1 / 49

“Veselīga augstākā un profesionālā izglītība”

“Veselīga augstākā un profesionālā izglītība”. par studentu un profesionālās izglītības iestāžu audz ē kņ u tiesībām un iespējām saņemt veselības aprūpi un veselības aizsardzības pasākumiem Ilze Trapenciere LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece.

darryl
Download Presentation

“Veselīga augstākā un profesionālā izglītība”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. “Veselīga augstākā un profesionālā izglītība” par studentu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu tiesībām un iespējām saņemt veselības aprūpi un veselības aizsardzības pasākumiem Ilze Trapenciere LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece

  2. Jaunieši tradicionāli tiek uzskatīti par iedzīvotāju veselāko un veselīgāko daļu. Tomēr statistikas dati rāda, ka arī jauniešu vecumā ir dažādas saslimšanas un veselības riski.

  3. Par jauniešu aktīvu iesaistīšanos ES veselības politikas veidošanā 2009.gadā Eiropas Komisijas veselības komisāre Andrula Vasiliu nāca klajā ar iniciatīvu panākt jauniešu aktīvu iesaistīšanos ES veselības politikas veidošanā. Eiropas Komisija kopīgi ar Eiropas Jaunatnes forumu organizēja konferenci par jauniešu veselību (2009. gada 9. -10. jūlijā Briselē), kurā piedalījās vairāk nekā 200 jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem no visas Eiropas tikās ar veselības politikas veidotājiem un dažādām veselības organizācijām, lai apspriestu svarīgākās problēmas veselības jomā, piemēram, alkohola lietošanu, smēķēšanu un narkotikas, arī fiziskās aktivitātes un garīgo veselību, kā arī nevienlīdzību veselības jomā, izglītības un plašsaziņas līdzekļu nozīmi veselības veicināšanā. Konferencei tika izveidota daudzvalodu tīmekļa vietne ES veselības portālā ar interneta žurnālu, kurā jaunieši varēja paust savu viedokli par veselības jautājumiem. Eiropas Komisijas mājas lapa sniedz informāciju par konferenci visās ES valodās, t.sk. latviešu valodā. Vai esi par to dzirdējis vai piedalījies par to?

  4. Veselību veicinošo skolu darbības kritēriji Skolēnu pašcieņas aktīva veicināšana, radot iespējas ikvienam dot savu ieguldījumu skolas dzīves attīstībā; Savstarpējo attiecību uzlabošana. Labas skolēnu un skolotāju attiecības; Visiem skolotājiem un skolēniem jāzina skolas sociālie mērķi un uzdevumi; Iespējas skolēnu radošai pašizaugsmei daudzveidīgā darbībā mācību stundā un ārpus tām; Jebkuru iespēju izmantošana skolas vides uzlabošanai (tīrība, drošība u.c.); Skolas cieša sadarbība ar ģimenēm un vietējo sabiedrību, veicinot izpratni par veselīgu dzīvesveidu un fizisko aktivitāšu nozīmi; Veselības izglītība; Skolas darbinieku veselības aktīva veicināšana; Skolas darbinieku līdzdalība veselības veicināšanā; Skolēnu ēdināšanas atbilstība tam, ko skolā māca par veselīgu uzturu; Vietējās sabiedrības speciālistu līdzdalība veselības izglītības darbā; Medicīnas darbinieku līdzdalība veselības veicināšanas darbā skolā.[1] Vai arī Tu esi mācījies/-usies veselību veicinošā skolā? Pastāsti saviem kursa biedriem par to, kas tev likās svarīgs veselību veicinošā skolā! [1] http://www.kpvsk.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=5&Itemid=7

  5. Pētījuma daļas Likumdošanas analīze Profesionālo skolu audzēkņu, koledžu un citu augstskolu studentu aptaujas rezultāti (n=1007) Iniciatīvas atbalstīt jauniešu veselības aprūpi Ieteikumi jauniešu veselības profilaksei un pieejamības veicināšanai Elektroniski pieejamā informācija par veselības jautājumiem

