STA R PTAUTISKAIS MĀRKETINGS

1. STARPTAUTISKAIS MĀRKETINGS EKSPORTA POLITIKA Doc. Zaiga Oborenko Zaiga_oborenko@yahoo.com 29259511

2. EKSPORTA POLITIKAS BŪTĪBA • Mūsdienu pasaulē notiek ekonomisko robežu dzēšana, tiek veidoti vienoti tirgus likumi, lai tiktu radīts vienots starptautiskais tirgus. Iemesli: • Nevienai valstij nav tik daudz resursu, lai apmierinātu nacionālās vajadzības. • Katrai valstij ir pietiekams resursu un kapitāla potenciāls, kas ļauj saražot noteiktu daudzumu produktu. • Palielinot ražošanu, valsts iegūst iespēju pārdot savu produkciju un iepirkt citu, kura savā valstī ir apgrūtinoša, dārga vai neiespējama.

3. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS SADARBĪBA • Tās ir stabilas ekonomiskās attiecības starp valstīm, kuru pamatā ir nacionālo produktu apmaiņa kā starptautisks darījums. • Šādas sadarbības dalībnieki ir valstis, uzņēmumi, privātpersonas. • Starptautisko ekonomisko attiecību centrā ir produkts un visas ar to saistītās darbības: ražošana, glabāšana, transportēšana, realizācija, serviss, reklāma.

4. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS NOZĪME • Veicina lielākās pasaules iedzīvotāju daļas labklājību un uzlabo tās dzīves līmeni • Tiek uzskatīta par īpaši labvēlīgu faktoru valsts ekonomikas attīstībā. • Valdības visā pasaulē cenšas to atbalstīt, ievērojot savu valstu intereses.

5. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS PASĀKUMI • Vairums valstu valdību atbalsta eksportu, bet, ja iespējams, ierobežo eksportu, tādējādi cenšas sabalansēt maksājumu bilanci. • Ja ir pozitīvs maksājumu bilances saldo ja valstī ienāk vairāk ārvalstu valūtas, nekā no tās iziet, tas ļauj valdībai saglabāt zemas procentu likmes un samazināt inflāciju. • Sarunas par tarifu samazināšanu parasti ir ļoti ilgstošas, jo katra valdība cenšas apgūt jaunus tirgus ārpus savas valsts robežām, tajā pašā laikā savā valstī samazinot vai pat izslēdzot ārvalstu konkurenci.

6. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS PASĀKUMI • Jaunattīstības valstis bieži piemēro tarifu barjeras importam, lai tādējādi aizsargātu jaunās nozares. • Šādu darbību rezultātā bieži vien šo nozaru darbība ir neefektīva, jo tām nav nepieciešamības konkurēt ar daudz efektīvākiem ārvalstu vadītājiem. • Valdības ietekmē vai kontrolē valūtas kursus. Tas nozīmē, ka eksportētāji zaudē zināmu daļu kontroles pār savas produkcijas cenām, jo valdība pārrauga valūtas maiņas kursu.

7. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS PASĀKUMI • Valstīs, kur vietējai valūtai ir zema vērtība, tiek veicināts īstermiņa eksports, kā arī palielinātas importa cenas. • Tas var radīt izmaksu pieaugumu, kas jebkurā gadījumā palielina cenas. • Ja vietējā valūta ir spēcīga, eksportētājiem ir grūti pārdot savu produkciju un var tikt veicināts imports, jo ievestās preces būs lētākas par vietējiem ražojumiem.

8. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS PASĀKUMI • Vispārēja vienošanās par tarifiem un tirdzniecību – General Agreement on Tarifs and Trade – GATT • Pasaules Tirdzniecības organizācija • Eiropas Savienība • Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums – North American Free Trade Agreement – NAFTA • Mersocur • Cairns līgums • Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija

9. Cairns • The Cairns Group is a unique coalition of 19 agricultural exporting countries with a commitment to reforming agricultural trade. A diverse coalition bringing together developed and developing countries from Latin America, Africa and the Asia-Pacific region, the Cairns Group has been an influential voice in the agricultural reform debate since its formation in 1986 and has continued to play a key role in pressing the WTO membership to meet in full the far-reaching mandate set in Doha. • Members of the Group are: Argentina, Australia, Bolivia, Brazil, Canada, Chile, Colombia, Costa Rica, Guatemala, Indonesia, Malaysia, New Zealand, Pakistan, Paraguay, Peru, the Philippines, South Africa, Thailand and Uruguay.

10. Mersocur • Mercosur Trade Center - M.T.C. -is an organization with an important operating network specially in Argentina, Brazil, Chile, Uruguay and Paraguay - who offers specialized services in international trade aiming that our customers could get a higher increase in their business, profitability, risks spread and better competitive conditions. • Mercosur or Mercosul (Spanish: Mercado Común del Sur, Portuguese: Mercado Comum do Sul, English: Southern Common Market) is a Regional Trade Agreement (RTA) among Argentina, Brazil, Paraguay and Uruguay founded in 1991 by the Treaty of Asunción, which was later amended and updated by the 1994 Treaty of Ouro Preto. Its purpose is to promote free trade and the fluid movement of goods, people, and currency. The official languages are Portuguese and Spanish.[1] • Mercosur origins trace back to 1985 when Presidents Raúl Alfonsín of Argentina and José Sarney of Brazil signed the Argentina-Brazil Integration and Economics Cooperation Program or PICE (Portuguese: Programa de Integração e Cooperação Econômica Argentina-Brasil, Spanish: Programa de Integración y Cooperación Económica Argentina-Brasil).[2] The program also proposed the Gaucho as a currency for regional trade. • Bolivia, Chile, Colombia, Ecuador and Peru currently have associate member status. Venezuela signed a membership agreement on 17 June 2006, but before becoming a full member its entry has to be ratified by the Paraguayan parliament. The founding of the Mercosur Parliament was agreed at the December 2004 presidential summit. It should have 18 representatives from each country by 2010.[3]

11. PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA • Pasaules Tirdzniecības organizācija ir dibināta 1995. gada 1. janvārī. • PTO ietvaros tiek regulēta tirdzniecība ar precēm, pakalpojumiem un intelektuālo īpašumu. • PTO ir pēctece Vispārējam līgumam par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kas tika noslēgts pēc Otrā pasaules kara. • Šobrīd PTO ietilpst 149 dalībvalstis, aptverot vairāk kā 90% no pasaules tirdzniecības kopapjoma • Apmēram 30 citas valstis atrodas iestāšanās procesā. • Latvija par PTO dalībvalsti kļuva 1999.gada 10.februārī.

12. PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA • Daudzpusējās sistēmas pamatā ir PTO līgumi, ko ir pieņēmis un parakstījis pasaules valstu vairākums un ratificējuši šo valstu parlamenti. • Šie līgumi ir starptautiskās tirdzniecības tiesiskie pamatlikumi, kas pēc būtības paredz dalībvalstīm nozīmīgas tirdzniecības tiesības un pienākumus (piemēram, vislielākās labvēlības režīma ievērošanu savstarpējā tirdzniecībā). • Tirdzniecības domstarpības tiek atrisinātas PTO Strīdu izšķiršanas panelī, kas koncentrējas uz līgumu un saistību interpretāciju, nodrošinot valstu tirdzniecības politikas atbilstību PTO normām.

13. LATVIJAS DALĪBA PTO • Latvija uzsāka iestāšanās PTO sarunas 1993.gadā un kļuva par pilntiesīgu tās dalībvalsti 1999.gada 10.februārī, iestājoties organizācijā kā neatkarīga valsts un turpmāk apņemoties veidot savu ekonomikas un tirdzniecības režīmu saskaņā ar PTO noteikumiem un saistībām. • 1998.gada 14.oktobrī Ženēvā tika parakstīts “Protokols par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu”, ar ko Latvija pievienojas PTO Līgumam.

