1 / 36

LEADER pieejas īstenošana Latvijā – līdzšinējās pieredzes izvērtējums

LEADER pieejas īstenošana Latvijā – līdzšinējās pieredzes izvērtējums. info@llf.partneribas.lv http://llf.partneribas.lv. “ L iaison E ntre A ction D irect pour E nvironnement R ural”.

dyani
Download Presentation

LEADER pieejas īstenošana Latvijā – līdzšinējās pieredzes izvērtējums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. LEADER pieejas īstenošana Latvijā – līdzšinējās pieredzes izvērtējums info@llf.partneribas.lv http://llf.partneribas.lv

  2. “Liaison Entre Action Direct pour Environnement Rural” LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Teritoriālā attīstība Partnerības: vietējās rīcības grupas LEADER pieeja Sadarbība Informācijas tīklu veidošana Stratēģijas izstrāde un īstenošana ar augšupējo pieeju Jauninājumi Integrētas un daudznozaru darbības 7 galvenās iezīmes:

  3. LEADER pieeja: • dod iespēju iedzīvotājiem pašiem: • noteikt vietējās attīstības prioritātes, • iesaistīties lēmumu pieņemšanā; • piesaistīt resursus vietējo jautājumu risināšanai; • iedzīvotāji apvienojas vietējās rīcības grupās (VRG) un veido vietējās partnerības arpārstāvjiem no vietējām pašvaldībām (t.sk. valsts iestādēm), uzņēmējiem (t.sk. lauksaimniekiem), nevalstiskajām organizācijām (t.sk. sieviešu un jauniešu grupām); • partnerības: • izstrādāvietējās attīstības stratēģijas, kas balstītas uz iedzīvotāju vajadzībām, • nosaka vietējās attīstības prioritātes, par kurām ir panākta kopēja vienošanās, • lemj par iesniegto projektu atbilstību vietējās attīstības stratēģijai; • meklē jaunus risinājumus un pieejas esošajām attīstības problēmām; • veicina sadarbību starp organizācijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī; • veido vietējo rīcības grupu (VRG) sadarbības tīklu.

  4. LEADER iniciatīvas vēsturiskā attīstība • Iniciatīva uzsākta 1991. gadā, kad EK atzina lauksaimniecībai pieejamā atbalsta ierobežoto spēju risināt daudzas dziļi iesakņojušās attīstības problēmas lauku teritorijās, īpaši ekonomiski jūtīgos un perifēros reģionos. • Izpratne par izaugsmes jēdzienu paplašināta līdz integrētai stratēģiskai pieejai, kas iekļauj sociālo, kultūras, ekonomisko un vides dimensiju. • LEADER kā eksperiments jauniem attīstības meklējumiem lauku teritorijās „apvienojot” problēmas, iesaistītās puses un resursus vietējā līmenī.(Daudzas ES dalībvalstu programmas lauku attīstībai aprobežojās ar pasākumiem, kas nebija vērsti uz sociālo iekļaušanos vai plašākām, ārpus primārā sektora esošām, lauku attīstības aktivitātēm un kas tika ieviesti tradicionālā no augšas uz leju vērstā veidā.) • LEADER modelis vai pieeja savu efektivitāti pierādīja 1995.gadā, kad LEADER I un LEADER II eksperti nākot kopā apkopoja LEADER pieredzes ietekmi lauku attīstībā salīdzinājumā ar citām ES Struktūrfondu programmām.