  6. Likumdošanas analīze

  7. Likumdošana Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998.); MK Noteikumi Nr. 277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” (stājās spēkā 2010.gada 28.martā); Pacientu tiesību likums (2010.); Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2002.); MK Noteikumi Nr.692 “Profilaktiskās apskates un izmeklējumi”; MK Noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” 23.1 punkts, saskaņā ar kuru no 2010.gada pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai; Ārstniecības likums (1997); Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam (Ministru kabineta 2005.gada 3.maija rīkojums Nr.281), kurā ir sadaļa "Jaunatnes veselība”; Profilaktiskas apskates un izmeklējumi (Pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046, Pielikums MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcija, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.); Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas izplatības ierobežošanas programma 2009.–2013.gadam (07.07.2009.) (turpmāk – programma) ir posms mērķtiecīgas HIV infekcijas izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā un Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas programmas 2003.–2007.gadam turpinājums; Ministru Kabineta Noteikumi Nr.279 „ Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs" [stājās spēkā 06.07.2002.; zaudējis spēku 27.03.2010.], Jaunatnes likums (2008.); U.c.

  8. Bērnu tiesību aizsardzības likums 4.pants. Bērna tiesību aizsardzības mērķi Bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus: .... 5. bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību, sevišķu uzmanību tam veltot publisku pasākumu vai bērniem pieejamu publisku izklaides, sporta vai atpūtas vietu apmeklēšanas, bruņotu konfliktu, ugunsgrēku vai citu ārkārtas situāciju (plūdu, vētras, paaugstināta radiācijas līmeņa u.tml.) laikā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2006.) 12.pants. Bērna sociālās tiesības 1) Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, — ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību. 2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma. 15.pants. Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas (1) Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskas ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darbā vai tādā darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos. 21.pants. Bērna tiesību ierobežojumi (1) Bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.

  9. Bērnu tiesību aizsardzības likums(turpin.) 3.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību (3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību. 25.pants. Vecāku tiesības ierobežot bērna brīvības (1) Bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai: 1) nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību; 2) aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību; 26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei (4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā. 27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes (1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja: 1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ; 2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas; 29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma(1) Bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt. (2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes, māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti. (3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt.(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

  10. Bērnu tiesību aizsardzības likums(turpin.) 33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem un citām personām(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, izņemot gadījumus, kad tikšanās: 1) kaitē bērna veselībai, attīstībai un drošībai; 41.pants. Īpaši ierobežojumi (1) Bērnam uz noteiktu laiku var aizliegt atstāt māju vai arī ierobežot viņa pārvietošanās brīvību, ja tas nepieciešams bērna aprūpei vai atbilst viņa labklājības interesēm gadījumos, kad: 1) bērnam ārpusģimenes aprūpe noteikta tādēļ, ka viņš nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai citas līdzīgas uzvedības dēļ; (2) Bērnu var izolēt no citiem bērniem mājā, ja viņš apdraud savu vai citu cilvēku dzīvību vai veselību vai arī šāda izolēšana ir nepieciešama sakarā ar viņa aprūpi. (3) Izolācijas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas, un turpināt bērna izolēšanu no pārējiem drīkst tikai īpašos gadījumos. Kopējais izolācijas ilgums nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

  11. Bērnu tiesību aizsardzības likums(turpin.) VII nodaļa. Bērns un viņa dzīves vide 46.pants. Bērna tiesības uz tīru dzīves vidi (1) Visām personām un institūcijām ir pienākums izvairīties no kaitējuma nodarīšanas apkārtējai videi, lai nepārkāptu bērna tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, veselību un attīstību. (2) Valsts atbilstoši Vides aizsardzības likumam nodrošina uzraudzību pār to kaitīgo faktoru un slimību izraisītāju novēršanu, kuri var negatīvi ietekmēt bērna veselību. 50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos (1) Bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses. (2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistuma konkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana. 51.pants. Bērna aizsardzība no prettiesiskām darbībām (1) Par vardarbību pret bērnu, par bērna pamudināšanu vai piespiešanu piedalīties seksuālās darbībās, par bērna izmantošanu vai iesaistīšanu prostitūcijā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. (2) Bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Šādai ārstēšanai un reintegrēšanai jānotiek bērna veselībai, pašcieņai un godam labvēlīgā vidē, rūpīgi sargājot bērna intīmo noslēpumu. 55.pants. Īpaša aprūpe bērnam ar īpašām vajadzībām (2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

