Darba tirgus attīstības tendences un augstākā izglītība

1. Darba tirgus attīstības tendences un augstākā izglītība LDDK un AIP tikšanās 12.01.2006.

2. No Augstskolu likuma: 70.pants. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas 2) izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā; 4) prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē; LDDK un AIP intereses ir līdzīgas: Tās abas ir ieinteresētas, lai augstākās izglītības sistēma darbotos atbilstoši darba tirgus vajadzībām

3. No Augstskolu likuma: 3.pants. Augstskolas (1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolas var īstenot studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās: 1) izglītība; 2) humanitārās zinātnes un māksla; 3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības; 4) dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; 5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; 6) lauksaimniecība; 7) veselības aprūpe un sociālā labklājība; 8) pakalpojumi. Valsts budžeta līdzekļi (budžeta studiju vietas) tiek sadalītas šādās tematiskās grupās, bet finansējums tiek rēķināts tematiskajās jomās, katrai no tām nosakot savu studiju izmaksu koeficientu.

4. Studējošo skaita dinamika Latvijā 1990./91.-2004./2005.ak.g. IZM 2004

5. Latvijai raksturīgs pēdējos desmit gados ir bijis raksturīgs straujš studentu skaita pieaugums, kā rezultātā, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, pie mums ir otrs lielākais studējošo skaits pasaulē. To, galvenokārt ir noteikuši sekojoši faktori: • Tautsaimniecības struktūras izmaiņu rezultātā lielam skaitam iedzīvotāju nācās atgriezties augstskolas solā, lai iegūtu jaunajai situācijai atbilstošu izglītību; • Mainoties situācijai darba tirgū, profesionālās izglītības sistēma nebija gatava atbilstošām pārmaiņām, rezultātā samazinājās iedzīvotāju interese par mācībām arodskolās, un pēc vidusskolas absolvēšanas lielāks skaits jauniešu uzsāka studijas; • Sociāli ekonomiskas nedrošības apstākļos gan studijas augstskolā, gan diploms iedzīvotāju acīs palielina iespējas atrast savām interesēm atbilstošāku darbu; • Ir izveidota vairāku pakāpju augstākās izglītības sistēma, rezultātā aizvien lielāks skaits iedzīvotāju vēlas iegūt maģistra grādu un atsāk studijas. Minētie faktori arī nākotnē Latvijā noteiks augstu studējošo īpatsvaru.

6. Studējošo skaits valsts budžeta finansētajās studiju vietās un maksas studijās 1995./96.-2004./2005.ak.g.

7. Studējošo skaita īpatsvara izmaiņas valsts budžeta finansētajās studiju vietās un maksas studijās 1995./96.-2004./2005.ak.g.

8. Pēdējās desmitgades laikā būtiski mainījusies attiecība starp budžeta un maksas studentu skaitu: • Būtiski nemainoties budžeta vietu skaitam, bet pieaugot maksas studentu skaitam, budžeta studentu īpatsvars samazinājies trīs reizes • Tā kā jau šobrīd Latvijā ir salīdzinoši augsts finansējums izglītībai salīdzinājumā ar IKP, nav pamata domāt, ka nākotnē varētu būtiski pieaugt valsts finansēto studiju vietu skaits • Visu saspringto situāciju ievērojami atslogo valsts garantētie studiju kredīti

9. 5.3. Valsts budžeta finansēto studentu skaita izmaiņas izglītības tematiskajās grupās 1999./00.-2004./05.ak.g. Nr.p.k. Izglītības tematiskā grupa 00./01. 01./02. 02./03. 03./04. 04./05. 1. Izglītība 5990 5152 4661 4011 3426 2. Humanitārās zinātnes un māksla 3089 3304 3379 3852 3797 3. Sociālās zinātnes, komerczin., ties. 8974 8523 7716 7111 6379 4. Dabas zin., matem., inform.tehnol. 4317 4700 3145 3422 4370 5. Inženierzinātnes, ražoš. un būvn. 7018 6925 8852 8690 6709 6. Lauksaimniecība 866 848 830 808 676 7. Veselības aprūpe un sociālā labkl. 1537 1715 2078 1786 3504 8. Pakalpojumi 2022 1821 1530 1264 1813 KOPĀ 33813 32988 32191 30944 30674 IZM 2004

