1 / 25

SKOLĒNU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA SKOLĀ

SKOLĒNU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA SKOLĀ. OGRE 2008. Rasma Zaikovska. Skaidrojošā vārdnīca. Problēma – jautājums, uz kuru nevar atbildēt ar esošajām zināšanām, bet ir nepieciešams uzsākt teorētisku / praktisku darbību.

talasi
Download Presentation

SKOLĒNU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA SKOLĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. SKOLĒNU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA SKOLĀ OGRE 2008 Rasma Zaikovska

  2. Skaidrojošā vārdnīca Problēma – jautājums, uz kuru nevar atbildēt ar esošajām zināšanām, bet ir nepieciešams uzsākt teorētisku / praktisku darbību. Pretruna, kas radusies zinātnē vai kādā praktiskas darbības sfērā Mērķis – ideāls, domās prognozēts darba rezultāts Uzdevumi – darbību secība, lai sasniegtu izvirzīto mērķi Hipotēze – mēģinājums izskaidrot, zinātnisks pieņēmums par to, kādi rezultāti gaidāmi pētījuma gaitā Oriģinalitāte, novitāte – iespēja gūt līdz šim nezināmus faktus, noskaidrot līdz šim nezināmas kopsakarības Atslēgas vārdi – darba pamatjēdzieni, kas raksturo tā tematiku un būtību

  3. Skolēnu iesaistīšana pētnieciskajā darbībā: • Sekmē skolēnu zinātnisko pasaules uzskatu veidošanos • Veido iemaņas patstāvīgam izziņas procesam • Padziļina zināšanas atsevišķa mācību priekšmetā • Iepazīstina ar zinātniski pētnieciskās darbības būtību, organizāciju, metodēm • Pilnveido prasmes darbā ar dažāda veida literatūru, informācijas avotiem tradicionālajā un elektroniskajā veidā • Pilnveido prasmi skaidrot, analizēt jēdzienus • Pilnveido prasmi noformēt darbu un veidot, prezentēt pārskata ziņojumu • Pilnveido prasmi izvērtēt, izklāstīt, pamatot savu viedokli

  4. Skolēna motivēšana / stimulēšana darbam • Darba jēgas izpratne (kāpēc es to daru? Kāpēc tas ir svarīgi?) - VĒRTĪBA • Skaidrojums par to, kur var noderēt iegūtās zināšanas, prasmes? - VEIKSME • Līdzdarbošanās procesā – IESAISTĪŠANĀS • Skaidra izpratne, ko no viņiem grib – DROŠĪBA • Palīdzība veidojot īstermiņa mērķus - RŪPES • Saprātīga atzinības un kritikas lietošana - VEICINĀŠANA

  5. Zinātniski pētnieciskās darbības struktūra 1.macību gads: • Pētījuma tēmas izvēle, problēmas apzināšana, mērķis uzdevums (septembris, oktobris) • Novērojumi un informācijas vākšana, šķirošana, sistematizēšana (novembris, decembris) • Paveiktā un turpmākā darba saskaņošana ar darba vadītāju (janvāris) • Darba pirmā aizstāvēšana (februāris – projektu nedēļa) • Informācijas vākšana. Vienošanās par praktisko daļu (marts – maijs) • Pētnieciskā darbība (jūnijs – augusts)

  6. 2.mācību gads • Teorētiskās daļas pilnveide un pabeigšana (septembris) • Pētījuma oriģinālo (paša autora) datu ieguve (oktobris – novembris) • Datu apstrāde, analīze. Pētījumu rezultātu ieguve, apkopošana (janvāris) • Darba saskaņošana ar vadītāju. Pārskata izveide. Ziņojuma izstrāde. Darba aizstāvēšana skolas projektu nedēļā (februāris) • Darba aizstāvēšana Novadā, rajonā (marts) • Darba aizstāvēšana valstī (aprīlis)

  7. Tēmas izvēle • Skolēna sadarbība ar skolotāju • Tēma – plašāka par problēmu (ietver sevī arī pētījumu) • Problēmas apzināšana (nav problēmas – nav ko pētīt) • Tēmas / problēmas / pētījuma mērķa aktualitātes izjūta (nosaka skolēna ieinteresētību) • Reālas iespējas veikt pētījumu apsvēršana