  12. Bērnu tiesību aizsardzības likums(turpin.) 62.1 pants. Veselības ministrijas kompetenceVeselības ministrija: 1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu veselības aprūpes jomā, tajā skaitā medicīniskās rehabilitācijas jomā; 2) organizē un koordinē bērnu veselības aprūpi atbilstoši valsts programmai, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. 63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence (1) Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi; 4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās izglītības programmās; 66.pants. Pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzībā (2) Pašvaldība atbilstoši likumam: 1) sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu;

  13. Bērnu tiesību aizsardzības likums(turpin.) 67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana (5) Gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanās vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu. 68.pants. Bērnu aprūpes, izglītības un citu iestāžu kompetence (1) Bērnu aprūpes, kultūras un izglītības iestādes (bērnudārzi, bērnu nami, patversmes, skolas, veselības aprūpes iestādes, nometnes u. tml.) bērna tiesības nodrošina savos statūtos vai nolikumos noteiktās kompetences ietvaros. 72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

  14. MK Noteikumi Nr. 277I Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai reizi mācību gadā audzēkņiem veiktu: antropometriskos mērījumus, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu , arteriālā asinsspiediena kontroli, acu zīlīšu platuma un reakcijas uz gaismu izvērtējumu, vēnu apskati, koordinācijas traucējumu pārbaudi; ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi, kā arī šo slimību profilakses pasākumus;

  15. MK Noteikumi Nr. 277II Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai reizi mācību gadā audzēkņiem veiktu: audzēkņu medicīnisko aprūpi atbilstoši ārstējošā ārsta norādījumiem, kuriem ir diagnosticēta hroniska saslimšana; audzēkņu vakcināciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par vakcināciju un vecāku informēšanu par plānoto vakcināciju; mācību gada sākumā (septembrī), pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, audzēkņu sadali veselības grupās sporta nodarbībām; informācijas sniegšanu Sporta medicīnas valsts aģentūrai par iespējamiem dopinga lietošanu; organizētu primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un audzēkņu vecāku informēšanu.

  16. Pacientu tiesību likums (2010.) „nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju”(13.4. pants), kas attiecināms uz visiem nepilngadīgajiem, tātad arī uz profesionālo skolu audzēkņiem.

  17. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums 6.pants. Personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā(1) Personai ir tiesības no ārstniecības personas saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju. (2) Personas pienākums seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus. (3) Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku. 7.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes finansēšanaIzdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un juridisko un fizisko personu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  18. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums(turpin.) 24.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana(1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle. (2) Izrakstīt medikamentozus kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju), paredzot turpmāku pacienta novērošanu, atļauts tikai ginekologam (dzemdību speciālistam) vai ģimenes ārstam. (3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt: 1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, — ar viņa rakstveida piekrišanu; 2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs atkarībā no pacienta dzimuma un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu (ja pacients ir rīcībnespējīga persona — ar aizgādņa rakstveida piekrišanu). (4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs.

  19. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums(turpin.) 25.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās (1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai. (2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību. (3) Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem. Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.) 26.pants. Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā(1) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu. (2) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ ir pieļaujama līdz grūtniecības 24.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama līdz grūtniecības 12.nedēļai. (3) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana (sievietes rīcībnespējas gadījumā — aizgādņa rakstveida piekrišana).

  20. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums(turpin.) 27.pants. Grūtniecības pārtraukšana pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem (1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni. (2) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu. (3) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu. (4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.

