Mājokļu EE paaugstināšanas politika Rīgā

1. Atbalsts projektu biržas veidošanaiProjeekta atbalsta mehānisms30.05.2007Fizikālās enerģētikas institūts, Aizkraukles ielā 21 Mājokļu EE paaugstināšanas politika Rīgā Maija Rubīna, Dr.sc.ing., Rīgas Enerģētikas aģentūra

2. Enerģētika ir gan pasaules, gan Eiropaspolitikas centrā, to nosaka: • izsīkstošie fosilie energoresursi, • energoresursu ierobežotā pieejamība resursu koncentrēšanās dēļ atsevišķās valstīs, • nemitīgais energoresursu cenu pieaugums, • klimata izmaiņas pasaulē siltumnīcefektu izraisošo izmešu dēļ, kas rodas, izmantojot fosilos energoresursus.

3. Pasaules valstis, tostarp Eiropā, meklē risinājumus klimata izmaiņu mīkstināšanai un alternatīvām energoapgādes iespējām, lielu uzsvaru liekot uz vietējiem un atjaunojamiemenergo-resursiem un energoefektivitātes uzlabošanu. • Vēlamā rezultāta sasniegšanai akcentu jāpārliek no energoapgādes vadības uz energopatēriņa vadību. • Jauno uzdevumuizpildē un reālu pasākumu ieviešanā kā vietējo apstākļu pazinējām liela nozīme ir pašvaldībām.

4. Galvenās Eiropas kopienas direktīvas,kas skar pašvaldību darbību saistībā ar ēku energoefektivitāti • Eiropas Parlamenta un Padomes 16.12.2002. direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti • • Eiropas Parlamenta un Padomes 5.04.2006. direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem

5. Direktīva par ēku energoefektivitāti: • īstenojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas politiku ir jānodrošina vides aizsardzības interešu ievērošana; • ēku energoefektivitātes novērtēšanu, kā arī apkures un gaisa kondicio- nēšanas ierīču pārbaudes jāveic kvalificētiem un akreditētiem eksper- tiem, kas var darboties privāti, vai tos var nodarbināt valsts un paš- valdību struktūras; • ēku energosertificēšanu var veikt dalībvalsts izraudzīta struktūra, to var īstenot arī energoapgādes pakalpojumu uzņēmumi. Energosertifikātā jāiekļauj ēkas faktiskās energoefektivitātes situācijas aprakstu un jāatstāj iespēju ienest papildinājumus; • valsts un sabiedriskajās ēkās energosertifikātus jāizvieto apmeklētājiem redzamā vietā.

6. Direktīva par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem: • dalībvalstīs vispārēju kontroli un atbildību par energoefektivitātes sistēmas pārraudzību jāuztic vienai vai vairākām jaunām vai eso-šām iestādēm vai aģentūrām; • konkursos par valsts līgumiem kā vērtēšanas kritēriju jāizmanto energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumu; • dalībvalstīs jānodrošina pastiprinātu informācijas plūsmu un konsultācijas tiešajiem patērētājiem par enerģijas galapatēriņa efektivitāti; • ciktāl tas tehniski ir iespējams, pakalpojumiem jānodrošina indi- viduālie skaitītāji; • jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana.

7. Eiropas Savienības pieredze rāda, ka šāda uzdevuma veikšanai nepieciešamas īpašas vadībasstruktūras – pašvaldību enerģētikas aģentūras. Pašvaldību EA skaits Eiropā jau ir sasniedzis ap 400. Eiropas Savienība atbalsta lokālo un reģionālo enerģētikas aģentūru veidošanu gan organizatoriski, gan arī finansiāli, nosedzot 50% no EA darbībai nepieciešamā finansējuma pirmajos 3 gados.

9. Rīgas pašvaldības aģentūraRīgas enerģētikas aģentūratiek veidota ar Eiropas Savienības atbalstu: • 2006.g. tika sagatavots un iesniegts pieteikums izsludinātajam “Intelligent Energy – Europe” programmas COOPENER projektu konkursam, un konkurss uzvarēts. • Projekts apvieno konsorcijā 5 Eiropas valstu pašvaldības, to starpā BORDO (Francija), LATINA (Itālija), MURCIA (Spānija), PORTO (Portugāle) un RĪGA (Latvija), kas veido savas pašvaldību aģentūras. Konsorcija vadošā pašvaldība – BORDO aglomerācija.

10. Rīgas enerģētikas aģentūra ir patstāvīgi strādājoša bezpeļņas iestāde, ko veido pašvaldība savu funkciju nodrošināšanai. Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) izveidošanas mērķi: • energoapgādes un energoefektivitātes vadība un koordinācija pašvaldības interesēs, • informācijas pieejamības nodrošināšana par minētajiem jautājumiem iedzīvotājiem.