  8. Projekta / zinātniski pētnieciskā darba struktūra • Titullapa • Anotācija (latviešu valodā un svešvalodā) • Satura rādītājs • Ievads • Darba pamatdaļas (teorija) • Autora darbības apraksts • Iepriekš zināmā apraksts • Iegūtie rezultāti (skolēna pierādījumi, veiktie pierādījumi, dati, to analīze) • Secinājumi • Saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojums (ja tādi ir tekstā un ir nepieciešams tos izskaidrot) • Izmantoto informācijas avotu, literatūras saraksts • Pielikumi

  9. Titullapa(Pielikums Nr.3) • Skolas nosaukums • Darba nosaukums un darba veida nosaukums, minot arī sekcijas nosaukumu • Darba autora vārds, uzvārds, klase • Darba vadītāja amats, zinātniskais / akadēmiskais grāds, vārds, uzvārds • Lapas apakšā – vieta un gads

  10. Anotācija(Pielikums Nr.4) • Īss koncentrēts (ne vairāk kā 300 vārdi) darba mērķa, būtības, sasniegto rezultātu un secinājumu formulējums • Anotācijas mērķis – dot vispārīgu priekšstatu par darba saturu, lai lasītājs varētu lemt, vai nepieciešams iepazīties ar šo darbu • Beigās jādod 3 – 5 atslēgas vārdi • Ar atstarpi beigās tiek uzskaitīti darba parametri – apjoms lapaspusēs, attēlu, tabulu, pielikumu skaits, izmantoto informācijas avotu vienību daudzums. • Raksta latviešu un svešvalodā (angļu valodā Abstract)

  11. Satura rādītājs(Pielikums Nr.5) • Virsraksts – “Saturs” • Pēc kārtas nosauktas un numurētas visas darba sastāvdaļas – daļas, nodaļas, apakšnodaļas un punkti, kuriem ir virsraksti • Netiek numurēti: anotācija, ievads, secinājumi / nobeigums, informācijas avotu saraksts, pielikumi • Labajā pusē, pretī virsrakstam – lappuses numurs, kurā atrodas nodaļa / apakšnodaļa (stabiņā) • Ja virsrakstā vairākas rindiņas – lappuse numurs pēdējās rindas līmenī • Ja nodaļa un apakšnodaļa ir vienā lapaspusē – lappuses numurs iepretim apakšnodaļas nosaukumam

  12. Ievads • Apjoms – 1 – 2 lappuses • Tēmas aktualitātes pamatojums • Darba mērķis (ko autors vēlas sasniegt) • Darba uzdevumi (3 – 5 darbības soļi) • Hipotēze ( zinātnisks pieņēmums) • Pētījuma metodes (lai izpildītu uzdevumus, pierādītu hipotēzi, sasniegtu mērķi) • Pētījuma bāze • Beigās raksturo darba struktūru (īsi uzrāda nodaļu, attēlu / apakšnodaļu skaitu, avotu, pielikumu skaitu)

  13. Darba pamatdaļas (teorētiskā daļa) • Apmērs – 1/3 daļa no kopējā darba apjoma. Skaits un saturs - individuāls (atbilst darba pamatuzdevumam, tēmai, zinātnes nozarei) • Iepriekš zināmā apskats / teorija (problēmas stāvokļa novērtējums publicētajos materiālos, koncepciju salīdzinājums Latvijā, ārzemēs) • Obligāti – savs vērtējums un komentārs • Nav pieļaujams: nepamatota, vulgāra kritika, plaģiāts • Apgalvojumi, analīze – pamatoti • Valodas stils – zinātniskais, ar atbilstošu terminoloģiju • Ieteicams lietot 3.personas formu (autors konstatē..., tiek analizēts..., veiktie pētījumi parādīja...) • Ieteicams katras daļas beigās izveidot būtiskāko secinājumu kopu (kā pēdējo nodaļas rindkopu) • Apskatāmie jautājumi – savstarpēji saistīti un atbilst tēmai • Katra nākamā nodaļa papildina iepriekšējo

  14. Bibliogrāfiskās atsauces • Tā ir īsa norādes forma • Veido, ja: • Tekstā iekļauts citāts • Tekstā dots cita autora skaitliskais materiāls, tabulas, attēli, formulas • Izklāstīti kādas personas uzskati vai viņa teiktais • Pieminēts kāds zinātnieku pētījums, raksts • Ietver apaļās iekavās nepārtrauktā tekstā • Pievieno kā piezīmi lappuses beigās (norāde, ka ir izmantots cita autora darbs vai ideja) • Atsauču norādīšanas metodes: • Numeratīvā metode • Mainīgās piezīmes • Pirmā elementa un datējuma metode

