Download
1 / 33
330 likes | 572 Views
ĢMO brīvo zonu veidošana Latvijā Valmieras konference. ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS SOCIĀLI EKONOMISKIE ASPEKTI JĀNIS VANAGS RTU asociētais profesors Valmiera 2010.gada 29.aprīlis. UZSTĀŠANĀS MĒRĶIS.
E N D
ĢMO brīvo zonu veidošana Latvijā Valmieras konference ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS SOCIĀLI EKONOMISKIE ASPEKTI JĀNIS VANAGS RTU asociētais profesors Valmiera 2010.gada 29.aprīlis
UZSTĀŠANĀS MĒRĶIS Uzstāšanās mērķis “ĢMO brīvo zonu veidošana Latvijā” Valmieras konferencē: papildināt klausītāju zināšanas un izpratni par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas un izplatības sociāli ekonomiskajiem aspektiem
UZSTĀŠANĀS UZDEVUMI Uzstāšanās mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi uzdevumi: • atklāt ĢMO izplatību pasaulē; • izklāstīt brīvo zonu sociāli ekonomiskos pamatus; • sniegt priekšstatu par brīvo zonu izplatību Eiropā; • atklāt brīvo zonu veidošanas ekonomiskos nosacījumus.
BRĪVĀS ZONAS SKAIDROJUMS UN EKONOMISKAIS SATURS brīvā bioloģiskā zona - noteikta valsts teritorijas daļa, kurā iespējamā ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski neizdevīga, izpildot valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības un/vaivar radītreālus ražošanas dabisko apstākļu pasliktināšanās (zaudējumu) draudus citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī apkārtējās vides ilgtspējīgai attīstībai, dzīvnieku un cilvēku veselībai.
GMO AUDZĒŠANAS EKONOMISKIE ASPEKTI Ģenētiski modificēto kultūraugu izplatību pasaulē nosaka šādi nozīmīgākie aspekti: • zinātniskie atklājumi gēnu inženierijā; • atsevišķu uzņēmumu cenšanās paaugstināt savu peļņu uz sabiedrības veselības un vides drošības rēķina; • politiķu korumpētība un divkosība; • nepieciešamība papildināt pārtikas krājumus pasaulē un nodrošināt ar izejvielām biodegvielas ražotājus.
ĢMO ORGANISMU DZĪVOTSPĒJA • Ģenētiski modificēto kultūraugu lielo dzīvotspēju nosaka šādi nozīmīgākie aspekti: • lielās peļņasiespējas; • nepietiekošā konkurence ĢMO sēklu izplatītāju vidū; • ĢMO kultūraugu amorālā nostāja attiecībā pret cilvēku veselību un apkārtējo vidi; • laba augsne korupcijas darījumiem; • divkosīgā ES nostāja jautājumā par ĢMO audzēšanu un izplatību Eiropā un citi.
ĢMO UZVARAS GĀJIENS PASAULĒ Ģenētiski modificēto organismu audzēšanas efekts pasaulē: • Audzēšanas platība pārsniedz 135 milj. ha; • ĢMO pārdošanas apjoms 2005.gadā – 8 Md.$, bet 2010.gadā tas sasniegs 25 Md.$; • ASV, Argentīna un Brazīlija ražo 79% no visiem ĢMO, bet kopā ar Kanādu, Indiju un Ķīnu sanāk 94%; • ĢM sojas audzēšanai pasaulē izmanto 350 milj.t herbicīdus; • Argentīnā katru gadu pazūd 200 tūkst.ha meža, pateicoties ĢM kultūraugu uzbrukumam; • no ES iedzīvotājiem 58% iebilst pret ĢM kultūraugu audzēšanu.
ĢMO NEGATĪVAIS BLAKUS EFEKTS • Ģenētiski modificēto produktu audzēšanas lietošanas negatīvie blakusefekti: • piesārņo apkārtējo vidi; • apdraud sugu daudzveidību; • var izraisīt nevēlamus mutantus; • Izraisa neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku reproduktīvajā sistēmā; • izraisa dažādas saslimšanas, arī vēzi (French scientist Gilles-Eric Séralini); • degradēuzņēmējdarbībasvidi laukos un citi.
