1 / 24

CILMES ŠŪNU IZMANTOŠANA KARDIOLOĢIJĀ

CILMES ŠŪNU IZMANTOŠANA KARDIOLOĢIJĀ. Marta Celmiņa MF VI – 17 2013. VĒSTURE. Cilmes šūnu izmantošana sākas 20. gs. 50. gados leikēmijas slimniekiem – kaula smadzeņu pārstādīšana. Citi pielietojumi – 80. gados. MI ar cilmes šūnām pirmo reizi ārstēts 2001. g.

marcie
Download Presentation

CILMES ŠŪNU IZMANTOŠANA KARDIOLOĢIJĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. CILMES ŠŪNU IZMANTOŠANA KARDIOLOĢIJĀ Marta Celmiņa MF VI – 17 2013.

  2. VĒSTURE • Cilmes šūnu izmantošana sākas 20. gs. 50. gados leikēmijas slimniekiem – kaula smadzeņu pārstādīšana. • Citi pielietojumi – 80. gados. • MI ar cilmes šūnām pirmoreizi ārstēts 2001. g. • 2001. – 2007. g. – terapiju saņēmuši 1002 pacienti arakūtu MI un 493 pacienti ar hronisku KSS. http://www.csa.com/discoveryguides/stemcell/overview.php

  3. CILMES ŠŪNU TERAPIJA LATVIJĀ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca: • pētījums “Autologu kaulu smadzeņu mononukleāro šūnu izdalīšanas transplantācijai miokarda infarkta skarto audu reģenerācijai”, • autologu kaula smadzeņu mononukleāro šūnu transplantācija pacientiem ar koronāro sirds slimību un II tipa cukura diabētu. • Mononukleāro šūnu frakcijas iegūšana - kaulu smadzeņu aspirāts, mobilizētas perifērās asinis vai nabas saites asinis.

  4. PIELIETOŠANA • MI (pētījumos - akūts > hronisks), • KSS, • anginapectoris, • jaudzimušajiem: vārstuļu izveide pie iedzimtām sirds patoloģijām.

  5. CILMES ŠŪNU TERAPIJAS MĒRĶIS • MI  rētaudi (lielākoties acelulāri)  sirdsdarbības traucējumi:- ↓ventrikulārā integritāte,- aritmijas, - ventrikulārās darbības mehāniska disfunkcija  kardiomiopātija. (Henning) • Cilmes šūnu terapijas mērķis: bojāto audu revaskularizācija un reģenerācija; KK izsviedes frakcijas palielināšanās. http://akademia2k12.blogspot.com/2012/09/potential-use-of-adult-stem-cells-in_8907.html

  6. CILMES ŠŪNAS • Cilvēka embrija cilmes šūnas. • Šķērssvītrotās muskulatūras mioblasti. • Kaula smadzeņu šūnas. • Kardiogēnās priekštečšūnas. • Šūnas no nabassaites.

  7. CILVĒKA EMBRIJA CILMES ŠŪNAS • Iegūst no invitro embrijiem (radīti mākslīgai apaugļošanai, ziedoti medicīniskiem pētījumiem). • Olšūna + sparmatozoīds (pēc 4 – 5 dienām) blastocista (70 – 100 šūnas): - trofoblasts  placenta, - embrioblasts  pluripotentas cilmes šūnas. (Henning) http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=embryos-survive-stem-cell-harvest

  8. CILVĒKA EMBRIJA CILMES ŠŪNAS • Miokardam nav visu ķīmisko faktoru, lai cilmes šūnas vienmēr varētu veiksmīgi diferenciēties; jo vairāk injicētu šūnu, jo lielāka iespēja teratomas izveidei. Pētījums ar dzīvniekiem – 18 % izveidojās teratoma. • Izmantošana MI ārstēšanai ir ierobežota ētisku apsvērumu dēļ. (Henning) http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=14526

  9. ŠĶĒRSSVĪTROTĀS MUSKULATŪRAS MIOBLASTI • Satelītšūnas (mononukleāras, unipotentas). • 10 – 15 g muskuļa biopsijas  kultivē 2 - 3 nedēļas  109mioblastu. • Autologa transplantācija. (Henning) • Miogēna attīstība – arī injicētas rētaudos, attīstīsies par muskuļaudiem. (Boyle) http://google.brand.edgar-online.com/EFX_dll/EDGARpro.dll?FetchFilingHTML1?ID=5276797&SessionID=qYtqHShufhL0ws7