  5. LEADER iniciatīvas vēsturiskā attīstība • 1991: LEADER ‘iepazīšanās’ fāze (217 VRG) • Dažādu lauku attīstībā iesaistīto organizāciju savešana noteiktā teritorijā un kopēju partnerību veidošana. • Teritorijas - salīdzinoši mazas, bet ar pietiekamu iedzīvotāju īpatsvaru un raksturīgu zemu apdzīvotības blīvumu. • Teritorijai ir raksturīga kopēja identitāte, kas ir vairāk kā iepriekš noteikta administratīvā teritorijas vienība. • Paredzēts atbalsts tīklošanās aktivitātēm VRG teritorijā. • 1994 LEADER II ‘vispārināšanas’ fāze (906 VRG) • Pievienota inovāciju dimensija. • Iespēja īstenot atsevišķas pilotaktivitātes - elastīgas programmas, kurās var pārbaudīt jaunu ideju dzīvotspēju. • Tīklošanās aktivitātes papildinātas ar sadarbības iespējām ārpus VRG teritorijas robežām (lielākoties labās prakses izplatīšana). • 2000 LEADER+ ‘apvienošanās’ fāze (893 VRG) • Visu dalībvalstu lauku teritorijas varēja pretendēt uz atbalstu. • Īpaša uzmanība teritorijas attīstības stratēģiskajai virzībai, kur VRG izstrādā vietējos attīstības plānus vienā no četrām vispārnoteiktajām tēmām. • Starptautiskajā sadarbībā tiek likts uzsvars uz iesaistīto partneru kopīgām darbībām. • 2007 – 2013 LEADER pieejas ‘integrēšanās” fāze (~2212 VRG) • Visām dalībvalstīm obligāti noteikta pieeja, kuru var izmantot visu Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai.

  6. LEADER aizmetņi Latvijā: • Baltijas Lauku Partnerības Programma (2000-2003) – Lielbritānijas valdības finansējums • 3 partnerības Balvu, Daugavpils un Rēzknes rajonos; • 20 lauku attīstības speciālisti un 40 kopienu koordinatori; • 30 000 GBP finansējums katrai stratēģijai. • Lauku partnerības vietējo problēmu risināšanai Baltijas jūras reģionā (2004-2005) – Baltijas jūras reģiona sadarbības programma, Mazo projektu fonds (Phare, 2002) • Izveidotas 5 partnerības Zemgalē; • Apmācīti speciālisti un veikta situācijas apzināšana stratēģijas izstrādei; • Pieredzes apmaiņa Somijā.

  7. LEADER Latvijā: LEADER+ veida pasākums ELVGF Virzības daļa • ~83 % Latvijas lauku teritorijas, kas atbilst LEADER nosacījumiem • ~71 % iedzīvotāju, kas dzīvo šajās teritorijās • Izveidošanās gaita • līdz 2005 – 11 VRG • 2006 – 17 VRG • 28 VRG iesaistītas plānošanas periodā 2004-2006: • 11 VRG – nacionālā programma “Prasmju iegūšana” • (40% kopējās VRG pārklātās teritorijas – 489 641 LVL) • 17 VRG – Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas • (60% kopējās VRG pārklātās teritorijas – 1 650 000 LVL)

  8. LEADER Latvijā: LEADER+ veida pasākums VRG integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas • 17 VRG stratēģijās īstenoti 432projekti; • Max attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam 5 000 LVL; • Vidējais projekta ilgums 2-3 mēneši; • Uz atblastu var pretendēt tikai biedrības un nodibinājumi; • 100% atbalsta intensitāte.

  9. LEADER pieeja 2007-2013 • Lauku attīstības programma • (LAP) • 4.ass pasākumi • Sab. fin. 16,46 milj. LVL (ELFLA un valsts budžets) • 40 stratēģijas: • iesniegti 1345 projekti, • apstiprināti 968 projekti (01.11.2010.) • Rīcības programma EZF atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam: • 4.prioritārais virziens „Zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju ilgtspējīga attīstība” • Sab. fin. 21,94 milj. LVL ??? (EZF un valsts budžets) • 24 stratēģijas: • iesniegti 134 projekti, • apstiprināti 70 projekti (01.12.2010.)

