BŪTISKAS STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS ĶĪMISKO VIELU JOMĀ

1. BŪTISKAS STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS ĶĪMISKO VIELU JOMĀ

2. STOKHOLMAS KONVENCIJA  PAR NOTURĪGAJIEM ORGANISKAJIEM PIESĀRŅOTĀJIEM SASTĀDĪTA Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā. Konvencijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

3. LR Ratificēta 2004. gadā 2005.gada 31.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.206 „Par noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo plānu 2005.–2020.gadam” apstiprināts Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam. 2005.gada 7.jūnijā Latvija kā pirmā valsts pasaulē izstrādāto Nacionālo ieviešanas plānu iesniedz ANO Stokholmas konvencijas sekretariātam.

4. Vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē, ir noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP). Tie ir ļoti toksiski, izsauc virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu.

5. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus pirms tie noārdās. Bez tam, noturīgie organiskie piesārņotāji bioakumulācijas procesa rezultātā uzkrājas dzīvo organismu taukaudos, kur to koncentrācija var daudzkārt palielināties (līdz pat 70 000 reižu salīdzinājumā ar fona līmeni). Zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki, kas atrodas barības ķēdes augšgalā, var akumulēt vislielākās noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas. Šo procesu rezultātā noturīgie organiskie piesārņotāji ir atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos, kas dzīvo Arktiskajos apgabalos tūkstošiem kilometru tālu no izcelsmes avotiem. Protams, lielākai daļai noturīgo organisko piesārņotāju ir atrasti alternatīvi savienojumi. Tomēr augstās izmaksas, sabiedrības intereses trūkums, atbilstošas infrastruktūras un tehnoloģiju trūkums bieži aizkavē šo savienojumu plašāku izmantošanu. Iespējamie risinājumi ir jāpiemēro gan atbilstoši katras vielas īpašībām un izmantošanas mērķiem, gan katras valsts klimatiskajiem un sociāli-ekonomiskajiem apstākļiem.

6. Līgumslēdzēja puses apņemas:-aizliegt un/vai uzsākt administratīvas vai juridiskas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu: Pielikumā A uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar noteikumiem; unPielikumā A uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu un importu saskaņā ar noteikumiem; un ierobežot Pielikumā B uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem.Līgumslēdzēja puse veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka:Pielikumos A un B uzskaitītās ķīmiskās vielas tiek importētas tikai, lai: -tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts;

7. Katrai Līgumslēdzējai pusei Pielikumā C uzskaitīto ķīmisko vielu noplūžu apjomu samazināšanai no antropogēnajiem avotiem vai, ja iespējams, noplūžu pilnīgai novēršanai jāveic pasākumi.(Pielikumi uz plēvēm)

8. ROTERDAMAS KONVENCIJA PAR PROCEDŪRU, SASKAŅĀ AR KURU STARPTAUTISKAJĀ TIRDZNIECĪBĀ DODAMA IEPRIEKŠ NORUNĀTA PIEKRIŠANA ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀM BĪSTAMĀM KĪMISKĀM VIELĀM UN PESTICĪDIEM

9. 1998. gada 10.septembrī pieņemta, LR ar likumu ratificējusi 2003. gada 13. martā

10. Šīs konvencijas mērķis ir veicināt pušu dalīto atbildību un kopējas pūles starptautiskajā tirdzniecībā ar dažām bīstamām ķīmiskajām vielām, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi pret potenciālu kaitējumu un veicinātu minēto vielu lietošanu videi draudzīgā veidā, veicinot informācijas apmaiņu par to raksturlielumiem, paredzot valsts lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz minēto vielu importu un eksportu un izplatot šos lēmumus pusēm.

11. 3.pielikums ĶĪMISKĀS VIELAS, UZ KO ATTIECAS IEPRIEKŠ NOTEIKTAS PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA (uz plēvēm)