  10. ŠĶĒRSSVĪTROTĀS MUSKULATŪRAS MIOBLASTI • Izdzīvo, injicētas nelielā skaitā. Veido šķērssvītrotās mm šķiedru. Nespēj izveidot tiltiņus ar apkārtējām šūnām. • Pētījumi: mioblastu injekcija uzlabo KK izsviedes frakciju par 7 – 18%; ventrikulārā tahikardija sākas 27%. (Henning) • Nav ētisko problēmu. (Boyle) http://circ.ahajournals.org/content/114/1_suppl/I-120/F5.expansion.html

  11. CILMES ŠŪNAS NO KAULU SMADZENĒM • Pirmais pētījums – 2002. gadā (akūts MI). • Hemangioblasti( eritrocītu, megakariocītu, mieloīdo šūnu, limfocītu, endotēlija priekšteči) & mezenhimālās( miocītu, hondrocītu, osteocītu un taukšūnu priekšteči) cilmes šūnas - < 0.01 % no kaulu smadzeņu šūnām. (Henning) http://www.galtoninstitute.org.uk/Newsletters/GINL0503/stem_cells.htm

  12. CILMES ŠŪNAS NO KAULU SMADZENĒM • Pētījums REPAIR AMI - (Reinfusion of Enriched Progenitor Cells and Infarct Remodeling in Acute Myocardial Infarction, 2006) – intrakoronāra nefrakcionētu kaula smadzeņu mononukleāro šūnu infūzija (pacientiem – MI + KK izsviedes frakcija < 49%) miokarda revaskularizācija, KK izsviedes frakcijas nozīmīga uzlabošanās.

  13. CILMES ŠŪNAS NO KAULU SMADZENĒM Abdel-Latifetal. (999 pacienti 18 pētījumos): pēc cilmes šūnu injekcijām - • KK izsviedes frakcija ↑ par 3.66%, • KK beigu sistoliskais tilpums ↓ par 4.8 ml, • infarkta zona ↓ par 5.49%, • Koronāro asinsvadu restenozes risks ir vienāds pacientiem, kas saņēmuši terapiju un tiem, kas nav saņēmuši terapiju. • Terapija ir droša un bez sistēmiskām vai lokālām komplikācijām. • Rezultāti zīmīgi neatšķiras no saņemto šūnu daudzuma (vairāk vai mazāk par 80 × 106šūnām). • Rezultāti ir 3x labāki tad, ja terapija tiek pielietota 5. – 20. dienā pēc akūta MI, nevis pirmo 5 dienu laikā.

  14. KARDIOGĒNĀS PRIEKŠTEČA ŠŪNAS • Priekštečšūnas: paliekas no embrionālā perioda, kas rezidē sirds LP un LK nišās? Nāk no kaulu smadzenēm? (Henning) • Jau esošo kardiomiocītuproliferācija? (Garbern) (Garbern)

  15. KARDIOGĒNĀS PRIEKŠTEČA ŠŪNAS • Dažādi veidi: ekspresēc-kit, Sca-1 im Isl-1 (nespecifiski, jo raksturīgi arī hemopoētiskajām šūnām). • c-kit: pluripotentas, pašatjaunojošas, klonogenas šūnas. Invitrodiferenciējasmiogēnās, endoteliālās un gludās mm šūnās. Tiek veikti pētījumi (Stem Cell Infusion in Patients with Ischemic Cardiomyopathy (SCIPIO)) • Sca-1: spēj pašatjaunoties. Piedalās signalizēšanā un šūnu adhēzijā. Ja tās stimulē ar 5-azacitidīnu, spēj diferenciētieskardiomiocītos. • Isl-1. Atrod jaundzimušo sirdī. Ekspresē arī citus transkripcijas faktorus (Nkx2.5 un GATA4) – svarīgi kardioģenēzes agrīnajā posmā.