  10. LEADER pieeja 2007-2013 • Lauku attīstības programma • Max.atbalsts projektam 20 000 LVL • Atbalsta pretendenti: • SLS organizācijas – 100% • NVO, pašvaldības – 90% • Uzņēmēji – 60% • Rīcības programma • Max. atbalsts projektam 20 000 LVL (pašvaldībām 140 000 LVL) • Atbalsta pretendenti: • SLS organizācijas – 100% • NVO, pašvaldības – 90% • Uzņēmēji – 60%

  11. LEADER pieeja 2007-2013 VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS struktūra

  12. Kandavas partnerība: Projekts Mobilās sulu līnijas iegāde augļkopības produkcijas pārstrādei mājsaimniecībās Īsteno: Biedrība “Pūres Dzirnas" Sabiedriskais finansējums: 11 706 LVL Īstenošanas laiks: 2010. Iegādāta mobila sulas līnija, kas sastāv no augļu smalcinātāja, sulas spiedes, pasterizātora, pildīšanas iekārtas un strāvas ģeneratora. Visas iekārtas montētas uz automašīnas piekabes, līdz ar to ir viegli pārtvietojamas un autonomas. Iekārtu jauda aprēķināta tā, lai stundā pārstrādātu līdz 300 kg ābolu, jeb saražotu sulu līdz 150 - 200 l/h. Mobilo sulu spiedi izmanto partnerības teritorijas iedzīvotāji, tā ir izmantojama arī dažādos pasākumos (gadatirgos utt.) lai reklamētu vietējo produkciju.

  13. Kandavas partnerība: Projekts Amatniecības tradīciju veicināšana Kandavas novadā Īsteno: Biedrība "Atbalsts Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolai" Sabiedriskais finansējums: 9 000 LVL Īstenošanas laiks: 20.01.- 30.12.2010. Iekārtota un aprīkota darbnīca ar 14 darbvietām. Pensionēts amatniecības skolotājs apmāca jauniešus, bezdarbniekus un citus interesentus. radīta interese par amatniecību kā alternatīvu iespēju profesijas izvēlē, modernizējot apmācību procesu, izmantojot informācijas tehnoloģijas- datoru, veidojot prasmes koka detaļu skiču zīmēšanā. Projekta laikā tapušie priekšmeti tiks izmantoti Kandavas novada, pilsētas un skolas prezentēšanai.

  14. Balvu rajona partnerība: Projekts Biedrības centrs- attīstībai un sadarbībai Īsteno: Susāju pagasta biedrība ,,Saknes” Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL Īstenošanas laiks: 2007. Izveidots biedrības centrs. Izremontētas telpas 53,5 m2 platībā, nomainīti logi un veikts griestu, grīdas un sienu remonts. Izveidotais centrs ir pulcēšanās vieta ne tikai biedrības biedriem, bet arī Susāju pagasta iedzīvotājiem, jo pagastā nav ne skolas, ne kultūras un citu iestāžu, kuras veicinātu sabiedrisko aktivitāti. Centrs ir vieta, kur cilvēki apmeklē sanāksmes, lekcijas vai apmācību kursus, kā arī pārrunā un diskutē par pagasta attīstībai aktuāliem jautājumiem.

  15. Balvu rajona partnerība: Projekts Vietējasiniciatīvugrupascentra "Zvaniņi" telpuremonts Īsteno: Šķilbēnupagastabiedrība ,,Aicinājums” Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL Īstenošanas laiks: 2007. Veikts telpu kapitālremonts, kurās tagad tiek realizētas visas pagasta iedzīvotājiem paredzētās idejas un ieceres. Telpas rada komfortablu vidi dažādu cilvēku mijiedarbībai, veicinot informācijas plūsmas attīstību pagasta teritorijā un lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu. Darba mīlestība, pozitīva attieksme pret dzīvi, radošuma dzirksts, uzņēmība, atmirdz Šķilbēnu pagasta iedzīvotājos, apmeklējot seminārus, lekcijas, un dažādas aktivitātes centrā „Zvaniņi”.

  16. Balvu rajona partnerība: Projekts „Leģendas par lāci atgriešanās „Lāča dārzā”” Īsteno: Balvu Amatnieku biedrība Sabiedriskais finansējums: 4 000 LVL Īstenošanas laiks: 2007.g.septembris – 2008.g.jūnijs Ideja izgatavot lāču skulptūras, radās pamatojoties uz leģendu, kura vēsta, ka kādreiz muižas apkārtnē dzīvojis lācis. Tas palīdzējis dzimtcilvēkiem veikt smagos darbus- rakt zemi, nēsāt akmeņus un ūdens spaiņus. Mūsdienās Balvu rajona iedzīvotāju, viesu un tūristu iemīļotā atpūtas vieta „Lāču dārzs” savulaik ir bijis muižas augļu dārzs. 20.gadsimta 90.gadu sākumā dārzā izvietotas 23 akmens kompozīcijas no 49 laukakmeņiem. Realizējot LEADER + projektu, tika izgatavoti četras koka lāču skulptūras, kuras ir izvietotas „Lāča dārzā”. Skulptūras izgatavoja LAK mēbeļu galdnieka amata meistars Ēriks Kanaviņš.

