lekcija n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Lekcija PowerPoint Presentation
Download Presentation
Lekcija

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 77

Lekcija - PowerPoint PPT Presentation


  • 362 Views
  • Uploaded on

Lekcija . Sēņu vispārējais raksturojums. Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem) Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā Tām nav hlorofila Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Lekcija' - donar


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
s u visp r jais raksturojums
Sēņu vispārējais raksturojums
  • Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem)
  • Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā
  • Tām nav hlorofila
  • Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi
  • Sēnes sadala organiskās vielas vienkāršākos savienojumus, ko pēc tam var izmantot baktērijas
s u noz me
Sēņu nozīme

Sēnes izmanto

  • Fermentu iegūšanai
  • Antibiotiku iegūšanai
  • Spirtu iegūšanai
  • Vitamīnu iegūšanai
  • Lopu barošanai
medic nisk mikolo ija
Medicīniskā mikoloģija

Medicīniskā mikoloģija ir zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanas cilvēkiem

Sēnīšu izraisītās saslimšanas sauc par mikozēm

miko u kl nisk s izpausmes
Mikožu klīniskās izpausmes
  • Virspusējās mikozes jeb saprofītijas
  • Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes
  • Zemādas mikozes (implantācijas slimības)
  • Sistēmiskās (respiratorās mikozes)
  • Oportūnistiskās mikozes.
virspus j s mikozes jeb saprof tijas
Virspusējās mikozes jeb saprofītijas

  Novēro pārsvarā epidermas raga kārtas bojājumu un mata stiebra virspusēju bojājumu. Pārsvarā gadījumu rada tīri kosmetoloģiskas problēmas un speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Pieder klijveida ēde un baltā un melnā piedra.

das un t s deriv tu mikozes dermatomikozes
Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes)

  Saslimšana visbiežāk sākas pēc kontakta ar bojājuma perēkli. Izsaucēji vairojas ādā un tās derivātos. Pārsvarā gadījumu bojājuma perēklis spontāni norobežojas, neizplatās dziļāk audos. Smagas veselības problēmas var radīt imūnsupresētiem pacientiem.

zem das mikozes implant cijas slim bas
Zemādas mikozes (implantācijas slimības)

Parasti rodas mikroorganismiem nokļūstot zemādas audos traumas rezultātā, reti novēro fungiēmiju un muskuļaudu iesaistīšanos infekcijas procesā. Saslimšana noris hroniski ar mezgliņu un čūlu veidošanos. Formas ar pašnorobežošanos netiek novērotas vai arī ļoti retas.

sist misk s respirator s mikozes
Sistēmiskās (respiratorās mikozes)

  Saslimšana nav transmisīva, rodas ieelpojot sēnīšu sporas. Pirmā perēkļa lokalizācijas vieta – plaušas. Respiratorie bojājumi parasti norit viegli un regresē spontāni. Reti sastopamas diseminētas formas ar iekšējo orgānu bojājumu (dziļās mikozes). Prognoze neārstētām diseminētām mikozēm ir bēdīga. Šo mikožu izraisītāji ir sapropīti, raksturs endēmisks.

oport nistisk s mikozes
Oportūnistiskās mikozes.

Izraisītāji saprofīti, kas iekļūst no apkārtējās vides, piemēram Aspergilus, Mucor, vai endogēni, piemēram, Candida. Mikozes norit personām ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram AIDS slimniekiem, vai nokļūstot vietās ar lokāliem imūnsistēmas bojājumiem, piemēram, apdegumi.

dermatof ti eirop p c bie uma
Dermatofīti Eiropā pēc biežuma
  • Bieži sastopamie
  • Trichophyton rubrum
  • Trichophyton interdigitale
  • Epidermophyton floccosum
  • Microsporum canis
  • Trichophyton verrucosum
reti sastopamie
Reti sastopamie
  • Trichophyton erinacei
  • Trichophyton soudanense
  • Trichophyton violaceum
  • Trichophyton eqinum
  • Microsporum gipseum
dermatof tu iedal jums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi antropof lie
Dermatofītu iedalījums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi. (antropofīlie)

Epidermophyton floccosum

Microcporum spp.

  • M. audonii
  • M. ferrugineum

Trichophyton spp.