11. 5.3.1. Maksas studentu skaita izmaiņas izglītības tematiskajās grupās 1999./00.-2004./05.ak.g. Nr.p.k. Izglītības tematiskā grupa 00./01. 01./02. 02./03. 03./04. 04./05. 1. Izglītība 12490 12766 13418 14592 14122 2. Humanitārās zinātnes un māksla 3842 4463 4801 5276 5054 3. Sociālās zinātnes, komerczin., ties. 42300 48517 54946 60994 65144 4. Dabas zin., matem., inform.tehnol. 2008 3069 3189 3303 2864 5. Inženierzinātnes, ražoš. un būvn. 3293 4512 5248 5878 5323 6. Lauksaimniecība 929 1177 1278 1265 1227 7. Veselības aprūpe un sociālā labkl. 1554 2225 2090 2543 2684 8. Pakalpojumi 1041 783 1684 1961 3601 KOPĀ 67457 77512 86654 95812 100019

13. Pēdējos gados sadalījumā starp augstākās izglītības tematiskajām grupām vērojamas sekojošas tendences: • Maksas studijās izmaiņas studiju programmu sadalījumā ir bijušas salīdzinoši niecīgas: neliels pieaugums sociālajās zinātnēs un kritums izglītības zinātnēs; • Budžeta studiju vietās vērojams ievērojams būtisks īpatsvara samazinājums izglītībā un sociālajās zinātnēs, bet kāpums humanitārajās un inženierzinātnēs; • Izprast šos procesus traucē statistiskas dabas problēmas; pēdējā gadā mainīta metodika, pieskaitot arī koledžu studentus, kas kopumā rada šķietamu pieaugumu veselības aprūpes specialitātēs;

14. Studiju izmaksu koeficienti pa izglītības tematiskajām jomām

15. Novērtējums, balstoties uz IZM datiem

16. Valsts budžeta finansējuma sadalījums dažādu tematisko grupu studiju programmām tiek noteikts atbilstoši koeficientu sistēmai • Nominālo koeficientu vietā tiek lietoti minimālie, kā rezultātā valsts augstākās izglītības sistēmā hroniski trūkst resursu attīstībai, problēmu vēl vairāk padziļina vēlme uzņemt iespējami lielu maksas studentu skaitu, to panākot ar dempinga palīdzību. • Neskaidrība ar koledžu studiju vietu skaitu, kā arī tematisko jomu neatbilstība tematiskajām grupām nedod iespēju precīzi novērtēt finansējuma sadalījumu starp tematiskajām grupām, tomēr ar lielu ticamības pakāpi var teikt, ka lielākā daļa no valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta inženieru specialitātēm. Tas, ka jau ilgstoši novirzot ievērojamu daļu no valsts budžeta finansējuma inženieru izglītošanai, tomēr nākas sadurties ar ļoti asu šo speciālistu trūkumu, liecina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt valsts finansējuma izlietojuma efektivitāti, it īpaši šīs tematiskās grupas studiju programmās.

17. Studentu sadalījums pa izglītības tematiskajām grupām2004./2005.ak.g. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Izglītība Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība Humanitārās zinātnes un māksla Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Veselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi Lauksaimniecība IZM 2004

20. Latvijā izvēlētā augstākās izglītības programmu klasifikācijas sistēma atšķiras no OECD lietotās, kas apgrūtina to salīdzināšanu • Būtiskākā problēma šajā ziņā Latvijā ir vēlme apvienot matemātiku, dabas zinātnes un datortehnoloģijas vienā tematiskajā grupā, kas nedod iespējas izvērtēt tendences katrā virzienā atsevišķi. No šāda viedokļa būtu lietderīgi izvērtēt izvēlētā tematisko grupu iedalījuma lietderību. • Salīdzinot situāciju Latvijā ar OECD valstīm, varam aplūkot sadalījumu pa tematiskajām grupām dažādu valstu augstskolu absolventiem.

