1 / 12

Kooperācija Somijā

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Kopienas. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai un vienīgi izdevējs, un tā neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības attīstības aģentūras viedokli, un tās nav nekādā veidā par to atbildīgas. Kooperācija Somijā. Linda Bille

Download Presentation

Kooperācija Somijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Kopienas. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai un vienīgi izdevējs, un tā neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības attīstības aģentūras viedokli, un tās nav nekādā veidā par to atbildīgas. Kooperācija Somijā Linda Bille LLKA izpilddirektore

  2. Informācija par kooperatīviem Somijā

  3. Informācija par Pellervo, Somijas kooperatīvu konfederāciju • Pellervo, Somijas kooperatīvu konfederācija (Pellervo, Confederation of Finnish cooperatives) - tika nodibināta 1899.gadā. Pēc organizācijas nodibināšanas valstī aizsākās strauja kooperatīvu veidošanās un attīstība. • Organizācijā apvienojušies 400 biedri – dažādu nozaru kooperatīvi. Organizācijas ir pieņēmusi lēmumu neuzņemt kā biedrus mazus, tikko nodibinātus kooperatīvus – tie var darboties asociācijā caur citiem kooperatīviem. • Organizācijas finansējums sastāv no biedru naudām (4 %), dažādu žurnālu un laikrakstu izdošanas (70 %), ieguldījumu ieņēmumiem (24 %), citiem pakalpojumiem (24 %). Biedru nauda tiek rēķināta atkarībā no biedru apgrozījuma. • Organizācijas valdē ir arī zemnieki. Valdes tikšanās notiek 6 – 7 reizes gadā.

  4. Kooperācijas attīstība Somijā (1) • Somijā darbojas princips 1 biedrs = 1 balss, taču likumdošana otrā līmeņa kooperatīviem atļauj palielināt viena biedra balsstiesības (līdz 10 balsīm). Salīdzinoši jauns nosacījums likumdošanā. Lauksaimniecības kooperatīvi to neizmanto. • Somijā ir augstākie rādītāji pasaulē, ja vērtē kooperatīvu biedru skaitu salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu – 84 % no Somijas iedzīvotājiem ir biedri vismaz vienā kooperatīvā (1993.gadā tie bija 44 %, 1998.gadā – 59 %). 56 % no Somijas iedzīvotājiem ir vizmas divos kooperatīvos, savukārt, 26 % - vismaz trijos. • Kooperatīvu skaits katru gadu mainās – vidēji gadā tiek izveidoti 100 – 200 jauni kooperatīvi, taču notiek arī jau esošo kooperatīvu apvienošanās.

  5. Jaundibināti kooperatīvi Somijā 1987 – 2008.gadā

  6. Kooperācijas attīstība Somijā (2) • Somijā pārsvarā darbojas divu līmeņu kooperatīvi – centrālais (otrā līmeņa) kooperatīvs apvieno pirmā līmeņa kooperatīvus, kuros biedri ir zemnieki/iedzīvotāji. • Lauksaimniecības kooperatīviem nav speciāla atbalsta no valsts vai Eiropas Savienības – kooperatīvi paši uzskata, ka tiem jāstrādā kā pārējiem uzņēmumiem bez jebkādām priekšrocībām. Nav arī nodokļu atvieglojumu. • Kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums (ir atsevišķi likumi Kooperatīvu bankām, Apdrošināšanas kompānijām), Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums. • Kooperatīvs darbojas biedru interesēs, taču biznesa aktivitātes parasti tiek veiktas, veidojot kooperatīvam piederošus citu juridisko formu uzņēmumus (piemēram, SIA). • Minimālais kooperatīva dibinātāju skaits – 3 fiziskas vai/un juridiskas personas.

  7. Lauksaimniecība Somijā (1) • 1994.gadā Somijā bija 114 510 saimniecības, 2007.gadā, savukārt, 66 543 saimniecības. Saimniecības palielinās, saimniecību skaits samazinās. Vidējais saimniecības lielums Somijā – 30 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme. • Mežsaimniecības kooperatīvos parasti biedriem pieder arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme. • Saimniecību ieņēmumi – 40 % no lauksaimniecības, 40 % - no mežsaimniecības, 20 % - subsīdijas. • Piena ražošana - 1997.gadā Somijā govju skaits bija 387000, bet 2008.gadā – 289 000.1997.gadā Somijā bija 28 000 piena ražošanas saimniecības, bet 2008.gadā – 12 000. • Situācija graudkopībā - graudu cenas ir zemākas, nekā Centrāleiropā.