  17. Balvu rajona partnerība: Projekts Jauniešu iniciatīvu centra izveide Rugāju pagastā Īsteno: biedrība ,,Mēs pasaulē” Sabiedriskais finansējums: 5 000 LVL Īstenošanas laiks: 2008.g.maijs - jūnijs Projekta galvenās aktivitātes: - izremontēt un aprīkot ar mēbelēm vienu no telpām Rugāju Tautas namā un pieslēgt internetu, lai tā kļūtu par radošu centru Rugāju jauniešiem; - iekārtot rotaļu un spēļu vietu jaunāko klašu skolēniem; - aicināt dažāda vecuma jauniešus izveidot  iniciatīvas grupu, kura darbosies centra darbības pilnveidošanā. Centrs darbojas no 14:00-18:00. Skolēniem ir pieejams dators ar internetu, dažādas galda spēles, televizors, DVD atskaņotājs, multiplikācijas un mākslas filmas.  Centra izveide ir divu aktuālu problēmu risinājums Rugāju pagastā, pirmkārt, labiekārtota vieta, kur pulcēties jauniešiem brīvajā laikā; otrkārt, radīta labvēlīga vide skolēniem, kuriem pēc mācību stundām vairākas stundas jāgaida satiksmes autobuss. 

  18. Saldus rajona attīstības biedrība: Projekts Saldusnovadasociālādienestaēkaspieejamībasuzlabošanacilvēkiemarkustībutraucējumiem Īsteno: Saldusnovadapašvaldība Sabiedriskais finansējums: 10490.72 LVL Īstenošanas laiks: 2010 Izbūvēta uzbrauktuve, nodrošinot vides pieejamību Saldus novada pašvaldības aģentūrai „Sociālais dienests”, kā arī radītas vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, pensionāriem un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Projekta īstenošana ir sekmējusi apmeklētāju skaita palielināšanos, līdz ar to ir mazināta sociālā nevienlīdzība.

  19. Saldus rajona attīstības biedrība: Projekts Jaunauces parka labiekārtošana Īsteno: Biedrība „MēsJaunaucei” Sabiedriskais finansējums: 12600 LVL Īstenošanas laiks: 2010 Mērķis – saglabāt Jaunauces muižas parku nākamajām paaudzēm, uzlabojot parka vizuālo skatu, atjaunojot parka dīķi, celiņu tīklu un laika gaitā zudušo tiltiņu. Projekta īstenošana ir sekmējusi parka izmantošanu vietējo iedzīvotāju un Jaunauces viesu aktīvajai atpūtai, kā arī parks ir kļuvis par iedvesmas avotu radošiem cilvēkiem un ir izcila vieta romantiskām pastaigām.

  20. Saldus rajona attīstības biedrība: Projekts Mūzikasinstrumentu un apskaņošanastehnikasiegāde –atbalstssabiedrībasmuzikālajaipašizpausmei Īsteno: Biedrība „KRVVSC Kamols” Sabiedriskais finansējums: 4 967,61 LVL Īstenošanas laiks: 2010 Iegādāti mūzikas instrumenti un apskaņošanas tehnika sabiedrības muzikālo aktivitāšu veicināšanai. Projekta īstenošana ir sekmējusi muzikālu pasākumu profesionālāku organizēšanu un kopdziedāšanas prasmes pilnveidošanu Brocēnu novadā.

