Latvijas Būvinženieru Savienības XXV kongress

1. Latvijas Būvinženieru SavienībasXXV kongress Rīgā, 2013. gada 15. martā Mārtiņš Straume

2. „Mūsu darbam ir jābūt tādam, kas rada un atstāj pieminekļus vai nu grāmatās rakstītus, vai no akmeņiem celtus, vai tēraudā kaldinātus...” Kārlis Ulmanis

3. Būvinženieri Latvijā 150 gados Rīgas Politehnikuma Celtniecības fakultātes pirmā izlaiduma absolventi: 1867. gads. Hugo Krēnbergs (1843 – 1897) Kārlis Badhe (1836 – 1910) 1868. gads. Georgs Armitsteds (1847 – 1912)

4. Izglītību no 1862. līdz 2012. gadam ieguvuši 1862. – 1919. gads - 639 inženieri Rīgas Politehnikums un Rīgas Politehniskais institūts 1919. – 1958. gads - 1061 inženieri Latvijas Universitāte un Latvijas Valsts universitāte

5. Izglītību no 1862. līdz 2012. gadam ieguvuši 1958. – 1989. gads - 7511 inženieri RPI - 7124; LLU - 387 1989. – 2012. gads - 2738 RTU – 2135, LLU - 603 Kopā - 11949 inženieri

6. Latvijas Būvinženieru savienības dibināšana 1924. gada 4. februāris. Nodibināta Latvijas Būvinženieru biedrība (LBB) Priekšsēdētājs A. Siksna, sekretārs O. Kalpaks.

7. 1936. gada 21. marts Latvijas inženieru 9 biedrības apvienojas vienā organizācijā - Latvijas inženieru biedrībā. Valdes priekšsēdētājs Valdis Burkevics, sekretārs Kārlis Gailis.

8. 1939. gads 29. jūnijs: Ministru kabinets pieņem un Valsts Prezidents izsludina likumu: „Pārgrozījums likumā par Latvijas profesiju kameru”. 24. augusts: izglītības ministra J. Augškāpa rīkojums par arhitekta un inženieru ieskaitīšanu profesionālo kameru pakļautībā.

9. Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) darbības atjaunošana 1989. gada 27. maijs Kongresā piedalās 124 delegāti no 67 organizācijām un 64 viesi. Kongresu atklāj un vada Bruno Otersons. Par LBS valdes priekšsēdētāju ievēl Ilgvaru Niedolu.

10. Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) darbības atjaunošana 1990. gada 27. marta Valdes sēdes lēmums Nr. 4 „... ar mūsu priekšlikumiem un lēmumiem ir jārēķinās visās augstākajās un zemākajās instancēs. Ja tas neizdodas, tad ir jāņem palīgā prese, radio un televīzija, jo citādi trūkst jēga mūsu darbībai un prestižam”.

11. LBS II kongress 1990. gada 28. aprīlī Apstiprināta LBS simbolika: Logo. Biedru kartes paraugs. Biedra nozīmīte. Nolemj organizēt LBS karoga Metu konkursu un iesniegt apstiprināšanai LBS 3. kongresam.

12. 1990. gada 30. oktobra Valdes sēde Akceptē LBS jaunās ēkas skiču projektu. Par teicamām sekmēm ar 1000 rubļiem apbalvo LLA 5. kursa studentu Edgaru Šīnu. Arhitektūras un Celtniecības ministrijai lūdz atļauju LBS būvinženieru un būvorganizāciju licencēšanai.

13. 1992. gada 24. marta Valdes sēde Ilgvars Niedols: „Pašlaik valstī ir paredzēts likvidēt būvinspektoru dienestu, arī licencēšana nenotiek tā, kā LBS vēlētos. Celtniecības kvalitāte ir atstāta bez kontroles, būvniecībā valda visatļautība.” Sergejs Meierovics: „Republikā pieminekļu aizsardzības komiteja ir pakļauta valstij. Arī būvuzraudzībai ir jābūt valsts ne vis pašvaldību kompetencē. Dažādi celtniecības kooperatīvi ir sajūgušies ar pašvaldībām, tā ir vienota mafija.” Rita Skrastiņa: „Valsts būvinspekcijai ir jābūt!”

14. LBS IV kongress, 1992. gada 25. aprīlī. Rezolūcija iesniegšanai Latvijas valdībā un parlamentā „Par autoceļiem”. Ceļu nozares uzņēmumos palikuši 40 % no strādājošo skaita, kāds bija 1991. gada beigās. Rezolūcija „Par pasākumiem celtniecības kvalitātes nodrošināšanai”.

15. LBS V kongress, 1993. gada 23. marts LBS pārreģistrēta kā sabiedriska organizācija, „Būvzinis” LBS sabiedriska bezpeļņas organizācija.

