1 / 9

Īss kopsavilkums par būtiskāko

Gaujas un Daugavas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu prasības "Ansīši", Rubene, 05.09.2013. Iveta Teibe Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļa. Īss kopsavilkums par būtiskāko. Daugavas baseina apgabals

mardi
Download Presentation

Īss kopsavilkums par būtiskāko

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Gaujas un Daugavas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu prasības "Ansīši", Rubene, 05.09.2013.Iveta TeibeVides aizsardzības departamentaŪdens resursu nodaļa

  2. Īss kopsavilkums par būtiskāko Daugavas baseina apgabals • Iever Daugavas un Veļikajas sateces baseinus. Izdalīti 65 upju un 181 ezeru, 6 pazemes ūdensobjekti. Atrasti 8 tipu ezeri un 4 tipu upes, tipiskākie – sekli dzidrūdens ezeri un lēnas upes ar vidēji lielu sateces baseinu. • Augstā un labā stāvoklī 51,7% ūdensobjektu (58,4 % upju un 45,3% ezeru), vidējā – 27,6%, sliktā – 8,9%, ļoti sliktā – 11,8% ūdensobjektu). • Būtiskākās slodzes rada notekūdeņu novadīšana (lielākais fosfora noteces avots) un lauksaimnieciskās darbības (lielākais slāpekļa noteces avots). Gaujas baseina apgabals • Iever Gaujas un Salacas sateces baseinus. Izdalīti 46 upju un 35 ezeru, 5 pazemes ūdensobjekti. Atrasti 7tipu ezeri un 5 tipu upes, tipiskākie – sekli dzidrūdens ezeri un straujas upes ar vidēji lielu sateces baseinu. • Augstā un labā stāvoklī56,7% ūdensobjektu (63 % upju un 45,7% ezeru), vidējā – 30,9%, sliktā – 9,9%, ļoti sliktā – 2,5% ūdensobjektu). • Būtiskākās slodzes rada notekūdeņu novadīšana un piesārņotās vietas.

  3. Riska ūdensobjekti Upes 60 upes vai to posmi (no 204) • Daugavas apgabalā 13, • Gaujas apgabalā 12 • Lielupes apgabalā 23 • Ventas apgabalā 12 Risku rada: 1)piesārņojums (izkliedētais - 44, punktveida - 27, pārrobežu – 12 upēs) 2) hidroloģiski un morfoloģiski pārveidojumi – 28 upēs Ezeri 63 ezeri/ ūdenskrātuves (no 259) • Daugavas apgabalā 38 • Gaujas apgabalā 7 • Lielupes apgabalā 6 • Ventas apgabalā 12 Risku rada: 1)piesārņojums (izkliedētais - 22, punktveida - 27, pārrobežu – 1 ezerā) 2) hidroloģiski un morfoloģiski pārveidojumi – 9 ezeros

  4. Gaujas un Daugavas baseina plāna pamata pasākumi lauksaimniekiem Pamata pasākumi izriet no šādiem tiesību aktiem: • MK noteikumi Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (27.07.2004.) • MK Nr.33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” • Mēslošanas līdzekļu aprites likums (26.01.2006.) • Aizsargjoslu likums (05.02.1997.) • Augu aizsardzības likums (17.12.1998.) • MK noteikumi Nr.217 "Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem" (30.03.2004.) • MK noteikumi Nr.463 "Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi" (29.04.2004.) • MK noteikumi Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" (15.04.2003.)

  5. Gaujas baseina plāna papildu pasākumi lauksaimniekiem

  6. Daugavas baseina plāna papildu pasākumi lauksaimniekiem

  7. Daugavas baseina plāna papildu pasākumi lauksaimniekiem

More Related