  8. Lauksaimniecība Somijā (2) • Somijā ir samazinājies piena patēriņš, taču palielinājies jogurta un siera patēriņš. Kopumā iedzīvotāju izdevumi par pārtiku samazinās (apmēram 13 % no iedzīvotāju ienākumiem sastāda izdevumi par pārtikas produktiem). • No oktobra Somijā tiek samazināts PVN pārtikas produktiem. Pašreiz tie ir 17 %, būs – 13 %.

  9. Kooperatīvi Somijā (1) • Valio – lielākais piena pārstrādes uzņēmums Somijā, kas pieder piena ražotāju kooperatīviem. • Valio dibināts 1905.gadā ar mērķi veicināt piena produktu eksportu. • Valio biedri ir 22 piena kooperatīvi, kas apvieno 10 000 piena ražotājus. No šiem 22 kooperatīviem tikai 12 kooperatīvi pārdod pienu Valio. No 2010.gada biedru skaits samazināsies, jo 5 piena kooperatīvi apvienosies. • Valio pieder pārstrādes uzņēmumi vairākos Somijas reģionos. Attiecīgi uz katru no pārstrādes uzņēmumiem pienu ved tuvākais kooperatīvs. Transporta izmaksas sedz pats kooperatīvs, taču gadījumā, ja nepieciešams vest uz tālāku reģionu izmaksas sedz Valio. • Valio darbojas tirgos Krievijā, ASV, Baltijas valstīs u.c. Valio mērķis ir līdz 2015.gadam būt vadošajai preču zīmei ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs. • Valio apgrozījums 2008.gadā bija 1.8 miljardi EUR. Valio strādā 4300 darbinieki.

  10. Kooperatīvi Somijā (2) • Valio – lielākais piena pārstrādes uzņēmums Somijā, kas pieder piena ražotāju kooperatīviem. • No Vācijas un Dānijas tiek importēts lēts siers. Gada laikā imports pieaudzis par 10 %. Rezultātā arī Valio ir spiests cenu samazināt cena pazeminās. • Valio ir izstrādāta kvalitātes sistēma: • kvalitātes līgums - 97 % biedru ir noslēgts šādas līgums (iespēja saņemt piemaksu – 0.5 centi/l); • kvalitātes sistēmas pirmais līmenis –21 % iekļaujas šajā līmenī (piemaksas nav); • kvalitātes sistēmas otrais līmenis. • Sertificēta piena saimniecība. • 95.3 % no iepirktā piena ir E klases piens; • Zemniekiem iespēja izmantot Valio piedāvātos interneta pakalpojumus (apskatīt analīžu rezultātus u.tml.)

  11. Kooperatīvi Somijā (3) • Patērētāju kooperatīvs – SOK. • Patērētāju kooperatīvā SOK (otrā līmeņa kooperatīvs) apvienojušies 22 reģionālie kooperatīvi (pirmā līmeņa kooperatīvi); • Lai kļūtu par biedru, jāsamaksā 100 EUR. Citu valstu iedzīvotāji nevar kļūt par biedru šajā kooperatīvā. • Mēneša beigās biedriem ieskaita naudu atbilstoši izmantoto pakalpojumu apjomam. 2008.gadā saviem biedriem izmaksājis kā bonusus 307 milj.EUR apmērā. • Kooperatīvu banka - OP-Pohjola Group. • Kooperatīvu bankas dažādos Somijas reģionos apvienojušās centrālajā kooperatīvā - OP-Pohjola Group . Kooperatīvu bankas ikdienā pieņem neatkarīgus lēmumus, taču, ja rodas problēmas – centrālais kooperatīvs palīdz. • Kooperatīvu bankas piedāvā dažādus pakalpojumus – apdrošināšanas, finanšu, nekustamo īpašumu tirdzniecība. • Kooperatīvu banku aizdevumi lauksaimniecības uzņēmumiem sastāda 60.8 %.

  12. Kooperatīvi Somijā (4) • Lopkopības kooperatīvs – FABA • FABA kompetences – ciltsdarbs, ģenētika. • 15 000 biedri, no kuriem 12 000 darbojas piena lopkopībā, 1000 – liellopu nozarē, 2000 – cūkkopībā. • No 2010.gada 1.janvāra Faba breeding pievienosies Dānijas un Zviedrijas uzņēmumam Viking Genetic. • Struktūra – pārstāvju sapulce (40 biedri), valde (8 valdes locekļi) un direktors. • Pro Agria - konsultācijas • Pakalpojumu izmantotāji – 85 % no Somijas saimniecībām. • 2008.gada apgrozījums – 89 milj.EUR. • Ienākumi – 19.4 % valsts finansējums, 15.3 % ieņēmumi no projektiem, 56.5 % pakalpojumu pārdošana, 8.8.% citi ieņēmumi.

More Related