“Veselīga augstākā un profesionālā izglītība” Projekta pētījuma rezultāti

1. “Veselīga augstākā un profesionālā izglītība”Projekta pētījuma rezultāti Viesturs Šiliņš Ilze Trapenciere Ilze Koroļeva Māris Baltiņš

2. Ikvienai valstij jaunieši ir svarīgs valsts nākotnes resurss, tāpēc sabiedrībai ir jāinvestē viņu veselībā un attīstībā. "Jauni cilvēki nav problēmu avots — viņi ir to risināšanai nepieciešams resurss. Viņi ir nevis izdevumi, bet drīzāk investīcijas: nevis tikai jauni cilvēki, bet pasaules pilsoņi gan šobrīd, gan nākotnē“. Vai pastāv problēma? Arī jauniešiem ir dažādas saslimšanas un veselības riski. Pabeidzot pamatskolu, daudzi jaunieši sāk apgūt profesiju, pabeidzot vidusskolu - mācīties augstskolā, daudzi maina dzīves vietu, nokļūst jaunā sociālā vidē, kurai jācenšas ātri pielāgoties un integrēties. Vai un kā tas ietekmē veselību un pakalpojumu pieejamību?

3. Pētījuma daļas Likumdošanas analīze Ekspertu intervijas Profesionālo skolu audzēkņu, koledžu un citu augstskolu studentu aptauja (n=1007) FGD ar audzēkņiem un studentiem Labās prakses piemēru izvērtēšana Ieteikumi jauniešu veselības profilaksei un pieejamības veicināšanai

4. Veselības subjektīvais vērtējums Veselības stāvokli kā labu vai diezgan labu vērtē 75% audzēkņu un studentu vecumā no 16-22 gadiem. Studenti (22+) savu veselības stāvokli kopumā vērtē sliktāk nekā jaunākie R. Vidēji 19% nav bijušas veselības traucējumi vai problēmas, Speciālistu ziņā lai paliek vērtējums, vai šīs atšķirības nosaka reālais veselības stāvoklis vai atšķirības subjektīvajos vērtējumos, bet kopumā tikai 13% jauno sieviešu 25% jauno vīriešu uzskata, ka viņiem nav nekādu veselības problēmu 45% bijušas galvassāpes, 33% muguras sāpes, 20% - redzes problēmas; 24% mēdz būt problēmas ar kuņģi, bet 19% izjūt depresiju un ilgstošu stresu.

5. Ģimenes ārsta pieejamība To audzēkņu un studentu vidū, kuri ir reģistrējušies pie ģimenes ārsta, tikai 41% ģimenes ārsta prakse atrodas Rīgā. 56% jauniešu apmeklē ģimenes ārstu pilsētā vai pagastā, kurā dzīvoja pirms iestāšanās mācību iestādē (vai dzīvo joprojām), bet 3% aptaujas dalībnieku reģistrējušies pie ģimenes ārsta citā vietā, piemēram, blakus pagastā. Iemesli, kāpēc nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta - neapmierina vietējā ģimenes ārsta pakalpojumu kvalitāte, - nemēdz būt veselības problēmas (37%), - vajadzības gadījumā dodas pie ārsta – speciālista (32%) - 13% neuzticas ārsta kompetencei, - 6% nezina, kur meklēt savu ģimenes ārstu.

6. Ārsta apmeklēšana Ģimenes ārstu vismaz vienu reizi mācību gada laikā apmeklē vidēji katrs otrais profesionālās vai augstākās izglītības iestādes students, bet katrs ceturtais students šajā laika periodā biežāk kā vienu reizi devies pie ārsta-speciālista. Ģimenes ārstu arodskolu audzēkņi apmeklē biežāk nekā augstskolu studenti, savukārt ārstu-speciālistu apmeklēšanas biežumā nav būtiskas atšķirības. Pieaugot vecumam, palielinās veselības traucējamu riski un saslimšanas, bet samazinās ārstu apmeklēšanas biežums. Visbiežāk ģimenes ārstu apmeklē Rīgas rajonā dzīvojošie studenti. Iespējams, ka attālums ir faktors, lai citās pilsētās un lauku novados jaunieši ģimenes ārstu apmeklētu biežāk.