  21. Saldus rajona attīstības biedrība: Projekts PakalpojumupilnveideSaldusnovadapensionāriem Īsteno: Salduspilsētaspensionārubiedrība Sabiedriskais finansējums: 10431.62 LVL Īstenošanas laiks: 2010 Saldus pilsētas pensionāru biedrības ēkas 2.stāva rekonstrukcijas pabeigšana, semināru un apmācību telpai atbilstoša tehniskā aprīkojuma iegāde un deju kopas “Ciecerīte” nodrošināšana ar koncerttērpiem un atbilstošiem deju apaviem. Projekta īstenošana ir sekmējusi sociālo pakalpojumu pieejamību, ir iekārtotas radošo darbnīcu telpas, pilnveidots un attīstīts sociālo pakalpojumu klāsts.

  22. Saldus rajona attīstības biedrība: Projekts PiedzīvojumutūrismsJaunmuižā Īsteno: Biedrība „LatvijasMazpulki” Sabiedriskais finansējums: 4560.67 LVL Īstenošanas laiks: 2010 Pilnveidota materiāli tehniskā bāze piedzīvojumu un velotūrisma programmu īstenošanai Jaunlutriņos, kā arī sagatavota pusaudžu vecumam piemērota interaktīva tūrisma programma dabas un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai. Projekta īiegādāti velosipēdi, apkārtnes sakopšanas aprīkojums un multimediju komplekts, kas palīdz īstenot izstrādātās mazpulku tūrisma un velotūrisma programmas.

  23. Aizkraukles rajona partnerība: Projekts Pakalpojumucentrs „TEV” Īsteno: Biedrība "Ērberģietes" Sabiedriskais finansējums: 10 585 LVL Īstenošanas laiks: 2010.g. novembris Bijušā pagasta bērnudārza ēkā iekārtotas telpas frizētavai, sakārtots sanitārais mezgls. Bērnudārza ēku apsaimnieko biedrība "Ērberģietes“, kas pamazām to remontē un sakrāto. Sieviešu biedrība "Ērberģietes" realizē projektus, lai radītu Ērberģē vidi ko varētu pārdot - tā viņas saka.

  24. Biedrība “Sateka” (Gulbenes novads): Projekts Stāķu pamatskolas ēkas bēniņu piemērošana novadpētniecības ekspozīcijas iekārtošanai Īsteno: Stāķu attīstības biedrība Sabiedriskais finansējums: 12586.72 LVL Īstenošanas laiks: 29.01. - 30.11.2010. Stāķu pamatskolas bēniņos izveidota novadpētniecības istaba 150kvm. platībā. Projekta laikā ir ievilkta elektrība un apkure, ierīkoti jumta logi un veikts telpas kosmētiskais remonts. Rezultātā iegūta jauna telpa, kurā tiek izstādīti novadpētniecības materiāli. Stradu pagasta iedzīvotāji aktīvi piedalās ekspozīcijas veidošanā. Telpas tiek izmantotas arī dažādām apmācībām. 

  25. Biedrība “Sateka” (Gulbenes novads): Projekts Kultūras, sporta, atpūtas centra izveide un aprīkošanas Stāķos Īsteno: Stāķu attīstības biedrība Sabiedriskais finansējums: 2873.25 LVL Īstenošanas laiks: 10.12.2009.- 31.08.2010. Projekts realizēts Stāķu sporta halles 3.stāvā, kurš līdz šim netika izmantots. Ar iegādātajiem būvmateriāliem Stradu pagasta iedzīvotāji brīvprātīgi veica 5 telpu kosmētisko remontu. Projekta rezultātā sakārtotas 5 telpas un koridoris, iegādātas 3 ģitāras, 2 kokles, veikts divu steļļu remonts. Telpās darbojas pagasta dažādu paaudžu iedzīvotāji, notiek mācības un vingrošana. 

  26. Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” Projekts Brīvā laika pavadīšanas un veselīgas atpūtas iespēju dažādošana Subatē Īsteno: biedrība „Subatieši – sanākam, domājam, daram!” Sabiedriskais finansējums: 6 912,25LVL Īstenošanas laiks: 2010. 2008.gadā biedrība kopā ar subatiešiem izstrādāja Subates attīstības plānu, kurā viens no uzdevumiem sporta jomā ir – paplašināt nomas inventāra klāstu. Biedrības nomas punkta (darbojas kopš 2006.g.) inventārs – slidas, skrituļi un slēpes, projekta ietvaros tas tika papildināts ar laivām, ūdensvelosipēdiem, slidām un skrituļiem pieaugušajiem.