  21. MK Noteikumi Nr. 692 Profilaktiskās apskates un izmeklējumi 1.7. 7–18 gadu vecumā: 1.7.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vieta – reizi gadā; 1.7.2. zobu higienista apmeklejums – reizi gada, iznemot 7, 11 un 12 gadu vecuma – divas reizes gadā; 1.7.3. imunprofilakse atbilstoši vakcinacijas kalendaram. 2. Pieaugušo profilaktiskas apskates: 2.1. gimenes arsta veikta vispareja veselibas parbaude (pacienta sudzibas, kermena svars un garums, adas un glotadu stavoklis, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšnu limfmezglu apskate un palpacija, vairogdziedzera projekcijas novertešana, krušu dziedzeru izskats un palpacija, arteriala asinsspiediena, pulsa, kermena temperaturas noteikšana, sirdsdarbibas un plaušu auskultacija, vedera palpacija, rektala digitala palpacija pacientiem pec 50 gadu vecuma, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustibu, neirologisko traucejumu, traumu seku novertešana), iznemot gadijumu, ja gimenes arsts pacientu ir izmeklejis slimibas laika, – reizi gada; 2.2. imunprofilakse atbilstoši vakcinacijas kalendaram. 3.Grutnieces un nedelnieces aprupe atbilstoši normativajiem aktiem par dzemdibpalidzibas nodrošināšanu. 4. Sporta arsta profilaktiskas parbaudes atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumiem Nr.195 “Sportistu un bernu ar paaugstinatu fizisko slodzi veselibas aprupes un mediciniskas uzraudzibas kartiba” berniem ar paaugstinatu fizisko slodzi (ja berni papildus pirmsskolas, pamatizglitibas vai videjas izglitibas programmu apguvei apmekle sporta treninus (nodarbibas) sporta izglitibas iestades, sporta klubos vai sporta federacijas un nepiedalas sporta sacensibas). 5. Ši pielikuma 1. un 2.punkta minetajas gimenes arsta apskates gimenes arsts izverte papildu izmeklejumu un specialistu konsultaciju nepieciešamibu.

  22. MK Noteikumi Nr.330Vakcinācijas noteikumi 3. Obligāti vakcinējami saskaņā ar 1.pielikumu ir: 3.1. bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju un rotavīrusu infekciju; 3.2. pieaugušie — pret difteriju un stinguma krampjiem (2.pielikums); 3.3. bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu; 3.4. 12 gadus vecas meitenes – pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju; 3.5. hemodialīžu slimnieki – pret B hepatītu.

  23. MK Noteikumi Nr.330Vakcinācijas noteikumi 5. No obligātās vakcinācijas atbrīvojamas personas, kurām ir kontrindikācija vakcinācijai (stāvoklis, kādā medicīnisku apsvērumu dēļ nav pieļaujama personas vakcinācija), ja to medicīniskajā dokumentācijā (dokumenti, kas apstiprina personas vakcinācijas faktu un glabājas iestādē, kurā veikta vakcinācija, vai pie ārstniecības personas) norādījis un ar parakstu apliecinājis ārsts vai ārsta palīgs.(Grozīts ar MK 05.06.2007. noteikumiem Nr.376) 6. Visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 3. un 23.1 punktā minēto vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, arī ar vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, kas ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā iedzīvotājiem sniedzamo ārstniecisko pakalpojumu minimumā, finansē no valsts pamatbudžeta. 7. Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma, ja vakcinējamā persona vai viņas likumīgais pārstāvis tam piekrīt. Šādos gadījumos ārstniecības personu pienākums ir informēt pacientus par iespēju vakcinēties bez maksas ar citām vakcīnām, ja pastāv šāda iespēja.(Grozīts ar MK 23.05.2006. noteikumiem Nr.417) 8. Epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu obligātu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi Veselības ministrijai budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros. Ja epidēmijas vai tās draudu gadījumā ir nepieciešama papildu obligāta vakcinācija, kas pārsniedz Veselības ministrijai iedalītos līdzekļus, lēmumu par papildu obligāto vakcināciju pēc veselības ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

