1 / 82

Infrasarkanā spektroskopija un masspektrosokopija

Infrasarkanā spektroskopija un masspektrosokopija. Ievads. Tā ir analītiska metode, kas palīdz noteikt vielas struktūru Tā neiznīcina paraugu Tiek mērīta gaismas absorbcija, mainot gaismas viļņa garumu =>. Spektroskopijas veidi.

keegan
Download Presentation

Infrasarkanā spektroskopija un masspektrosokopija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Infrasarkanā spektroskopija un masspektrosokopija

  2. Ievads • Tā ir analītiska metode, kas palīdz noteikt vielas struktūru • Tā neiznīcina paraugu • Tiek mērīta gaismas absorbcija, mainot gaismas viļņa garumu=>

  3. Spektroskopijas veidi • Infrasarkanā (IS) spektroskopija mēra saišu vibrācijas, kas palīdz noteikt funkcionālās grupas. • Masspektrometrija (MS) sadala molekulu un mēra fragmentu masu. • Protonu magnētiskās rezonanses (PMR) spektroskopija nosaka ūdeņraža atomus,ar tās palīdzību var atšķir izomērus.

  4. Elektromagnētiskie viļņi • Piemēri: rentgenstari, mikroviļņi, radioviļņi, redzamā gaisma, IS, un UV. • Frekvence un viļņa garums ir apgriezti prorcionāli c = ln. • Fotona enerģija = hn.

  5. Gaismas efekti uz molekulu => Chapter 12 =>

  6. IS reģions • Tas atrodas zem sarkanā redzamās gaismas apgabala • Viļņa garumi 2,5-25 mm. • Plašāk tiek izmantotas mērvienības viļņu skaits n jeb cm-1, atbilstošs viļņa garumiem vienā centimetrā. • Viļņu skaitlis ir proporcionāls frekvencei un enerģijai.

  7. Molekulu vibrācijas Kovalentās saites vibrē tikai pie vienas noteiktas frekvences. Divatomu molekulām raksturīgas tikai izstiepšanās svārstības Chapter 12

  8. Izstiepšanās frekvences • Frekvence samazinās ar atommasas pieaugumu • Frekvence pieaug, pieaugot saites enerģijai

  9. => Vibrāciju veidi Nelineārām molekulām arnatomiem parasti ir 3n - 6 fundamentāli vibrāciju veidi.

  10. Izstiepšanās (streching) vibrācijas: Leņķiskās (bending) vibrācijas

  11. Molekulas pirkstu nospiedumi • Visas molekulas vibrācijas un leņķiskās vibrācijas ir kvantētas. • Nevienas divas molekulas nedos vienādu IS spektru (izņemot enantiomērus). • Vienkāršās izstiepšanās: 1600-3500 cm-1. • Sarežģītās vibrācijas: 600-1400 cm-1, tā sauktais “pirkstu nospiedumu reģions.”

  12. => IS-aktīvas un neaktīvas saites • Polāra saite galvenokārt ir IS-aktīva. • Nepolāras saites simetriskā molekulā absorbēs vāji vai nemaz.

  13. IS spektrometrs =>

  14. FT-IR spektrometrs • Izmanto interferometru. • Ir lielāka jutība. • Nepieciešama mazāka enerģija. • Uzņemšana ilgst 1-2 sekundes. • Izdara vairākus mērījumus un dod vidējo rezultātu. • Tam ir lāzerstars, kas uztur aparātu precīzi kalibrētu. =>

  15. C-C saites izstiepšanās • Spēcīgākas saites absorbē pie lielākas frekvences: • C-C 1200 cm-1 • C=C 1660 cm-1 • CC 2200 cm-1 (vāja vai pat neredzama) • Konjugācija samazina frekvenci: • Izolēta C=C 1640-1680 cm-1 • konjugēta C=C 1620-1640 cm-1 • aromātiksa C=C aptuveni 1600 cm-1

  16. C-H izstiepšanās Saites ar lielāku s ieguldījumu absorbē pie lielākas frekvences. • sp3 C-H, tieši zem 3000 cm-1 (pa labi) • sp2 C-H, tieši virs 3000 cm-1 (pa kreisi) • sp C-H, pie 3300 cm-1 =>

  17. Alkāna IS spektrs =>

  18. Alkēna IS spektrs =>

  19. Aromātika Chapter 12

  20. Chapter 12

  21. Chapter 12

  22. Chapter 12

  23. Alkīnu IS spektrs Chapter 12

  24. Chapter 12

  25. Chapter 12

  26. Chapter 12

  27. Chapter 12

  28. Chapter 12

  29. Chapter 12

  30. O-H un N-H izstiepšanās • Abas šīs saites parādās pie 3300 cm-1, bet izskatās dažādi. • Spirtu O-H, plata ar noapaļotu galu. • Otrējais amīns (R2NH), plata ar asu pīķi galā. • Pirmējais amīns (RNH2), plata ar diviem asiem pīķiem galā. • Trešējie amīni (R3N) nedod signālu

  31. Spirta IS spektrs =>

  32. Ūdeņraža saites ietekme

  33. Chapter 12

  34. Chapter 12

  35. Amīna IS spektrs =>

  36. Chapter 12

  37. Chapter 12

  38. Chapter 12

  39. Chapter 12

  40. Karbonilgrupas izstiepšanās • Vienkāršu ketonu un aldehīdu C=O saite absorbē pie 1710 cm-1. • Parasti tas ir spēcīgākais signāls IS spektrā. • Karbonskābēm ir arī O-H signāls. • Aldehīdiem ir divi C-H signāli ar 2700 un 2800 cm-1.

  41. Ketona IS spektrs =>

  42. Chapter 12

  43. Enolformas attēls

  44. Aldehīda IS spektrs =>

  45. Chapter 12

  46. Chapter 12

  47. Karbonskābes IS spektrs Karbonskābes O-H saites josla ir īpaši plata pie 2500-3500 cm-1, jo ir spēcīgas ūdeņraža saites

  48. Chapter 12

More Related