  • T. concentricum
  • T. kanei
slide15
T.gourvilii
  • T. megninii
  • T. mentagrophytes var. interdigitales
  • T. raubitchekii
  • T. rubrum
  • T. schoenlenii
  • T. soudanense
  • T. tonsurans
  • T. violaceum
  • T. yaoundei
eof l s s n tes
Ģeofīlās sēnītes

Microcporum spp.

  • M.fulvum
  • M. gipseum
  • M.nanum
  • M.persicolor
  • M. praecocx
  • M. racemosum
  • M. vanbreuseghemi
zoof l s
zoofīlās

Microsporum spp.

  • M. canis
  • M. equinum
  • M. gallinae

 Trichophyton spp.

  • T. equinum
  • T. mentagrophytes var. erinacei
  • T. simii
  • T. verrucosum
onikomiko u izrais t ji asv
Onikomikožu izraisītāji ASV.
  • Tr. rubrum –71%
  • Tr. mentagrophytes – 20%
  • C. albicans –5,5%
  • Scopulariopsis brevicularis- 1%
  • Citi pelējumi –2,5% (Pfaizer firmas materiāli )
bie ko nagu s n slim bu izrais t ju raksturojums
Biežāko nagu sēnīšslimību izraisītāju raksturojums
  • Trichophyton rubrum
  • Trichophyton mentagrophytes
  • Trichophyton tonsurans
  • Epidermophyton floccosum
  • Scopulariopsis brevicularis
slide20
Chaetomium spp.
  • Penicilium spp.
  • Aspergillus spp
trichophyton rubrum1
Trichophyton rubrum:
  • Patogenitāte: inficē ādu un nagus, tikai ļoti reti bārdu, galvas mataino daļu. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē cilvēkus.
  • Augšanas raksturojums: lēna, nobriest 14 dienās.
koloniju morfolo ija
Koloniju morfoloģija
  • Virsma ir graudaina vai pūkaina, no baltas līdz dzeltenbrūnai krāsai, reversā puse ir tumši sarkana vai purpura krāsā, dažkārt tā ir brūna vai bezkrāsaina. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra
mikroskopisk morfolo ija
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-6 x 15-30m), to var būt daudz, maz vai vispār var nebūt. Ja ir, tad tās ir garas, šauras, plānām sieniņām, ar šķērssieniņām sadalītas divās līdz astoņās daļās. Graudainajās kultūrās makrokonīdiju ir vairāk nekā pūkainajās.
trichophyton mentagrophytes
Trichophyton mentagrophytes
  • Patogenitāte: skar visas ķermeņa virsmas vietas, arī matus un nagus. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē pēdas sportistiem.
  • Augšanas raksturojums: vidēja, nobriest 7-10 dienās.
koloniju morfolo ija2
Koloniju morfoloģija
  • Daudz variāciju, virsma var būt dzeltenbrūna, kā ar pūderi klāta, vai balta, mīksta un pūkaina, var kļūt rozīga vai dzeltenīga Pūderis veido koncentriskas un radiālas rievas. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra
mikroskopisk morfolo ija1
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-8 x 20-50m), dažkārt, tām ir cigāru forma, plānas sieniņas, piestiprināšanās vieta pie hīfas ir sašaurināta, ar šķērssieniņām sadalītas sešās daļās un vairāk. Mikrokonīdijas kultūrās no pūderveida kolonijām ir ļoti apaļas, to ir ļoti daudz, tās sakopotas zarotās konīdijforās. Pūkainajās kolonijās mikrokonīdiju ir mazāk, tām ir “asaru” forma. Bieži ir redzamas ritulī saritinātas hīfas.
trichophyton tonsurans
Trichophyton tonsurans
  • Patogenitāte: Tas ir visbiežākais cirpējēdes izraisītājs ASV, skar arī ādu un nagus.
  • Augšanas raksturojums: vidēji lēna - nobriest 12 dienās.
koloniju morfolo ija4
Koloniju morfoloģija
  • Daudz variāciju, virsma var būt balta, pelēcīga, dzeltena, rozīga vai brūngana. Virsma parasti zamšveida ar daudzām koncentriskām un radiālām rievām. Reversā puse parasti ir sarkanbrūna, pigments var difundēt agārā, dažkārt reversā puse ir dzeltenīga vai bezkrāsaina.
mikroskopisk morfolo ija2
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, ar daudzām variablas formas mikrokonīdijām visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.
epidermophyton floccosum
Epidermophyton floccosum
  • Patogenitāte: Inficē arī ādu un nagus. Nav novērots matos.
  • Augšanas raksturojums: vidēja - nobriest 10 dienās.
koloniju morfolo ija5
Koloniju morfoloģija
  • virsma ir dzeltenbrūna, olīvzaļa vai haki krāsā, sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk vidus ieliecas uz iekšu un augot radiāli tās kļūst samtainas. Pēc dažām nedēļām pūkains, balts sterils micēlijs pārklāj koloniju . Reversā puse ir oranžīga vai brūngana, dažreiz ar plānu dzeltenīgu maliņu.
mikroskopisk morfolo ija3
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, nav mikrokonīdiju visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas (7-12 x 20-40m), dažkārt, bet ne vienmēr tām ir cigāru forma, ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.
scopulariopsis brevicularis
Scopulariopsis brevicularis
  • Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontamitantu, bet ir zināms, ka inficē nagus, parasti īkšķu nagus. Reti iesaistās infekcijas procesos mīkstajos audos, kaulos un plaušās imūnsupresētiem pacientiem.

Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

scopulariopsis brevicularis1
Scopulariopsis brevicularis
  • Scopulariopsisbrevicularis ir pierādīts kā onikomikozes izraisītājs, kurš bojā pārsvarā kājas lielā pirksta nagu
  • Pierādīta ir šīs sēnītes saistība ar naga traumatizāciju:
koloniju morfolo ija6
Koloniju morfoloģija
  • sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk kļūst pulverveida, gaiši brūnas, perifērijā tumšākas. Retos gadījumos kolonijas var būt ļoti tumšas. Reversā puse ir brūngana.
mikroskopisk morfolo ija4
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, Scopulariopsis dažkārt atgādina Penicilium, bet tam ir īsākas un vienkāršākas konīdijforas, bet konīdijas veidojošās šūnas ir annelīdas un var būt vairāk cilindriskas. Pašas konīdijas ir lielākas, biezām sienām, apaļas vai citronveidīgas. Jaunās konīdijas ir raupjas un dzeloņainas.
chaetomium spp
Chaetomium spp.

Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontaminantu, bet ir dažas monogrāfijas par to, ka var inficēt nagus. Dažkārt iesaistās sistēmiskajās feohipomikozēs.

  • Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.
koloniju morfolo ija7
Koloniju morfoloģija
  • Virsma ir vates veidīga, izpletusies, parasti balta, vēlāk kļūst brūni pelēka. Reversā puse parasti oranžbrūna, bet var būt brūna vai melna.
mikroskopisk morfolo ija5
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, ar lieliem (100-150 x 110-225m) blašķes formas peritēcijiem, kas ir brūni vai olīvzaļi, peritēciji ir trausli, tie ir klāti ar viļņotiem vai taisniem pavedieniem.
penicilium spp
Penicilium spp.

Patogenitāte: Parasti tiek uzskatīti ar kontaminantiem, bet var tikt atrasti pie dažādām saslimšanām, kurās to etioloģiskā nozīme ir neskaidra. Ir zināms kā keratīta ( radzenes iekaisuma) izraisītājs, var izsaukt ārējās auss, respiratorā un urīntrakta infekcijas, kā arī endokardītus pēc sirds vārstuļu protezēšanas. Diseminēta saslimšana ir aprakstīta pacientiem ar akūtu leikēmiju. Dažu sugu pārstāvji producē toksīnus.

