1 / 27

Tiesu psihiatrija A.Apsīte 2008

Tiesu psihiatrija A.Apsīte 2008. 1. lekcijas saturs. I Tiesu psihiatrija (TP)– atsevišķa klīniskās psihiatrijas nozare II Tiesu psihiatrijas (TP) vēsturiskie aspekti III Tiesu psihiatrijas (TP) filosofiskais pamatojums.

darci
Download Presentation

Tiesu psihiatrija A.Apsīte 2008

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Tiesu psihiatrijaA.Apsīte2008

  2. 1. lekcijas saturs • I Tiesu psihiatrija (TP)– atsevišķa klīniskās psihiatrijas nozare • II Tiesu psihiatrijas (TP) vēsturiskie aspekti • III Tiesu psihiatrijas (TP) filosofiskais pamatojums

  3. Psihiatrija – medicīnas zinātņu nozare, kas pēta psihisko traucējumu rašanās cēloņus, to izpausmes, nodarbojas ar ārstēšanu un profilaksi • Psiholoģija – zinātne, kas pēta psihiskos procesus veseliem cilvēkiem • Tiesu psihiatrija - klīniskās psihiatrijas nozare, kas pēta psihiskos traucējumus juridiski nozīmīgās situācijās

  4. TP un P kopīgās pazīmes • abas ir medicīnas nozares • vienādas diagnostiskās metodes • vienādi ārstēšanas principi • vienāda klasifikācija un terminoloģija

  5. TP un P atšķirības • TP novērtē psihisko traucējumu smaguma pakāpi • TP novērtē psihisko traucējumu esamību juridiski nozīmīgā situācijā • TP novērtē psihisko traucējumu ietekmi uz sociālo bīstamību • TP prognozē turpmāko psihisko traucējumu dinamiku • TP iesaka medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus

  6. TP uzdevumi • konstatēt psihiskos traucējumus un noteikt to cēloņus • noteikt psihisko traucējumu smaguma pakāpi • izvērtēt šo traucējumu ietekmi uz personas rīcību kriminālprocesā nozīmīgā situācijā – dot tiesu psihiatrisko novērtējumu • ieteikt procesa virzītājam piemērot kādu no medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem (apsūdzētajām personām) • izvērtēt spēju adekvāti liecināt par lietā nozīmīgiem apstākļiem (cietušajiem, lieciniekiem)

  7. Antīkie ārsti par psihisko traucējumu iemesliem uzskatīja žults vai citu ķermeņa dabisko šķidrumu pārmērīgu uzkrāšanos organismā, pārmērīgu vīna lietošanu, spēcīgus dvēseles pārdzīvojumus. • Senajos un Viduslaikos bija uzskats, ka šādos cilvēkos iemiesojies svešs gars

  8. Hipokrāts - sengrieķu ārsts, klīniskās medicīnas tēvs, dz. ap 460.-377.g. p.m.ē. Viņa atziņa: cilvēka ķermenī vislielākā nozīme ir šķidrumiem, no kuru proporcijām atkarīga cilvēka veselība

  9. Demokrīts – sengrieķu filozofs, dz. ap 460.-371.g. p.m.ē. Viņa uzskats: pasaulē ir tikai atomi un tukša telpa. Atomi ir bezgalīgi skaitā un formā. Mazākie atomi, griezdamies ap lielākiem, izveido jaunas pasaules. Lietu atšķirības rodas no atomu dažādības. Pasaulē no nekā nekas nerodas, un nekas nav iznīcināms.

  10. Romas juristi: „Garā slimais, kas izdarījis noziegumu, jau ir sodīts ar paša slimību”. Anglijas tiesnesis Treitons (1724.g.): „Nepieskaitāms var būt tāds, kam pilnībā trūkst prāta un atmiņas, kurš nesaprot, ko dara, ir līdzīgs mazam bērnam, lopam vai mežonīgam zvēram.”

  11. Mūsdienu psihiatrijas vēsturiskie periodi • Represīvā psihiatrija (19.gs.-20.gs. sākums) • Paternitārā psihiatrija (20.gs. sākums-20.gs. 80-tie gadi) • Partnerattiecību periods (no 20.gs. 80-tajiem gadiem…)

  12. Represīvā psihiatrija (18.gs.-20.gs. sākums)

  13. Filips Pinels (Pinel), Francijas psihiatrs (1745.-1826.) atteicās no ķēžu izmantošanas: „Pateicoties Pinelam trakie tika paaugstināti līdz pacienta cienīgam līmenim”. Strādāja Salpetriēri klīnikā. • D. Konnoli, angļu psihiatrs 1839.g. attiecās no „trako krekla” pielietošanas un ieviesa „atvērto durvju” sistēmu psihiatriskās slimnīcas teritorijā.