21. 5.3.2. Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo personu skaita izmaiņas izglītības tematiskajās grupās 1998./99.-2003./04.ak.g. Nr.p.k. Izglītības tematiskā grupa 99./00. 00./01. 01./02. 02./03. 03./04. 1. Izglītība 3902 3994 3882 3672 4130 2. Humanitārās zinātnes un māksla 1082 1169 1213 1358 1388 3. Sociālās zinātnes, komerczin., ties. 6320 11576 9601 11236 13117 4. Dabas zin., matem., inform.tehnol. 943 987 750 881 1294 5. Inženierzinātnes, ražoš. un būvn. 1488 1486 1879 1980 1817 6. Lauksaimniecība 162 135 189 174 211 7. Veselības aprūpe un sociālā labkl. 523 446 631 792 950 8. Pakalpojumi 582 515 800 669 970 KOPĀ 15002 20308 18945 20762 23877

22. Pēc OECD 2004 un IZM 2004

24. Latvijas un atsevišķu OECD valstu augstskolu absolventu sadalījuma pa augstākās izglītības tematiskajām grupām salīdzinājums • Aplūkojot šo sadalījumu absolventiem un pirmā kursa studentiem, ir iespējams novērtēt tendences šajā jomā pēdējo četru, piecu gadu laikā • Piecu gadu tendence parāda, ka kopumā valsts politika augstākajā izglītībā ir vērsta uz to, lai Latvijas augstākās izglītības struktūra tuvotos vidējiem OECD rādītājiem. • Attiecībā uz sociālām zinātnēm valsts finansēto studiju vietu īpatsvars ir mazāks kā vidēji OECD valstīs, taču to kompensē lielais par saviem līdzekļiem studējošo skaits

26. Jau ilgstoši nav atrisināti doktora līmeņa studiju programmu attīstības jautājumi, patreizējā situācija nopietni apdraud augstākās izglītības attīstību Latvijā. • Salīdzinoši lielais doktorantūras studentu skaits un vairāku miljonu lielais ikgadējais valsts budžeta finansējums nav devis vēlamo efektu, Latvija doktoru grādu ieguvušo skaita ziņā ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. • Nav nostrādājusi doktorantūras studiju programmu akreditācija – neskatoties uz to, ka rezultāti ir neapmierinoši, praktiski visas no tām ir akreditētas uz maksimālo termiņu, t.i. Kā tādas, kur nav nepieciešami būtiski uzlabojumi. • Nav izdevies sakārtot doktorantūras studiju programmu finansēšanas sistēmu – joprojām pastāv šķērsdotāciju iespējamība, kā rezultātā ir risks, ka doktorantūras studijām paredzētais finansējums patiesībā tiek izmantots citiem mērķiem

27. Latvijā pieņemtā darba tirgus klasifikācija

28. Avots: CSP

29. Pēc CSP

30. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju pēdējās desmitgades laikā darba tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas • Ir ievērojami samazinājies lauksaimniecībā un ar to saistītās nozarēs strādājošo skaits; • Ir ievērojami pieaudzis būvniecībā strādājošo skaits; • Būtisks strādājošo skaita pieaugums ir arī tirdzniecībā un automobiļu remontā; • Kopumā nodarbināto skaits valstī pēdējos gados nedaudz ir pieaudzis; • Izvēlētā nodarbināto klasifikācija nedod iespējas izvērtēt situācijas attīstību virknē nozaru (PIem. mākslas nozares, zinātne u.c.)

33. No nosacīta salīdzinājuma starp darba tirgus attīstību ar augstākās izglītības attīstības tendencēm var fiksēt: • Salīdzinājumu nosacītu padara lielā neatbilstība, kas pastāv statistikas struktūrām izglītībā un nodarbinātībā; • Gan studiju vietu skaita, gan strādājošo skaita samazinājumu lauksaimniecībā; • Kāpumu un stabilizāciju sociālajās zinātnēs (šeit samazinājumu budžeta vietu skaitā kompensē maksas studijas); • Stabilizāciju un kāpumu pēdējos gados inženierzinātnēm atbilstošās nozarēs (pēdējo gadu kāpumu šeit dod būvniecība); Kopumā var konstatēt, ka gan studiju vietu, gan absolventu skaits augstākajā izglītībā ir ar mazāku īpatsvaru kā attiecīgajās nozarēs darba tirgū nodarbināto īpatsvars; • Strādājošo skaita samazināšanās izglītībā gan nodarbinātībā, gan studiju vietu skaitā;