slide48
*Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās.
  • *Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, “klāta ar miltiem”, vēlāk kļūst zilganzaļa ar baltu robežu. Reversā puse parasti ir balta, bet var būt sarkana vai brūna, pigments var difundēt agārā.
mikroskopisk morfolo ija6
Mikroskopiskā morfoloģija
  • Hīfas ir septētas, ar daudzām zarotām un nezarotām konīdijforām, sekundāros zarus sauc par metulām.Uz metulām atrodas fialīdas, no kurām veidojas nezarotas gludu vai raupju konīdiiju ķēdes. Visas šīs struktūras veido raksturīgās penicilium “slotiņas”.
aspergillus spp
Aspergillus spp.
  • *Patogenitāte: Šīs ģints locekļu izsauktās slimības sauc par aspergilozēm. Saslimšana var būt invazīvas infekcijas toksikozes vai alerģijas formā. Aspergilus sugas kā oportūnisti apdraud pacientus ar samazinātu imunitāti, tādus, kas saņem imūnsupresīvo vai ilgstošu antimikrobo terapiju. Aspergilus sugas ir plaši izplatītas vidē un ļoti bieži kultūrās sastopamas kā kontaminanti.
aspergillus spp1
Aspergillus spp.
  • Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās.
  • Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna.
aspergillus spp2
Aspergillus spp.
  • Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna.
  • Mikroskopiskā morfoloģija: Hīfas ir septētas, ar nezarotām konīdijforām, kas izvietotas uz īpašas “pēdas šūnas”, konīdijforas galotnē ir paplašinātas, veidojot pūslīti. Pūslītis ir daļēji vai pilnīgi segts ar kolbas formas fialīdām. Fialīdas veido ķēdes ar galvenokārt apaļām, dažreiz raupjām konīdijām.
kandido u kl nisk s izpausmes
Kandidožu klīniskās izpausmes
  • Virspusējās kandidozes.
  • Kandidozais intertrigo
  • Autiņu dermatīts
  • Paronīhijas un onīhijas (Kandidas sēnes izraisīta bojājuma galvenā atšķirība no rubromikozes izraisīta nagu bojājuma izpaužas šādi: kandidozes gadījumā kur nags sāk bojāties no gultnes, bet rubromikozes gadījumā no brīvās malas.)
das un g ot du kandidozes
Ādas un gļotādu kandidozes
  • Mutes dobuma kandidoze
  • Kandidozais vulvovaginīts
  • Hroniskā ādas un gļotādu kandidoze (novērojama ļoti reti, parasti saistībā ar T- limfocītu defektu. Smagos gadījumos veidojas granulomatozā ādas kandidoze)
disemin t kandidoze
Diseminētā kandidoze
  • Visbiežāk bojā nieru, sirds, acu un smadzeņu audus. Biežākais rašanās cēlonis ir jatrogēns t. i. orgānu pārstādīšana, ilgstoša katetrizācija, protēžu inplantācija u. c.
candida albicans
Candida albicans
  • Patogenitāte: Visbiežākais kandidozes izsaucējs, kas izraisa akūtu, subakūtu vai hronisku infekciju. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, mīklveidīgas.
candida tropicalis
Candida tropicalis
  • Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, ar micēlija bārkstīm.
candida parapsilosis
Candida parapsilosis
  • Patogenitāte: Kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju jūtīgiem pacientiem. Relatīvi bieži izsauc kandidu endokardītu.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, attīstās mežģīņveida virspuse
candida lusitaniae
Candida lusitaniae
  • Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret amfotericīnu .
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas
candida krusei
Candida krusei
  • Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret flukonazolu.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, sausas, blāvas, attīstās micēlija bārkstis
candida pseudotropicalis
Candida pseudotropicalis
  • Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas.
candida guiliermondi
Candida guiliermondi
  • Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, plakanas, gludas, ar nolīdzinātu malu, bet paliekot vecākas var kļūt rozīgas
candida lipolytica
Candida lipolytica
  • Patogenitāte: var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 6 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, var būt nedaudz krokotas.
candida zeylanoides
Candida zeylanoides
  • Patogenitāte: ir ziņojumi, ka retos gadījumos izraisa fungēmiju, artrītus, ādas un nagu infekcijas.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas vai dzeltenīgas, blāvas gludas, spīdīgas.
candida glabrata torulopsis
Candida glabrata ( Torulopsis)
  • Patogenitāte: izsauc infekciju urīnizvadceļos vai asinīs , dažkārt plaušās un citās vietās, bet sastopams organismā arī kā komensiāls.
  • Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
  • Koloniju morfoloģija: mazas, gludas, mīklveida konsistences, baltas vai krēmkrāsā.
c a lbicans norm laj mikroflor
C. albicans normālajā mikroflorā
  • Mute16-25%
  •  Gremošanas trakts15%
  • Vagīna15%
s n u mikroskopisk diagnostikas metode nekr sot nat v prepar t
Sēnīšu mikroskopiskā diagnostikas metode nekrāsotā (natīvā) preparātā.