16. 1994. gada 26. oktobra Valdes sēde LBS būvuzņēmēju sekciju izveido par būvuzņēmēju kopu. Kopas veidošanu uztic Viktoram Puriņam un Indriķim Teivānam. Valdis Trops ierosina izveidot Būvniecības Nacionālo Padomi.

17. 1995. gada 15. janvāra Valdes sēde Bruno Otersons: ”Šodien liela diena – „Latvijas Vēstnesī” publicēts jaunais Būvniecības likums!’’

18. 1995. gada 7. jūnija Valdes sēde Diskusija par bibliotēkas celtniecību. Valdis Trops: „Par bibliotēkas celtniecībai plānotajiem 100 miljoniem latu var uzcelt 30 jaunas skolas.” Sergejs Meierovics: „Ir vērts tērēt naudu un pieaicināt ārzemju speciālistus nevis vadītājus.” Jānis Lancers: „Celtniecība ir balsts, kas tur valsts ekonomiku. Šajā objektā mēs varētu audzināt jaunos kadrus.’’

19. 1995. gada 4. septembra Valdes sēde Andris Šteinerts: „Balstoties uz citu valstu pieredzi ir vērts padomāt par profesionālas būvniecības kameras izveidošanu, kas būtu pussabiedriska, pusvalstiska organizācija.”

20. 1997. gada 12. marta Valdes sēde Valdis Bundulis: „Mūsu saite ar biedriem ir vārga. Mums ir jārada sava informācijas lapiņa, kuru regulāri varētu izsūtīt biedriem.”

21. Nozīmīgākie notikumi būvniecībā 1998. gada 1. janvāris Darbu uzsāk Valsts būvinspekcija. LBS X kongress 1998. gada 18. aprīlī. Eiropas Civilo inženieru Padomes (ECCE) 26. sesijā Prāgā Latvijas Būvinženieru savienībai rodas pirmie kontakti ar ECCE.

22. Nozīmīgākie notikumi 2003. gada 6. jūlijs. Reģistrēta SIA „LBS – Konsultants”. Vadītājs Juris Tervits.

23. Nozīmīgākie notikumi 2003. gada 9. oktobris. Izveidota un reģistrēta LATVIJAS INŽENIERKONSULTANTU ASOCIĀCIJA (LIKA) Vadītājs Raimonds Eizenšmits 2004. gada septembris, LIKA - Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) biedrs.

24. Nozīmīgākie notikumi 2005. gada 10. novembris. LBS - Eiropas Civilo Inženieru Padomes (ECCE) locekle. Nacionālā pārstāve ECCE - Vija Gēme, locekļi – Helēna Endriksone, Aivars Jurjāns, Juris Rihards Naudžuns.

25. Nozīmīgākie notikumi 2006. gada marts. Iznāk pirmais LBS žurnāla „Būvinženieris” numurs. Galvenā redaktore Mārīte Šperberga.

26. Nozīmīgākie notikumi 2008. gada 21.-24. maijs. LBS Rīgā uzņem Eiropas Civilo inženieru padomi.

27. Nozīmīgākie notikumi 2008. gada 3. decembris. Nodibināts Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs (BKC) Prezidija priekšsēdētājs Viktors Puriņš (LBA), prezidija locekļi - Juris Reisons (LBRA), Vilnis Krēsliņš (LEEA), Aivars Brambis (LSGŪTIS), Jānis Klismets (TIA), Mārtiņš Straume (LBS).

28. Nozīmīgākie notikumi 2009. gada 18. maijs. Uzņēmumu reģistrā reģistrēta „Latvijas Būvinženieru savienības būvniecības šķīrējtiesa”. Prezidija priekšsēdētājs - Ilmārs Leikums. Vietnieki - Leonīds Jākobsons un Jānis Bārda.

29. 2009. gada 28. jūlijā Viļņā Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Būvinženieru savienību Memorands Memorandu paraksta Asociāciju priekšsēdētāji AlģirtasVapšus (Lietuva) , Mārtiņš Straume (Latvija), ErkiLaumets (Igaunija)

30. Situācija būvniecībā 2012. gadā Būvniecības apjomi attiecībā pret 2011. gadu Kopā - 1064.9 t. Ls vai + 14.8 % Dzīvojamās mājas - 80.8 t. Ls, vai + 17.9 % Administratīvās ēkas - 30.3 t. Ls, vai + 24.8 % Skolas - 51.9 t. Ls, vai + 4.0 % Ceļi - 273.4 t. Ls, vai + 25.9 % Tilti - 28.2 t. Ls, vai - 42.9 % Inženierkomunikācijas - 52.4 t. Ls, vai + 12.9 %

31. 2012. gadā ievēlēta Valde Priekšsēdētājs - Mārtiņš Straume Priekšsēdētāja vietnieki: Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Tālis Straume

32. 2012. gadā ievēlēta Valde Valdes locekļi: Vija Gēme, Aldis Grasmanis, Raitis Gultnieks, Leonīds Jākobsons, Alberts Krols, Kaspars Kurtišs, Ilmārs Leikums, Sergejs Meierovics, Juris Mellēns, Jānis Prauliņš, Vilnis Puļķis, Eduards Raubiško, Vaira Ronimoisa, Mārīte Šperberga, Andris Veinbergs.