  15. Numeratīvā metode – tekstā norāda izmantotā avota bibliogrāfiskās norādes kārtas numuru izmantoto informācijas avotu sarakstā un lappuses numuru Piemēram, “ir ziņas, ka ‘jau 20.gs. sākumā Ogre tika uzskatīta par kūrortpilsētu” (5., 2. – 4.lpp.). • Ja darbā tiek izmantoti divu vai vairāku autoru darbi, tad to norāda atsaucē Piemēram,” Ogres ģimnāzijas pedagogi aktīvi piedalās dažādos tālākizglītības pasākumos” (2; 7) • Mainīgās piezīmes (zemsvītras atsauces) – aiz citējuma tiek lietoti kāpinātie cipari, kas apzīmē norādes, kas atbilstoši secībai tiek veidota katras lappuses beigās • Pirmā elementa un datējuma metode – tekstā pēc citējuma apaļajās iekavās tiek uzrādīts citējamā dokumenta bibliogrāfiskās norādes pirmais elements (autors/nosaukums) un izdošanas gads. Ja ir tiešs citējums, tad arī lappuses numuru. Piemēram, “...Ogres ģimnāzijas pedagogi aktīvi piedalās dažādos tālākizglītības pasākumos” (Zaikovska, 2008)

  16. Praktiski eksperimentālā daļa (centrālā) • Izvēlētās tēmas problēmas stāvokļa analīze praksē • Apliecinājums prasmei veikt pētījumu, izmantojot teorētiskās zināšanas • Pierādījums prasmei lietot apgūtās zināšanas • Iegūto rezultātu analīze (dati, pierādījumi, veiktie pētījumi un to analīze) • Pētījumu metodikas un izvēlēto pētījuma metožu īss, nepārprotams apraksts • Rezultātu apkopojums tabulās, attēlos u.c. • Rezultātu analīzē un materiāla apstrādē (jaiespējams) jāizmanto matemātiskās un datu apstrādes statistiskās metodes

  17. Praktiskā darba daļa • Aptaujas – ja nepieciešamas ziņas par indivīda rīcības motīviem, vērtību sistēmu, uzskatiem Jautājumi: • atvērtie – ļauj atbildēt saviem vārdiem • slēgtie – izvēlas no piedāvātajiem atbilžu variantiem • pusslēgtie –aiz paredzētajiem atbilžu variantiem tiek piedāvāta iespēja izteikt vēl citas savas domas • Anketēšana • Jautājumi skaidri un nepārprotami • Ieteicams aprobēt ar draugu palīdzību • Nav pieļaujamas gramatikas / stila kļūdas • Intervija – izzināt speciālista viedokli par konkrēto problēmu • savlaicīgi sarunāt • iepriekš uzrakstīt intervijas jautājumus / ierakstīt interviju diktofonā • pierakstīt visas atbildes • intervijas protokolā norādīt intervijas laiku, vietu, kuršu intervēts (vārds, uzvārds, amats ...)

  18. Secinājumi • Pētījuma darbā iegūto galveno teorētisko un praktisko atziņu atspoguļojums • Atbilst darba uzdevumiem • Satur jaunu, pētījumos iegūtu informāciju (teorētiskas atziņas, eksperimentāli dati, praktiskie rezultāti u.c.) • Katras teorētiskās daļas veidoto būtiskāko secinājumu apkopojums • Apakšnodaļa – Priekšlikumi (rekomendācijas, kas saistītas ar teorētisko pētījumu turpinājumu un priekšlikumi savu pētījumu rezultātu realizēšanai dzīvē)

  19. Izmantoto informācijas avotu saraksts • Informācijas avoti: grāmatas, publikācijas, krājumi, žurnāli, kartes, citu speciālistu veiktie pētījumi, vēsturiskās liecības, arhīvu dokumenti, CD, elektroniskie resursi • Bibliogrāfiskas norādes uzrāda tikai tiem darbiem, kuri tieši izmantoti un dotas atsauces tekstā • Kārto latīņu alfabēta secībā (nešķiro pēcvalodām). Pēc tam – norādes slāvu alfabētā • Numerācija – kopīga • Ieteikums – Metodiskais līdzeklis Mūze, Pakalna, Kalniņa “Bibliogrāfiskas norādes un atsauces” (2005)

  20. Pielikumi • Nepārsniedz 1/3 no darba apjoma • Pielikumi tiek numurēti • Pievieno darba beigās to pieminēšanas secībā darba tekstā • Tiek pievienoti materiāli: • kas patiešām ir svarīgi • uz kuriem ir atsauces tekstā • interviju protokolus • kopijas • pārskatu tabulas • kartes • fotogrāfijas / to kopijas ar nosaukumu un autora vārdu