  27. Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” Projekts Pārvietojamo sanitāro sistēmu iegāde Īsteno: biedrība „Višķu attīstībai” Sabiedriskais finansējums: 12600LVL Īstenošanas laiks: 2010. Višķu pagastā bieži notiek publiski pasākumi, kuru apmeklētāju skaits pārsniedz Višķu iedzīvotāju skaitu. Projektā iegādātas 28 pārvietojamās sanitārās sistēmas, kas uzstādītas Špoģu ciemā pie sabiedriskā pasažieru transporta pieturām, pie tirdzniecības centra, pie estrādes, stadiona un pludmalē, kā arī citās vietās Višķu pagastā. Nepieciešamības gadījumā tās var pārvietot uz vietām, kur notiek dažādi masu pasākumi.

  28. Liepājas rajona partnerība: Projekts Bērnu rotaļu un aktīvās atpūtas laukumu izveide Kalētu pagastā Īsteno: Biedrība ”Kalētu vietējās iniciatīvas grupa” Sabiedriskais finansējums: 12 504,44 LVL Īstenošanas laiks: 21.05.-20.12.2010. Iekārtots brīvi pieejams, mūsdienīgs bērnu rotaļu laukums 3-7g.v.bērniem un aktīvās atpūtas laukums 7-12g.v. bērniem. Tagad pagasta centrā Kalētu jaunajai paaudzei nodrošināta krāsaina un daudzveidīga atpūtas vieta ar dažāda veida rotaļu un vingrošanas elementiem, kur būs iespējams pilnveidot savu attīstību. Mūsu pagasts ieguvis vēl vienu sakoptu vietiņu, kas patīkami priecēs bērnus, viņu vecākus, sākumskolas personālu un pagasta viesus.

  29. Liepājas rajona partnerība: Projekts Tūrismakluba "OGA"  inventāra, ekipējumabāzesattīstīšana un pilnveidošana Īsteno: tūrisma klubs “Oga” Sabiedriskais finansējums: 4539,60 LVL Īstenošanas laiks: 2010. Papildinot ekipējuma bāzi, tūrisma klubs varējām uzņemt jaunus interesentus un nodrošināt saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

  30. Liepājas rajona partnerība: Projekts Tehniskāaprīkojumaiegādedabas parka “Pape” teritorijassakopšanai un infrastruktūrasapsaimniekošanai Īsteno: Papes dabas parka fonds Sabiedriskais finansējums: 12594.51 LVL Īstenošanas laiks: 2010. Projekta mērķis - iegādāties traktoru ar attiecīgo aprīkojumu, t.i., pļaujmašīnu, smalcinātāju un piekabi, lai nodrošinātu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī dabas parka apmeklētājiem pieejamību dabas tūrisma infrastruktūrai un apskates objektiem, uzlabojot vides infrastruktūras apsaimniekošanas kvalitāti, efektivitāti un regularitāti.

  31. Liepājas rajona partnerība: Projekts IDEA House medijulaboratorija Īsteno: Biedrība “NEXT” Sabiedriskais finansējums: 8416,03 LVL Īstenošanas laiks: 2010.janvāris - aprīlis Mērķis ir veicināt Aizputes novada jauniešu aktīvu līdzdalību, radot jauniešiem pieeju mūdienīgam video, audio un foto mediju aprīkojumam. Izmantojot projekta ietvaros izveidoto mediju laboratoriju, NEXT organizē apmācības un projektus jauniešiem, kas saistīti ar fotografēšanu, video veidošanu, mediju nozīmi un ietekmi sabiedrībā. Darbošanās mediju laboratorijā sniedz jauniešiem iespēju atspoguļot savas aktivitātes, popularizēt IDEA House darbību, ievietot savus foto un video stāstus sociālajos tīklos.