14. MARAKEŠAS LĪGUMS • Marakešas Līgums „Par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu” - ir saistošs visām PTO dalībvalstīm, tas nosaka vadlīnijas PTO Līgumu ieviešanai, balstoties uz kurām notiek sarunas par Līgumu nosacījumiem, par jauniem noteikumiem utt.

15. LATVIJAS DALĪBA PTO • Iestājoties PTO, Latvija piesaistīja savus importa nodokļus gan rūpniecības, gan lauksaimniecības produktiem maksimālam līmenim jeb griestiem, ko nedrīkst pārkāpt un kas ir piemērojams visām PTO dalībvalstīm. Tāpat arī Latvija uzņēmās noteiktas saistības pakalpojumu tirdzniecības jomā – noteiktus nosacījumus, kādus piemēro visām PTO dalībvalstīm. • Kopš Latvijas pievienošanās ES, Latviju, tāpat kā pārējas ES dalībvalstis, PTO pārstāv Eiropas Komisija un jauno ES dalībvalstu saistības PTO tika apvienotas ar ES-15 PTO saistībām un tagad Latvijai saistoši ir ES-25 kopējie nosacījumi, kas nostiprināti PTO saistību grafikos.

16. PTO DARBĪBAS PRINCIPI • PTO ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globālu tirdzniecības noteikumu izstrādi starp PTO dalībvalstīm. • PTO galvenais uzdevums ir nodrošināt godīgu, paredzamu un regulāru tirdzniecības plūsmu starp PTO dalībvalstīm. • PTO dalībvalstis, līdz ar pievienošanos organizācijai un atverot savus tirgus, apņemas ievērot PTO Līgumus un noteikumus savstarpējā tirdzniecībā:

17. PTO Līgumi un noteikumi savstarpējā tirdzniecībā • Katrai PTO dalībvalstij saskaņā ar PTO noteikumiem tiek noteikts saistību grafiks, kur noteikts valsts tirgus atvērtības līmenis: - gan lauksaimniecības un gan pārstrādāto lauksaimniecības produktu, gan rūpniecības preču maksimālie piemērojamie importa nodokļi un kvotas; - pieļaujamie subsīdiju veidi un griesti lauksaimniecībai; - pieļaujamie eksporta atbalsta veidi un griesti;

18. PTO Līgumi un noteikumi savstarpējā tirdzniecībā • Savstarpējā tirdzniecībā ievērojot vislielākās labvēlības režīma (MFN) principu gan attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, gan rūpniecības precēm, kā arī attiecībā uz tirdzniecību ar pakalpojumiem: - kas nozīmē to, ja kādas PTO dalībvalsts produktu importam tiek piemērots pazemināts nodoklis vai cita veida atvieglojumi, tas pats jāpiemēro arī pret pārējām 148 PTO dalībvalstīm;

19. PTO Līgumi un noteikumi savstarpējā tirdzniecībā • -) Vislielākās labvēlības režīma principu var pārkāpt, piemērojot vēl labvēlīgākus nosacījumus savstarpējā tirdzniecībā noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros vai piešķirot labvēlīgākus tirgus pieejas nosacījumus jaunattīstības valstīm, kas ir nabadzīgākas.

20. PTO Līgumi un noteikumi savstarpējā tirdzniecībā PTO paredz regulāru dalībvalstu tirgus atvērtības līmeņa uzlabošanu un spēkā esošo politiku reformēšanu, nodrošinot pēc iespējas nediskriminējošāku un paredzamāku starptautiskās tirdzniecības iespēju, atceļot spēkā esošās tirdzniecības barjeras, kas var izpausties gan kā augsti importa nodokļi, gan kā stingras birokrātiskas prasības (nevajadzīgas licences) utt., kā arī nodrošinot tirdzniecību nekropļojošas politikas.