11. Rīgā ir liels energoefektivitātes paaugstināšanas poten-ciāls, īpaši dzīvojamo un sabiedrisko ēku norobežojošo konstrukciju siltumnoturības uzlabošanas jomā. Vidējais ēku siltumenerģijas patēriņš gadā pašlaik – 231 kWh/m². Valsts programma paredz 10-15 gadu laikā sasniegt 150 kWh/m².• No apm. 5000 dzīvojamo ēku, kas atrodas pašvaldības uzņēmumu apsaimniekošanā, tikai 1 ēka Ozolciema ielā Pārdaugavā ir siltināta kompleksi. Dažas ēkas siltinātas daļēji. Nav veikta namu energosertificēšana. • Ir potenciālas iespējas palielināt atjaunojamo energo-resursu izmantošanu, pielietojot siltumsūkņus, palielinot koksnes biomasas īpatsvaru kurināmā bilancē u.t.t.

12. Rīgā pēdējos 10 gados ir paveikts nozīmīgs darbs ēku energopatēriņa samazināšanā • Kopš 1997. gada visi patērētāji (ēkas) aprīkoti ar siltumenerģijas skaitītājiem; • • Pie patērētājiem uzstādīts 6541 automatizētais siltuma mezgls • (81%) ar neatkarīgo pieslēgumu, kas dod iespēju regulēt • atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm siltuma patēriņu ēkās un ļāvis • samazināt siltuma patēriņu par 15 - 30%; • • Ir augsts pašvaldības apsaimniekošanā esošo ēku (ap 5000) • dzīvokļu aprīkojuma līmenis ar karstā un aukstā ūdens • skaitītājiem – ap 98%. •

13. Latvijā ir sāciesēku renovācijas un siltināšanas process bez nepieciešamo valsts un pašvaldību reglamentējošo dokumentu izstrādes

14. •Valsts “Mājokļu aģentūra” ar valsts budžeta un kredītlīdzekļu atbalstu veic ierobežota skaita energoauditus un vada renovācijas darbus Valmierā, Kuldīgā, Olainē, Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā un citviet; -augsts auditēto namu procents, salīdzinot ar renovēto māju skaitu (renovē ap 20- 30%). Auditi tehniski ātri noveco, savukārt bez realizācijas energoietaupījumus neveido; • Ēku energosertificēšana ar ES projekta atbalstu ir veikta Ogrē;• Ēku siltumapgādes sistēmu sakārtošana (skaitītāji unsiltummezgli) ar ir paveikta Brocēnos, tiek veikta Saldū, Jelgavā, Liepājā un citviet.

15. Galvenās īpatnības Latvijas/Rīgas esošajā dzīvojamā fondā: 1) Daudzdzīvokļu mājas ir dažādu atšķirīgu (pārbūvētu) dzīvokļu apvienojums, kam ir kopīgas mājas ārsienas, kāpņu telpas, jumts u.c. • izlauztas sienas un izjaukts dzīvokļa plānojums; • mainīta apkures sistēma vai sildķermeņi; • siltinātas dzīvokļa ārsienas no iekšpuses; • iebūvēti baseini, somu pirtis un atpūtas un relaksēšanās telpas bijušo vannas istabu un tām pieguļošo telpu vietā; • iebūvētas siltās grīdas; • aizstiklotas lodžijas; • mainīti logi; • pievienota lodžiju telpa dzīvoklim, pārceļot ārsienu; • u.c.

16. 2) Iedzīvotāji nav nodalījušies atsevišķās mājās un rajonos pēc sociālā principa Vienā mājā blakus miljonāra dzīvoklim ir gan pārtikuši iedzīvotāji, gan vientuļš pensionārs, gan ģimenes ar zemiem ienākumiem. • Rīgā dzīvo apmēram viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju; • apmēram puse iedzīvotāju ir ar zemiem ienākumiem; • no tiem gandrīz 13 000 vai 12% no iedzīvotāju kopskaita ir maznodrošināti, kam nav šobrīd un nebūs turpmāk ienākumu dzīvojamās mājas renovācijai. Maznodrošināto iedzīvotāju vietā mājas renovācijā līdzekļus jāiegulda pašvaldībai un valstij, kas ir ieinteresēti dzīvojamā fonda saglabāšanā. Sniedzot atbalstu jābūt diferencētai pieejai atšķirīgām sociālām grupām daudzdzīvokļu mājā.

17. Apkures izmaksas Esošā apbūvepirms renovācijas - 300-450 kWh/m² a - 12-18 Ls/m² a - 150-230 kWh/m² a - 6-9 Ls/m² a Latvijas būvnormatīvi (jaunā apbūve) - 100-125 kWh/m² a - 4-5 Ls/m² a Nākotnes enerģijas standarts, kam atbilst energoefektīvā (pasīvā) māja - 12,5-15 kWh/m² a - 0,5-0,6 Ls/m² a

18. Pāns energoefektīvo māju izvietošanai Juglā

19. Mājas siltumapgādi risina ar zemes siltumsūkņiem

20. Mājas ārsienas šķērsgriezums

21. Paldies par uzmanību!