ES NORMATĪVAJOS AKTOS IEKĻAUTIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR VIDES PIESĀRŅOŠANU ES normatīvajos aktos tiek noteikti šādi pamatprincipi, kas attiecināmi uz dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem: • princips „piesārņotājs maksā”paredz, ka izmaksas, kuras rodas, novēršot, likvidējot vai neitralizējot videi nodarīto kaitējumu, sedz piesārņotājs; • preventīvo pasākumu principspiesārņojuma draudu mazināšanā vērsts uz profilaktiskajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu piesārņojuma draudus; • piesardzības principsnosaka rīcību neskaidros gadījumos. Tas prasa izvairīties no darbības, kuras sekas attiecībā uz vidi un cilvēku veselību nav prognozējamas vai prognozes ir neskaidras; • integrētas pieejas principsnosaka nepieciešamību vides aizsardzības prasības iekļaut visos ekonomiskās attīstības plānošanas līmeņos – uzņēmums, reģions, nozare, valsts;
POTENCIĀLI BRĪVĀS BIOLOĢISKĀS ZONAS EKONOMISKAIS NOSACĪJUMS Brīvās bioloģiskās zonas funkcionēšanas pamatprincipu var definēt šādi: Brīvās zonas teritorijā lauksaimniecības produktu ražošana, izmantojot konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu tehnoloģijas, dod lielāku peļņu, salīdzinājumā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, ja pēdējais izpilda visas tehniskās, organizatoriskās un ekonomiskās prasības, kuras noteiktas, lai nodrošinātu ES deklarēto brīvās izvēles principu un vides piesārņojuma samazināšanas principus.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IEDALĪJUMS Brīvās zonas pēc to izveidošanas rakstura un aizņemtās platības var iedalīt šādās grupās: • vietējās nozīmes Brīvā zona - izveidota vienas pašvaldības teritorijā; • novadu nozīmes Brīvā zona - izveidošanā piedalās vairākas pašvaldības; • reģiona nozīmes Brīvā zona tiek veidota, savstarpēji vienojoties vairāku novadu pašvaldībām par vienotām prasībām ĢM kultūraugu potenciālajiem audzētājiem; • starpvalstu nozīmes Brīvā zona - tiek veidota, savstarpēji vienojoties pierobežas pašvaldībām dažādās valstīs par vienotām prasībām ģenētiski modificēto produktu audzētājiem.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IZVEIDOŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI Brīvās zonas būtu veidojamas, ņemot vērā šādus aspektus: • Iedzīvotāju attieksme pret ĢMO audzēšanu; • teritorijas piemērotība lauksaimniecības kultūraugu intensīvai audzēšanai; • bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību izplatība attiecīgajā teritorijā; • tūrisma attīstība attiecīgajā teritorijā; • attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskās tradīcijas; • citi nozīmīgi aspekti saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas negatīvajiem blakusefektiem.
IESPĒJAMĀS PAPILDUS IZMAKSAS ĢM PRODUKTU RAŽOTĀJIEM • informācijas izplatīšanas izmaksas; • papildus agrotehnisko pasākumu izmaksas, lai mazinātu nejaušu ĢM kultūraugu izplatību citu saimniecību sējumos; • pasākumuizmaksas ĢM produktu izplatības ierobežošanai produktu pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā; • ĢM produktu marķēšanas izmaksas par ĢM produktu klātbūtni; • pārbaudes paraugu sagatavošanas un nogādāšanas izmaksas laboratorijas izmeklējumiem; • maksājumi par laboratorijas analīzēm; • personāla papildus apmācības izdevumi; • valsts uzraudzības dienestu izveidošanas un uzturēšanas izdevumi – tā vajadzētu būt!; • ĢM kultūraugu sējumu apdrošināšanas izdevumi un citu preventīvo pasākumu izmaksas.
ĢM PRODUKTU AUDZĒŠANAS IZMAKSAS Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas ĢM kultūraugu audzētājam aprēķināmas, izmantojot šādu vienādojumu: TCGM = (∑VCGM + ∑FCGM) + ∆CGM , kur TCGM – kopējās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∑VCGM - mainīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∑FCGM - pastāvīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∆CGM - papildus izmaksas ĢM produktu ražošanā.
ES VALSTU PIEREDZE PAR PAPILDUS IZMAKSĀM PĀRTIKAS PRODUKTU RAŽOŠANĀ NO ĢMP
ĢMKA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA PAMATNOSACĪJUMS ĢMKA audzēšanas ekonomiskais izdevīgums izsakāms ar šādu matemātisko modeli: kur ∑TRGM – kopējie ieņēmumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā; ∑SGM - ģenētiski modificētu kultūraugu kopējā platība; ∑TRGM – kopējie izdevumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā; ∑ECSB,GM- netiešās izmaksas sabiedrībai, kuras rodas, ja valstī tiek audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi.
ĢMKA AUDZĒŠANAS IZDEVĪGUMA EKONOMISKAIS SATURS Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīguma nosacījumam ir šāds ekonomiskais saturs: ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski izdevīga tikai tajā gadījumā, ja ienākumi no izaudzēto ĢM kultūraugu realizācijas ienākumi attiecināti uz platības vienību ir lielāki par izmaksām uz platības vienību.
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA SATURS ĢM kultūraugu audzēšana valstī vai kādā no tās reģioniem kļūst ekonomiski neizdevīga, ja kopējie ieņēmumi, ko dod ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana uz vienu platības vienību ir mazāki par kopējiem ražošanas izdevumiem uz platības vienību, kuriem pieskaitīti sabiedrības izdevumi saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas, novākšanas, glabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un realizācijas procesa uzraudzīšanu.
BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI Ls neizdevīgi audzēt izdevīgi audzēt TRKKA = TCKKA TCKKA TRKKA FCKKA FC0 PLKKA PL1 KONVENCIONĀLĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI Ls neizdevīgi audzēt izdevīgi audzēt TRGM = TCGM TCGM TCKKA TRKKA FCGM FC0 PLGM PL0,KKA PL0.GM ĢM MODIFICĒTĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU SUBJEKTI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ Identificētie potenciālo zaudējumu subjekti ĢM kultūraugu audzēšanas gadījumā: • bioloģiskās lauku saimniecības; • lauku saimniecības, kurās tiek audzēts rapsis; • sēklkopības lauku saimniecības, kurās audzē bioloģiski apdraudēto kultūraugu sēklu; • saimniecības, kurās audzē bites; • lauku tūrisma uzņēmumi un veselības rehabilitācijas uzņēmumi laukos.
