pasākumos ietilpst turpmāk minētās darbību grupas: Vēsturiskā piesārņojuma noteikšana un tā attīrīšana, ar divu pasākumu atbalstu: PV apsaimniekošana, tai skaitā to sanācija un nepieciešamo iekārtu iepirkšana; kaitīgo vielu ekoloģiskā attīrīšana upēs, strautos, ezeros un ielejās. Projektu īstenošana šajos reģionos kļūs pievilcīgāka saimnieciskajai attīstībai. Kopā par šīs grupas aktivitātēm tika parakstīti 35 mērķfinansējuma līgumi (par atbalstu 19686905,21 liti). Projekti Lietuvā, ko atbalsta ES fondi(3)

  14. Finansiālie aspekti Latvijā Galvenie iespējamiefinansējuma avoti: Valsts finansējums ESStruktūrfondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstībasfonds (ERAF) Bankasaizdevumi Privātaisfinansējums

  15. Investīcijas degradētajās teritorijās Vides investīciju projektiem LatvijāpalīdzPasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka, Ziemeļvalstu Vides finansukorporācija, Ziemeļvalstu Investīciju banka. Par aizdevumu novirzīšanas saskaņošanu no šīm finanšu institūcijām uz svarīgākajiem vides investīciju projektiem ir atbildīgaVides ministrija.

  16. Atbalstītās darbības Piesārņojuma avota likvidēšana; Piesārņotās teritorijas sanācija; Sanācijas laikā iegūto piesārņojošo vielu izmantošana. Attiecināmās izmaksas: Projekta izstrādāšana un projekta vadība līdz 10% no attiecināmām izmaksām, Būvdarbi, Aparatūras un iekārtu piegāde.

  17. Sanācijas prioritāte Par prioritāti uzskatāma 1. kategorijas piesārņoto vietu sanācija. No vides aizsardzības viedokļa svarīgāk veikt sanāciju tajās vēsturiski piesārņotajās vietās, kur piesārņojums rada augstāka līmeņa riskus: augstāka līmeņa piesārņojošo vielukoncentrācija, vislielākā platība, piesārņojums vai tā izplatīšanāsapdraud vērtīgus dabas objektus vaidzīvojamās zonas.

  18. Latvijas Vides aizsardzības fonds LVAF - irvalsts finansēta programma, kas izsludina projektu konkursus atbilstoši projekta vadlīnijām finansējumamunorganizē projekta novērtējumuatbilstoši Fondapadomes lēmumiem. Projektus valsts budžeta apakšprogrammā “Vides aizsardzības projekti” īsteno sabiedrības, fondi, vietējās pašvaldības, komersanti un privātpersonas.

  19. Sanācijas prioritāte Par prioritāti uzskatāma 1. kategorijas piesārņoto vietu sanācija. No vides aizsardzības viedokļa svarīgāk veikt sanāciju tajās vēsturiski piesārņotajās vietās, kur piesārņojums rada augstāka līmeņa riskus: augstāka līmeņa piesārņojošo vielukoncentrācija, vislielākā platība, piesārņojums vai tā izplatīšanāsapdraud vērtīgus dabas objektus vaidzīvojamās zonas.

  20. Degradēto teritoriju pastāvēšanas iemesli Latvijā ir: Sociāli ekonomiskie faktori – resursu trūkums, kas aizkavē vēsturiskās dzīvojamās platības atjaunošanu Neskaidrība par kopīgo attīstības stratēģiju vietējās pašvaldībās Piesārņoto teritoriju dislokācija privātajos īpašumos Ierobežoti resursi piesārņotās vietas sanācijai Valsts likumdošanas nepilnība

  21. Degradēto teritoriju finansēšanai ir daudzas dažādas metodes – nepieciešama avotu diversifikācija Degradēto teritoriju projekti ir saistīti ar daudziem neparastiem riskiem, bet šos riskus var novērst Lietuvā un Latvijā iespējamie piesārņoto vietu pārveidošanas finansējuma avoti Galvenajiem projektiem iedalīta nauda no ES struktūrfondiem un nacionālā budžeta Lietuvā un Latvijā Nobeigums

  22. Paldies par uzmanību! http://fast10.vsb.cz/bribast barbara.vojvodikova@vsb.cz daiva.velykiene@stud.ktu.lt edmunds.teirumnieks@ru.lv „ Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

More Related