360 likes | 1.65k Views
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002. 1.att. 2.att. 3.att. 4.att. 5.att. 6.att. Skaņa, skaņas rašanās. Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma. 2009. 7.att. Foto no personiskā arhīva. 10.att. . 9.att. 8.att. 11.att. 12.att. 13.att. .
E N D
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 1.att. 2.att. 3.att. 4.att. 5.att. 6.att. Skaņa, skaņas rašanās Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma 2009
7.att. Foto no personiskā arhīva. 10.att. 9.att. 8.att. 11.att. 12.att. 13.att. Skaņas avoti
www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm
Dzīvnieku radītās skaņas 1.att. Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās. Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un vēl citas, kad cikādes ir satrauktas. Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē, kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem. Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās: • Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus. • Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai. Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to. Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti, vai grib sasveicināties. 4.att. 2.att. 3.att. 5.att.
Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence () Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi.Tai ir speciāls nosaukums - harmoniska kustība. Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā punktā. Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot), atsperē un diegā iekārts ķermenis. Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra metros (m). Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz). SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās, tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.
14.att. Skaņu raksturo skaņas skaļums. Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda. Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences.Dzirdes īpatnību dēļ augstas frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa. Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2. Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa. Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB). Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs. Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties dzirde. Skaņu skaļuma piemēri: 10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa; 30 dB – klusa saruna, klusa iela; 50 dB – sarunas skaļums; 70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā; 90 dB – ātrās palīdzības sirēna; 110 dB – skaļums rokgrupas koncertā; 120 dB – sāpju slieksnis; 130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka dzīvībai. Drošības zīme norāda, ka jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi. http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php
Toņdakšas kamertoņa ,, la’’ svārstību attēls 10T=23,8 ms ieslēgts trasētājs, laika noteikšanai = 1/T = 420 Hz
Cilvēka balss aparāts lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147
Cilvēka balss aparāts Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s
Balss saišu svārstību analīze o o o … 10T=53 ms 1/T=189 Hz
Mājas darbs: 3.1.tēma mācību grāmatā. Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus. Veiksmi!
Informācijas avoti: 1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg 2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg 3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG 4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg 5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg 6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg 7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/ 8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr... 9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg 10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg 11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg 12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg 13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg 14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../ http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a