KRISTUS un MOZUS BAUSLĪBA

1. KRISTUS un MOZUS BAUSLĪBA 2. tēma 12. aprīlī, 2014

2. DZIMIS ZEM BAUSLĪBAS “Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības.” (Gal. 4:4, 1877.g.t.) Jēzus piedzima ēbreju ģimenē. Jāzeps bija vienkārš vīrs (Mt. 1:19) un Marija bija svētīta kā izredzētā starp sievām (Lk. 1:28) Tie ievēroja Mozus likumu, pēc Kristus piedzimšanas, kā Dievs to bija pavēlējis.

3. JŪDU SVĒTKI “Un viņa vecāki gāja ikgadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.” (Lūk. 2:41 , 1877.) Jēzus svinēja jūdu svētkus, kuri tika noteikti pēc Mozus bauslības, kopš savām bērnu dienām

4. “Un notikās pēc trim dienām tie viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem – tos dzirdot un tos jautājot.” (Lūk. 2:46 , 1877.) JĒZUS TEMPLĪ “Pirmo reizi bērns Jēzus ieraudzīja templi. Viņš uzlūkoja balti tērptos priesterus izpildot to kalpošanu templī. Viņš uzlūkoja noasiņojošos upurus uz altāra. Kopā ar pielūdzējiem viņš zemojās lūgšanā, kamēr vīraka smarža pacēlās pie Dieva. Viņš bija iespaidīgo Passā svētku liecinieks. Ar katru dienu jo skaidrāk Viņš saskatīja šo svētku patieso nozīmiKatra darbība likā saistījās ar Viņa dzīvi. Jauni mudinājumi sāka mosties Viņā. Kluss un uztverošs, likā Viņš pēta milzīgu problēmu. Viņam pamazām atklājās Tā misija.” EGW (The Desire of Ages, cp. 8, pg. 78)

5. TEMPĻA NODOKĻI “24 Un kad tie Kapernaumā nāca, tad tie metekļu saņēmēji pie Pētera atnāca un sacīja: vai jūsu mācītājs metekli nedod? 25 Viņš sacīja: dod gan. Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: ko tu domā, Sīman? No kuriem tie laicīgie ķēniņi ņem muitu un metekli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem? 26 Pēteris uz Viņu sacīja: no svešiniekiem. Tad Jēzus uz to sacīja: tad tie bērni ir svabadi. 27 Bet lai mēs tiem apgrēcību nedodam, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīs, ņem, un viņas muti atdarījis tu atradīsi vienu stateri *, to ņem un dod viņiem priekš manis un tevis.” (Mat.17:24-27 , 1877.) * 1 stateris = 1 šekelis = 8 g sudraba = 58 EURO Šis nodoklis bija paredzēts tempļa uzturēšanai (2.M. 30:12-16). Tas nebija obligāts kā Desmitā tiesa, bet tika uzskatīts kā reliģisks pienākums. Vai Jēzum – Dieva Dēlam – vajadzēja maksāt nodokli savam Tēvam?

6. “Tobrīd, kad Jēzus skaidri parādīja, ka maksāt nodokli nav Viņa pienākums, Viņš ar jūdiem neielaidās strīdā par šo lietu, jo tie Viņa vārdus tikai sagrozītu un vērstu pret Viņu. Lai neradītu aizvainojumu par nodokļa nemaksāšanu, Viņš darīja to, ko pēc taisnības neviens no Viņa nevarēja prasīt. Šī mācība bija ļoti vērtīga Viņa mācekļiem nākotnē. Drīz vajadzēja notikt krasām pārmaiņām viņu attieksmē pret dievkalpošanu templī, un Kristus tos mācīja bez vajadzības nepretoties pastāvošajai kārtībai. Cik vien iespējams, tiem bija jāizvairās radīt citiem iespēju nepareizi izskaidrot viņu ticību. Kaut gan kristieši nevar upurēt nevienu patiesības principu, viņiem jācenšas izvairīties no sadursmēm vienmēr, kad tas ir iespējams. ” EGW (The Desire of Ages, cp. 48, pg. 434)

7. JĒZUS un MOZUS BAUSLĪBA (I) “Nedomājiet, ka es esmu nācis to bauslību un tos praviešus atmest. Es neesmu nācis atmest, bet piepildīt.” (Mat.5:17 , 1877.g.t.) Jēzus apsūdzēja farizejus Dieva likuma nomākšanā ar viņu izveidotajām tradīcijām. Tie izveidoja vecāku godāšanas alternatīves (Mark 7:9-13) Farizeji apsūdzēja Jēzu Mozus likuma noliegšanā, tā kā Viņš neatbalstīja laulības šķiršanu — ja vienīgi laulības pārkāpšanas gadījumā (Mat. 19:3-9) Ja Jēzus citēja Mozus bauslību, kā gan Viņu varēja apsūdzēt tās noliegšanā? Jēzus vienīgi atjaunoja pareizu attieksmi pret bauslību.

8. JĒZUS un MOZUS BAUSLĪBA (II) “4 Un uz Viņu sacīja: mācītāj, šī sieva ir pienākta pašā laulības pārkāpšanā. 5 Un mums ir pavēlēts Mozus bauslībā tādas nomētāt ar akmeņiem. Ko tad tu saki?” (Jņ 8:4-5 , 1877.) Jēzus nepazudināja grēkā pieķerto sievieti. Vai Viņš ar to noniecināja Mozus bauslību? Ar to Viņš patiesībā atbalstīja bauslību. Viņš teica, ka lai tie, “viņu vidū ir bez grēka, lai met pirmo akmeni.” (Jņ. 8:7; 3.M. 17:7) No otras puses, Jēzus atrada žēlastības pilnu rīcību, ar kuras palīdzību apiet likumā prasīto nāves sodu. Divi liecinieki bija nepieciešami, lai kādam piespriestu nāves sodu (3.M. 17:6). Sieviete nevarēja tikt nolemta nāvei, jo visi liecinieki bija tās apsūdzības vietu atstājuši.

9. “Kungs neglābj grēciniekus anulējot likuma prasības, Viņa valstības pamatu Debesīs un virs Zemes. Dievs ir Tiesnesis, taisnības sargs. Viņa likuma pārkāpšana vienā lietā, kaut vai pašā mazākajā, ir un paliek Viņa likuma pārkāpšana. Dievs nevar mūs atbrīvot no sava likuma, Viņš nevar vienkārši neievērot mazos pārkāpumus, lai piedotu grēku. Taisnībai, morāla likuma pilnībai, jātop uzturētai un uzsvērtai visa Universa priekšā. Svētais likums nevar tikt uzturēts ne ar ko mazāku, kā vien Dieva Dēla nāvi.” EGW (The Review and Herald, November 15, 1898)