  21. Projekta / zinātniski pētnieciskā darba tehniskais noformējums • Darbs rakstāms uz standarta izmēra (A4) lapām uz vienas puses • Attālumi no malām: • No kreisās puses – 3 cm • No labās puses – 1 cm • No augšas / apakšas – 2 cm • Nedrīkst pieļaut kļūdas. Ja tādas konstatētas, labojot jāizmanto korektors un melnā tintes pildspalva. Vienā lappusē nedrīkst būt vairāk par diviem labojumiem • Tekstā vārdus neīsina • Lappuses numurē ar arābu cipariem • Pirmo lappusi (titullapu) nenumurē, bet kopējā lappušu skaitā ietver • Ciparu raksta, sākot ar 1.nodaļu vai ievada otro lappusi augšā vai apakšā bez papildus zīmēm

  22. Kārtas numurs un nosaukums daļām, nodaļā, apakšnodaļām liekams tāds pats kā satura rādītājā • Nav pieņemts vārdus virsrakstos īsināt un pasvītrot • Darba nosaukuma un virsrakstu beigās neliek punktus • Rakstot jāievēro: intervāls – 1,5; fonts – Normal, Times Nem Roman; burtu lielums tekstam – 12 burtu lielums virsrakstiem – 14 / 16 (Bold) burtu krāsa – melna • Darba lapas nedrīkst likt atsevišķās kabatiņās. Pabeigtu darbu var iesiet • Diagrammām, shēmām, zīmējumiem, fotoattēliem, attēliem apakšā / augša jābūt numuram un nosaukumam. Tekstā uz to ir atsauce • Būtiski ir ievērot vienotu attēlu noformēšanas kārtību • Tabulām numurs rakstāms virs tās labajā stūrī un tekstā uz to jānorāda atsauce • Tabulas nosaukumu raksta ar lielo burtu • Fotogrāfijām iekavās jāpieraksta tās autors un nosaukums • Saīsinājumu sarakstā saīsinājumi, simboli, speciālie termini jāraksta stabiņā, alfabēta secībā (kreisajā pusē – saīsinājumi, labajā – skaidrojums)

  23. Ieteikumi skolēniem • Jācenšas noskaidrot maksimāli visu informāciju, ko var sniegt par tēmu • Arī negatīvs rezultāts ir rezultātsĪpaši svarīgi ir atspoguļot savu personisko nostāju un salīdzināt to ar citiem viedokļiem • Neveidot garu citu autoru uzskatu pārstāstu • Citātiem jābūt iekļautiem autora viedokli izsakošosteikumos • Ieteicams katras nodaļas beigās uzrakstīt savus secinājumus • Secinājumi veido atbildi uz ievadā izvirzīto mērķi un uzdevumiem • Praktiskā daļa tiek plānota saistībā ar darbā izvirzīto problēmu • Pirms darbu rādīt vadītājam, tas rūpīgi jāizlasa • Salīdzināt atsauces tekstā ar izmantoto informācijas avotu sarakstu • Sagatavot un izmēģināt prezentācijas materiālu

  24. Ieteikumi skolotājiem • Vadītāja galvenais uzdevums – veicināt skolēna patstāvīgu un radošu pētniecisko darbību • Jāpalīdz precīzi noformulēt tēmu • Jāpalīdz skolēnam saplānot laiku • Jāparāda, kā šķirot un kritiski analizēt, sistematizēt savāktos materiālus • Jāpalīdz izvēlēties piemērotāko pētījumu īstenošanas metodiku • Jāpalīdz (iespēju robežās) sagādāt un apgūt nepieciešamo eksperimentālo tehniku • Jāpalīdz skolēnam apgūt intervēšanas tehniku, anketas sastādīšanas metodiku • Jāpalīdz apgūt prasmes pētnieciskā darba noformēšanā • Jāizlasa skolēna darbs pirms tā aizstāvēšanas • Jāpārrunā par darba aizstāvēšanu (apģērbs, stāja, runa, uzskates līdzekļi) • Jāatceras, ka šo darbu raksta skolēns, nevis vadītājs, tādēļ jānošķir robeža starp palīdzēšanu un jebkura veida darbu izpildi skolēna vietā

  25. Izmantotie informācijas avoti:Hahele, R. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RaKa, 2005. 68 lpp. ISBN 9984-15-767-9Tālākizglītības kursu materiāli Paldies par uzmanību!

More Related