7. Finansiālā pieejamība Studenti, kuru ģimenes ārsts atrodas Rīgā vai Rīgas rajonā, biežāk apmeklē ārstu-speciālistu ar ģimenes ārsta nosūtījumu nekā tie, kuriem pie ģimenes ārsta jādodas uz citu pilsētu vai laukiem. Līdz ar to arodskolu audzēkņi un studenti, kuri pie ģimenes ārsta reģistrējušies ārpus Rīgas, ir spiesti vairāk maksāt par vizīti pie ārsta speciālista. Par ģimenes ārsta vizīti bija jāmaksā 40% Latvijas studentu un arodskolu audzēkņu. Nepilngadīgie audzēkņi par ģimenes ārsta apmeklējumu maksājuši ievērojami retāk nekā pilngadīgie studenti (14% nepilngadīgo un 60% pilngadīgo). 68% ģimenes ārsta apmeklējums nav izmaksājis vairāk par vienu latu, bet vairāk par 2 latiem ģimenes ārstam maksājuši 14%. Vidējā maksa par vizīti pie ārsta-speciālista ir 12 lati 18 santīmi, bet lielākā nosauktā summa – 86 lati 6 santīmi.

8. Apmierinātība ar ārstu Ģimenes ārsta attieksmi kā ļoti labu vai apmierinošu vērtē 85% jauniešu. Ārsta kompetences pozitīvs novērtējums ir 81%. Apmierinātība ar ārstu pieņemšanas laiku – 76%. Ģimenes ārsta attieksmes pret pacientiem un kompetences vērtējumā daudz kritiskāki ir lauku rajonos dzīvojošie studenti. Visbiežāk tiek norādīts uz grūtībām saņemt nosūtījumu pie vajadzīgā ārsta-speciālista. Citkārt neapmierina ārstu nevērīgas attieksme, Par mājas vizītes pieteikšanas iespēju savu viedokli izteikuši divas trešdaļas aptaujāto studentu, par apmierinošu to uzskata 51%.

9. Zāļu lietošana 11% jauniešu lieto zāles katru dienu, 8% - dažas reizes nedēļā. 20% zāles lieto dažas reizes mēnesī, 28%- dažas reizes gadā un tikai nedaudz vairāk kā piektā daļa (22%) zāles vispār nelietojot. Bažas rada tas, ka medikamentus tikai 27% gadījumu izrakstījis ģimenes ārsts, 17% gadījumu – ārsts speciālists. Tikpat bieži (27%) medikamentus iesaka un iedod vecāki un tikpat bieži jaunietis tos iegādājies pats pēc savas iniciatīvas. Visbiežāk (42%) gadījumu tiek lietoti dažādi pretiekaisuma līdzekļi, un šajā ziņā pirmo vietu stabili ieņem ibumetīns, ko lietojuši 35% aptaujāto. Ļoti bieži tiek lietotas dažādas zāles galvassāpju mazināšanai. Salīdzinoši retāk, bet vienlaikus regulāri un bieži tiek lietoti dažādi līdzekļi kuņģa darbības traucējumu mazināšanai, gremošanas regulēšanai utt.

10. Konsultēšanās par veselības jautājumiem Visbiežāk jaunie cilvēki prasa padomu vecākiem (65%) vai ģimenes ārstam (50%). Rīdzinieki divas reizes biežāk nekā pārējie jaunieši nepieciešamības gadījumā vēršas pie ārsta speciālista un ģimenes ārsta. Interesējošo informāciju par veselības jautājumiem iegūst no vecākiem (43%), meklē internetā (41%) un pie ģimenes ārsta (40%). Informāciju jaunieši iegūst no TV (28%, preses izdevumiem (22%). Puse jauniešu uzskata, ka informāciju tehnoloģiju plašāka izmantošana veselības aprūpē varētu atvieglot reģistrēšanos pie ārsta un ārsta-pacienta kontaktu, optimizētu komunikāciju ar veselības aprūpes iestādi, kā arī veicinātu indivīda kontroli pār savu veselību, sniedzot atvieglotu pieeju saviem veselības aprūpes datiem.