Izmeklējamais materiāls:

  • Ādas un tās derivātu paraugi.
  • Ar šo metodi var izmeklēt ādas, matu, nagu paraugus no bojājuma vietām.
anal zes kl nisk noz me
Analīzes klīniskā nozīme

Mikroskopisko metodi nekrāsota preparātā var lietot keratomikožu, dermatomikožu, kandidožu, un dziļo (viscerālo) mikožu vispārējai diagnostikai.

Ar šo metodi ādas, matu, nagu paraugos iespējams konstatēt sēnīšu elementus (micēliju, sporas). Šī atrade ļauj klīnicistam uzsākt slimnieka ārstēšanu pirms bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultātu iegūšanas.

slide70
Atsevišķos gadījumos, piemēram ādas matainās daļas sēnīšu slimībām, ar minēto metodi izdodas noteikt izsaucēja dzimtu. Jebkurā gadījumā sēnīšu slimības izsaucēja dzimtu precizē ar uzsējuma metodi.
  • Atsevišķos gadījumos, piemēram ādas matainās daļas sēnīšu slimībām, ar minēto metodi izdodas noteikt izsaucēja dzimtu. Jebkurā gadījumā sēnīšu slimības izsaucēja dzimtu precizē ar uzsējuma metodi.
onikomikozes
onikomikozes
  • Galvenais onikomikožu izraisītājs Latvijā ir Tr. rubrum.

2.     No rauga sēnītēm nagus visbiežāk inficēC. albicans un C.parapsilosis.

3.     No dermatofītiem 2.vietā biežuma ziņā ir Tr. mentagrofhytes

4.     No nagiem atsevišķos gadījumos izdala arī Tr. tonsurans un Epidermophytonfloccosum.

5.     No nedermatofītiem nagu infekciju biežākais izraisītājs ir Scopulariopsis brevicularis

slide72
    Pelējuma sēnītes arī var izraisīt onikomikozes, bet to atrade jāizvērtē kritiski.

7.     Lai novērstu pelējumu pāraugšanu pār dermatofītiem, jālieto barotnes, kas satur aktidionu.

8.     Kvalitatīvai diagnostikai un terapijas optimālai izvēlei nepieciešams izdarīt gan materiāla mikroskopiju gan uzsējumu.

Kvalitatīvai diagnostikai svarīga ir saikne starp dermatovenerologu un mikoloģisko laboratoriju

antifung lie prepar ti
Antifungālie preparāti
  • Azolu grupa
  • Polienu grupa
  • Jaunie preparāti(triazoli, ehinokandi)
  • Dr. Ž Kovaļevska Bērnu klīniskā slimnīca
azolu grupas raksturojums
Azolu grupas raksturojums
  • Sintētiskās substances ar azolu gredzeniem
  • 2 N atomi- diazoli, ja 3- triazoli
  • Darbības mehānisms- sterolu demetilēšanas laiks sēnes membrānā, noved pie membrānas funkcijas izmaiņām, bloķē šūnu augšanas un dalīšanās iespējas
  • Diazoli-Clotrimazol, Ketokonazol, Miconazol
  • Triazoli- Fluconazol, Itraconazol, lielāka selektivitāte, plašāks spektrs
polienu grupas raksturojums
Polienu grupas raksturojums
  • Nystatin, Amphoteracin B
  • Mikroorganismu fermentācijas produkti
  • Saistās ar ergosterolu, kas ir svarīgākais sēņu membrānas sterols, kā rezultātā veidojas transmembranozie kanāli, monovalentu katjonu zudums un šūnas bojāeja
jaunie prepar ti
Jaunie preparāti
  • Plaša spektra triazoli-posaconazoll, ravunazol, vorikonazol
  • Jauna klase ehinokandi(Anidulofungin, Caspofungin, Micafungin)
  • Liposomālais nistatīns, sordarīns, nikkomicīns 2