  32. Krāslavas rajona partnerība: Projekts Vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti Dagdas novadā Īsteno: Invalīdubiedrība "Nema" Sabiedriskais finansējums: 11 721.18 LVL Īstenošanas laiks: 2010. Dagdas novadā ir 9559 iedzīvotāji (t.sk. 495 cilvēki ar invaliditāti, 33 no tiem - bērni). Nemas telpās ir piedāvātas dažādas nodarbes: rokdarbu darbnīca, vakarēšana, semināri, atpūtas pasākumi, izstādes, labdarības pasākumi u.c. Biedrība sniedz atbalstu ģimenēm piedāvājot cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem uz neilgu laiku uzturēties biedrībā un atrasties ārpus mājas ierastās vides.  Projekta rezultātā ir sakārtota invalīdu biedrības vides pieejamība, labiekārtotas ietves un aprīkota autostāvvieta ar speciālu iebrauktuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

  33. Madonas Novada fonds: Projekts Sporta un atpūtaspasākumuorganizēšnasaprīkojumaiegāde Īsteno: Orientēšanās klubs “Arona” Sabiedriskais finansējums: 7 479 LVL Īstenošanas laiks: 2009. Iegādāti daudzfunkciju iekārta krāsu lāzerprinteris, skeneris, kopētājs - karšu izgatavošnai u.c. darbiem. Portatīvais dators sacensību organizēšnai, mājas lapas uzturēšnai. Sportident elektroniskā  atzīmēšanās sistēma - meža bāzes stacijas,SI-kartes, nolasīšanas iekārta,rezultātu printeris. Pasākumu organizēšanas aprīkojuma komplekts.Karšu zīmēšanas programma OCAD 10.Orientēšanās poligona aprīkojums ar izmērītiem punktiem Smeceres silā.Rezultātā klubs var piedāvāt iedzīvotājiem aktīvu atpūtu dabā, pats nodrošinot visu vajadzīgo sacensību norisei.

  34. Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”: Projekts „MēsSaprašaiSapraša mums” Īsteno: Attīstībascentrs „Baltāsnaktis” Sabiedriskais finansējums: 12588,50 LVL Īstenošanas laiks: 2010. Ipiķu pagasta Saprašas upes krastu sakopšana un labiekārtošana ar mērķi saglabāt dabas resursu daudzveidību, nodrošināt vides resursu pieejamību un ekonomiski aktivizēt vietējos iedzīvotājus. Projekta ietvaros sakopts upes krasts, kur iztīrīta upes gultnei pieguļošā bebru uzpludinātā teritorija. Iegādāts atpūtas vietas aprīkojums – līdzsvara šūpoles, šūpoles, laipa tiltiņš, ģērbtuves, soliņi, atkritumu tvertnes, lapenīte. Projekta īstenošanas rezultātā pagasta iedzīvotājiem un tūristiem būs pieejama sakopta – labiekārtota atpūtas vieta 1,7 ha platībā.

  35. Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”: Projekts BMX trašu izbūve Īsteno: Māra Štromberga aģentūra Rubenē, atpūtas kompleksam „Mazais Ansis” piegulošajā teritorijā tiek būvēta Mazā Pekinas Olimpisko spēļu trase un arī Lielā BMX trase.

  36. GŪTĀS ATZIŅAS: • Darbs partnerībā veido pievienotu vērtību teritorijai un atbilstoši reālai situācijai palīdz atrisināt virkni jautājumu kopīga dialoga/kopdarbības ceļā • Paplašināts lēmumu pieņemšanā iesaistīto pušu skaits veido integrētu skatījumu teritorijas attīstībai un veicina mērķtiecīgāku resursu ieguldīšanu • Lēmumu pieņemšana vietējā līmenī veicina iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par rezultātiem • Iespēja paplašināt vietējo kapacitāti (zināšanas, motivācija, pieredze) • Inkubators jaunām ekonomiskām aktivitātēm lauku teritorijās (inovācijas) • VRG iesaiste nacionālo politiku īstenošanā • Piederības sajūta un lepnums par savu teritoriju, kas balstās uz kopīgām vērtībām

More Related