11. Ekspertu identificētās veselības problēmas: Adaptācijas problēmas jaunajā vidē, tās saistītas ar stresu Veselīgs uzturs, liekais svars vai nepietiekams svars Smēķēšana, alkohola lietošana, narkotisko vielu lietošana Atbildīga seksuālā uzvedība Garīgā veselība Vardarbība Traumas, t.sk. mācību procesa laikā profesionālajās skolās Vakcinācija Veselības pakalpojumu pieejamība Veselības veicināšanas un saslimstības profilakses saturs Fiziskās aktivitātes trūkums.

12. Secinājumi Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nav pieejami tādi pat veselības aprūpes pakalpojumi, kādus saņem vispārējās izglītības iestāžu skolēni tajā pašā vecumā, lai arī vecuma grupa, kas mācās vidusskolā un profesionālajā skolā, ir tā pati. Sakarā ar to, ka šīm iestādēm ir atšķirīgi dibinātāji, profesionālo skolu direktoriem jāuzņemas lielāka atbildība par audzēkņu veselības pakalpojumu organizāciju, kas akcentēs MK Noteikumos Nr.277. Rīgas un rajonu profesionālo skolu vadītājiem ir atšķirīgas iespējas audzēkņiem pieejamas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

13. Secinājumi Labās prakses piemēri rāda, ka 21.gs. pirmajā dekādē ir bijuši vairāki uz jauniešiem draudzīgiem veselības pakalpojumiem un to ilgtspēju orientēti projekti. Būtu svarīgi, lai šī tradīcija turpinātos. Laiks, kad tika īstenots projekts, kas veltīts jauniešu veselībai un jauniešiem draudzīgiem veselības pakalpojumiem, ir pagājis, jaunieši, kas šī projekta ietvaros guva vērtīgas zināšanas, ir izauguši. Tagadējai jaunajai paaudzei nepieciešams jauns ilgtspējīgs jauniešu veselības projekts. Šo projektu būtu svarīgi vērst uz visiem jauniešiem, iekļaujot mērķa grupā profesionālo skolu audzēkņus un jaunāko kursu studentus (neaizmirstot koledžu studentus). 2010.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, mainījies uzsvars no „jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu nodrošināšanas” uz „jauniešiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšanu”, īpaši vecumā no 18-19 gadiem (audzēkņi vēl turpina izglītību, bet nav tiesīgi saņemt bezmaksas veselības aprūpi). Diskutējams ir jautājums par profesionālo skolu audzēkņu bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu gadījumos, kad jaunietis dzīvo viena pagasta teritorijā, bet mācās citā.

14. Jaunas iniciatīvas atbalstīt jauniešu (skolēnu un studentu) veselības aprūpi – I jauniešu veselības pārbaudes, lai iespējami savlaicīgi atklātu saslimšanas un palīdzētu to savlaicīgā ārstēšanā. ARS - mērķa grupa ir skolēni, studenti un pasniedzēji, kam veselības aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti ar atlaidi, uzrādot ISIC vai ITIC karti, lai iestātos pret Latvijas veselības aprūpes sistēmā aktuālu tendenci, kad ārsta palīdzība tiek meklēta tikai akūtās situācijās, Tā tiek definēta kā ilgtermiņa programma.

15. Iniciatīvas atbalstīt jauniešu (skolēnu un studentu) veselības aprūpi – II Mēness aptieka“, "Bravo optika", "Veselības centrs Pļavnieki" uc. - bezmaksas skolēnu veselības pārbaudes skolās. Projekta mērķis ir pievērst skolēnu uzmanību veselībai, tās uzturēšanai un ar pārbaužu palīdzību ietaupīt vecāku laiku un līdzekļus, veicot ikgadējās pārbaudes”.Programmas ietvaros skolu apmeklē speciālistu komanda - fizioterapeits, stomatologs, optometrists un citi speciālisti. Jācer, ka šī iniciatīva būs pieejama ne tikai vispārizglītojošo skolu, bet arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

16. Ieteikumi Laikā, kad valsts garantētās veselības aprūpes četri galvenie nosacījumi ir savlaicīgums, pieejamība, kvalitāte un izmaksu efektivitāte, sevišķa nozīme ir jauniešu veselības profilaksei. Iespējams, ka pienācis laiks veidot kustību - veselīgs jaunietis – vesela nācija