  24. MK Noteikumi Nr.330Vakcinācijas noteikumi 31. Darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju (turpmāk - darba devējs) pienākums ir: 31.1. novērtēt katra darbinieka, studenta un audzēkņa (turpmāk - darbinieks) inficēšanās risku, ņemot vērā viņa konkrētos funkcionālos pienākumus un darba vai prakses apstākļus; 31.2. pilnīgi, objektīvi un skaidri informēt darbiniekus par inficēšanās risku, slimības sekām, vakcinācijas drošību un efektivitāti, kā arī darbinieku tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju; 31.3. atbilstoši inficēšanās riskam nodrošināt darbiniekiem bezmaksas vakcīnu un vakcināciju pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām un, ja nepieciešams, - atkārtotu vakcināciju (informējot par to saskaņā ar šo noteikumu 31.2.apakšpunktu), kā arī nodrošināt iespēju tās veikšanai; 31.4. kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases; 31.5. ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm. B hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu; 32. Izglītības iestādes un sociālās aprūpes iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt, lai izglītojamais vai sociāli aprūpējamā persona, iestājoties izglītības vai sociālās aprūpes iestādē, iesniegtu ārstniecības personas apliecinātu izziņu, kurā norādīts, kādu vakcīnu persona ir saņēmusi atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

  25. MK Noteikumi Nr.330Vakcinācijas noteikumi 23.1 Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai: 23.11. teritorijās, kurās saskaņā ar Latvijas Infektoloģijas centra epide­mioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā (Skat papildus informāciju ar nosauktajām teritorijām)

  26. Ārstniecības likums ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. likums neparedz nekādu specifisku pieeju vai atlaides studējošajiem, kam ir 18 gadu un vairāk.

  27. Lai saņemtu valsts garantēto veselības aprūpi: Jābūt reģistrētam pie ģimenes ārsta. Lai saņemtu ambulatoros VAP – speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, dienas stacionāra pakalpojumus, jābūt ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumam. Izņēmums ir tiešās pieejamības ārsti-speciālisti (ginekologs, oftalmologs, bērnu ķirurgs, pediatrs; pie noteiktām saslimšanu grupām - psihiatrs, nerkologs, ftiziopneimonologs, dermatovenerologs, endokrinologs, onkologs).

  28. Studentu un skolēnu aptaujas rezultāti

  29. Veselības subjektīvais vērtējums Veselības stāvokli kā labu vai diezgan labu vērtē 75% audzēkņu un studentu vecumā no 16-22 gadiem. Studenti (22+) savu veselības stāvokli kopumā vērtē sliktāk nekā jaunākie. Vidēji 19% nav bijušas veselības traucējumi vai problēmas, Speciālistu ziņā lai paliek vērtējums, vai šīs atšķirības nosaka reālais veselības stāvoklis vai atšķirības subjektīvajos vērtējumos, bet kopumā tikai 13% jauno sieviešu 25% jauno vīriešu uzskata, ka viņiem nav nekādu veselības problēmu. 45% bijušas galvassāpes, 33% muguras sāpes, 20% - redzes problēmas; 24% mēdz būt problēmas ar kuņģi, bet 19% izjūt depresiju un ilgstošu stresu.

  30. Ģimenes ārsta pieejamība To audzēkņu un studentu vidū, kuri ir reģistrējušies pie ģimenes ārsta, tikai 41% ģimenes ārsta prakse atrodas Rīgā. 56% jauniešu apmeklē ģimenes ārstu pilsētā vai pagastā, kurā dzīvoja pirms iestāšanās mācību iestādē (vai dzīvo joprojām), bet 3% aptaujas dalībnieku reģistrējušies pie ģimenes ārsta citā vietā, piemēram, blakus pagastā. Iemesli, kāpēc nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta: - neapmierina vietējā ģimenes ārsta pakalpojumu kvalitāte, - nemēdz būt veselības problēmas (37%), - vajadzības gadījumā dodas pie ārsta – speciālista (32%) - 13% neuzticas ārsta kompetencei, - 6% nezina, kur meklēt savu ģimenes ārstu.

  31. Ārsta apmeklēšana Ģimenes ārstu vismaz vienu reizi mācību gada laikā apmeklē vidēji katrs otrais profesionālās vai augstākās izglītības iestādes students, bet katrs ceturtais students šajā laika periodā biežāk kā vienu reizi devies pie ārsta-speciālista. Ģimenes ārstu arodskolu audzēkņi apmeklē biežāk nekā augstskolu studenti, savukārt ārstu-speciālistu apmeklēšanas biežumā nav būtiskas atšķirības. Pieaugot vecumam, palielinās veselības traucējamu riski un saslimšanas, bet samazinās ārstu apmeklēšanas biežums. Visbiežāk ģimenes ārstu apmeklē Rīgas rajonā dzīvojošie studenti. Iespējams, ka attālums ir faktors, lai citās pilsētās un lauku novados jaunieši ģimenes ārstu apmeklētu biežāk.