  16. KARDIOGĒNĀS PRIEKŠTEČA ŠŪNAS “Kardiosfēras” – cilmes šūnas, kas iegūtas no sirds biopsijas un tiek pavairotas. • Multipotentas un klonogenas. • Diferenciējaskardiomiocītos un endoteliocītos. • Pētījums (kardiosfēras tiek injicētas uz robežas starp veselajiem un išēmiskajiem audiem) - Cardiosphere-Derived Autologous Stem Cells to Reverse Ventricular Dysfunction (CADUCEUS). (Henning)

  17. CILMES ŠŪNAS NO NABASSAITES ASINĪM • Gadā pasaulē piedzimst apmēram 134 milljoni bērnu. • Nabassaites asinīs – mononukleārās šūnas  hemopoētiskās, endoteliālās un mezenhimālās cilmes šūnas. • Endoteliālās cilmes šūnas spēj 8x ātrāk proliferēt kā tās, kas iegūtas no kaulu smadzenēm. • Mezenhimālās cilmes šūnas dubultojas 48 h laikā. • Pētījumi ar dzīvniekiem: • MI samazinās par līdz pat 50%; ↑ KK izsviedes frakcija, • ↓ citokīnu izdale un iekaisīgoneitrofīlu infiltrācija. (Henning)

  18. CILMES ŠŪNAS NO NABASSAITES ASINĪM • Izmantošana: • asinsvadu un sirds vārstuļu izveide jaundzimušajiem ar iedzimtām sirds attīstības slimībām, • pētījumi: anginapectoris ārstēšana – pacienti, kas neatbild uz terapiju un nav kandidāti koronārajai angioplastijai, (Henning) • MI ārstēšanai (www. stradini.lv)

  19. http://www.springerimages.com/Images/RSS/1-10.1007_s12265-012-9383-6-0http://www.springerimages.com/Images/RSS/1-10.1007_s12265-012-9383-6-0

  20. CILMES ŠŪNU IEVADĪŠANAS VEIDI • Transvaskulāri: • koronārajās artērijās. Pacientiem ar akūtu MI un reperfūziju. Paliek noteiktā lokalizācijā, • i/v. Cirkulējot cilmes šūnas atrod MI zonu (adhēzijas molekulas), bet šūnu skaits, kas dodas uz MI, ir mazāks kā iepriekšējā metodē. • Injekcija miokardā: pacientiem ar sirds disfunkciju, kam transvaskulāro pieeju izmantot nevar (pilnīga vai gandrīz pilna oklūzija). • Transendokardiāli – katetrs caur aortas atveri tiek ievadīts KK. • Transepikardiāli – atvērtas sirds operācijas laikā. Var redzēt skarto zonu.

  21. BLAKNES • Aritmijas, • restenoze, • ateroskleroze, • koronārā obstrukcija, • anormāla šūnu diferenciācija.

  22. SECINĀJUMI • Cilmes šūnu izmantošanai kardioloģijā ir liela nākotne, bet nepieciešams vēl veikt un analizēt pētījumus. • Visbiežāk izmantotās cilmes šūnas iegūst no kaulu smadzenēm. • Autologo sirds cilmes šūnu izmantošana ir droša, bet ir pārāk maz izpētīta. • Ir daudz neatbildētu jautājumu: • Kuras cilmes šūnas labāk izmantot? • Kādi mehānismi veicina miokarda atjaunošanos? • Vai un kā cilmes šūnas droši varētu iegūt no sirds?

  23. PALDIES PAR UZMANĪBU!

  24. IZMANTOTĀ LITERATŪRA • Amado, Luciano C. (2005) Cardiac Repair With Intramyocardial Injection of AllogeneicMesenchymal Stem Cells After Myocardial Infarction.Pieejamshttp://www.pnas.org/content/102/32/11474.full • Bolli, R. et al. (2011) Cardiac stem cells in patients with ischaemiccardiomyopathy (SCIPIO): initial results of a randomised phase 1 trial. Pieejamshttp://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22088800 • Boyle, J. Andrew; Schulman, Steven P; Here, Joshua M. (2006) Controversies in Cardiovascular Medicine.Pieejamshttp://circ.ahajournals.org/content/114/4/339.full • Henning, Robert J. (2011) Stem Cells In Cardiac Repair. Pieejamshttp://www.medscape.com/viewarticle/735168 • Oettegn, P. Controversies in Cardiovascular Medicine. Pieejamshttp://circ.ahajournals.org/content/114/4/353.full

More Related