17. Ieteikumi I (uzturs) veselīga uztura mācīšana pamatskolā. veselīga uztura un gatavošanas konkurss, kas varētu noritēt vairākās kārtās, atsevišķi profesionālajām skolām, atsevišķi koledžām un citām augstskolām. Mērķa grupa varētu būt dienesta viesnīcās dzīvojošie pirmā (un otrā kursa) audzēkņi/studenti. Konkursam varētu būt vairākas tēmas – ikdienas maltīte, „1 vai 2 dienas līdz mājās braukšanai pēc produktiem” vai „Kas svilpo ledusskapī un manā vēderā?”, „svētki kopmītnēs” un „Parīt eksāmens. Laika nav, bet kaut kas jāēd”. Varētu būt vēl citas tēmas. Recepšu konkurss (zemo izmaksu receptes), gatavošanas konkurss. Pusfināls un fināls varētu būt vērojams televīzijā un/vai skatāms internetā. Reģionos, kur ir televīzija un kur atrodas profesionālās skolas, koledžas un augstskolas, varētu demonstrēt konkursa norisi reģionālajā televīzijā, bet vairāku raidījumu cikls ar audzēkņu un studentu piedalīšanos varētu būt Latvijas televīzijas programmās (LTV1, TV3, LNT vai citā programmā). sponsors idejas realizācijai?

18. Ieteikumi II (izglītošana) vienaudžu izglītošana profesionālajās skolās „vienaudzis vienaudzim”. Ideja tika balstīta uz „Papardes zieda” jauniešu kopas pieredzi, Sarkanā Krusta jauniešiem, RSU un LU medicīnas studenti „vienaudžu izglītošanas katalogs” – pieejams visu profesionālo skolu audzēkņu pašpārvaldēs, administrācijā. informācija par veselību - kopmītnēs jauniešiem saprotamā valodā un atraktīvā veidā rosināt mediķus, kas strādā ar jauniešiem (īpaši profesionālo skolu jauniešiem), veidot nodarbības profesionālo skolu audzēkņiem un koledžu studentiem par aktuālākajiem veselības jautājumiem, balstoties uz viņu pieredzi darbā ar jauniešiem. fakultatīvs kurss pirmo kursu audzēkņiem (vai visiem audzēkņiem) par veselību, kur runātu par emocionālo, seksuālo, fizisko veselību, uzturu. Šis kurss varētu būt obligāts 1.kursu audzēkņiem.

19. Ieteikumi II (izglītošana) Izstrādāt un izdot (vismaz internetā) populāru mācību līdzekli jauniešiem par veselību un galvenajiem saslimšanu simptomiem. Mācību līdzeklī varētu tikt ietverti šādi galvenie aspekti: pirmās palīdzības sniegšana, kādi simptomi jāskatās, ieraugot cietušo, asiņošana, kā rīkoties, ja izsists zobs, deguna asiņošana, saindēšanās, šoks, apdegums, apsaldējums, bites vai irša dzēliens, indīgie augi, čūskas kodiens, ķīmiskais vai elektriskais apdegums, lūzums, sastiepums, pēkšņa saslimšana. Karstuma vai saules dūriens. Pamatizpratne par to, kam jābūt pirmās palīdzības aptieciņā, un tml. Ideālā gadījumā šim kursam būtu ne tikai grāmata, bet arī videomateriāls vai animācijas materiāls.

20. Ieteikumi III: (IT izmantošana) Izveidot mājas lapu ar informāciju par jauniešiem svarīgiem veselības jautājumiem, kur iekļauti gan vispārējās veselības jautājumi, gan seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi. Šajā mājas lapā sniegt norādes uz jau esošajām mājas lapām par veselības jautājumiem Katrā mācību iestādē (profesionālajā skolā, koledžā un citās augstskolās) pieejamā vietā jābūt informācijai, kur audzēknis var vērsties emocionālas krīzes vai depresijas gadījumos, saslimšanas gadījumos, vardarbības gadījumā, kā arī anonīmi ziņot par narkotiku lietošanas gadījumiem.

21. Ieteikumi IV (finanšu pieejamība) Rast iespēju nodrošināt visiem profesionālo skolu audzēkņiem, koledžu studentiem un bakalaura līmeņa studentiem bezmaksas medicīnisko aprūpi.

22. Tas būtu īsumā viss. Paldies par uzmanību. Jautājumi, komentāri, iebildumi, ieteikumi?