  32. Finansiālā pieejamība Studenti, kuru ģimenes ārsts atrodas Rīgā vai Rīgas rajonā, biežāk apmeklē ārstu-speciālistu ar ģimenes ārsta nosūtījumu nekā tie, kuriem pie ģimenes ārsta jādodas uz citu pilsētu vai laukiem. Līdz ar to arodskolu audzēkņi un studenti, kuri pie ģimenes ārsta reģistrējušies ārpus Rīgas, ir spiesti vairāk maksāt par vizīti pie ārsta speciālista. Par ģimenes ārsta vizīti bija jāmaksā 40% Latvijas studentu un arodskolu audzēkņu. Nepilngadīgie audzēkņi par ģimenes ārsta apmeklējumu maksājuši ievērojami retāk nekā pilngadīgie studenti (14% nepilngadīgo un 60% pilngadīgo). 68% ģimenes ārsta apmeklējums nav izmaksājis vairāk par vienu latu, bet vairāk par 2 latiem ģimenes ārstam maksājuši 14%. Vidējā maksa par vizīti pie ārsta-speciālista ir 12 lati 18 santīmi, bet lielākā nosauktā summa – 86 lati 6 santīmi.

  33. Apmierinātība ar ārstu Ģimenes ārsta attieksmi kā ļoti labu vai apmierinošu vērtē 85% jauniešu. Ārsta kompetences pozitīvs novērtējums ir 81%. Apmierinātība ar ārstu pieņemšanas laiku – 76%. Ģimenes ārsta attieksmes pret pacientiem un kompetences vērtējumā daudz kritiskāki ir lauku rajonos dzīvojošie studenti. Visbiežāk tiek norādīts uz grūtībām saņemt nosūtījumu pie vajadzīgā ārsta-speciālista. Citkārt neapmierina ārstu nevērīgas attieksme. Par mājas vizītes pieteikšanas iespēju savu viedokli izteikuši divas trešdaļas aptaujāto studentu, par apmierinošu to uzskata 51%.

  34. Iniciatīvas atbalstīt jauniešu veselības aprūpi

  35. Iniciatīvas atbalstīt jauniešu veselības aprūpi – I jauniešu veselības pārbaudes, lai iespējami savlaicīgi atklātu saslimšanas un palīdzētu to savlaicīgā ārstēšanā. ARS - mērķa grupa ir skolēni, studenti un pasniedzēji, kam veselības aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti ar atlaidi, uzrādot ISIC vai ITIC karti, lai iestātos pret Latvijas veselības aprūpes sistēmā aktuālu tendenci, kad ārsta palīdzība tiek meklēta tikai akūtās situācijās, Tā tiek definēta kā ilgtermiņa programma.

  36. Iniciatīvas atbalstīt jauniešu veselības aprūpi – II Mēness aptieka“, "Bravo optika", "Veselības centrs Pļavnieki" uc. - bezmaksas skolēnu veselības pārbaudes skolās. Projekta mērķis ir pievērst skolēnu uzmanību veselībai, tās uzturēšanai un ar pārbaužu palīdzību ietaupīt vecāku laiku un līdzekļus, veicot ikgadējās pārbaudes”. Programmas ietvaros skolu apmeklē speciālistu komanda - fizioterapeits, stomatologs, optometrists un citi speciālisti. Jācer, ka šī iniciatīva būs pieejama ne tikai vispārizglītojošo skolu, bet arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

  37. Darbs grupās pa pieci

  38. Darbs grupās pa pieci Jūs tūlīt redzēsiet uz ekrāna pētnieku ieteikumus par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību jauniešiem. Apspriedieties 15 minūtes un pasakiet, kurus ieteikumus Jūs atbalstāt, kurus uzskatāt par nenozīmīgiem un kuri nav vajadzīgi. Ja Jums ir citi ieteikumi, lūdzu uzrakstiet tos un nosūtiet uz e-pastu lsvf@lsvf.lv