33. LBS valde

34. LBS biedriKopā – 714, t.sk. asociētie - 60 DZIMŠANAS GADI GADU SKAITS BIEDRU SKAITS 1981 - 1986 27 - 32 43 1971 - 1980 33 - 42 85 1961 - 1970 43 - 52 120 1951 - 1960 53 - 62 233 1941 - 1950 63 - 72 166 1924 - 1940 73 - 89 128 109 sievietes, 666 vīrieši

35. Valdes sēdes un izskatītie jautājumi 11 valdes sēdes. 87 jautājumi. Būvniecības likuma projekts. Nacionālais attīstības plāns 2013. – 2020 gadiem. RTU un LLU mācību process. Sadarbība ar Būvindustrijas nevalstiskās organizācijas koordinācijas centra dalībniekiem. Eiropas Civilo Inženieru padomes (ECCE) aktivitātes.

36. Valdes sēdes un izskatītie jautājumi Nepieciešamās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Darbs Ekonomikas ministrijas likumdošanas komitejās. LBS sekciju darbs. LBS BSSI būvspeciālistu apmācība. „LBS Konsultants” darbs. LBS biedra nauda. LBS žurnāls „Būvinženieris” un mājas lapas. Konkurss „Būvindustrijas gada balva”.

37. SIA „LBS – Konsultants” 2012. gadā - 207 582 Ls (71.9 % no 2011. gada apjoma) Eksperti - 172 LBS biedri. Būvprojektu ekspertīzes - 63 689 Ls ( 55.7 %) Objektu tehniskā apsekošana - 23 335 Ls (111.7 %); Speciālistu kvalifikācijas celšanas apmācības - 39 676 Ls (122.2 %) t.sk. resertifikācijas vajadzībām apmācīti: ēku būvnieki - 252 ceļu būvnieki - 160

38. Projekti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Leonardo da Vinci programma - būvuzraugu apmācība Vācijā. 16 publikāciju cikls „Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai” žurnālā „Būvinženieris”. 24 semināru cikls „Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai”.

39. LBS BSSI 17 novērtēšanas komisijas sēdes. Sertificēti un resertificēti 1016 būvspeciālisti, tajā skaitā: 637 ēku būvniecībā un 379 ceļu un tiltu būvniecībā.  LATAK 2012. gada 26. novembra lēmums Nr. 233/2012 - saglabāta institūcijas atestācija līdz 2015. gada 29. aprīlim.

40. Sabiedriskās attiecības žurnāls „Būvinženieris” mājas lapa www.buvinzenierusavieniba.lv www.facebook.com

41. Būvindustrijas gada balva Komanda: Mārīte Šperberga, Lana Jūra, Signe Zuševica. Patrons - Valsts prezidents Andris Bērziņš. Balvas pasniedza: Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, RTU rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Valmieras mērs Inesis Boķis.

42. Būvindustrijas gada balva Laureāti kategorijā „Par mūža ieguldījumu būvindustrijā” : Jānis Lancers, Ilgvars Niedols, Eduards Raubiško, Aivars Brambis, Jānis Jermacāns un Andris Oskars Brutāns. Laureāti kategorijā „Gada inženieris”: Astrīda Dutkeviča, Artjoms Gridņevs, Ivo Brālēns, Edgars Briedis, Staņislavs Kumpiņš, „Jaunais inženieris” Igors Šenbergs.

43. Būvindustrijas gada balva Kategorija «Par mūža ieguldījumu būvindustrijā»

44. Būvindustrijas gada balva Kategorija «Gada inženieris»

45. Neiepriecina, ka valstī, pieaugot būvniecības apjomiem, nepieaug līdzekļi firmu attīstībai; „Nacionālās attīstības plānā 2013. – 2020. gadam” nav konkrēta valsts t.sk. būvniecības ieceru realizācijas plāna;

46. Neiepriecina, ka Valsts pārvaldes institūcijas t. sk. deputāti Saeimā bieži ignorē nevalstisko profesionālo organizāciju priekšlikumus būvniecības likumdošanas bāzes profesionālai sakārtošanai; Valsts pārvaldes institūcijas nedeleģē nevalstiskajām profesionālajām organizācijām valstij neraksturīgās funkcijas.

47. Priekšlikumi diskusijai Likumprojekts par būvinženieru un būvtehniķu statusu; būvniecības vadību pārkārtot uz profesionālo kameru principu; gados jaunu būvinženieru uzņemšana LBS; 2001. gada 7. aprīļa XIII kongresa lēmums par kolektīvo biedru uzņemšanu LBS Asociēto biedru statusā.

48. Paldies par uzmanību!