  14. TP nozīmīgas norises: • pētījumi un TPE metodes • bezpalīdzības stāvokļa novērtēšana • personas spējām dot adekvātas liecības • noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto psihisko traucējumu novērtēšana

  15. Paternitārā psihiatrija (20.gs. sākums-20.gs. 80-tie gadi)

  16. TP nozīmīgas norises: • pētījumi un metodoloģija bija veltīta nepieskaitāmības kritēriju izstrādāšanai • aprunāšanas un pašaprunas problēma • pētījumi par personu liecību sniegšanas īpatnībām

  17. Partnerattiecību periods (No 20.gs. 80-tajiem gadiem)

  18. TP nozīmīgas norises: • viktimoloģija • bērni - vardarbības upuri

  19. TP filosofiskās koncepcijas • Klasiskā un neoklasiskā skola • Antropoloģiskā skola • Socioloģiskā skola • Psihoanalītiskā skola

  20. Klasiskā un neoklasiskā skola Immanuela Kanta un V.F. Hēgeļa mācība par gribu un prātu

  21. Kants (Kant) Immanuels(1724.-1804.), vācu filozofs, Prūsijā Karaļauču universitātē profesors, lektors loģikā un metafizikā • Hēgelis (Hegel) Georgs Vilhelms Fridrihs (1770.-1831.), vācu filozofs, profesors Heidelbergā un Berlīnē. Kanta pēctecis, uzskatīja, ka prāts nosaka mūsu pasaules ainu

  22. Griba, kā īpaša prāta kategorija, nepakļaujas dabas likumiem. Tā nosaka visu cilvēka apzināto darbību. Galvenās atziņas: • cilvēks pauž savu brīvu gribu, noziegums ir viņa brīva izvēle • lēmuma pieņemšana par plānotu noziegumu ir racionāla, cilvēks izdara noziegumu tikai tad, ja to uzskata par izdevīgu, pasverot visus „par” un „pret” • ar soda pastiprināšanu sabiedrība rada nozieguma izdarīšanu par nepievilcīgu tirgus pasākumu • likumdevēja mākslai jābūt humānai un jāizpaužas tā, lai soda bargums kļūst nepievilcīgs, nevis „jo bargāk, jo labāk”

  23. Antropoloģiskā skola • Čezāre Lombrozo 1836.-1909. – itāļu psihiatrs, antropologs, Turīnas universitātes profesors • Enriko Ferri 1856.-1928. - Romas universitātes profesors, jurists

  24. Noziegumus izskaidro ar bioloģiskiem iemesliem • Cilvēks jau piedzimst noziedznieks, ja viņam konstatē noteiktas anatomiskas pazīmes Galvenā atziņa: • cilvēka uzvedība un noziedzīgas tendences atkarīgas no konstitucionāli ģenētiskajiem faktoriem

  25. Socioloģiskā skola • Pamatlicējs – Itāļu jurists Enriko Ferri (1856.-1928.) Galvenās atziņas: • bez konstitucionāliem faktoriem noziegumu izdarīšanā svarīga loma ir sociālajiem apstākļiem (bezdarbs, alkoholizācija, prostitūcija, nabadzība). Uzsvēra, ka nevis nabadzība pati par sevi, bet gan nabadzības apziņa ir nelabvēlīgais faktors • personas ar nestabilu nervu sistēmu, atrodoties nelabvēlīgā sociālajā vidē, kļūst par potenciāliem noziedzniekiem

  26. Psihoanalītiskā skola • Pamatlicējs - Zigismunds Freids (1856.-1939.), Vīnes psihiatrs. • Freida sekotājs Eriks Fromms uzskata, ka cilvēks, moderns cilvēks, ir pakļāvies lietu un tehnikas varai (dara tāpat kā citi, lai arī gribētos rīkoties atšķirīgi), pazaudējis sevi un rezultātā kļuvis agresīvs.

  27. Galvenās atziņas: • bērnībā pārciestie pārdzīvojumi pārvietojas zemapziņā un izpaužas cilvēka rīcībā šifrētā veidā cilvēkam pašam to neapzinoties • noziegumus cilvēki izdara zemapziņas tendenču ietekmē • „moderns cilvēks, pakļāvies lietu un tehnikas varai, ir pazaudējis sevi un rezultātā kļuvis agresīvs”- Eriks Fromms

More Related