  39. Ieteikumi jauniešu veselības profilaksei un pieejamības veicināšanai

  40. Kā Jūs vērtējat šādus ieteikumus? (veselīgs uzturs) veselīga uztura mācīšana pamatskolā. veselības mācības priekšmeta mācīšana profesionālajās skolās un koledžās veselīga uztura un gatavošanas konkurss varētu noritēt vairākās kārtās, atsevišķi profesionālajām skolām, atsevišķi koledžām un citām augstskolām. Mērķa grupa varētu būt dienesta viesnīcās dzīvojošie pirmā un otrā kursa jaunieši. Konkursam varētu būt vairākas tēmas – ikdienas maltīte, „1 vai 2 dienas līdz mājās braukšanai pēc produktiem” vai „Kas svilpo ledusskapī un manā vēderā?”, „svētki kopmītnēs” un „Parīt eksāmens. Laika nav, bet kaut kas jāēd”. Varētu būt vēl citas tēmas. Recepšu konkurss (zemo izmaksu receptes), gatavošanas konkurss. Pusfināls un fināls varētu būt vērojams televīzijā un skatāms internetā. Reģionos, kur ir televīzija un kur atrodas profesionālās skolas, koledžas un augstskolas, varētu demonstrēt konkursu reģionālajā televīzijā, bet vairāku raidījumu cikls ar audzēkņu un studentu piedalīšanos varētu būt Latvijas televīzijas programmās (LTV1, TV3, LNT vai citā programmā).

  41. Ieteikumi (izglītošana, informācijas pieejamība) vienaudžu izglītošana profesionālajās skolās „vienaudzis vienaudzim”. Ideja tika balstīta uz „Papardes zieda” jauniešu kopas aktivitātēm, Sarkanā Krusta jaunieši, RSU un LU medicīnas studenti „vienaudžu izglītošanas katalogs” informācija par veselību - kopmītnēs jauniešiem saprotamā valodā un atraktīvā veidā Katrā mācību iestādē (profesionālajā skolā, koledžā un citās augstskolās) pieejamā vietā jābūt informācijai, kur audzēknis var vērsties emocionālas krīzes vai depresijas gadījumos, saslimšanas gadījumos, vardarbības gadījumā, kā arī anonīmi ziņot par narkotiku lietošanas gadījumiem.

  42. Ieteikumi (izglītošana, informācijas pieejamība) Izstrādāt un izdot (vismaz internetā) populāru mācību līdzekli jauniešiem par veselību un galvenajiem saslimšanu simptomiem. Mācību līdzeklī varētu tikt ietverti šādi galvenie aspekti: pirmās palīdzības sniegšana, kādi simptomi jāskatās, ieraugot cietušo, asiņošana, kā rīkoties, izsists zobs, deguna asiņošana, saindēšanās, šoks, apdegums, apsaldējums, bites vai irša dzēliens, indīgie augi, čūskas kodiens, ķīmiskais vai elektriskais apdegums, lūzums, sastiepums, pēkšņa saslimšana. Karstuma vai saules dūriens. Pamatizpratne par to, kam jābūt pirmās palīdzības aptieciņā, un tml. Ideālā gadījumā šim kursam būtu ne tikai grāmata, bet arī videomateriāls vai animācijas materiāls.

  43. Ieteikumi (finanšu pieejamība) Rast iespēju nodrošināt visiem profesionālo skolu audzēkņiem, koledžu studentiem un bakalaura līmeņa studentiem bezmaksas medicīnisko aprūpi.

  44. Ieteikumi(IT izmantošana) Izveidot mājas lapu ar informāciju par jauniešiem svarīgiem veselības jautājumiem, kur iekļauti gan vispārējās veselības jautājumi, gan seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi. Šajā mājas lapā sniegt norādes uz jau esošajām mājas lapām par veselības jautājumiem Portāls internetā, kur ikvienam jaunietim ir iespējas vērsties ar jautājumu par savu veselību un saņemt kvalificētu atbildi. Dienesta viesnīcā pieejamā vietā vajadzētu būt interneta vietnēm un adresēm, kur jaunietis var vērsties, ja viņam ir veselības problēmas vai jautājumi par veselību.

  45. Jaunatnes veselība: http://www.jaunatneslietas.lv Skaidrojums 7 mītiem par veselīgu uzturu: Par veselīgu uzturu pastāv dažādi mīti, daži no tiem ir patiesi, daži ir ļoti tālu no patiesības. mīts. Neēdot brokastis vai izlaižot citas ēdienreizes, iespējams samazināt svaru. Šis mīts ir nepatiess, jo cilvēkiem, kas izlaiž, piemēram, brokastis vai pusdienas, ir raksturīgi kārtīgi pieēsties vakarā. 2. mīts. Visi tauki ir kaitīgi, tāpēc no tiem uzturā jāizvairās! Mīts ir nepareizs. 3. mīts. Glāze sulas var aizstāt ēdienreizi! Šis mīts faktiski ir patiess. 4. mīts. Margarīns ir neveselīgs produkts, jo satur daudz trans-tauku! Šis mīts vairs neatbilst patiesībai. 5. mīts. Veģetārisms ir kaitīgs veselībai, jo organisms neuzņem tās barības vielas, kas ir gaļā. Šis mīts ir daļēji patiess, tomēr galvenokārt atkarīgs no paša veģetārieša ēšanas paradumiem. Īsti veģetārieši neēdīs gaļu, bet tajā pašā laikā sabalansēs uzturu tā, lai tajā netrūktu to uzturvielu un vitamīnu, kas atrodami gaļā. Līdz ar to veģetāriešiem vairāk laika jāvelta savas ēdienkartes plānošanai. 6. mīts. Dienā jāizdzer vismaz 8 glāzes ūdens. Šo mītu varētu uzskatīt par daļēji patiesu, jo ūdens cilvēkam ik dienas ir nepieciešams, tomēr jāapšauba, vai nepieciešams izdzert tādu apjomu. 7. mīts. Lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, nedrīkst ēst pēc plkst. 18.00.Šis mīts arī ir daļēji patiess, jo liela pieēšanās pirms gulētiešanas nav veselīga.

  46. Jaunatnes veselība: http://www.jaunatneslietas.lv Atrodama informācija un padomi: Padomi pareizam un veselīgam uzturam, sporta uzturs, tev ir iespēja sazināties ar pareiza uztura speciālistiem. Veģetārs uzturs un tā priekšrocības, viss par veģetārismu un tā piemērotību latviešiem. Rūpējies par savu ķermeni, labsajūtu un veselīgu dzīvesveidu. Aktualitātes skaistumkopšanā Latvijā un citur pasaulē.

  47. Elektroniski pieejamā informācija par veselības jautājumiem

  48. Informācija par veselības jautājumiem Par jauniešu seksuālo un reproduktīvo veselību www.papardeszieds.lv Mājas lapa jauniešiem, vecākiem, ārstiem, žurnālistiem un pedagogiem par kontracepciju, seksualitāti, ķermeni un Pasaules kontracepcijas dienu - www.your-life.lv „Light&Love” ir projekts, kurā bija pvienojušās sešas valstis (Latvija, Igaunija, Ungārija, Gruzija, Moldova un Ukraina ), lai strādātu pie jautājumiem, kas skar seksuālās veselības, tiesību un attīstības jautājumus - www.lightlove.eu/lv Latvijas Jaunatnes padome http://www.ljp.lv Kontracepcija http://www.kontracepcija.lv/veids_7.htmlwww.atceries.lv/lv.php Vīrieša veselība http://www.mensfaq.com/ AIDS portāls http://www.aids.lv/lv/http://www.aids-latvija.lv/?sadala=369 HIV/ AIDS atbalsta centrs http://www.diacentrs.lv/

  49. Tas īsumā viss. Paldies par uzmanību! Jautājumi, komentāri, iebildumi, ieteikumi? Lūdzu rakstiet: lsvf@lsvf.lv

More Related